Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pirmdien nedaudz uzlaboja šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, norādot uz atbalstu, ko sniedz investīcijas tehnoloģiju nozarē.

SVF prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, nevis par 3,1%, kā tika lēsts oktobrī.

Savukārt nākamajā gadā fonds pasaules ekonomikā prognozē 3,2% izaugsmi.

Vienlaikus gan SVF norāda, ka globālās ekonomikas noturību līdz šim galvenokārt ir nodrošinājušas vien dažas nozares, tai skaitā investīcijas ar mākslīgo intelektu saistītās tehnoloģijās.

Lai arī globālā ekonomika šķietami atgūstas no tirdzniecības politiku un tarifu radītajiem traucējumiem 2025. gadā, tas nenozīmē, ka tie nerada negatīvu ietekme, uzsver fonds.

Tiek prognozēts, ka Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā IKP šogad palielināsies par 1,1%, bet nākamgad - par 1,5%.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Pasaules Banka otrdien paaugstināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2026. gadam.

Saskaņā ar Pasaules Bankas jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas perspektīvām šogad pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gaidāms 2,6% apmērā, un tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā prognozētais.

Tomēr šis rādītājs ir mazāks salīdzinājumā ar 2025. gada pieaugumu 2,7% apmērā, un Pasaules Banka brīdina, ka šā gadsimta 20. gadi "būs vājākās globālās izaugsmes desmitgade kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem".

Ziņojumā teikts, ka pasaules ekonomika pēdējā gada laikā ir bijusi noturīgāka, nekā gaidīts, neraugoties uz "vēsturisko tirdzniecības spriedzes un politiskās nenoteiktības eskalāciju".

Pērn ASV prezidenta amatā atgriezās Donalds Tramps, kurš ASV tirdzniecības partneriem noteica plašus muitas tarifus, sašūpojot piegādes ķēdes un palielinot nenoteiktību ekonomikā.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Ja Latvija nespēs nodrošināt, ka ienākumi ir tādi, kā plānots, un tie būs zemāki, tad izdevumu jautājums atkal ļoti nopietni būs dienaskārtībā, intervijā aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs, Latvijas Universitātes profesors un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede.

"Jā, šobrīd ekonomikas prognozes ir diezgan mērenas. Vajadzētu lielākus skaitļus, bet diemžēl dzīvojam trauksmainā laikā. Vienubrīd bijām mazliet nomierinājušies. Pēc pagājušā gada aprīļa, kad sākās tā sauktie "Trampa tarifu kari", tomēr bija iespēja vienoties, un gada otrā puse iezīmējās ar mazliet lielāku pārliecību, ka ekonomika varētu atdzīvoties," sacīja Priede.

Viņš skaidroja, ka Latvija ir ļoti atkarīga no globālajiem ekonomikas procesiem, kā arī no galvenajiem vilcējspēkiem Eiropā, piemēram, no Vācijas ekonomikas. Tā ir nozīmīgs Latvijas eksporta tirgus un sadarbības partneris. Tāpat Latvija ļoti atkarīga no tā, kā klājas pārējām Eiropas valstīm.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Latvijā notiks viens no nozīmīgākajiem un reprezentatīvākajiem notikumiem valsts ekonomiskajā dzīvē - 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums.

Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju pārstāvji un diplomātiskais korpuss no Eiropas Savienības valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Āzijas un visas pasaules.

Forums norisinās ar Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas patronāžu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Pasākuma zinātniskais partneris ir Berkeley Haas University of California - viens no pasaules vadošajiem pētniecības centriem un atzīta Nobela prēmijas laureātu “kalve”.

No 2026. gada 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 8. Starptautiskais Humānistiskās ekonomikas forums, kuru organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un ar LIAA atbalstu.

Saskaņā ar auditētajiem datiem Civinity Group noslēdza 2025. gadu, pārsniedzot simbolisko 100 miljonu eiro ieņēmumu robežu. Grupas ieņēmumi pieauga par 13,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, no 88,5 miljoniem eiro līdz 100,4 miljoniem eiro, savukārt EBITDA pieauga vēl straujāk – par 18 % – līdz 8,3 miljoniem eiro.

Šie rādītāji ir nozīmīgi ne tikai augstāko ieņēmumu dēļ. Tie liecina, ka pēc iepriekšējām izmaiņām portfelī un lēnāka perioda būvniecības tirgū grupa ir sākusi līdzsvarotāku finanšu izaugsmes posmu, kurā uzlabojas ne tikai ieņēmumi, bet arī darbības efektivitāte: pagājušā gada decembrī grupas darbinieku skaits bija par 5 % mazāks nekā gadu iepriekš.

