Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, līdzās Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumiem pasniegtas arī īpašās Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Šajā izdevumā iepazīstinām ar speciālbalvas Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā ieguvēju - specializēto reproduktīvās veselības klīniku Klīnika EGV.

Klīnika EGV ir viena no vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm reproduktoloģijas jomā. Pateicoties klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālajam darbam, kopš klīnikas dibināšanas pasaulē nākuši jau vairāk nekā 1700 bērni, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, gan iedzīvotāju reproduktīvās veselības stiprināšanā kopumā. Marta Slaidiņa, Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atzīst, ka komanda ir gandarīta par paveikto un patiesi priecājas par katru mazuli, kura ceļš uz šo pasauli ir sācies ar Klīnika EGV atbalstu.

Specializētā reproduktīvās veselības klīnika “Klīnika EGV” saņēmusi izdevniecības “Dienas Bizness” Latvijas spēcīgāko uzņēmumu “TOP 500+” speciālbalvu “Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā”.

Balva pasniegta par “Klīnika EGV” ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā veselībā un medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu pieejamībā.

“Klīnikas EGV” vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Marta Slaidiņa: “Mūsu lielākais gandarījums ir brīdī, kad vecāki rokās tur savu bērniņu, kura ienākšana šajā pasaulē ir sākusies ar mūsu palīdzību. Ar mūsu klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālu atbalstu un palīdzību pasaulē nākuši vairāk nekā 1700 bērni. Salīdzinājumam – tik daudz iedzīvotāju ir kādā no mazajām Latvijas pilsētām – Priekulē, Skrundā vai Varakļānos. Laikā, kad valstī dzimstība samazinās, jo īpaši izjūtam to, ka strādājam ar misijas apziņu – ikviens mazulis ir svarīgs! Gan viņu vecākiem un ģimenēm, gan arī visai Latvijai! Tāpēc priecājos, ka mūsu komandas darbs ir novērtēts un pamanīts arī Latvijas mērogā.”

No 24. līdz 30. janvārim Rīgā notiks 29. ikgadējā kvantu informācijas apstrādes konference “Quantum Information Processing Conference – QIP”, ko šogad organizē Latvijas Universitāte (LU).

QIP ir pasaulē vadošais nozares pasākums, kas ik gadu pulcē pasaules izcilākos pētniekus un tehnoloģiju uzņēmumus, lai nedēļas garumā diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem kvantu skaitļošanā, kriptogrāfijā, informācijas teorijā, matemātikā un fizikā.

“Tiesības organizēt QIP konferenci Latvijā ir augstākais novērtējums Latvijas Universitātes zinātniekiem, jo gandrīz 20 gadus ilgais darbs kvantu algoritmu jomā ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Esam mērķtiecīgi attīstījuši kvantu algoritmu virzienu Latvijā, izveidojot starptautisko pētnieku grupu, kas var lepoties ar izstrādātām metodēm, kuras ir pamatā vairāk nekā 20% no citu zinātnieku pasaulē izgudrotajiem kvantu algoritmiem,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Ar mērķi iekļūt Amerikas Savienoto Valstu tirgū ar Latvijas precēm uz Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameras (LACC) rīkoto konferenci Spotlight Latvia 2025 Vašingtonā aizvadītajā nedēļā devās virkne Latvijas ministru un vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Īpaši jāuzsver iespēja piedalīties ASV armijas ikgadējā iepirkumu konferencē (AUSA Annual Meeting & Exposition), kas dod plašas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Par vērienīgās konferences, kas notiek jau piekto reizi, iepriekšējiem rezultātiem, organizēšanas izaicinājumiem, mērķiem šobrīd un sasniegto iepriekšējās konferencēs Dienas Bizness izjautāja Latvijas Amerikas Tirdzniecības palātas valdes locekli Matīsu Kukaini, ZAB Spīgulis & Kukainis advokātu biroja partneri.

Kas organizē konferenci Spotlight Latvia 2025, un kāda ir jūsu dalība?

