NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam "Financial Times" svētdien sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.

Kā norādīja Tramps, viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā.

"Ja nebūs atbildes vai tā būs negatīva, es uzskatu, ka tas būs ļoti slikti NATO nākotnei," sacīja Tramps.

Kā pieļāva ASV prezidents, gaidāmais samits Pekinā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu varētu tikt atlikts.

Tramps mudinājis Ķīnu sniegt palīdzību Hormuza atbloķēšanas lietā.

"Mēs gribētu zināt pirms" šī samita, sacīja Tramps, norādot, ka Ķīna, kā arī daudzas Eiropas valstis vairāk nekā ASV ir atkarīgas no naftas, kas tiek transportēta no Persijas līča.

"Ir tikai pareizi, ka cilvēki, kas gūst labumu no šī šauruma, palīdzēs nodrošināt, lai tur nenotiktu nekas slikts," sacīja Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps noteicis jaunus muitas tarifus kokmateriāliem un dažādiem koka izstrādājumiem, tai skaitā importētiem zāģmateriāliem, būvkokiem, virtuves skapjiem un mīkstajām mēbelēm, kas var sadārdzināt mājokļu celtniecības un mēbeļu ražošanas izmaksas, kas pēdējos mēnešos jau ir strauji pieaugušas.

Tramps pirmdien, 29.septembrī, izplatītajā paziņojumā norādīja, ka ASV sāks piemērot 10% muitas tarifu no ārvalstīm ievestiem skujkoku zāģmateriāliem un būvkokiem, ko izmanto dažādu būvmateriālu ražošanā.

Tāpat tiks piemērots 25% tarifs virtuves skapjiem, vannasistabas mēbelēm un mīkstajām koka mēbelēm.

Šie muitas tarifi stāsies spēkā 14.oktobrī. Savukārt no 1.janvāra Tramps palielinās tarifu virtuves skapjiem līdz 50% un mīkstajām mēbelēm līdz 30%.

Baltais nams martā uzdeva Tirdzniecības ministrijai izmeklēt iespējamos draudus nacionālajai drošībai, ko rada importēti zāģmateriāli, kas galvenokārt nāk no Kanādas. Tramps mēnešiem ilgi ir kritizējis ASV ziemeļu kaimiņvalsti par tās ievērojamo kokmateriālu eksportu uz Savienotajām Valstīm.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja par muitas tarifu samazināšanu Indijas preču importam, jo Indijas premjerministrs Narendra Modi piekritis izbeigt naftas pirkšanu no Krievijas.

Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pieminēja tā sauktā "savstarpējā tarifa" samazināšanu Indijai no 25% līdz 18%.

Tramps uzskata muitas tarifus par līdzekli, lai kompensētu nelīdzsvarotību un neizdevīgo stāvokli Savienotajām Valstīm starptautiskajā tirdzniecībā.

Savukārt Modi kādā telefonsarunā esot apsolījis samazināt muitas tarifus un citas tirdzniecības barjeras ASV produkcijai līdz nullei, kā arī pirkt ievērojami vairāk ASV preču - tai skaitā enerģiju, tehnoloģiju un lauksaimniecības produktus vairāk nekā 500 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Tramps to nosauca par "tirdzniecības darījumu" un arī pateica, ka Indija vairs nepirks naftu no Krievijas.

ASV un Ķīnas globālā konkurence starptautiskajā tirdzniecībā 2026. gadā iezīmē jaunu dimensiju. Ķīna no šī gada 1. maija ieviesīs nulles lieluma importa muitas tarifu 53 (no 54) Āfrikas valstīm.

DB jau rakstīja (“Samazinās ASV imports un palielinās ASV eksports” Dienas Bizness, 10. februāris, 16.-29.lpp.) par to, ka ASV no pagājušā gada janvāra konsekventi un sekmīgi īsteno pasākumus, lai sabalansētu savu ārējo tirdzniecību. No 2025. gada sākuma ASV prezidents Donalds Tramps sāka īstenot jaunu importa tarifu politiku. Turklāt ļoti sekmīgi. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2025. gada otrajā un trešajā ceturksnī ASV eksports palielinājās vidēji par 5%, savukārt imports samazinājās vidēji par 3%. Savukārt 2025. gada pēdējā ceturksnī eksports palielinājās par 9%, bet imports samazinājās vidēji par 3,5%, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2024. gadā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē netiešo ietekmi izjustu krietni vairāk ekonomiku, tostarp Latvija.

