Interjers vienmēr sākas no augšas. Pat ja jūs to nepamanāt. Griesti ir fons, uz kura izvēršas viss pārējais: gaisma, augstums, gaiss, atmosfēra. Tie vai nu izceļ ieceri, vai arī izjauc iespaidu. Gan tirdzniecības telpā, gan privātā dzīvoklī griestu noformējums ietekmē uztveri — tas veido sajūtas, kas paliek atmiņā ilgi.

Griesti kā robeža un instruments

Griesti nav tikai tehnisks elements, tie burtiski nosaka uztveres robežas. Augsti griesti rada brīvības un prestiža sajūtu. Zemi rada mājīgumu, intimitāti vai, ja apgaismojums izvēlēts neveiksmīgi, pat spiediena sajūtu. Tieši tāpēc veikalos un salonos tik rūpīgi pārdomā ne tikai dekoru, bet arī apgaismojumu.

Pēdējo gadu tendences ir par vienkāršību. Sarežģītas ģipškartona konstrukcijas pamazām aiziet pagātnē. To vietā nāk vizuāli tīri griesti ar virzītu, elastīgu un viegli regulējamu apgaismojumu. Sliežu apgaismojums ir kļuvis par neatņemamu šādu risinājumu daļu. Tas nepārslogo telpu un vienlaikus ļauj mainīt apgaismojuma scenārijus bez kapitāla remonta.

Maija beigās parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir atbalstāms solis, taču tajā joprojām ir būtiski trūkumi.

Jebkura iniciatīva, kas vērsta uz pircēju labklājību, ir apsveicama, taču parakstītajā memorandā ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz tā saturu, gan praktisko ieviešanu. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem zemākas cenas noteiktām pārtikas preču grupām un vienlaikus palielināt vietējo produktu pieejamību veikalu plauktos. Šī iniciatīva izraisījusi plašas diskusijas gan politiķu, gan nozares pārstāvju vidū, izgaismojot vairākus praktiskus izaicinājumus tās ieviešanā.

Ietekmēs daudz plašāk

Lai gan memoranda parakstīšana ir simbolisks solis pretī pieejamākai pārtikai, jāatzīmē, ka daudzus tajā ietvertos principus tirgotāji īsteno jau gadiem. Piemēram, veikalu tīkla “LaTS” regulāri rīko akcijas, nodrošinot maksimāli zemākās produktu cenas, taču tirgotāju vidū joprojām nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir “zemākā cena. Katram mazumtirdzniecības tīklam ir savas iepirkumu cenas, un tās nosaka arī iespējas piemērot atlaides. Tas, kas vienā veikalā uzskatāms par zemu cenu līmeni, citā var būt grūti sasniedzams.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Igaunijā no pirmdienas stāsies spēkā grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, kas nozīmē, ka tirgotājiem vairs nebūs prasības par pirkumu automātiski izsniegt kvītis papīra formātā, ja vien pircējiem ir iespēja vēlāk piekļūt darījumu apliecinošam dokumentam.

Kvīts joprojām būs jāizsniedz gadījumos, ja to pieprasa klients vai arī maksājums tik veikts skaidrā naudā un netiek izmantota lojalitātes karte. Turklāt tirgotāji drīkstēs nesūtīt papīra rēķinu dublikātu un varēs informēt klientus arī īsziņā.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo norādīja, ka daudzi veikali jau izmanto digitālos risinājumus un automātiski neizsniedz papīra kvītis.

"Likuma atjaunināšana neuzliek par pienākumu tirgotājiem veikt izmaiņas savās sistēmās, taču tā rada iespēju samazināt administratīvo slogu un izmaksas. Tas ir vienkāršs veids, kā atcelt bezjēdzīgu pienākumu, radīt mazāk atkritumu un aizsargāt vidi," sacīja Keldo.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

No 2025. gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas ievērojami maina līdzšinējo kārtību zāļu apgādē un farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas pacientiem. Veselības ministrijas (VM) steigā un neņemot vērā nozares iebildumus un identificētos riskus virzītās reformas deklarētais mērķis bija samazināt recepšu medikamentu cenas.

