Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” ir vienojies ar savu ilggadējo nomnieku – sporta klubu tīklu “MyFitness” – par jauna, divreiz plašāka un konceptuāli daudzpusīgāka sporta kluba izveidi, kurā būs arī “MyFitness” Latvijas tīklā vienīgā SPA zona.

Kopējās abu partneru plānotās investīcijas šajā attīstības projektā pārsniegs 2 miljonus eiro un iecerēts, klubs apmeklētājiem durvis vērs rudenī.

“Sporta un labsajūtas pakalpojumiem ir arvien būtiskāka nozīme tirdzniecības centru dzīvē. Mēs aktīvi attīstām šo segmentu, lai piedāvātu apmeklētājiem plašāku pakalpojumu klāstu, kas motivē aktīvam dzīvesveidam,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunais sporta klubs “MyFitness Domina” tiks izveidots jaunā lokācijā, tā kopējā platība sasniegs gandrīz 2300 kvadrātmetru, kas ir par 58% vairāk nekā pašreizējam “MyFitness” klubam, un ļaus būtiski palielināt sportot gribētāju kapacitāti, paplašināt gan nodarbību, gan treniņu, gan atpūtas iespēju piedāvājumu.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pasākumā CITS BAZĀRS Valmierā pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības Valmieras Kultūras centrā, kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no no dažādām Vidzemes un citu reģionu skolām.

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 25 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās. Kategorijā “Valmieras Tehnikuma direktores balva” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Akin” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Lustīgās astītes” (Liezēres pamatskola).

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “CreamOn” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “Veksa line” (Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola).

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa atvēris vēl vienu kafejnīcu O!Bistro Rīgā, “Mūkusalas biroju” ēkā, Bieķensalas ielā.

Rudenī Tiamo grupa plāno atklāt līdz šim lielāko O!Bistro Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Āzenes ielā.

Kafejnīca O!Bistro Bieķensalas ielā piemērota “Mūkusalas biroju” darbinieku vajadzībām, piedāvājot pusdienas, kā arī uzkodas dažādiem pasākumiem, konferencēm un citiem notikumiem. Kafejnīcas sienas rotā Kiwie Studio veidotie grafiti, un pavisam drīz apmeklētājiem būs iespēja pusdienot āra terasē.

“Latvijā arvien pieaug pieprasījums pēc siltām, sabalansētām un daudzveidīgām pusdienām, tāpēc turpinām attīstīt kafejnīcu O!Bistro tīklu. Rīgā izvēlamies lokācijas blakus birojiem, augstskolām un daudzdzīvokļu ēkām,” saka Toms Zukulis, Tiamo grupas valdes priekšsēdētājs.

Vviens no Kurzemes vadošajiem uzņēmumiem SIA “Māras Lācis”, kur ietilpst zīmola “O!Bistro” ēdināšanas vietas, pievienojās vienam no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā “Tiamo grupai”.

Līdz ar apvienošanos “Tiamo grupā” būs vairāk nekā 800 darbinieku.

SIA “Māras Lācis” darbojas kopš 1995. gada. Uzņēmuma pamata nodarbošanās ir ēdināšanas pakalpojumi skolās un bērnudārzos, banketi un izbraukuma tirdzniecība, tāpat atvērtas vairākas kafejnīcas Liepājā, Priekulē un Saldū. Pērn uzņēmums strādājis ar gandrīz 2 miljonu eiro (neto) apgrozījumu.

“Ģimenes uzņēmums bija sasniedzis attīstības posmu, kad bija nepieciešams straujš lēciens un papildu jauda, tādēļ pieņēmu lēmumu nodot to drošās rokās – “Tiamo grupai”, kam, tāpat kā uzņēmumam “Māras Lācis”, ir spēcīgas Liepājas saknes. Dalīsimies ar labāko praksi un arī paši mācīsimies no “Tiamo grupas”. Apvienojot spēkus, kopā varēsim paveikt vairāk,” saka Madars Markus - Narvils, līdzšinējais SIA “Māras Lācis” vadītājs.

Viesmīlības uzņēmums Tiamo grupa atvēris renovētu picēriju Čili Pizza iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Alfa”, Rīgā.