“100 miljonu eiro slieksnis, protams, ir simboliski nozīmīgs. Tomēr mums svarīgāks rādītājs ir tas, ka EBITDA pieauga straujāk nekā ieņēmumi. Tas nozīmē, ka grupa paplašinājās ne tikai apjoma, bet arī kvalitātes ziņā: nostiprinājās uzņēmumi, kas rada stabilākus rezultātus, savukārt darbības efektivitātes uzlabojumi deva jūtamu efektu,” sacīja Civinity Group valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Lai gan februārī inflācija ASV saglabājās 2.4 % līmenī un pamatinflācija – 2.5 %, pēdējās nedēļās situāciju mainījis straujš naftas cenu kāpums ģeopolitiskās spriedzes dēļ Tuvajos Austrumos. Naftas cenas kopš februāra beigām pieaugušas par aptuveni 40 %, kas martā varētu palielināt inflāciju par 0.5–0.6 procentpunktiem un mainīt gaidas par procentlikmēm ASV un eirozonā.

Februārī ASV inflācija palikusi stabila 2.4 % līmenī, kamēr patēriņa cenas mēneša griezumā augušas par 0.3 %. Arī pamatinflācijas rādījums februārī nemainījās un palika 2.5 % līmenī. Taču šīs ziņas jau ir novecojušas. Kopš februāra beigām, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai Tuvajos Austrumos, naftas cenas strauji pieauga. Patlaban naftas cenas resursu tirgos ir par aptuveni 40 % augstākas nekā vidēji februārī. To uzreiz izjuta arī ASV patērētāji – degvielas cenas ASV benzīntankos kopš februāra beigām pakāpās par vairāk nekā 20%. Šis vien varētu martā paaugstināt ASV inflāciju par 0.5-0.6 procentpunktiem. Februārī energoresursu pienesums ASV gada inflācijai bija tuvs nullei. Pēdējās dienās analītiķi sākuši paaugstināt arī inflācijas prognozes. Pagaidām šā gada prognozes ASV un eirozonai paceltas par 0.1 procentpunktu salīdzinājumā ar februāra beigām – līdz 2.7% un 1.9% attiecīgi. Arī investori pamainīja savas prognozes attiecībā uz likmju samazināšanu ASV. Saskaņā ar fjučeru tirgus prognozēm, šogad ASV netiek gaidīts vairāk kā viens likmju samazinājums (iepriekš prognozēja divus) un, ja tas notiks, tad tuvāk gada nogalei. Arī eirozonā būtiski pamainījās likmju prognozes. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu investori sāka prognozēt pirmo likmju pacelšanu par 0.25 procentpunktiem jau šā gada otrajā pusē.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) palielinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,2%, nevis par 1,9%, kā tika lēsts septembrī.

Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam palielinājusi par 0,2 procentpunktiem līdz 2,2%, bet Lietuvas IKP kāpuma prognoze paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 3,3%.

Vienlaikus ERAB sagaida, ka visās trīs Baltijas valstīs nākamgad tiks reģistrēta identiska izaugsme 2,5% apmērā.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomiskā aktivitāte pērn palielinājusies, un tās aplēses liecina, ka valsts IKP pagājušajā gadā pieaudzis par 1,7%, nevis par 0,9%, kā tika gaidīts septembrī. Banka lēš, ka investīcijas Latvijā 2025. gadā pieaugušas par teju 10% saistībā ar Eiropas Savienības finansētu projektu realizēšanu, iepirkumiem aizsardzības sektorā un kredītu nosacījumu uzlabošanos. Vienlaikus 2025. gada otrajā pusgadā straujāk pieauguši mājsaimniecību patēriņa izdevumi, jo strauji palielinājās reālās algas un patērētāju pārliecība sasniedza pēdējos vairāk nekā desmit gados augstāko līmeni.

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Valsts parāda mazināšanā izdevumu samazināšana ir efektīvāka par nodokļu celšanu, jo nodokļu pieaugums var būtiski sabremzēt ekonomisko aktivitāti, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.

Savukārt, ja nodokļu paaugstināšana tomēr ir nepieciešama, pēc viņa teiktā, relatīvi efektīvāki ir netiešie nodokļi, piemēram, akcīzes nodoklis vai pievienotās vērtības nodoklis.

Tkačevs atgādināja, ka 2029. gadā beigsies vairāki pagaidu nosacījumi un atkāpes, kas joprojām ļauj Latvijā uzturēt stimulējošu fiskālo politiku. Tas nozīmē, ka nākamajos gados būs nepieciešami pasākumi budžeta deficīta mazināšanai un valdības parāda kontrolei.

Tkačevs sacīja, ka vēsturiski valdības parāds ir samazināts trijos veidos - veicot fiskālo konsolidāciju, panākot straujāku ekonomikas izaugsmi, vai arī augstas inflācijas apstākļos.

Ekonomists skaidroja, ka inflācijas kontrole atrodas Eiropas Centrālās bankas (ECB) kompetencē, tāpēc šī instrumenta izmantošana nav iespējama. Turklāt Latvijas Bankas pētījums rāda, ka inflācijas ietekme uz parāda dinamiku un budžeta bilanci ir īslaicīga. Tā var uz brīdi uzlabot budžeta bilanci un palielināt nominālo iekšzemes kopproduktu (IKP), taču valdības bieži kompensē dzīves sadārdzināšanos ar algu un pabalstu pieaugumu. Tāpēc paļauties uz inflāciju kā ilgtermiņa risinājumu nav pamatoti.

