Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdes komandā notikušas izmaiņas – tai pievienojies Balcia Lietuvas filiāles ģenerāldirektors Arturs Senčenko (Artur Senčenko).

Jaunajā amatā viņš koncentrēsies uz inovāciju ieviešanu apdrošināšanas atlīdzību procesā Balcia grupas uzņēmumos Eiropā – stratēģiski nozīmīgu jomu, kas tieši ietekmē klientu uzticību, darbības efektivitāti un Balcia ilgtermiņa konkurētspēju.

“Balcia turpina attīstīties, tāpēc valdes paplašināšana ir loģisks un praktisks solis ceļā uz turpmāko izaugsmi. Tas atspoguļo mūsu mērogu, starptautisko klātbūtni un ambīcijas mērķtiecīgi stiprināt kritiskās uzņēmējdarbības jomas. Arturs līdz šim ir sekmīgi vadījis uzņēmuma Lietuvas filiāli un sasniedzis ievērojamus rezultātus, tāpēc esam gandarīti, ka viņš ar savu pieredzi pievienojas vadības komandai, kura pārrauga un virza visu Balcia Eiropas uzņēmumu attīstību,” uzsver Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV iznīcinās "dažādas spēkstacijas, vispirms sākot ar lielāko", brīdināja Tramps.

Iespējams, viņš ar to domāja Būšehras kodolspēkstaciju, kas ir Irānas lielākā kodolspēkstacija, vai Damavanas gāzes spēkstaciju netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas.

Ja Tramps īstenos savus draudus un uzbruks Irānas spēkstacijām, Irāna veiks triecienus visai Tuvo Austrumu enerģētikas infrastruktūrai, kas saistīta ar ASV un Izraēlu, brīdināja Irānas vadības pārstāvji.

Irānas ietekmīgais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs svētdien piedraudēja neatgriezeniski iznīcināt svarīgu infrastruktūru visā reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks Irānas infrastruktūrai.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie 25% tarifi Irānas tirdzniecības partneriem, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīva kompetence, un ĀM sagaida, ka tiks veidota vienota un koordinēta bloka nostāja.

Eglīte apliecināja, ka ASV prezidenta paziņojumu gan Latvija, gan Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai. Tāpat ĀM rīcībā nav informācijas, ka ASV jau būtu pieņemti kādi tiesību akti, kas formalizētu šo lēmumu.

"Latvijas interesēs ir konstruktīva politiskās un ekonomiskās sadarbības turpināšana ar ASV, tai skaitā tirdzniecības jautājumos," pauda ĀM pārstāve.

Kā liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, Latvija 2025. gada 11 mēnešos no Irānas ir importējusi preces aptuveni 694 000 eiro apmērā.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Kopējais Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn audzis par 4,5%, sasniedzot 808 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības sarukušas par 1,4%, krītot līdz 476 miljoniem eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Straujāko izaugsmi 2025. gadā piedzīvojusi nelaimes gadījumu apdrošināšana, bet kritumu – OCTA. Apdrošināšanas tirgū pērn dominēja veselības apdrošināšana –25% no tirgus, īpašuma apdrošināšana – 18%, KASKO apdrošināšana – 17%.

Veselības apdrošināšana līderos

Līdera pozīcijas pēc parakstīto prēmiju apjoma ar 201miljonu eiro saglabā veselības apdrošināšana, tā veidojot25% no apdrošināšanas tirgus, kas apliecina to, ka uzņēmumi un iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto veselības apdrošināšanas sniegtās iespējas, turklāt turpina pieaugt arī šo pakalpojumu cenas. Tālāk lielākie apdrošināšanas veidi pēc parakstīto prēmiju apjoma pērn bija īpašuma apdrošināšana – 145 miljoni(18% no tirgus), sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO – 138 miljoni eiro (17% no tirgus), dzīvības apdrošināšana – 127 miljoni eiro (16% no tirgus), OCTA –106 miljoni eiro (13% no tirgus).Starp lielajiem apdrošināšanas veidiem straujākais parakstīto prēmiju pieaugums pret iepriekšējo gadu ir bijis nelaimes gadījumu apdrošināšanā – par 14%, veselības apdrošināšanā – 11% un īpašumu apdrošināšanā – 7%.Savukārt kritumu par 7%piedzīvojusi OCTA.

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.

Irāna veic atbildes triecienus Izraēlai, kā arī ASV armijai Bahreinā un citās Persijas līča reģiona valstīs.

Irānā notikuši sprādzieni Teherānā un vairākās citās valsts pilsētās.