Patlaban tā ir ietilpīgākā Čili Pizza Latvijā – picērijā ir 166 sēdvietas. Picērijā investēti 250 000 eiro, un interjerā iekļauti Marokas dizaina elementi.

Plašajās telpās ar terasi izvietoti 43 galdiņi. Kopumā Tiamo grupai ir 19 picērijas Čili Pizza visā Latvijā.

Šogad uzņēmums plāno pārsniegt 20 miljonu eiro (neto) apgrozījumu. Plānots atjaunot vairāku picēriju interjeru, un uzņēmums strādā pie jaunu picēriju lokāciju izvērtēšanas.

2023. gadā “Tiamo grupa” sasniegusi teju 20 miljonu eiro apgrozījumu (neto), un tas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē.

Uzņēmumā ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello”, suši bārs “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī silto pusdienu un uzkodu vieta “Pizzarella” un “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. No 2024. gada jūnija “Tiamo grupā” ietilpst arī ēdināšanas pakalpojumu serviss “Māras Lācis”, “Kūp BBQ” un kafejnīcas “O!Bistro”, kā arī “"#garšoēst".

Radošā aģentūra Skudras Metropole atklājusi jauno vasaras projektu “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”, svinot uzņēmuma 20 gadu jubileju un Gundegas Skudriņas apaļo jubileju.

Trīs nedēļas, no 3. jūnija līdz 22. jūnijam, LU Botāniskajā dārzā Mākslīgais intelekts, digitālie mākslinieki un Skudras Metropoles komanda apvienojas, lai radītu jaunu pieredzējumu - laikmetīgu pop-up galeriju “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”.Tehnoloģiju radītās iespējas, instalāciju māksla apvienojumā ar šarmantu, kaislīgu sievišķību, mūzikas skaņu mākslu un floriogrāfiju. Neiespējamā pasaule savienojumā ar iespējamo. Neiespējami stāsti realitātē. Emociju piedzīvojums, kas veidojas no katra paša pieredzes un sajūtām. Vilinoši un atturīgi, sapņaini un skaudri. Fantāzija, kas realizējusies dzīvē vai dzīve fantāzijās…

Digitālo ziedu izstāde.Sievietes dzīves stāsts - sarunas starp puķēm.6 mākslas darbi, kuros ziedi, dominējošā roze - simbols vēlmēm, skaistumam un perfekcijai - ataino idilliskās dzīves un tumšās zemūdens straumes kontrastus. Sievietes tūkstoš lomas, dvēseles atvari, alkas pēc balansa un harmonijas, kas spoguļojas dzīves realitātē. Pārmaiņu procesi cilvēkā un sabiedrībā. Jautājumi un atbildes starp ziediem.

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpinās samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa minēja, ka ražošanas apmēru samazinājuma iemesli ir dažādi, tostarp Jāņa siera ražošanai nepieciešams roku darbs, un šobrīd ir problēmas ar darbaspēka piesaisti. Tāpat Jāņu siera ražotājiem ir problēmas sadarbībā ar lielveikalu ķēdēm, jo veikali ir ieinteresēti iepirkt un pārdot lētāku produktu, bet Jāņu siera sastāvdaļas un ražošanas process neļauj samazināt produkta cenu. Tāpēc tirgotāji iepērk lētāku ķimeņu sieru, kas neatbilst Jāņu siera ražošanas procesam un sastāvdaļām.

Jāņu siera ražošanas apmēri Latvijā pērn sasniedza 139,84 tonnas, kas ir par 30,1% mazāk nekā pirms trim gadiem, kad tika saražoti aptuveni 200 tonnu Jāņu siera, norādīja Davidanova.

Nekustamā īpašuma fonds “Baltic Horizon Fund” (BHF) ir parakstījis līgumu ar sporta klubu “MyFitness” par divus tūkstošus kvadrātmetru lielu telpu nomu “Galerija Centrs” Rīgā.

