Nepareiza resursu sadale ir ievērojami kavējusi produktivitātes pieaugumu Latvijā, ziņojumā par resursu sadales efektivitāti, uzņēmumu dinamiku un ražīgumu secinājis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Fonda analītiķu vērtējumā, Latvijā ir samazinājusies resursu sadales efektivitāte un ierobežota ietekme, ko rada uzņēmumu neto ienākšana tirgū.

Kā atgādina SVF, Latvijas ekonomikā pēdējos 20 gadus ir bijušas konkurētspējas problēmas un darbaspēka ražīguma kāpums palēninās.

Uzņēmumu ienākšanas ietekme uz ražīguma pieaugumu ir negatīva, savukārt uzņēmumu aiziešanas ietekme ir pozitīva. Ziņojumā uzsvērts, cik svarīga ir valdības politika, lai atbalstītu kvalitatīvu uzņēmumu ienākšanu tirgū, veicinātu efektīvu iziešanu no tirgus un uzlabotu resursu sadales efektivitāti, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi Latvijā.

SVF vērtējumā Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai un fiskālās telpas saglabāšanai labāki ražīguma pieauguma rādītāji ir izšķirīgi svarīgi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir ieteicis Lietuvai paaugstināt nodokļus, jo valstij ir nepieciešami papildu nodokļu ieņēmumi, lai nodrošinātu budžeta ilgtspēju, ņemot vērā pieaugošos aizsardzības izdevumus un iedzīvotāju novecošanos, vēsta lietišķais laikraksts "Verslo žinios".

Kā liecina SVF dati, Lietuvas nodokļu ieņēmumu līmenis ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) - 22,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar bloka vidējo rādītāju 26,1%.

Fonds lēš, ka valstij ir neizmantots nodokļu potenciāls līdz 9% no IKP, ko varētu iekasēt, veicot reformas.

Paredzams, ka valdības pašreizējie nodokļu grozījumi, kas stāsies spēkā 2026.gada janvārī, sniegs aptuveni 0,6% no IKP papildu ieņēmumu, norāda SVF.

Jau vasarā Seims apstiprināja izmaiņas ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļos, paaugstināja uzņēmumu ienākuma nodokli un ieviesa jaunus nodokļus cukuram un apdrošināšanai, paredzot papildu ieņēmumus novirzīt aizsardzībai.

Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.

Kā liecina pasaules bankas apkopotie statistikas dati par visām pasaules valstīm, tad pēdējo 20 gadu laikā ASV, Japāna un Eiropas Savienība zaudēja globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem un to izvietojumu.

Pašlaik pasaules industriāli visattīstītākā valsts vairs nav ASV, bet jau no 2011. gada tā ir Ķīna. Savukārt Indija un Krievija pēc industriālā attīstības līmeņa jau ir apsteigušas Apvienoto Karalisti un atpaliek tikai no Vācijas.Ja ASV jaunā administrācija ir apzinājusies, ka esošās tendences ir drauds ASV globālajai drošībai, tad ES valdošā politiskā elite turpina īstenot politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un Eiropas Savienības globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm. Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījumu.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.