ASV prezidents nedēļas nogalē atkal satricināja starptautisko tirdzniecību, paziņojot, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10 % muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Savukārt no 1. jūnija šis tarifs varētu pieaugt līdz 25 % un palikt spēkā līdz brīdim, kad tiktu panākta politiska vienošanās par pilnīgu Grenlandes iegādi. Šajā Trampa “melnajā sarakstā” iekļautas astoņas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija.

No pirmā acu uzmetiena 10 % tarifs var šķist kā īslaicīga sarunu taktika vai politiska spiediena instruments. Tomēr valstis, kuras skar šie pasākumi tieši, ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības un piegādes ķēžu partneriem. Tas nozīmē, ka netiešā tarifu ietekme Latvijā varētu izpausties kā lēnāks eksports un ekonomikas izaugsme, mazāks pasūtījumu apjoms rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanās. Tādēļ rodas jautājums – kādas reālās sekas Latvijai varētu būt gadījumā, ja stātos spēkā īstermiņā visdrīzāk iespējamais 10 % tarifs?

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien Baltajā namā tikšanās laikā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izteica vēlmi, lai Ankara izbeidz pirkt Krievijas naftu.

"Es gribētu, lai viņi pārtrauc pirkt naftu no Krievijas, kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu," Tramps sacīja žurnālistiem pirms sarunām Baltajā namā.

"Viņš var būtiski ietekmēt kara gaitu Ukrainā, ja vēlas, bet viņš dod priekšroku palikt neitrāls," piebilda Tramps, raksturojot Erdogana nostāju.

Pēc ASV prezidenta domām, Turcija var palīdzēt nosēdināt Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu pie sarunu galda.

Pēc viņa teiktā, Turcijas līderis ir "abu cienīts" un var radīt "lielu ietekmi", ja viņš to vēlas, lai gan šobrīd viņš ir "ļoti neitrāls".

"Viņš pazīst Putinu tikpat labi kā es," piebilda Tramps, runājot par Turcijas līderi.

Krievija ir iztērējusi miljardiem dolāru un "nav ieguvusi praktiski nekādu teritoriju", "es domāju, ka ir pienācis laiks apstāties, patiešām", sacīja Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka viņš pagarina pamieru ar Irānu, lai dotu tai vairāk laika sarunām, bet ASV armija turpinās Irānas ostu blokādi.

Tramps ierakstīja sociālajos medijos, ka viņš "pagarinās pamieru", līdz Irāna nāks klajā ar priekšlikumu par bruņotā konflikta izbeigšanu, tomēr viņš "norīkojis mūsu armiju turpināt blokādi".

Tramps pagarināja divu nedēļu pamieru dažas stundas pirms tam, kad tas trešdien būtu beidzies.

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss nedosies uz Pakistānu, kur bija paredzēts rīkot otro kārtu sarunās ar Irānu.

ASV prezidents izskaidroja sarunu pārtraukšanu ar Irānas iekšējām nesaskaņām, piebilstot, ka Pakistānas līderi viņam lūguši pagarināt šo pamieru.

"Balstoties uz faktu, ka Irānas valdība ir nopietni sašķelta, kas nav negaidīti, un pēc Pakistānas [armijas štāba vadītāja] feldmaršala Asima Munira un premjerministra Šehbaza Šarifa pieprasījuma, mēs esam lūgti apturēt mūsu uzbrukumu Irānas valstij līdz tādam laikam, kad tās līderi un pārstāvji varēs izteikt vienotu priekšlikumu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Sākotnēji bija paredzēts, ka pamiers beigsies jau sestdien.

Tramps sacīja, ka vienošanās tika panākta pēc viņa tikšanās ar Izraēlas un Libānas vēstniekiem un pārstāvjiem Ovālajā kabinetā.

"Tikšanās noritēja ļoti labi! ASV sadarbosies ar Libānu, lai palīdzētu tai aizsargāt sevi no "Hizbollah". Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām," rakstīja Tramps. "Bija liels gods būt šīs ļoti vēsturiskās tikšanās dalībniekam!"