Šis ir jau trešais pēdējā laikā noslēgtais ilgtermiņa partnerības līgums par tik plašu telpu nomu, – nesen fonds parakstīja tikpat nozīmīgus līgumus tam piederošajos īpašumos Tallinā un Viļņā.

Jaunais “MyFitness” sporta klubs “Galerija Centrs” tiks atklāts šī gada beigās. Tas būs aprīkots ar “Technogym” trenažieriem un piedāvās dažādas grupu nodarbības, tostarp studiju ar “Pilates Reformer” aprīkojumu.

“Esam gandarīti, ka mūsu panākumu stāsts, kura pamatā ir mūsu jaunā stratēģija un ieguldītais darbs, turpinās. Noslēgtais līgums ar “MyFitness” ir lielākais kopš 2019. gada, kad “Baltic Horizon Fund” iegādājās “Galerija Centrs”. “MyFitness” darbojas arī divos citos BHF piederošajos īpašumos Tallinā – tirdzniecības centrā “Pirita” un tirdzniecības centrā “Postimaja”, tāpēc mēs augstu vērtējam mūsu partnera izrādīto uzticību, paplašinot sadarbības apjomu un ģeogrāfiju. Sadarbības līgums ar “MyFitness” “Galerija Centrs” telpās šobrīd noslēgts uz 14 gadiem un iezīmē šī tirdzniecības centra pārveides sākumu, kur atradīsies sporta klubs,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar pašapkalpošanās sporta klubu tīklu “Gym!”, kas biznesa kompleksā “StokOfiss U34” šovasar atvērs jaunu sporta klubu 1240 kvadrātmetru platībā.

Tas būs astotais sporta klubu ķēdes “Gym!” sporta klubs Latvijā.

Sporta kluba 1240 m² telpās būs mūsdienīgs aprīkojums un īpaši izveidotas zonas kardiotreniņiem, spēka treniņiem ar plašu brīvo svaru un daudzveidīgu trenažieru izvēli, kā arī vieta funkcionālajiem treniņiem.

“StokOfiss U34” ir aprīkots ar gaisa regulācijas sistēmām. Komplekss atbilst A klases energoefektivitātes prasībām un ir saņēmis BREEAM “Very Good” sertifikātu.

Sporta kluba apmeklētājiem būs pieejama bezmaksas autostāvvieta un sporta klubs būs atvērts visu diennakti.

Plānotais kopējais jaunā biznesa kompleksa “StokOfiss U34” investīciju apjoms ir aptuveni 13 miljoni eiro. Projekta “StokOfiss U34” būvniecību veic “Hepsor” būvniecības partneris “Mitt&Perlebach”. Ēkas projektu izstrādāja Diānas Zalānes projektu birojs.

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

“Provendi” pārvaldītais fonds par vairāk nekā 40 miljoniem eiro iegādājas tirdzniecības centru “Olimpia”.

Ar šo stratēģiski nozīmīgo darījumu “Provendi Asset Management AIFP” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds "INDEXO Real Estate Fund" ne tikai paplašina savu nekustamo īpašumu portfeli, bet arī nostiprina pozīcijas Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

Tirdzniecības centrs "Olimpia", kas atrodas Āzenes ielā 5, Rīgā, un, kura neto izīrējamā platība ir 20 991 m² piedāvā plašāko sporta un atpūtas preču izvēli Latvijā. Tirdzniecības centra nomnieku sarakstā ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, tostarp “Rimi” hipermārkets, diennakts fitnesa klubs “Gym!”, ģimenes izklaides centrs “Adventica”, sporta preču veikalu tīkls "Sportland", kā arī vairāki pasaulē atzīti sporta zīmoli, piemēram, “Adidas”, “Sports Direct”, “Nike” un “Puma”.

Patentu valdes 105.gadadienas pasākumu gaitā noskaidroti Latvijas Intelektuālā īpašuma apbalvojumu laureāti, par kuriem kļuvuši "Rīgas zeļļi", "Sudden Lights" un "Tiny Giant", informēja Patentu valdē.