Pēc visa spriežot, noticis raķešu trieciens, vēsta Irānas ziņu aģentūra "Fars".

"Izraēlas valsts ir uzsākusi preventīvu triecienu Irānai. Aizsardzības ministrs Israels Kacs ir izsludinājis īpašu un tūlītēju ārkārtas stāvokli visā valstī," teikts Izraēlas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Tramps platformā "Truth Social" pavēstīja, ka ASV armija sākusi "plašas kaujas operācijas Irānā", lai izskaustu "Irānas režīma draudus".

ASV plāno vairāku dienu operāciju pret Irānu, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja ASV amatpersona.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, samazinoties cerībām uz miera vienošanos starp ASV un Irānu.

Tirgos nedēļas sākumā bija optimisms pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka triecieni Irānas enerģētikas infrastruktūrai tiek atlikti, un viņa apgalvojuma, ka starp abām pusēm notiek miera sarunas.

Neskaidrība par šīm sarunām, visu konfliktā iesaistīto pušu uzbrukumu turpināšanās un Hormuza šauruma blokāde pasliktināja tirgu noskaņojumu.

"Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests atzina, ka karš rada "tiešām nervozus investorus". "Katru dienu ir viens vai divi stāsti, kas tiešām nosaka akciju [cenu] virzību, un viss pārējais izriet no tā."

"Kad naftas cena pieaug, tirgus situācija ir tā pati: akcijas un obligācijas tiek izpārdotas," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Ap pusdienlaiku 5. martā no Irānas Islāma Republikas teritorijas tika veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi Azerbaidžānas Republikas Nahčivānas Autonomajai Republikai, liecina oficiāls paziņojums Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Viens no droniem ietriecies Nahičvānas Autonomās Republikas lidostas termināla ēkā, bet cits drons nokritis netālu no skolas ēkas Šakarabadas ciematā. Bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji.

“Mēs stingri nosodām šos bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kas tika veikti no Irānas Islāma Republikas teritorijas un kuru rezultātā tika bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji,” uzsvērts Azerbaidžānas ĀM interneta vietnē, piebilstot, ka “uzbrukums Azerbaidžānas Republikas teritorijai ir starptautisko tiesību normu un principu pārkāpums un veicina spriedzes pieaugumu reģionā.”

Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas publicētajā paziņojumā ir stingra prasība Irānas Islāma Republikai pēc iespējas īsākā laikā sniegt saprotamu paskaidrojumu par šo lietu, veikt atbilstošu izmeklēšanu un veikt nepieciešamos steidzamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzbrukumi nākotnē neatkārtosies. Turklāt Azerbaidžānas puse patur tiesības veikt atbilstošus atbildes pasākumus.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Irānas prezidenta paziņojuma, ka valstij ir nepieciešamā griba kara izbeigšanai. Šis paziņojums vairoja cerības, ka karš Tuvajos Austrumos drīz varētu beigties.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns otrdien telefonsarunā ar Eiropadomes priekšsēdētāju sacīja, ka Irānai "ir nepieciešamā griba izbeigt šo konfliktu, ja tiks izpildīti būtiski nosacījumi, jo īpaši dotas garantijas, kas nepieciešamas, lai novērstu agresijas atkārtošanos".

"Šī ir pirmā konkrētā komunikācija no Irānas puses, kas šķiet pārbaudāma," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Tirgus ir gaidījis labas ziņas pēc pēdējo piecu nedēļu krituma."

Tirgus maz reaģēja uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu paziņojumu, ka Izraēla turpinās graut Irānas "terora režīmu" un militārā kampaņa vēl nav galā.

Pezeškiāna paziņojums arī veicināja naftas cenu krišanos.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

“ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 2. janvārī pabeidza nedzīvības apdrošinātāja “ADB Gjensidige” iegādi Baltijas valstīs.

Tādējādi arī “ADB Gjensidige” ir kļuvis par ERGO grupas uzņēmumu. Pilnīga abu apdrošinātāju apvienošanās Baltijā notiks pakāpeniski šī gada laikā, un to plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei.

“ADB Gjensidige” iegāde īstenota, saņemot visu atbildīgo iestāžu, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājumu. Uzreiz pēc tam darījums starp “ERGO International AG” un “ADB Gjensidige” mātesuzņēmumu “Gjensidige Forsikring ASA” veiksmīgi pabeigts, paverot ceļu uzņēmumu apvienošanai Baltijas reģionā.