"Es domāju, ka ir ļoti labas izredzes panākt mieru. Es domāju, ka tam vajadzētu būt viegli," žurnālistiem sacīja Tramps. Tomēr iepriekš viņš izteicās, ka nesteigsies izbeigt karu ar Irānu, piebilstot, ka Tuvajos Austrumos ieradies trešais amerikāņu aviācijas bāzeskuģis.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Zelta importam netiks noteikti papildu ievedmuitas tarifi, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam, kad vairākas dienas tirgū valdīja neskaidrība, vai nesenā tarifu paaugstināšana attiecas arī uz noteiktiem zelta stieņu veidiem.

ASV Muitas robežu aizsardzības pārvalde kā tarifiem pakļautas preces norādījusi vienu kilogramu un 100 Trojas unces (2,8 kilogrami) smagus zelta stieņus.

"Zeltam tarifi netiks noteikti," Tramps ierakstīja savā platformā "Truth Social", taču detalizētāk situāciju nekomentēja.

Par ASV Muitas robežu aizsardzības pārvaldes vēstuli, kas parakstīta 31.jūlijā, pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT), un tādēļ zelta cena ASV standartizētu nākotnes līgumu tirgū piektdien bija rekordaugsta.

Taču Baltais nams piektdien paziņoja, ka Trampa administrācija plāno "drīzumā izdot izpildrīkojumu, lai precizētu maldinošu informāciju par tarifu noteikšanu zelta stieņiem un citiem specializētiem produktiem".

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc telefonsarunas ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu paziņoja, ka Eiropas Savienībai (ES) līdz 4. jūlijam ir jāratificē tirdzniecības vienošanās ar ASV, pretējā gadījumā ASV būtiski paaugstinās ievedmuitas tarifus importam no ES.

Ierakstā savā platformā "Truth Social" Tramps pavēstīja, ka par šo jautājumu runājis ar Leienu un "piekritis dot viņai laiku līdz mūsu valsts 250. dzimšanas dienai, pretējā gadījumā diemžēl tarifi viņiem nekavējoties pieaugs līdz daudz augstākam līmenim". 4. jūlijā tiks svinēta ASV neatkarības 250. gadadiena.

Savukārt Leiena pēc telefonsarunas ar Trampu uzsvēra, ka ES ir panākusi "labu progresu", lai līdz jūlija sākumam ratificētu vienošanos.

"Abas puses joprojām esam pilnībā apņēmušās to īstenot," viņa piebilda ierakstā platformā "X".

ES un ASV pagājušā gada jūlijā noslēdza tirdzniecības vienošanos, kas paredz, ka lielākajai daļai ES preču ievedmuitas tarifs ASV būs 15%.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka aptur tirdzniecības sarunas ar Kanādu saistībā ar Ontārio provinces valdības pret tarifiem vērstu reklāmu, kurā iekļauti bijušā Savienoto Valstu prezidenta Ronalda Reigana 1987. gadā izteikti komentāri.

"Ronalda Reigana Fonds nupat paziņoja, ka Kanāda ir krāpnieciski izmantojusi reklāmu, kas ir neīsta, kurā Ronalds Reigans negatīvi izsakās par tarifiem," ierakstā savā sociālo mediju platformā "Truth Social" norādīja Tramps.

"Viņi tā rīkojušies tikai tāpēc, lai ietekmētu ASV Augstākās tiesas un citu tiesu lēmumus. Tarifi ir ļoti svarīgi ASV nacionālajai drošībai un ekonomikai," raksta Tramps. "Ņemot vērā viņu drausmīgo rīcību, visas tirdzniecības sarunas ar Kanādu tiek apturētas."

Ontārio provinces premjerministrs Dags Fords oktobrī paziņoja, ka Kanādas province tērēs 75 miljonus Kanādas dolāru (46,2 miljoni eiro), lai ASV izvietotu reklāmas ar fragmentiem no Reigana 1987. gada uzrunas radio, kurā viņš raksturoja tarifu radītās problēmas.

ASV prezidents Donalds Tramps šodien brīdinājis Teherānu, ka to gaida jauni pārsteigumi.

"Skatieties, kas šodien notiks ar šīm nenormālajām padibenēm," savā platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

Neraugoties uz iepriekšējiem izteikumiem, ka karš pret Irānu drīz varētu beigties, Tramps šodien uzsvēra, ka ASV militārais spēks ir nepārspēts un ASV ir neierobežots daudzums munīcijas un daudz laika.