Tomēr janvāra pirmo dienu realitāte parāda pretēju ainu – virkne neatrisinātu jautājumu un radīts haoss farmaceitu darbā, ražotāju cenu pieaugums, neskaidrība par medikamentu ilgtermiņa pieejamību, kā arī līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un rada pacientu neizpratni. Lai skaidrotu reformas ieviešanā identificētos sarežģījumus un iepazīstinātu ar aktuālo situāciju aptiekās un zāļu apgādes nepārtrauktībā, plašsaziņas līdzekļi aicināti apmeklēt preses konferenci, kas notiks šā gada 3. janvārī plkst. 10.00 Brīvības ielā 68.

Tajā piedalīsies Latvijas Nacionālās Zāļu apgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

Tirgotājiem par negodprātīgas prakses īstenošanu plānots palielināt sodu līdz 4% no gada apgrozījuma, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā būtiski pastiprināt tirgus uzraudzības mehānismus, tostarp paredzot, ka tirgotājam varēs piemērot 20 reizes lielāku sodu nekā šobrīd par negodprātīgas komercprakses īstenošanu.

"Latvija ir viena no tām valstīm, kurā sodu politika pret šādiem pārkāpumiem ir viena no visdraudzīgākajām Eiropas Savienībā. Mēs piedāvāsim 20 reizes pacelt sodu - no 0,2% no gada apgrozījuma līdz 4% no gada apgrozījuma," sacīja ekonomikas ministrs, piebilstot, ka šāds iespējamais sods liks tirgotājiem daudz nopietnāk domāt par to, lai netiktu īstenota negodprātīga komercprakse.

Valainis atzīmēja, ka ir veikti vairāki pētījumi, kas ir apliecinājuši, ka vietējiem pārtikas produktiem tiek piemēroti lielāki uzcenojumi nekā importētajiem produktiem.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Mūsdienās dažādu iemeslu dēļ aptuveni 15 % tiešsaistes maksājumu netiek pabeigti. Daļa darījumu izgāžas tehnisku iemeslu dēļ, daļa tiek pamatoti noraidīti kā krāpnieciski, taču ievērojama daļa tiek atteikta pārlieku stingru drošības filtru dēļ. Līdz zināmai robežai tas ir saprotams, jo aizdomīgi darījumi ir jābloķē, un cīņā pret krāpniecību neizbēgami var tikt noraidīti arī atsevišķi godīgi maksājumi. Tomēr ilgtermiņā šī situācija nav pieņemama, jo tā tieši ietekmē uzņēmumu ienākumus un klientu uzticību.

Krāpnieku bloķēšanas mērķis ir aizsargāt uzņēmumu no papildu izmaksām, reputācijas bojājumiem un zaudējumiem. Taču pastāvīgais risks atteikt maksājumu godīgam pircējam ir īpaši bīstams nozarei ar jau tā zemām peļņas maržām. Šis ir risks, kuru vairs nevar atļauties ignorēt, īpaši laikā, kad krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu, izmanto arvien izsmalcinātākas metodes, bet tirgotājiem, savukārt, jāpaļaujas uz arvien stingrākām un sarežģītākām aizsardzības sistēmām.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.

Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas paredzēta eksporta veicināšanai uz Ukrainu, šodien guva papildu impulsu, kad tai pievienojās Latvija.

Parakstot līgumu, attīstības finanšu institūcija Altum pievienojās InvestEU Ukrainas eksporta kredītu garantiju mehānismam – Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) kopīgai iniciatīvai.

Saskaņā ar šo mehānismu ES valstu eksporta kredītaģentūras piedāvā garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas eksportē uz Ukrainu. Savukārt valstu garantijas nodrošina EIF, kas ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Latvija piedalās šajā iniciatīvā kopā ar deviņām citām ES valstīm: Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju. Mērķis ir veicināt tādu ES preču kā iekārtas, būvmateriāli un progresīvās tehnoloģijas, kā arī pakalpojumu eksportu uz Ukrainu, kas ir ļoti svarīgi valsts ekonomikai un atjaunošanai Krievijas kara apstākļos.

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

Ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, Igaunija varētu bloķēt Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju paketes pieņemšanu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atteicās no ieceres paaugstināt muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50% iepriekš plānoto 25% vietā, jo tika atrisināts tirdzniecības strīds starp Kanādas Ontārio provinci un ASV.

Ontārio province bija noteikusi 25% uzcenojumu elektroenerģijai, kas no tās tiek eksportēta uz trim ASV štatiem - Ņujorku, Mičiganu un Minesotu. Ontārio uzcenojumu noteica kā atbildes soli tam, ka ASV noteikušas muitas tarifus importam no Kanādas.

Tramps, reaģējot uz šo Ontārio lēmumu, otrdien savā sociālo mediju platformā ""Truth Social" paziņoja, ka paaugstina muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50%.

Februārī Tramps pavēstīja, ka no 12.marta tērauda un alumīnija importam no visām valstīm ASV tiks noteikta 25% muitas nodeva. Trampa otrdienas paziņojums nozīmēja, ka no trešdienas tērauda un alumīnija importam no Kanādas tiktu piemērots 50% tarifs.

Atbalstām savējos! Šādas skaļas frāzes dzirdam gadu no gada, aicinot iegādāties pašmāju produkciju. Diemžēl realitāte nav tik rožaina un vietējos atbalstoša. No vienas puses lielveikali mudina iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju, no otras puses – vietējā produkcija no veikalu plauktiem tiek izmesta.

Gada sākumā viena mūsu biedra (“Mežvidu tomāti”) produkcija tika izņemta no kādas lielveikalu ķēdes plauktiem. Arguments – audzētājs par savu produkciju prasot pārāk augstu cenu. Loģika ir skarba. Konkrētajam lielveikalu milzim iepirkt dārzeņus no 3.valstīm ir izdevīgāk, jo to cena ir zemāka, līdz ar to uzcenojumu var uzlikt lielāku. Un štrunts par to, ka dārzeņi nākuši no valsts, kas, iespējams, dārzeņu audzēšanā izmanto tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegti jau sen.

Turklāt runa nav tikai par “Mežvidu tomātiem”. Uzcenojums Latvijas dārzeņiem atsevišķos veikalos sasniedz pat 200%, kā arī kopumā visai daudzi veikali nekautrējoties Latvijā ražotai pārtikai “uzmet” lielāku uzcenojumu nekā importa produktiem. To atzinusi Konkurences padome, un to novērojam arī mēs. Lielveikalus interesē maksimāla peļņa, savukārt patriotiskie saukļi, aicinot pirkt vietējo produkciju, ir dubultas morāles demonstrējums. Sabiedrība demonstrē lojalitāti, ar savu maku atbalstot vietējos, savukārt lielveikali skaļi deklarē atbalstu, domājot vien par sava maka interesēm. Tā sakot, no “tudiš – pīp” un patriotiskajiem saukļiem pāri paliek vien “pīp”.

Ikdienas pārtikas preču patēriņa groza uzcenojuma griestu noteikšana negatīvi ietekmētu konkurences situāciju tirgū, savukārt tirgošana zem pašizmaksas mazinātu ienākumus valsts budžetā.

Jau šobrīd patērētājs, sekojot līdzi piedāvājumam, var izvēlēties ikdienas produktus ar mazāku uzcenojumu un par pieejamu cenu.

Pircējam būtu svarīgi ne tikai akli sekot reklāmām, piemēram, televīzijā, bet pārdomāt pirkumus un salīdzināt dažādu tirgotāju un ražotāju piedāvātās cenas. Jau šobrīd daļā veikalu uzcenojums ir salīdzinoši ievērojami mazāks, nekā lielajos tirdzniecības centros, kas aktīvi reklamējas centrālajos medijos. Fiksēta uzcenojuma noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam drīzāk kropļotu tirgu.

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. “LaTS” šādu soli neatbalsta, jo “cenas regulē tirgus un šāda politika izraisītu tirgus kropļošanu.” Tieši pircēja ziņā ir ar savu maciņu atbalstīt tos tirgotājus, kas piedāvā produktus ar mazāku uzcenojumu.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Pulksteņu un juvelierizstrādājumu mazumtirgotāja AS "Grenardi Group" iegādājies zīmola "Goldlight" pārvaldītāju SIA "Julars", informē "Grenardi Group" pārstāvji.

Pēc iegādes uzņēmums "Julars" mainījis nosaukumu uz SIA "Goldlight".

Šobrīd darījuma summu "Grenardi Group" pārstāvji neatklāj, norādot, ka tā būs pieejama pēc uzņēmuma pārņemšanas procesa beigām un līguma izpildes, ko plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Darījuma mērķis ir nostiprināt "Grenardi Group" konkurētspēju Latvijas tirgū, vienlaikus uzlabojot cenu politiku un piedāvāt klientiem plašāku rotaslietu sortimentu, informē kompānijas pārstāvji.

"Grenardi Group" ir "Given" un "Grenardi" veikalu mātesuzņēmums. Līdz šim "Grenardi Group" pārvaldīja 81 veikalu Baltijas valstīs, no kuriem 74 pieder "Given" veikalu ķēdei un septiņi "Grenardi" veikalu ķēdei. Pēc "Goldlight" iegādes grupa pārvaldīs kopumā 91 tirdzniecības vietu un sešus tiešsaistes veikalus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, norāda uzņēmumā.

Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.

Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu

Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) prioritātes šajā gadā būs uzņēmējdarbības traucēkļu mazināšana, vietējās pārtikas īpatsvara palielināšana veikalos un darbaspēka piesaiste, aģentūrai LETA pavēstīja organizācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši ceturtdien, 9.janvārī, LOSP valdes sēdē nolemtajam organizācija šogad plāno strādāt pie apgrūtinājumu un ierobežojumu mazināšanas lauksaimnieku darba procesos, lai ilgtermiņā mazinātu nesamērīgo birokrātisko slogu, kas negatīvi ietekmē lauksaimniecības procesu pilnvērtīgu un operatīvu veikšanu.

"Svarīgi, lai iestādes izprot lauksaimnieku darbu, kas pašos pamatos ir uz lauka, darbs ar dzīvniekiem. Lauksaimnieki vistiešākajā nozīmē ir lauksaimnieki, nevis pilna laika papīru rakstītāji," pauda Gūtmanis.

Viņš arī atzīmēja, ka ir nepieciešams pildīt saistības un sniegt atskaites, kā arī gatavot visdažādākos dokumentus, taču šobrīd to apmērs ir nesamērīgi liels, kā arī dokumentu sagatavošana ne tikai aizņem laiku, bet prasa arī augsta līmeņa profesionālas zināšanas.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas notikušas tirgū, kopš Latvijā tika ieviests nodoklis 800-1250 eiro/t apmērā nepārstrādātas vai nereģenerētas plastmasas iepakojumam?

Latvijas nacionālo normatīvo aktu prasības lielākoties ir nevis pašmāju politiķu, aktīvistu vai kādu citu interesentu darba rezultāts, bet gan Eiropas Savienības (ES) normatīvu izpilde. Tā 2024. gadā Latvijā tika ieviesta ES regula, kura tika akceptēta jau 2021. gadā. Lai izprastu kopējo ainu, ir vērts atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un palūkoties uz laiku, pirms attiecīgā ES regula tika radīta. Proti, ES bija un joprojām ir vēlme papildināt (neskaitot dalībvalstu iemaksas) savu budžetu, lai no tā varētu finansēt dažāda veida programmas, tāpēc, lai šo procesu padarītu jēgpilnu un lietderīgu attiecībā uz vides ilgtspējas mērķiem, tika nolemts ieviest maksājumu – nodokli – plastmasas iepakojumam (mikroplastmasa, pudeles, trauki, maisiņi, iesaiņojums), kura apmēri daudzu gadu laikā bija pieauguši desmitiem reižu. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka daļa no plastmasas iepakojuma ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama.

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.