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut, kas apkalpo vairāk nekā 70 miljonus klientu visā pasaulē, šodien paziņoja, ka ir iesniedzis pieteikumu ASV Valūtas kontroles pārvaldei un Federālajai noguldījumu apdrošināšanas korporācijai, lai saņemtu ASV nacionālās bankas licenci [ar nosaukumu Revolut Bank US, N.A.].

Šis pieteikums ir nozīmīgs pagrieziena punkts Revolut stratēģiskajā paplašināšanā Ziemeļamerikā un nostiprina tā misiju kļūt par pasaulē pirmo patiesi globālo banku platformu.

Papildus tam Revolut ir paziņojis, ka par ASV izpilddirektoru ir iecelts Četins Duransojs. Duransojs šajā amatā nomaina Sidu Džadžodiju, kurš turpina darbu uzņēmumā kā globālais banku darbības direktors.

Revolut līdzdibinātājs un izpilddirektors Niks Storonskis sacīja: "Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu globālās izaugsmes stratēģijas galvenais pīlārs. Pieteikšanās nacionālajai bankas licencei ir būtisks pagrieziena punkts mūsu vīzijai par pasaulē pirmās patiesi globālās banku platformas izveidi. Šī licence sniegs mums tiešu kontroli, kas nepieciešama, lai ātrāk ieviestu inovācijas un piedāvātu Revolut pieredzi miljoniem citu amerikāņu, virzoties uz mūsu mērķi — sasniegt 100 miljonus klientu."

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu.

Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Baltijas valstu vidū vērojama nobīde plānos

Šobrīd vērojama neliela nobīde Baltijas kaimiņvalstu noskaņojumā – Latvijas un Lietuvas uzņēmēji jūtas ievērojami pārliecinātāki par paplašināšanos nekā kolēģi Igaunijā – šajā gadā investēt uzņēmuma attīstībā plāno 85 % Latvijas un 87 % Lietuvas uzņēmumu, kamēr Igaunijā – 74 % aptaujāto. Šī pārliecība visspilgtāk sakņojas spējā konkurēt globāli – īpaši ražošanas sektorā, kur eksporta pasūtījumi diktē nepieciešamību pēc jaunām jaudām.Igaunijas piesardzību varētu skaidrot tās ciešā sasaiste ar Somijas tirgu, kas pēdējā laikā piedzīvojis stagnāciju. Tāpēc mūsu ziemeļu kaimiņi šobrīd fokusējas uz drošākiem enkuriem – valsts iepirkumiem un iekšējo stabilitāti, kamēr Latvija un Lietuva vairāk gatavo pamatu eksporta izaugsmei.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Eirozonas uzņēmēju noskaņojums martā būtiski pasliktinājies, kopējam PMI indeksam noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada maija. Kritumu galvenokārt noteica vājāks pakalpojumu sektors un pirmo reizi astoņu mēnešu laikā sarūkoši jaunie pasūtījumi, kamēr ražošanā optimisms pieauga uz piegādes traucējumu un izmaksu kāpuma fona. Vienlaikus analītiķi sāk pārskatīt ekonomikas prognozes, paredzot augstāku inflāciju un lēnāku izaugsmi.

Martā kopējā uzņēmējdarbības aktivitāte eirozonā vājinājās, un PMI indekss samazinājās līdz 50.5 punktiem (no 51.9 punktiem februārī), konfliktam Tuvajos Austrumos un energoresursu cenu kāpumam atspoguļojoties sentimenta rādītājos.

Noskaņojuma pasliktinājumu galvenokārt noteica pakalpojumu sektors, kur PMI indekss samazinājās līdz 50.1 punktam (no 51.9 februārī). Jaunie pasūtījumi šajā sektorā saruka pirmo reizi astoņu mēnešu laikā. Tikmēr ražošanas sektorā noskaņojums martā uzlabojās – PMI indekss pieauga līdz 51.4 punktiem (50.8 februārī). Atšķirībā no pakalpojumiem, jauno pasūtījumu kāpums veicināja lielāku optimismu ražošanā.

Vienlaikus uzlabojumus martā veicināja arī mazāk labvēlīgi faktori – karš Irānā izraisīja piegādes ķēžu traucējumus, un ražotāji ziņoja par straujāko piegādes termiņu pagarināšanos pēdējo 3.5 gadu laikā. Garāki piegādes termiņi paaugstina PMI indeksu, jo normālos apstākļos tas signalizētu par spēcīgāku ekonomisko aktivitāti. Martā tika novērots arī straujākais izmaksu kāpums kopš 2023. gada februāra, turklāt tas bija izteiktāks ražošanas sektorā.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana degvielai būtu konfliktā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa pieļauto iespēju virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.

Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.

FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.