Viņš apgalvoja, ka Irānas jūras un gaisa spēki ir iznīcināti, tāpat kā tās raķetes, droni un citi aktīvi.

Tramps jau otrdien piedraudēja Irānai ar smagu bombardēšanu, ja tā mēģinās bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem naftas eksporta ceļiem.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka raķešu triecienus Irānai, kas veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV noteiks "aptuveni 100%" muitas tarifu importētām pusvadītāju mikroshēmām.

Tramps sacīja, ka mikroshēmu ražotāji varētu izvairīties no šī tarifa, investējot to ražošanā Savienotajās Valstīs.

Tramps, piedaloties preses konferencē līdz ar "Apple" vadītāju Timu Kuku, sacīja, ka jaunais tarifs neietekmēs kompānijas, kas jau būvē ražotnes ASV vai plāno to darīt.

Viņš pauda pārliecību, ka šis solis veicinās mikroshēmu ražošanu ASV. Nozares eksperti gan atzīmē, ka šādu rūpnīcu uzcelšanai bieži vajadzīgi vairāki gadi un miljardiem ASV dolāru.

Domājams, ka šādu tarifu noteikšana, nenosakot izņēmumus lieliem piegādātājiem, izraisīs elektronikas preču cenu celšanos, jo lielākā daļa mikroshēmu tiek ražota Āzijā. Modernos viedtālruņu procesorus, tostarp viedtālruņiem "iPhone", pārsvarā ražo Taivānas uzņēmums TSMC.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka pacels muitas tarifus dažādām Dienvidkorejas precēm līdz 25%, jo šī valsts "nepilda" iepriekš noslēgtu tirdzniecības paktu ar ASV.

"Tā kā Korejas Likumdošanas sapulce nav ieviesusi mūsu vēsturisko tirdzniecības vienošanos, kas ir viņu prerogatīva, es ar šo palielinu tarifus Dienvidkorejas auto, kokmateriāliem, farmācijas produkcijai, un visus pārējos savstarpējos tarifus" no 15% līdz 25%, Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Vašingtona un Seula pirms vairākiem mēnešiem noslēdza tirdzniecības un drošības vienošanos pēc mēnešiem ilgām saspīlētām sarunām.

Vienošanās tika galīgi izstrādāta pēc Trampa tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Li Džemjunu oktobrī. Tā ietvēra Dienvidkorejas solījumus par investīcijām līdztekus ASV tarifu samazināšanai.

Saskaņā ar šo vienošanos Vašingtona saglabātu muitas nodevas līdz 15% Dienvidkorejas precēm, tostarp automašīnām, auto daļām un farmācijas produkcijai. Muitas tarifi Dienvidkorejas automašīnām tiktu samazināti no 25% līmeņa.

Astoņas Eiropas valstis, kam ASV prezidents Donalds Tramps par iebildumiem pret viņa centieniem pārņemt savā kontrolē Grenlandi piemērojis papildu muitas tarifus, paziņojušas, ka tas "apdraud transatlantiskās attiecības" un rada "bīstamas lejupejošas spirāles draudus".

Dānija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Vācija un Zviedrija, reaģējot uz Trampa draudiem, svētdien izplatīja kopīgu paziņojumu.

Visas astoņas valstis paudušas apņēmību "kopīgo transatlantisko interešu vārdā stiprināt Arktikas drošību" un norādījušas uz Dānijas vadītajiem manevriem, kas nedēļas nogalē notikuši Grenlandē.

Eiropas valstis atkārtoti paudušas solidaritāti ar Dāniju un norādījušas, ka domstarpības risināmas dialoga ceļā, nevis ar draudiem piemērot papildu muitas tarifus.

Atbalstu šim paziņojumam paudušas arī Baltijas valstis.

Par to sociālās saziņas vietnēs paziņojuši Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.

Trešdien stājās spēkā ASV papildu 25% muitas tarifi Indijas precēm par to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.

Tarifs pievienots papildus atsevišķam 25% tarifam, kas stājās spēkā augusta sākumā.

Lai gan kopš atgriešanās prezidenta amatā janvārī ASV prezidents Donalds Tramps ir noteicis jaunas nodevas gan sabiedrotajiem, gan konkurentiem, šis 50% līmenis ir viens no augstākajiem, ar kādiem saskaras ASV tirdzniecības partneri.

