Darbam ritot attālināti vai hibrīdrežīmā, efektīva ierīču pārvaldība un tehniskais atbalsts kļūst par pamatnosacījumu uzņēmuma darbības drošībai un produktivitātei. Kā ietaupīt IT komandas laiku un vienlaikus nodrošināt, lai visi darbinieki strādātu drošā, sakārtotā un viegli pārvaldāmā digitālā vidē?

Kā strādā Apple Biznesa pārvaldnieks?

Apple Biznesa pārvaldnieks (Apple Business Manager) ir tiešsaistes rīks, kas ļauj uzņēmumiem ērti un ātri vienlaikus pārvaldīt visas tam piederošās Apple ierīces. Jaunu ierīču pievienošana biznesa pārvaldniekam notiek jau iegādājoties datoru. Ierīces sērijas nummurs uzreiz tiek piesaistīts konkrētajam uzņēmumam Apple portālā, nodrošinot ierīces piederību organizācijai jau brīdī, kad tā vēl ir tikai ceļā.

“IT administrators var piešķirt lietotāju un sagatavot darba vidi attālināti. Kad ierīce nonāk pie darbinieka, tā jau ir gatava darbam,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma Capital Apple produktu grupas vadītājs.

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (AI) rīku ienākšanu ikdienas darbā, augušas arī prasības pret datortehnikas jaudu. Brīdī, kad esošās tehnoloģijas sāk ierobežot darba ritmu, Apple MacBook Pro ar jaunākās paaudzes M5 procesoru ir gatavs strādāt bez aiztures arī AI laikmetā.

Datora jaudai jāsakrīt ar uzņēmuma stratēģiju

„Datortehnikas iepirkumos allaž dominējusi pragmatiska pieeja, kur prioritātes ir tehnoloģiskā aktualitāte un ilgmūžība,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma CAPITAL Apple produktu grupas menedžeris. “Praksē tas nozīmē, ka investīcijai IT tehnikā jāattaisnojas visā tās dzīves ciklā, nodrošinot darbu bez aiztures vismaz četrus līdz piecus gadus.”

Datora darba mūžu nenosaka tikai akumulatora veselība vai programmatūras atjauninājumi. Tagad to būtiski ietekmē arī mākslīgā intelekta radītā slodze fonā. AI asistenti kļuvuši par ikdienas rīkiem, kas patērē arvien vairāk datora iekšējās atmiņas un jaudas. Turklāt daudzi uzņēmumi izstrādā savus unikālos AI risinājumus, tāpēc atbilstošas jaudas datortehnikas izvēlei jāatbilst uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

Itālijas konkurences uzraugs AGCM pirmdien paziņoja, ka ASV tehnoloģiju milzim "Apple" piemērojis 98 miljonu eiro naudassodu saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju.

AGCM norāda, ka "Apple" ir pārkāpis trešo pušu izstrādātāju privātuma noteikumus tirgū, kurā uzņēmumam ar ietotņu veikala "App Store" l starpniecību ir ārkārtīgi dominējošs stāvoklis.

Regulators izmeklēšanā ir konstatējis, ka "Apple" trešo pušu izstrādātājiem, kas savas lietotnes piedāvā "App Store", nosaka privātuma noteikumus ar ierobežojošu raksturu.

"Apple" lietotņu izsekošanas pārskatāmības (ATT) noteikumi "tiek piemēroti vienpusēji un kaitē "Apple" komerciālo partneru interesēm," vēstī AGCM.

Francijas konkurences regulators martā "Apple" saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju piemēroja 150 miljonu eiro naudassodu.

Iestādes Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Polijā arī sākušas līdzīgas izmeklēšanas saistībā ar ATT, kuru "Apple" reklamē kā privātuma aizsardzības mehānismu.

Vācijas drošības iestādes ir sertificējušas Apple viedierīces darbam ar NATO klasificēto informāciju visā alianses teritorijā. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad, patērētājam pieejamā, veikalā nopērkamā viedierīce ir atzīta par piemērotu darbam ar klasificētiem datiem NATO struktūrās, norāda Artūrs Minajevs, AS Capital Apple produktu grupas vadītājs.

NATO apstiprina Apple plaša patēriņa ierīces klasificētai informācijai

Pēc detalizēta tehniskā novērtējuma Vācijas Federālais informācijas drošības birojs (BSI) ir apstiprinājis, ka standarta iPhone un iPad tagad atbilst NATO ierobežotas piekļuves datu apstrādes prasībām. Lai gan šī ir zemākā NATO klasifikācijas pakāpe, piekļuve šim drošības līmenim tradicionāli ir bijusi ierobežota ar dārgām, specializētām sistēmām.