Apbalvojuma "Gada preču zīme" laureāti tika noteikti starp 32 preču zīmēm, kas virzītas apbalvojuma otrajai kārtai no visām 2024.gadā reģistrētajām preču zīmēm, ko 2024.gadā reizi ceturksnī izvērtēja Patentu valdes ekspertu komisija. Savukārt šī gada sākumā atlasītās preču zīmes vērtēja otrās kārtas žūrija, kuras sastāvā bija Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Dizaineru savienības, Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA "Silvanols" pārstāvji.

Marta pirmajās divās nedēļās Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju portālu "lsm.lv" organizēja sabiedrības balsojumu, lai noteiktu, kura no 32 preču zīmēm iedzīvotāju skatījumā ir pelnījusi sabiedrības simpātiju balvu.

Šī gada martā Latvijas nacionālā izlase, kuras sastāvā ir valsts vadošie pavāri, dosies uz Marseļu (Francijā), lai pārstāvētu Latviju prestižā, starptautiskā konkursa “Bocuse d’Or Europe 2026” Eiropas atlasē — valsts Bocuse d’Or konkursā piedalās kopš 2019. gada un Eiropas posmā startē jau ceturto reizi pēc kārtas.

“Bocuse d’Or” tiek uzskatītas par autoritatīvākajām augstās gastronomijas sacensībām pasaulē un nereti dēvētas par “kulinārajām olimpiskajām spēlēm”. Dalība Eiropas atlasē apliecina komandas profesionālo līmeni, un ir nozīmīgs solis nacionālās gastronomijas atpazīstamības veicināšanā starptautiskajā vidē.

No 15. līdz 16. martam Marseļā 20 izlases no dažādām Eiropas valstīm cīnīsies par tiesībām iekļūt konkursa pasaules finālā, un šogad Eiropas atlases vēsturē pirmo reizi uz vienas skatuves vienlaikus startēs visas trīs Baltijas valstis. Divu sacensību dienu laikā komandas demonstrēs augstāko meistarības līmeni, inovatīvu pieeju, nevainojamu tehniku un spēju strādāt maksimālas profesionālās spriedzes apstākļos. Latviju pārstāvēs kandidāts Dinārs Zvidriņš, restorāna “Entresol” pavārs, divkārtējs “Bocuse d’Or Europe” dalībnieks un “Bocuse d’Or” pasaules fināla Lionā 2025. gadā žūrijas loceklis.“Pārstāvēt Latviju “Bocuse d’Or Europe” konkursā ir gan prieks, gan atbildība. Katrs konkurss atšķiras no iepriekšējā: citi uzdevumi, augsts konkurences līmenis, sava dinamika. Gatavošanās ilgst mēnešiem. Īpaši vērtīgi komandā redzēt jaunus cilvēkus – tā ir zīme, ka profesionālā vide attīstās”, norāda “Bocuse d’Or Europe 2026” kandidāts Dinārs.

Latvijā siera un biezpiena rūpnieciskās ražošanas apmēri pagājušajā gadā palielinājās par 13% jeb 7300 tonnu salīdzinājumā ar 2024. gadu, aģentūrai LETA pavēstīja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Viņa arī informēja, ka kopējais saražotā siera un biezpiena daudzums pagājušajā gadā veidoja 64 000 tonnu.

Davidanova atzīmēja, ka pērn Latvijā viens iedzīvotājs patērēja vidēji 24,9 kilogramus siera, kas ir par 3,3% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad patēriņš bija vidēji 24,1 kilograms uz iedzīvotāju.

Viņa arī uzsvēra, ka siera patēriņš Latvijā ir būtiski pieaudzis kopš 2002. gada, kad viens iedzīvotājs Latvijā vidēji patērēja 6,8 kilogramus siera.

Vienlaikus siera eksports 2025. gadā, pēc provizoriskiem datiem, palielinājās par 11%, sasniedzot 36 700 tonnu jeb 161,6 miljonus eiro. Tostarp 43% no kopējā eksportētā siera daudzuma realizēts Vāciju, kā arī eksporta pieaugums par 1582 tonnām bija uz Nīderlandi, par 645 tonnām uz Ukrainu un par 561 tonnu uz Igauniju.