Veicot šo stratēģisko iegādes darījumu, ERGO nostiprinās savu tirgus pozīciju kā trešais lielākais apdrošināšanas uzņēmums Baltijas valstīs pēc parakstīto prēmiju apjoma, tostarp balstoties rezultātos, ko sasniedzis “ADB Gjensidige” – sestais lielākais nedzīvības apdrošinātājs Baltijas tirgū. Integrējot “ADB Gjensidige” savā darbībā, ERGO apvienos abu uzņēmumu stiprās puses produktu piedāvājumu un pārdošanas jomā visos apdrošināšanas segmentos. Turklāt ERGO paplašinās savu pārdošanas tīklu, kas kļūs par otru lielāko Baltijā.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

"Swedbank" labie kreditēšanas rezultāti 2025. gadā ir sasniegti, nevis pateicoties solidaritātes iemaksām, bet par spīti tām, intervijā pauda bankas valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

2025. gads bija pirmais gads, kad Latvijā bankām bija jāveic solidaritātes iemaksas.

"Šajā ziņā gads ir bijis ar mīnusa zīmi, jo 2025. gadā finanšu nozare ir bijusi, kā likās, konstruktīvā dialogā ar politikas veidotājiem, bet rezultātā nekādas izmaiņas Solidaritātes iemaksas likumā, kas turpmāk varētu uzlabot situāciju, diemžēl netika veiktas," teica Mencis, piebilstot, ka 2026. gadā Latvija būs vienīgā valsts Baltijā, kur pastāvēs šāds nodokļu režīms.

Viņš norādīja, ka "Swedbank" ir skaidrojusi un sniegusi informāciju par to, kur ir problemātika ar šo nodevu un tās uzbūvi Latvijas versijā. Tāpat Finanšu nozares asociācija vairākkārt ir publiski paudusi priekšlikumus, ka nodoklis būtu jāatceļ vispār, jāsaīsina par gadu vai vismaz jāizņem jaunā kreditēšana no tā tvēruma.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči otrdien paziņojis, ka Irāna turpinās cīnīties tik ilgi, cik būs nepieciešams, tādējādi apšaubot ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu, ka konflikts drīz beigsies.

Irāna dažas stundas pēc Trampa paziņojuma sāka jaunu uzbrukumu vilni pret ASV sabiedrotajām Persijas līča valstīm, un Aragči faktiski noraidīja iespējamas sarunas ar ASV, norādot, ka Teherānai ir "ļoti rūgta pieredze sarunās ar amerikāņiem".

Tramps pirmdien izteicās, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Tas drīz beigsies, un, ja tas atkal sāksies, viņi cietīs vēl smagāk," pirmdien preses konferencē Floridā paziņoja Tramps. "Mēs jau esam uzvarējuši daudzos veidos, bet mēs neesam uzvarējuši pietiekami," viņš piebilda.

ASV prezidents arī piedraudēja Irānai ar vērienīgu uzbrukumu, ja Teherāna bloķēs naftas piegādes.

Tomēr Aragči intervijā "PBS News" norādīja, ka karadarbība turpinās un Irāna ir gatava to turpināt. "Mēs esam labi sagatavojušies turpināt uzbrukt viņiem ar savām raķetēm tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra ministrs.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Tuvo Austrumu kara dēļ samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, paziņoja SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva, brīdinot par konflikta ietekmi, lai gan ir noslēgts trausls pamiers.

Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem iznīcināt Irānas naftas eksporta centru Hārkas salā un Jemenas hutiešu nemiernieku iesaistīšanās Tuvo Austrumu karā.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, bet Volstrītas galvenie indeksi pārsvarā kritās, tirgiem vērojot Trampa paziņojumus par sarunām kara izbeigšanai.

Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Irānas naftas eksporta centru Hārkas salā, naftas urbumus un elektrostacijas, ja Teherāna drīzumā nepanāks vienošanos par kara izbeigšanu un netiks atvērts Hormuza šaurums.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā pirmdien pieauga par 3,3% līdz 102,88 ASV dolāriem par barelu, pirmoreiz kopš kara sākuma pārsniedzot 100 dolāru atzīmi.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,2% līdz 112,78 dolāriem par barelu, bet tirdzniecības sesijas laikā īslaicīgi pietuvojās 117 dolāriem par barelu.

Kopš Irānas un ASV panāktās pamiera vienošanās, kuras ietvaros Irāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu, to škērsojuši divi kuģi, trešdien liecina vietnes "Marine Traffic" dati.

Hormuza šaurumu šķērsojis Grieķijai piederošs sauskravu kuģis "NJ Earth" un ar Libērijas karogu braucošais kuģis "Daytona Beach", vēstī "Marine Traffic".

Kā ziņots, ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".