Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).
Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.
“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Abu programmu kopējais pieejamais finansējums sasniedz 77,3 miljonus eiro, tostarp 21,5 miljonus eiro biometāna ražošanas un transportēšanas veicināšanai un 55,8 miljonus eiro siltumapgādes infrastruktūras modernizācijai.
Svinīgais atklāšanas pasākums “Nākotnes enerģija šodienai” pulcēja uzņēmējus, pašvaldību un nozares pārstāvjus, kuru vidū bija potenciāli projektu iesniedzēji atbalsta saņemšanai. Daļa no projektiem jau šobrīd ir izstrādāti augstas gatavības pakāpē. Atklāšanas pasākuma laikā par biometāna nozares attīstības tendencēm Eiropā klāstīja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš, bet Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita sniedza ieskatu siltumenerģijas nozares attīstībā un par modernizācijas iespējām Eiropas Savienībā.
“Ar jaunajiem finanšu instrumentiem mēs būtiski paplašinām uzņēmējiem pieejamās finansēšanas iespējas enerģētikas un aprites ekonomikas projektu īstenošanai. Papildus ES fondu finansējuma ALTUM programmām piesaistīs vēl 11 miljonus eiro, lai nodrošinātu papildu jaudu tirgus pieprasījumam. Programmas uzņēmējiem piedāvā pievilcīgu finansējuma risinājumu – iespēju dzēst līdz pat 50 % no projekta izmaksām, kas būtiski palielina projekta atmaksāšanos. Būtiski, ka atbalsts paredzēts projektiem, kuri vēl nav uzsākti, kas nozīmē, ka programma fokusēta uz jaunu, atdevi nesošo projektu īstenošanu. Projektiem ir pieejams līdz pat 10 miljonu eiro liels ALTUM aizdevums uz laiku līdz pat 20 gadiem. Uzņēmumiem, kas projekta īstenošanai piesaistīs aizdevumu komercbankā, piedāvāsim garantiju līdz pat 80 % no aizdevuma pamatsummas, kas, atšķirībā no ALTUM aizdevuma, nav ierobežota apmēra ziņā, ar 0 % garantijas prēmiju pirmajos piecos gados. Šīs ir uzņēmumiem patiesi draudzīgas programmas, un mēs sagaidām kvalitatīvus projektus un veselīgu konkurenci,” saka ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Līdz ar svinīgo atklāšanas pasākumu 2025. gada 10. decembrī projektu pieteikumu iesniegšanas “starts” ir sācies. Projektus var iesniegt izvērtēšanai ALTUM līdz brīdim, kamēr pieejams atbalsta programmās paredzētais finansējums.
Š.g. rudenī organizētās SKDS aptaujas dati liecina, ka 72 % respondentu dod priekšroku lielākai degvielu ražošanai tepat pašmājās, tādējādi mazinot fosilo degvielu importa atkarību no citām valstīm. Latvija vidēji dienā par fosilo degvielu norēķinās 5-7 miljoniem eiro. Tas ir apliecinājums sabiedrības pieprasījumam pēc vietējiem, ilgtspējīgiem resursiem un nostiprina nepieciešamību attīstīt atjaunīgās degvielas, tostarp biometāna, ražošanu kā vienu no valsts enerģētiskās drošības un konkurētspējas balstiem.
Biometāna ražošanas atbalsta programmā varēs saņemt finansējumu, lai iegādātos biometāna ražošanas iekārtas, izveidotu biometāna uzpildes infrastruktūru un izbūvētu pieslēgumu līdz dabasgāzes apgādes sistēmai, kā arī, lai iegādātos biometāna transportēšanai paredzētos transportlīdzekļus.
Atbalstu varēs saņemt kā jauni, tā arī esoši uzņēmumi, kas reģistrējušies Latvijā un darbojas biometāna ražošanā vai biometāna transportēšanas un uzpildes infrastruktūras izveidē.
Atbalsta programma darbosies ciešā sinerģijā ar AS “Conexus Baltic Grid” izveidoto Džūkstes biometāna ievades punktu – Latvijā pirmo publisko pieslēguma infrastruktūru, kas ļaus biometāna ražotājiem piegādāt un ievadīt saražoto biometānu valsts gāzes pārvades sistēmā, veicinot tirgus attīstību un atbalsta programmas mērķu sasniegšanu. Apstiprināti kopā četri šādi publiskie ievades punkti, bez Džūkstes, tos plānots attīstīt arī Rēzeknē, Skrundā un Raganā.
Savukārt atbalsta programma siltumapgādes jomā paredz iespēju pašvaldībās būvēt jaunas siltumtrases vai arī modernizēt esošās, kā arī būvēt jaunus vai pārbūvēt esošus siltuma vai aukstuma enerģijas ražošanas avotus, kur ražošanā izmanto atjaunīgos vai bezemisiju energoresursus.
Atbalstam varēs pretendēt siltumapgādes uzņēmumi – ražotāji, sistēmas operatori, tostarp aukstumapgādes jomā. Eiropas biogāzes asociācijas dati liecina, ka finansiālie stimuli (investīciju grants), kas pielīdzināms minētajai biometāna atbalsta programmai Latvijā, ir pieejami 15 Eiropas valstīs, kā Austrijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Slovākijā, Spānijā u.c.
Jau ziņots, ka š.g. 11. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja KEM izstrādātos grozījumus abām atbalsta programmām.