Konferenci organizē Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kamera (LACC) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kā arī Latvijas vēstniecību ASV. Ievērojot, ka esmu mūsu tirdzniecības palātas valdē, aktīvi piedalos konferences organizācijā, lai gan ar to nodarbojas visi palātas valdes locekļi.

Darba ir ļoti daudz, jo sevišķi pēdējās nedēļās. Vairums no mūsu organizācijas vadītājiem darbojas un atrodas tieši ASV un Latvijā nav sastopami. Latvijā mēs esam divi LACC valdes locekļi, kas vada Rīgas biroju, – Liene Gaspažiņa, kura vada SILMOR uzņēmumu Latvijā, un es.

Vašingtonā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas laikā norisinās Latvijas - Amerikas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotā konference “Spotlight Latvia”. Konferencē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LACC par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un eksportspējas stiprināšanu Ziemeļamerikā.

“Lai gan Latvija kartē var šķist maza, tā ir lieliska talantu, zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju jomā, uzstājoties konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

“Pateicoties mūsu vēsturei, mūsu cilvēkiem un vērtībai, ko mēs piešķiram transatlantiskajām attiecībām, Latvija ir unikālā pozīcijā, lai veidotu tiltu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kopā mēs varam atrast labākus risinājumus aizsardzības, zaļās enerģijas un digitālo inovāciju jomā. Šāda sadarbība stiprina gan mūsu drošību, gan kopīgo ekonomisko noturību.”

Konference pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas un ASV uzņēmējus, valsts institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stiprinātu sadarbību drošības, aizsardzības, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomās. No ASV puses konferencē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās tādi ASV uzņēmumi kā Anduril Industries, FedTech, AUVSI, Scout Ventures, Nvidia, Palantir Technologies, Meta, Google, AMS Group, Imprimatur un citi. Visi šie uzņēmumi pārstāv aizsardzības, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, enerģētikas un tehnoloģiju jomas.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī notiks Baltijas reģionā lielākā enerģētikas konference “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”, pulcējot augsta līmeņa politikas veidotājus un nozares ekspertus no Baltijas valstīm, ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Saūda Arābijas.

Konferencē tiks aplūkoti galvenie ar energoapgādes drošību, pieejamību un ilgtspēju saistītie izaicinājumi.

Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovards. Tematisko uzrunu teiks ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza.

“Enerģijas pieejamība, ilgtspēja un konkurētspēja ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr būtiskākais ir mūsu enerģētiskās drošības jautājums, jo pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, Baltijas valstis spēja nodrošināt tik sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, ka lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģiona līmenī, lai visas Baltijas valstis arī turpmāk kopā veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, veidojot bāzi zemam elektroenerģijas cenu līmenim un piesaistot investīcijas tautsaimniecībai,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Sākusies pieteikšanās Latvijā lielākajai uzņēmējdarbības konferencei “Uzdrīksties uzvarēt”, kas 7. novembrī Ķīpsalas hallē pulcēs vairāk nekā 8000 jauniešus no visas Latvijas.

Konferences laikā dalībnieki iegūs iedvesmu un praktiskas atziņas, kā mērķtiecīgi attīstīt savu uzņēmumu, veidot karjeru un īstenot radošas idejas. Ar pieredzes stāstiem uzstāsies gan veiksmīgi uzņēmēji, gan sabiedrībā pazīstamas personības - satura veidotājs Andrew Wave, “CleanR Grupas” dibinātājs Guntars Kokorevičs, Liene Vītola - kāpurķēžu motocikla uzņēmuma “Oruga” vadītāja un citi.

Vienlaikus ar iedvesmojošiem stāstiem konferences dalībnieki uzzinās par dažādām praktiskās izglītības metodēm, kā dibināt savu skolēnu mācību uzņēmumu, attīstīt inovācijas un uzņemties līderību. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc vidusskolēni, pedagogi un augstskolu studenti aicināti reģistrēties līdz 4. novembrim vietnē www.bezrindas.lv. Dalība konferencē ir bez maksas.