“Droša digitālā transformācija ir veiksmīga tikai tad, ja informācijas drošība tiek ņemta vērā jau pašā produktu izstrādes sākumā. Paplašinot iOS un iPad OS platformu drošības auditu, mēs apstiprinām to atbilstību NATO valstu augstajām prasībām,” oficiālajā ziņojumā uzsver BSI prezidente Klaudija Platnere.

Rietumu Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay. Šis solis apliecina bankas apņemšanos pilnveidot klientu pieredzi, piedāvājot modernus un ērtus digitālos risinājumus.

Ar Apple Pay var veikt maksājumus klātienē, mobilajās lietotnēs un tiešsaistē, neizmantojot fizisku maksājumu karti.

Norēķini notiek ar Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad vai Mac, un ir drošāki nekā fiziskas kartes izmantošana. Maksājumi tiek apstiprināti ar Face ID, Touch ID vai piekļuves kodu, un kartes numurs netiek nodots tirgotājam. Turklāt, veicot pirkumus tiešsaistē, nav nepieciešams izveidot lietotāja kontu vai aizpildīt garas pieteikuma formas.

“Rietumu Bankas prioritāte ir padarīt finanšu pakalpojumus pēc iespējas ērtākus un drošākus ikdienas lietošanā. Apple Pay ne tikai ļauj klientiem norēķināties ātri un ērti, bet arī saskan ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju piedāvāt modernas digitālās iespējas, kuras ir maksimāli drošas, ērtas un vienlaikus ļauj taupīt laiku,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" pērn apsteidzis tehnoloģiju kompāniju "Apple" un kļuvis par pasaulē vērtīgāko akciju biržā kotēto uzņēmumu, liecina konsultāciju uzņēmuma EY apkopotā informācija.

"Nvidia" tirgus vērtība pērn pārsniegusi 4,5 triljonus ASV dolāru, salīdzinot ar "Apple" tirgus vērtību aptuveni četru triljonu dolāru apmērā.

EY norāda, ka "Nvidia" tirgus vērtība ir arī gandrīz divreiz lielāka par visu 40 Vācijas akciju biržas indeksā DAX iekļauto uzņēmumu kopējo tirgus vērtību, kas pagājušā gada beigām veidoja 2,5 triljonus dolāru.

"Nvidia" piedzīvo strauju izaugsmi, ņemot vērā apjomīgo pieprasījumu pēc uzņēmuma izstrādātajām mikroshēmām, kas tiek izmantotas, lai apmācītu mākslīgā intelekta sistēmas.

Tikmēr pērn trešais pasaulē vērtīgākais uzņēmums bijis interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet", kura tirgus vērtība bija teju 3,8 triljoni dolāru.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

Itālijas konkurences uzraugs AGCM otrdien paziņoja, ka Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai "Ryanair" piemērojis vairāk nekā 255 miljonu eiro naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā tirgus stāvokļa izmantošanu, lai liegtu ceļojumu aģentūrām piekļūt tās pakalpojumiem.

AGCM norāda, ka "Ryanair" izmantojusi negodīgu stratēģiju, kas laika posmā no 2023. gada līdz vismaz 2025. gada aprīlim apgrūtināja ceļojumu aģentūrām apvienot "Ryanair" lidojumus ar citiem pakalpojumiem.

Šīs stratēģijas "mērķis bija bloķēt, apgrūtināt, sarežģīt vai sadārdzināt (ekonomiski vai tehniski) ceļojumu aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus mājaslapā "ryanair.com" kopā ar citu aviokompāniju piedāvātiem lidojumiem vai citiem ceļojumu un apdrošināšanas pakalpojumiem," skaidro konkurences uzraugs.

"Šī prakse mazināja aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus un kombinēt tos ar citu aviokompāniju lidojumiem un/vai papildu ceļojumu pakalpojumiem, tādējādi samazinot tiešo un netiešo konkurenci starp aģentūrām," uzsver AGCM.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet dārgmetālu cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, pieaugot saspīlējumam starp ASV un Eiropas Savienību (ES) pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt jaunus muitas tarifus valstīm, kas būs pret viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Kritums Volstrītā un atbalsis citos finanšu tirgos atgādināja dažiem novērotājiem pērnā gada aprīli, kad Trampa dramatiskais paziņojums par muitas tarifiem izraisīja paniku tirgos, kas mazinājās, Trampam atsakoties no drakoniskākajiem draudiem.

Ir gaidāms, ka Tramps trešdien radīs jaunus satricinājumus, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā Davosā.

Trampa poza pret Eiropu "liek attiecībām ar mūsu lielāko sabiedroto izskatīties trauslām", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Ja vien viņš neatsauks daļu no savas retorikas, es domāju, kļūs tikai sliktāk."