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" jaunas picērijas izveidē tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" investējis vairāk nekā 250 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Picērija aizņem gandrīz 400 kvadrātmetru platību, nodrošinot 108 sēdvietas. Vasaras sezonā plānots atvērt arī āra terasi, norāda uzņēmumā.

Patlaban Latvijā darbojas 19 "Čili pizza" picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Nākamā gada pirmajā pusē uzņēmums plāno atvērt vēl vienu "Čili pizza" picēriju iepirkšanās centrā "Teika Plaza".

"Tiamo grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 19,813 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,8 reizes un bija 158 574 eiro.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).

Picērijas "Čili pizza" pārvaldītājs SIA "Tiamo grupa" jaunas picērijas izveidē tirdzniecības centrā "Teika Plaza" investējis 250 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Picērijas platība ir teju 330 kvadrātmetru un tajā pieejamas 94 sēdvietas. Vasaras sezonā plānots atvērt āra terasi ar papildu galdiņiem.

Līdz ar jaunās picērijas atklāšanu "Tiamo grupas" vadībā Latvijā ir 20 zīmola "Čili Pizza" picērijas.

"Tiamo grupa" 2023.gadā strādāja ar 19,813 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 4,8 reizes un bija 158 574 eiro.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Aloizs Norkus (80%) un Monta Magone (20%).

"Tiamo grupā" ietilpst "Čili pizza" picērijas, kā arī restorāni "MO Liepāja", "Olive", "Čello" un "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte caffe", "Teātra kafejnīca", klubs un pludmales bārs "Cukurfabrik" Liepājā, kafejnīca "O!Bistro", "Pizzarella" un bērnudārzu un skolu ēdinātājs Liepājā "Māras Lācis". "Tiamo grupa" ir īpašniece arī nekustamā īpašuma pārvaldītājam SIA "Jūrmalas parks".“Tiamo grupa” investē 250 000 eiro un atver jaunu “Čili Pizza” tirdzniecības centrā “Teika Plaza”

Kvalificētu pavāru un zāles darbinieku piesaiste ēdināšanas nozarē Latvijā kļūst arvien sarežģītāka, sacīja picērijas "Čili pizza" pārvaldītāja SIA "Tiamo grupa" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ēdināšanas nozarē patlaban ir darbaspēka trūkums, tādēļ ikdienas darbību vairs gandrīz nav iespējams nodrošināt bez ārvalstu darbinieku iesaistes.

Vienlaikus klientu gaidas ir kļuvušas augstākas, jo klienti sagaida ne vien kvalitatīvu ēdienu, bet arī ātru un profesionālu apkalpošanu, digitālus risinājumus ērtākai pasūtījumu veikšanai, kā arī pievienoto vērtību - veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus.

Zukulis prognozēja, ka tuvākajos gados ēdināšanas nozare kļūs arvien digitālāka, jo plašāk tiks izmantota datu analītika un automatizēti risinājumi, kā arī mākslīgais intelekts ieņems arvien nozīmīgāku lomu. Tas ļaušot labāk prognozēt klientu paradumus, uzlabot resursu izmantošanu un sniegt personalizētākus pakalpojumus.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2024. gadu un auditora – uzņēmuma KPMG Baltics – atzinums.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 2024. gadā bija 16 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.12.2024 bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi – 930 miljoni eiro, kapitāls un rezerves – 354 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā Rietumu Banka īstenoja savu stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas un Eiropas lielo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, klientu biznesa projektu finansēšanu, inovāciju ieviešanu un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību.

2024. gadā Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus 131 miljonu eiro apmērā, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms gada beigās bija 688 miljoni eiro.