Cīņu šovs “BAZARA 0 Fight Club III” 10. janvārī vienkopus pulcēs vadošos sportistus no visas pasaules

Jau šajā sestdienā, 10. janvārī, Rīgas Xiaomi Arena norisināsies “BAZARA 0 Fight Club III” — trešais un līdz šim vērienīgākais BAZARA 0 cīņu sērijas turnīrs. Šajā vakarā Rīga kļūs par tikšanās vietu sportistiem no dažādām valstīm: līdzās vadošajiem Latvijas cīkstoņiem būrī dosies pārstāvji no Lietuvas, Brazīlijas, Ukrainas, Zviedrijas un Turcijas, padarot turnīru par vienu no internacionālākajiem projekta vēsturē. Cīņas norisināsies pēc īpašiem hibrīdnoteikumiem, kas apvieno dažādu cīņas sporta disciplīnu elementus.

Starp galvenajiem vakara notikumiem gaidāma attiecību skaidrošana starp pašmāju šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu.

onkurences padome (KP) vairāk nekā 1,8 miljonu eiro sodu par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija", apstiprināja "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa sacīja, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, KP piemērotais 1,8 miljonu eiro sods sasniedz 0,16% no "Maxima Latvija" pagājušā gada apgrozījuma.

Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima Latvija" trešdien, 5. novembrī, saņēma KP lēmumu, kurā uzņēmumam tiek pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem. Uzņēmums nepiekrīt KP vērtējumam.

"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," viņa atzīmēja.

Tāpat Dupate-Ugule sacīja, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.

Rīgas konferenču centrā "Atta Centre" šodien notiek Baltijas kapitāla tirgus forums "Baltic Capital Markets Conference", informē "Signet Bank".

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šogad konferences pirmo diskusiju paneli sāks Baltijas valstu finanšu ministri - Arvils Ašeradens (JV), Kristups Vaitekūns un Jirgens Ligi.

Konferencē uzstāsies 35 eksperti, tostarp "East Capital" grupas valdes priekšsēdētājs un investīciju vadītājs Peters Elams Hokansons, "Nasdaq Stockholm" prezidents Adams Kostials, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, "Erste Group" akciju kapitāla tirgus vadītāja Vera Sutedja, bankas "Citadele" valdes loceklis un finanšu direktors Valters Ābele, "Rīgas ūdens" valdes locekle Agnese Ozolkāja, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, "Fitch Ratings" vecākais direktors finanšu institūciju jautājumos Arturs Seski, "Islandsbanki" IPO komunikācijas un investoru attiecību izpilddirektore Anna Bjarneja, "Artea Asset Management" investīciju vadītājs Regimants Valentonis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidents un finanšu direktors Burhards Kībels-Zorgers un citi.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē 30.oktobrī norisinās Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10. starptautiskā konference, kurā īpaša vērība tiks veltīta ilgtspējības faktoriem Eiropas vides politikas kontekstā, balstoties uz meža un saistīto nozaru ekspertu pieredzi, viedokļiem un pētījumiem.

Konference vērojama arī tiešsaistē portālos zemeunvalsts.lv, db.lv, konferences.db.lv.

Konferences programmā tādas tēmas, kā meža un zemes resursi – to mobilizācija un izmantošana aktuālajā situācijā; meža un ar to saistīto nozaru ilgtspēja – zinātniskie aspekti un atšķirīgas pieejas; zemes izmantošanas nozares un valsts drošība – pieredze un nosacījumi; sabiedrības kompetences nodrošināšana dabas resursu izmantošanas jautājumos – tendences un risinājumi.

Plašāka programma aplūkojama šeit.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

“BAZARA 0 Fight Club III” notiks 2026. gada 10. janvārī Rīgas Xiaomi Arenā.

Jau trešais strauji augošās “BAZARA 0” cīņu sērijas pasākums pulcēs vadošos Latvijas cīņu sportistus un cīkstoņus no ārzemēm, mērojot spēkus zem īpašiem hibrīdnoteikumiem.