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pārsniedzot 4750 ASV dolārus par unci. Sudraba cena pakāpās virs 95,50 dolāriem par unci.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, Volstrītā kāpjot otro dienu pēc kārtas, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atteikšanās no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

Pēc fokusēšanās uz Grenlandi, Irānu un citiem ģeopolitikas karstajiem punktiem "šķiet, ka tirgū atjaunojusies labvēlīga situācija. Ekonomika ir tiešām labā stāvoklī, lai virzītos uz priekšu," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Toms O'Šī.

Ceturtdien publiskoti ASV ekonomikas dati liecināja, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums pērn trešajā ceturksnī bijis nedaudz straujāks par iepriekš lēsto, savukārt inflācija novembrī bijusi stabila.

Nākamnedēļ ir gaidāma "Apple", "Microsoft", "Boeing" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošana, kā arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pieņems lēmumu monetārās politikas jomā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 49 384,01 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 6913,35 punktiem, bet "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 23 436,02 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās pārsvarā kritās, savukārt zelta cena sasniedza jaunu rekordu, palielinoties bažām par ģeopolitiku, ASV tarifu draudiem un potenciālu ASV valdības darba apturēšanu.

ASV dolāra vērtība kritās, izskanot pieņēmumiem par ASV un Japānas centrālo banku koordinētām darbībām jenas kursa atbalstīšanai.

Zelta cena īslaicīgi pakāpās virs 5100 ASV dolāriem par unci, tirgiem reaģējot uz augošu globālu neskaidrību saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un paziņojumiem, tostarp draudiem noteikt augstus muitas tarifus Ķīnai.

"Apple", "Microsoft" un "Facebook" akciju cenas pieauga pirms šonedēļ gaidāmas peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,5% līdz 49 412,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 6950,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 23 601,36 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm un ASV tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas. ASV dolāra vērtība pret eiro kritās līdz četrarpus gados zemākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu palielināšanās. Pieauga arī indekss "Nasdaq Composite", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, ASV veselības apdrošinātāja "UnitedHealth Group" akcijas cenai samazinoties par aptuveni 20%.

ASV patērētāju pārliecība ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2014. gada, amerikāņu mājsaimniecībām turpinot bažīties par inflāciju un pieaugušu dzīves dārdzību.

Tirgi tomēr bija pārliecināti, ka FRS trešdien saglabās procentlikmes nemainīgas, ASV centrālās bankas amatpersonām izvērtējot darbaspēka tirgus veselību. Iepriekšējās trīs reizes pēc kārtas FRS bija samazinājusi procentlikmes.

Latvijas IT uzņēmums "Capital" 2025. finanšu gadu noslēdzis ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, sasniedzot vēsturiski augstākos darbības rādītājus.

Pozitīvo dinamiku veicinājusi e-komercijas attīstība un pieprasījums pēc kompleksiem IT risinājumiem, savukārt ražošanas segmentā fiksēts nozīmīgs atskaites punkts - realizēts 200 tūkstošais "Capital Neo" sērijas dators.

“Rezultātus visos darbības segmentos veicinājusi gan vispārēja tirgus atveseļošanās, gan mērķtiecīgas investīcijas e-komercijā, pilna servisa IT pakalpojumu attīstībā un tīkla infrastruktūras risinājumu nodrošināšanā,” norāda "Capital" valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš.

Stabils pieprasījums saglabājies gan no privātā sektora uzņēmumu puses, gan valsts un pašvaldību iestāžu segmentā, kur pieaug nepieciešamība pēc komplicētākiem un drošākiem IKT risinājumiem. Viņš uzsver, ka pērn augusi interese par IT ārpakalpojumiem, jo uzņēmumiem uzturēt savu IT speciālistu komandu iekšienē ne vienmēr ir ekonomiski pamatoti. “Pieprasījums pēc pilna servisa IT pakalpojumiem aizvien saglabājas augsts. Arī šogad turpināsim audzēt šīs nodaļas kompetenci,” papildina I. Putniņš.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, atkal sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kamēr tirgi gaidīja svarīga ASV inflācijas rādītāja publiskošanu piektdien.

"Apple", "Amazon" un "Meta" bija starp lielajām tehnoloģiju kompānijām, kuru akcijas zaudēja vairāk nekā 2% no vērtības. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2%.

Investori gaidīja ASV patēriņa cenu inflācijas (CPI) datu publiskošanu par janvāri, kas varētu sniegt norādes par potenciālām procentlikmju pazemināšanām.

Eiropā Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, tās gaitā sasniedzot jaunu rekordu. Londonas biržas indekss pakāpās līdz jaunam rekordam, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu. Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Vācijas rūpniecības milža "Siemens" akcijas cena pieauga par 5,8%, uzņēmumam paaugstinot prognozi šim gadam pēc labiem pirmā ceturkšņa rezultātiem, kurus veicināja izdevumi mākslīgā intelekta jomā.

Ikdienā autostāvvieta ir viena no tām pilsētvides pieredzēm, ar ko saskaras gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi - steigā meklēta monēta, nestrādājošs automāts, rindas un kavēšanās. Tie ir sīkumi, kas veido kopējo pilsētas pieredzi.

Liepājas valstspilsētā šo ikdienas situāciju nolēmusi mainīt SIA “Liepājas autostāvvietas”, modernizējot ielu autostāvvietu sistēmu un ieviešot pilnībā digitālu, bezskaidras naudas norēķinu risinājumu, saskaņā ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras atbalstu “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”. Projekts īstenots sadarbībā ar uzņēmumu BISS, aizstājot līdzšinējos skaidras naudas norēķinu risinājumus ar modernām maksājumu stacijām, kas padara stāvvietu izmantošanu vienkāršāku, ātrāku un saprotamāku.

Projekta ietvaros BISS piegādājis 15 maksājumu stacijas - 12 no tām jau ir uzstādītas un darbojas, savukārt vēl trīs tiks ieviestas pirms 2026. gada vasaras sezonas. Norēķini par autostāvvietu notiek tikai bezskaidras naudas veidā, izmantojot bankas kartes un bezkontakta maksājumus, tostarp Apple Pay un Google Pay. Tas novērš nepieciešamību pēc skaidras naudas un būtiski atvieglo norēķinu procesu ikdienā.

Rietumu Banka ievieš jauna, mūsdienīga dizaina maksājumu kartes visiem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Jaunais karšu dizains simbolizē bankas biznesa filozofiju.

Jaunais dizains ir visām Rietumu Bankas kartēm: Visa Infinite, Platinum un Gold privātpersonām; kā arī Visa Platinum Corporate, Gold Corporate, Silver Corporate un Classic Corporate uzņēmumiem.

“Rietumu Bankas kartes piedāvā visas mūsdienīgās priekšrocības, nodrošinot ērtu un drošu maksājumu pieredzi gan veikalos, gan internetā. Tās atbalsta Apple Pay un Google Pay, kā arī Click to Pay funkcionalitāti, ļaujot veikt ātrus un ērtus bezskaidras naudas norēķinus. Jaunās kartes atspoguļo bankas pieeju finanšu pakalpojumiem: pārdomātu, precīzu un uz nākotni vērstu,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, Irānas miera sarunu perspektīvai paliekot strupceļā pirms nedēļas, kurā gaidāmi centrālo banku lēmumi un kompāniju peļņas rādītāju publicēāana.

Irānas ārlietu ministra Abasa Aragči vizīte Islamabadā bija vairojusi cerības uz jaunām sarunām ar ASV, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps atcēla savu sūtņu braucienu uz Pakistānu nedēļas nogalē.

Naftas cenas pieauga apstākļos, kad Hormuza šaurums vēl arvien lielākoties ir slēgts satiksmei.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās. Saruka arī vairāki no svarīgākajiem Eiropas un Āzijas biržu indeksiem.

Energoresursu cenām saglabājoties augstā līmenī, ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien atstās procentlikmes nemainīgas, bet pēc tam līdzīgus lēmumus pieņems Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Banka Citadele Lauku atbalsta dienesta (LAD) projekta ietvaros piešķīrusi 930 000 eiro ģimenes uzņēmumam SIA “Very Berry” jauna ražošanas ceha būvniecībai un iekārtu iegādei dabisku gāzētu dzērienu “Fizzy drink” ražošanai.

Finansējums ļāvis veikt arī saldētavu paplašināšanu, dubultojot izejvielu uzglabāšanas kapacitāti.

Līdz šim uzņēmums ražoja tikai negāzētus dzērienus – 100 % dabiskas sulas, sīrupus, funkcionālos dzērienus*, sulas bērniem un morsus. Uzsākot projektu, uzņēmums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) eksporta darbību plāna atbalstu veica pētījumu, lai izprastu patērētāju gaidas un garšas preferences. Tas ļāva precīzi attīstīt jauno produktu līniju, izmantojot 15 ogu šķirnes, kā arī citronus un apelsīnus, kas tiek iepirkti no bioloģiskajām saimniecībām Spānijā.

“Apmeklējot izstādes, pamanījām, ka mainās patērētāju uzvedība un pieaug gāzēto dzērienu pieprasījums, turklāt priekšroka tiek dota vieglākam iepakojumam. Stikls ir smags, bet dabīgas sulas nevar pildīt PET pudelēs vai tetrapakās, jo tas var ietekmēt produkta kvalitāti. Pāreja uz vieglāku iepakojumu bija plānota jau sen, taču tai bija nepieciešama jauna ražotne un iekārtas,” skaidro “Very Berry” mārketinga vadītāja Ilze Sauškina, piebilstot, ka arī eksporta tirgi pieprasa vieglāk transportējamu iepakojumu, jo tas ir lētāk.