ASV bija Indijas lielākais eksporta galamērķis 2024.gadā, un to vērtība bija 87,3 miljardi ASV dolāru.

Analītiķi ir brīdinājuši, ka 50% nodoklis ir līdzīgs tirdzniecības embargo un, visticamāk, kaitēs mazākiem uzņēmumiem.

Tekstilizstrādājumu, jūras velšu un juvelierizstrādājumu eksportētāji jau ziņojuši par atceltiem pasūtījumiem ASV un zaudējumiem tādiem konkurentiem kā Bangladeša un Vjetnama, radot bažas par ievērojam darbavietu zaudējumu.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV iznīcinās "dažādas spēkstacijas, vispirms sākot ar lielāko", brīdināja Tramps.

Iespējams, viņš ar to domāja Būšehras kodolspēkstaciju, kas ir Irānas lielākā kodolspēkstacija, vai Damavanas gāzes spēkstaciju netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas.

Ja Tramps īstenos savus draudus un uzbruks Irānas spēkstacijām, Irāna veiks triecienus visai Tuvo Austrumu enerģētikas infrastruktūrai, kas saistīta ar ASV un Izraēlu, brīdināja Irānas vadības pārstāvji.

Irānas ietekmīgais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs svētdien piedraudēja neatgriezeniski iznīcināt svarīgu infrastruktūru visā reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks Irānas infrastruktūrai.

Gada sākumā tika pārbaudīta vispārējā tirgus riska apetīte: tādas vienkāršas lietas kā metāli kļuva dārgāki, bet sarežģītākas lietas - tehnoloģijas un kriptoaktīvi - kļuva lētāki. Tikmēr pārmaiņas tradicionālajos akciju un obligāciju tirgos bija nelielas.

Optimistiskās prognozes 2026. gadam saglabājas, taču satraukums ir liels, un metāla cenas vēl nav atradušas līdzsvaruJanvārī turpinājās 2025. gada beigās novērotās tendences, proti, akciju vērtība nedaudz pieauga, obligāciju ienesīguma likmes mainījās maz, un metālu cenas turpināja pieaugt nepieredzēti strauji, lai gan mēneša pēdējās dienās tās ļoti būtiski samazinājās. Eiro izteiksmē sudraba vērtība mēneša laikā pieauga vēl par 18 %, zelta vērtība pieauga par 12 %, bet ASV dolāra vērtība samazinājās par 1 %.

Lai gan tehnoloģiju nozares uzņēmumi ziņoja par labākiem finanšu rezultātiem, piesardzīgāki mākoņpakalpojumu un datu centru attīstības novērtējumi noveda pie Microsoft un Oracle akciju cenu krituma attiecīgi par 11 % un 15 %.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps mīkstināja savu nostāju pret Ķīnu, kurai viņš iepriekš bija draudējis ar lieliem muitas tarifiem.

Eiropas biržu indeksiem bija neliels kāpums, bet Āzijas galvenie biržu indeksi sāka nedēļu ar kritumu.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu.

Tramps, kurš piektdien paziņoja par jaunu 100% muitas tarifu Ķīnas precēm, reaģējot uz Ķīnas noteiktiem ierobežojumiem retzemju metālu eksportam, svētdien atteicās no šī nodoma.

"Tramps atgriezās un ļoti skaidri lika saprast, ka ar Ķīnu viss būs kārtībā," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Mikroshēmu ražotāja "Broadcom" akcijas cena pieauga par gandrīz 10% pēc paziņojuma par partnerību ar "ChatGPT" ražotāju "OpenAI".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,3% līdz 46 067,58 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,5% līdz 6654,72 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,0% līdz 22 694,61 punktam.

Dabasgāzes cena otrdien samazinājusies par aptuveni 15% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV un Irānas karš noslēgsies ātrāk, nekā gaidīts.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien sarukusi līdz aptuveni 48 eiro par megavatstundu pēc straujā kāpuma iepriekšējā dienā.

Tramps pirmdien intervijā telekanālam CBS sacīja, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Es uzskatu, ka šis karš ir beidzies, lielā mērā. Viņiem nav flotes, nav sakaru, viņiem nav gaisa spēku," Tramps telefonintervijā sacīja CBS, atkārtojot Irānas zaudējumu novērtējumu, ko viņš bija paudis iepriekšējās dienās.