Pasākums sola skatītājiem adrenalīna pilnas cīņas ar augstākās klases tehnisko noformējumu, ceļot Baltijas cīņas šovus jaunā līmenī.

“BAZARA 0” komanda jau iepriekš pierādījusi savus spēkus ar pirmajiem diviem šoviem. 2025. gada 8. maijā notikušais “BAZARA 0 Fight Club II” aizvadīja 10 hibrīdnoteikumu cīņas būrī, savukārt trešajam šovam paredzēta paplašināta 12 pāru programma.

Galvenās gaidāmās cīņas ietver attiecību skaidrošanu starp pašmāju šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu, cīņu par “BAZARA 0 Fight Club” Pound-for-Pound kikboksa čempiona jostu starp Latvijas kikboksa leģendām Zauru Džavadovu un Kristapu Zīli, kā arī smagsvarus Arturu Skabarnieku un Kventinu “Ruskov” Domingos. Šovā piedalīsies arī Latvijas bijušais WBO Eiropas čempions boksā Ričards Bolotņiks, ADCC pasaules čempionu Hasans Mežijevs, brāļi Aukštikalni un citi.

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

"Latvenergo" koncerna kopējās investīcijas šogad varētu sasniegt 900 miljonus eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par "Latvenergo" dalību konferencē ASV.

"Latvenergo" šobrīd būtiski palielina savu atjaunīgo energoresursu (AER) portfeli un izvērš daudzveidīgāku uzņēmējdarbību. Lai sasniegtu "Latvenergo" koncerna stratēģiskos attīstības mērķus, 2024. gadā veiktas investīcijas 530 miljonu eiro apmērā, savukārt 2025. gadā tās varētu sasniegt 900 miljonus eiro. Šobrīd Baltijā tiek īstenoti AER projekti aptuveni 1200 megavatu (MW) apjomā, turpinot jaudu attīstību arī pēc 2030. gada līdz pat 2300 MW. Ja "Latvenergo" koncerna attīstības plāni tiks īstenoti pilnā apjomā, kopējās investīcijas 10 gadu laikā varētu sasniegt līdz pieciem miljardiem eiro.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns piedalās Latvijas valdības un uzņēmēju delegācijas vizītē ASV. Latvijas uzņēmēju delegācija kopā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) piedalās aizsardzības industrijas izstādē "AUSA Annual Meeting & Exposition", kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) konferencē "Spotlight Latvia".

Tehnoloģijas strauji ienāk arī mazumtirdzniecībā. Esam jau pieraduši pie pašapkalpošanās kasēm, tiešsaistes pasūtījumiem un mākslīgā intelekta (MI) piedāvājumiem, kas „pazīst” mūs labāk par mums pašiem.

Bet vai šīs pārmaiņas nozīmē, ka nākotnē veikalos darbinieku vairs nebūs? Nē. Arī Hansab rīkotajā konferencē “Praktiskas tehnoloģijas mazumtirdzniecības izaugsmei 2025” secinājām, ka mazumtirdzniecībā mērķis nav cilvēka aizstāšana, bet gan gudrāka darbaspēka izmantošana, tostarp tāda, kas spēj tehnoloģiju pārvērst pieredzē, lai klientam tā joprojām būtu cilvēcīga un patīkama.

Ne visu vajag automatizēt

Līdz ar MI ienākšanu dažādos biznesa procesos reizēm uzņēmēji krīt galējībās, vēloties pilnīgi visu automatizēt. Pašapkalpošanās kioski, automatizēti maksājumi un krājumu vadības sistēmas patiešām ir gudri ilgtermiņa ieguldījumi, lai celtu produktivitāti un risinātu darbaspēka trūkumu. Tomēr konferencē prezentētās uzņēmuma “Glory Solutions EMEA” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka labu klientu pieredzi, kas ir svarīga 78 % aptaujāto, veido ātrums un rindu neesamība, ko var palīdzēt nodrošināt tehnoloģijas, taču vienlīdz svarīga ir arī viesmīlība, individuāla attieksme un smaidoši darbinieki.Turklāt katram klientam ir atšķirīgas gaidas, un tās laika gaitā mainās, tāpēc ir svarīgi nodrošināt pēc iespējas daudzveidīgāku klientu pieredzi, lai veicinātu lojalitāti. Lojalitāte savukārt ir cieši saistīta ar uzņēmuma reputāciju, pārdošanas apjomiem, noturību un peļņu.