Kā uzrunā klientiem un partneriem uzsvēra Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Rietumu Banka ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā vērtīgākā vietējā kapitāla banka Latvijā. Vēl jo vairāk – mēs pārliecinoši izvērsām darbību, uzsākot sadarbību ar vairākiem simtiem vietējo uzņēmumu. Mūsu līdzsvarotais biznesa modelis nodrošināja stabilu pamatu izaugsmei mainīgajā vidē, minimizējot ārējo negatīvo faktoru ietekmi un koncentrējoties uz jaunu iespēju izmantošanu. Rietumu Bankas finanšu rezultāti veido drošu platformu turpmākai ilgtermiņa izaugsmei. Mēs īstenosim savas stratēģiskās prioritātes un turpināsim attīstīt sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem, finansēsim mūsu klientu biznesu, attīstīsim aktīvu pārvaldību, ieviesīsim inovatīvus digitālus risinājumus. Mūsu mērķis ir būt uzticamam un spēcīgam partnerim katram bankas klientam, sniedzot atbalstu un risinājumus gan īstermiņa vajadzībām, gan ilgtermiņa labklājībai”.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

SIA “Rīgas nami” rīkotajā ilgtermiņa nomas tiesību izsolē vēsturiskajam Vidzemes tirgum Rīgas centrā par teritorijas attīstītāju uz nākamajiem 30 gadiem kļuva SIA “GD&L Services”.

Pretendents nosolīja tiesības uz īpašuma nomu mutiskā izsolē, apņemoties, sākot ar nomas objekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no līguma parakstīšanas, maksāt nomas maksu 13 913 eiro mēnesī, savukārt pēc tam, līdz 30 gadu nomas termiņa beigām ikmēneša nomas maksa būs vismaz 17 366 eiro mēnesī, SIA “Rīgas nami” saglabājot tiesības ik pēc 6 gadiem nomas maksu pārskatīt. Vienlaikus pretendents, saskaņā ar izstrādātu grafiku, apņemas veikt ieguldījumus teritorijas sakārtošanā, prioritāri atjaunojot Piena paviljonu, secīgi Gaļas paviljonu un pārējo teritoriju. Līdzšinējās aplēses paredz, ka teritorijas un ēku atjaunošanai un sakārtošanai būs nepieciešami vairāk kā 10 miljoni eiro.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Jauns tirdzniecības centrs “Teika Plaza” tiks atklāts 29. augustā Rīgā, Brīvības gatvē, kādreizējā lielveikala “Elkor Plaza” telpās.

Tirdzniecības centra “Teika Plaza” lielākie nomnieki būs veikalu tīkls “Rimi”, apģērbu un aksesuāru veikals “PODIUM” un sporta klubs “MyFitness”, ko papildinās daudzveidīgs veikalu un pakalpojumu klāsts.

Tirdzniecības centrā esošo veikalu paplašināšanos plānots pabeigt šī gada rudenī.

“Šobrīd tirgū ir vērojama tendence pārskatīt tirdzniecības vietu konceptus un veikt to transformāciju, pielāgojoties tirgus vajadzībām un patērētāju vēlmēm. Colliers Baltics komanda ir izstrādājusi jaunu konceptu vairākiem tirdzniecības centriem Latvijā un Baltijas reģionā, tai skaitā t/c “Teika Plaza”, kā arī piesaistījusi jaunus nomniekus tirdzniecības centram, balstoties uz izstrādāto vīziju un pozicionēšanu,” – stāsta Jevgēnija Kiseļova, “Colliers Baltics” Tirdzniecības platību aģentūras pārstāve.

Vienā no grūtākajiem sporta veidiem izcīnot ceturto vietu pasaules čempionātā un piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs, Toms Skujiņš atzīts par 2024. gada Latvijas labāko sportistu tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā.

Nosakot gada labākos Latvijas sportā, aptauja risinājās jau 29. reizi. Cīņā par uzvaru carnikavietis Skujiņš pavisam nedaudz apsteidza basketbola lielzvaigzni Kristapu Porziņģi, kurš 2024. gadā kļuva par pirmo latvieti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina pludmales volejbolistu, Eiropas čempionu pieaugušajiem Kristianu Fokerotu.

Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau gandrīz trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušie sportisti, žurnālisti, arī žurnāla lasītāji. Viņiem jāizvēlas savs labāko sešnieks, vienā balsojumā esot iekļautiem gan sportistiem un sportistēm, gan komandām un nacionālajām izlasēm, gan arī atlētiem ar veselības traucējumiem. Viedokli par labākajiem Latvijas sportā izteica arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pirmo vietu atdeva Kristapam Porziņģim.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”