Eiropai šobrīd ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešo transatlantisko sadarbību ar ASV, ceturtdien, 16. oktobrī, Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotajā konferencē "Spotlight Latvia: The Future of Our Security" paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Pēc Otrā pasaules kara ASV investīcijas palīdzēja atjaunot Eiropu, radot pamatu kopējai labklājībai. Šī transatlantiskā saikne ir un paliek viens no pasaules stabilitātes stūrakmeņiem - Eiropas un Amerikas drošība, ekonomika un tehnoloģiskā attīstība ir savstarpēji atkarīgas un stiprina viena otru," uzsvēra Ašeradens.

Runājot par turpmāko sadarbības attīstību, finanšu ministrs atzīmēja, ka publiskā un privātā sektora partnerības būs izšķirošas nākamajā transatlantiskās drošības sadarbības posmā. Finanšu ministrija turpina darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un citiem finanšu partneriem, lai mazinātu riskus un piesaistītu privāto kapitālu enerģētikas drošības, kiberaizsardzības un piegādes ķēžu jomās.

Šonedēļ Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuras laikā notikušas vairāk nekā 100 individuālas tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti jauni eksporta darījumi un parakstīts līgums par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos.

Tirdzniecības misija notika no 13. līdz 17. oktobrim un bija vērsta uz sadarbības stiprināšanu aizsardzības, enerģētikas un digitālo tehnoloģiju jomās. Latvijas uzņēmēji piedalījās aizsardzības industrijas izstādē “AUSA Annual Meeting & Exposition” un biznesa konferencē “Spotlight Latvia”, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no Latvijas un ASV.

“Pēdējo sešu mēnešu laikā investīcijas no ASV ir augušas par 18%, un šī tirdzniecības misija apliecina, ka potenciāls ir vēl lielāks. Misijas laikā tikāmies ar investoriem, kuri apliecināja vēlmi ieguldīt Latvijā, un vairāki no viņiem jau šogad apmeklēs mūsu valsti, lai realizētu savus investīciju plānus. Ekonomisko attiecību stiprināšana ar ASV ir ne tikai investīciju, bet arī drošības jautājums – ar šo vizīti mēs sevi esam pierādījuši sevi kā drošu un uzticamu partneri,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Naftas un ķīmisko produktu uzglabāšanas un pārkraušanas terminālis “NorSAF”, kas plāno būvēt Ziemeļeiropā lielāko ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF un eSAF) rūpnīcu Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā, ir parakstījis līgumu par ietekmes uz vidi novērtēšanu.

Šī procesa ietvaros tiks analizētas rūpnīcas darbības un tehnoloģijas iespējamā ietekme uz cilvēkiem un vidi. “NorSAF” rūpnīcā ieviešamo tehnoloģiju piegādās starptautiski atzīts inženiertehnoloģiju uzņēmums, kas jau gadiem nodrošina tehnoloģijas NASA un ASV bruņotajiem spēkiem.

“Ietekmes uz vidi novērtējums ir svarīgs solis, kas apliecina mūsu apņemšanos īstenot projektu atbilstoši visiem vides aizsardzības standartiem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm un vadošajiem vides ekspertiem, nodrošinot būvniecības un izstrādes procesa caurskatāmību. Savukārt ražošanā plānojam pielietot pasaulē inovatīvākās tehnoloģijas, kas ir pārbaudītas, drošas un ilgtspējīgas. Tās palīdzēs Latvijai kļūt par ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un eksporta centru Baltijai, Eiropai un visai pasaulei,” uzsver LSEZ SIA “NorSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels.