Kopumā 2025. gads uzņēmēju noskaņojuma ziņā bija salīdzinoši stabils, ar pakāpenisku uzlabošanos gada otrajā pusē, tomēr visu gadu konfidences rādītāji pozitīvajā teritorijā saglabājās vien pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē.

Pēc mērenas stabilitātes gada pirmajā pusē, tuvojoties rudenim noskaņojums sāka uzlaboties visās nozarēs. Tomēr gada pēdējie mēneši nesa pesimistiskāku noskaņojumu visās nozarēs, izņemot pakalpojumu sniedzējus.

Iepriekšējā gada decembrī visu sektoru uzņēmēju, kā arī patērētāju noskaņojums, salīdzinot ar pēdējo trīs gadu sezonāli koriģētiem vidējiem rādītājiem, ir bijis pozitīvāks, kas apliecina Latvijas ekonomikas atveseļošanās turpināšanos.

Pakalpojumu sektorā – augstākais uzņēmēju noskaņojums pusotra gada laikā

Pērnā gada nogalē kopumā uzņēmēju noskaņojums bijis viduvējs, salīdzinot ar novembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Uzņēmēju noskaņojums atspoguļo atšķirīgu dinamiku dažādās nozarēs – pakalpojumu sektorā noskaņojums mēneša laikā uzlabojies par 0,6 procentpunktiem, kamēr mazumtirdzniecībā pasliktinājies, tomēr noturoties pozitīvs. Rūpniecībā un būvniecībā saglabājas piesardzība, konfidences rādītājiem nepametot negatīvo teritoriju.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi.

"Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu".

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.

Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu.

Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu KUI uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu, informēja organizācijā.

"Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem KUI, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskā griba un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā," secina "Delna".

2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.

2025. gadā pasaules finanšu tirgi turpināja iesākto trīsgades izaugsmes stāstu. Neskatoties uz to, ka līdz pat jūnijam pasaules investori gadu vadīja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tarifu solījumu izraisītā nenoteiktībā un piesardzībā, finanšu tirgu kopējais sniegums gadu noslēdz ar investoriem labvēlīgiem rezultātiem.

Arī pasaules vadošās ekonomikas šogad ir spējušas parādīt noturību un gadu aizvadīt mērenas izaugsmes zīmē. Neskatoties uz saspringto sākumu, situācija gada otrajā pusē strauji uzlabojās arī Latvijā. Gadu noslēdzam ar patēriņa un aizņēmumu optimismu, strauju algas pieaugumu un izaugsmi teju visās nozarēs. Kādas piecas atziņas mums mācījis 2025. gads?

Tarifu panika izrādās nepamatota

Gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumiem, nosakot importa tarifu palielinājumu teju visās preču grupās un visām valstīm. Dažās nozarēs prognozētais tarifu slogs sasniedza pat 20–30 %, kas radīja bažas par globālas eskalācijas risku un satricināja finanšu tirgus. Lai gan martā un aprīlī akciju un obligāciju vērtība kritās, panika izrādījās īslaicīga. Jau vasarā tirgi atguvās, jo politisko sarunu rezultātā panāktie kompromisi mazināja spriedzi. Ekonomikas pamata rādītāji saglabājās stabili – piegādes ķēdes netika traucētas, globālais pieprasījums turpināja augt, un uzņēmumi pielāgojās jaunajiem nosacījumiem.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa 2025. gadā palielināja finansējumu Latvijai līdz rekordlielam apmēram, proti, 381 miljoniem eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu infrastruktūru un veicinātu mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu.

Pagājušajā gadā EIB grupa arī atvēra savu pirmo biroju Rīgā, lai sekmētu vēl ciešākas partnerattiecības ar Latvijas iestādēm, uzņēmumiem un finanšu starpniekiem.

“EIB grupai 2025. gads bija nozīmīgs gads Latvijā,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers (Karl Nehammer). “Ņemot vērā rekordlielo finansējumu un jaunā biroja atvēršanu Rīgā, tagad esam tuvāk saviem partneriem nekā jebkad agrāk un atbalstām enerģētisko drošību, mūsdienīgu infrastruktūru un labāku finansējuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā valstī.”

Pagājušajā gadā EIB grupas finansējums Latvijā veidoja 0,9 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis atbalsts palīdzēja piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,9 % no IKP jeb 682 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Gada noslēgumā finanšu tirgos iezīmējās nevienmērīga dinamika, kur akciju tirgi kopumā uzrādīja mērenu pieaugumu, kamēr obligāciju segments piedzīvoja vājāku sniegumu. ASV akciju tirgus palielinājās vien simboliski, savukārt Eiropas un attīstības tirgos kāpums bija izteiktāks. Globālie finanšu tirgi pagājušo gadu noslēdza ar jauktiem rezultātiem.

ASV akciju tirgus uzrādīja pavisam nelielu 0,03 % pieaugumu, savukārt Eiropā akcijas pakāpās par 2,8 %, bet attīstības tirgus akciju vērtība pieauga gandrīz par 3 %. Obligāciju pusē valdīja vājāks sniegums, lielākoties uzrādot negatīvu atdevi kā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tā Eiropā. ASV valdības obligāciju cenas saruka par 0,5 %, bet Vācijas – par 0,8 %. Arī investīciju reitinga uzņēmumu obligāciju cenas uzrādīja negatīvu atdevi, globāli cenām krītot par 0,3 %, ASV par 0,4 %, bet eirozonā cenas samazinājās par 0,2 %. Tikmēr paaugstināta riska obligāciju segments spēja nodrošināt nelielu pozitīvu rezultātu, kur ASV un eirozonā cenas pieauga par 0,4%. Attīstības tirgu obligāciju cenas tālu neatpalika, pieaugot par 0,3 % decembra griezumā.

Eirozonas patērētāju noskaņojums janvārī sasniedza augstāko līmeni kopš pērnā gada sākuma. Gala cenas tika celtas pakalpojumu sektorā, bet preču cenas turpināja mēreni samazināties.

Ķīnas ekonomikas izaugsme 4. ceturksnī palēninājusies līdz 4,5 % gada griezumā no 4,8 % 3. ceturksnī, uzrādot vājāko rezultātu pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt ASV mājsaimniecību ienākumi turpināja noturīgi augt un novembrī bija par nepilniem 4 % augstāki nekā pērn, taču pirktspēja pēdējo četru mēnešu laikā vairs neuzlabojās.

Eirozonas uzņēmēju noskaņojums gada sākumā saglabājies stabils un pozitīvs. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu, kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) janvārī palika 51,5 punktu līmenī, taču sektoru griezumā bija vērojama atšķirīga noskaņojuma dinamika. Pakalpojumu sektorā uzņēmēju optimisms gada sākumā mazinājās, PMI indeksam noslīdot līdz 51,9 punktiem, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru mēnešu laikā. Uzlabojumi Vācijas pakalpojumu sektorā kontrastēja ar strauju pasliktinājumu Francijā gada sākumā.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 6. janvārī, Latvijā ievieš jaunu finanšu tirgus dalībnieku kategoriju — specializētās kredītiestādes. Kā liecina nozares asociācijas rīcībā esošā informācija, jau šobrīd par iespēju iegūt licenci interesi izrādījuši vismaz 3–4 tirgus dalībnieki, un notiek konsultācijas ar Latvijas Banku.

Ar jauno licenci tās varēs darboties līdzīgi bankām, taču ar zemāku sākotnējā kapitāla prasību - vismaz 1 miljons eiro (salīdzinājumā ar 5 miljoniem eiro tradicionālām bankām), kā arī ļaut piesaistīt noguldījumus un sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.

“Jaunais regulējums būtiski paplašina iespējas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Tas ļauj uzņēmumiem nākamajā attīstības posmā paplašināt darbību un finansējuma avotus, tostarp kļūt par nozīmīgu starpposmu ceļā uz pilna profila bankas licences iegūšanu. Vienlaikus regulējums var palīdzēt risināt strukturālās problēmas Latvijas kreditēšanas vidē — veicināt konkurenci, paplašināt finansējuma pieejamību un ilgtermiņā mazināt arī procentu likmes. Tas var radīt priekšnoteikumus jaunu investīciju piesaistei un stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju reģionā. Mūsu visu interesēs ir, lai no Latvijas nāktu un starptautiski konkurētu labi pārvaldīti uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” norāda Tīna Lūse, Fintech Latvija asociācijas vadītāja.

Signet Bankas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmējiem un uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri attīsta ekonomikai nozīmīgas nozares. Ieguldījums 3 milj. eiro apmērā fondā EIF Financing Fund, ir kārtējais solis šīs stratēģijas realizācijā, nodrošinot papildu kapitālu mazo un vidējo (MVU) lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai.

Fondu ir izveidojis alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ASP Asset Management. Fonda līdzekļi 3 milj. eiro apmērā tiks novirzīti specializētam lauksaimnieku kreditētājam LANDE, kas tos tālāk izsniegs finansējuma veidā lauksaimniekiem, kuri kvalificējas Eiropas Investīciju fonda (EIF) garantiju programmai. LANDE ir panākusi vienošanos par EIF garantijām šādam finansējumam.

“Ieguldījums EIF Financing Fund ir dabisks turpinājums mūsu kreditēšanas stratēģijai stiprināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju un veicināt mērķtiecīgu kapitāla nonākšanu reālajā ekonomikā – tieši tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Ar šo ieguldījumu mēs veidojam inovatīvu finansēšanas modeli, kas apvieno bankas kapitālu, fondu ekspertīzi un Eiropas Investīciju fonda garantiju mehānismu. Tas būtiski samazina uzņēmējiem barjeras ceļā uz attīstību un uzlabo piekļuvi kapitālam lauksaimniecības nozarē, radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai attīstībai,” skaidro Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Gada sākumā tika pārbaudīta vispārējā tirgus riska apetīte: tādas vienkāršas lietas kā metāli kļuva dārgāki, bet sarežģītākas lietas - tehnoloģijas un kriptoaktīvi - kļuva lētāki. Tikmēr pārmaiņas tradicionālajos akciju un obligāciju tirgos bija nelielas.

Optimistiskās prognozes 2026. gadam saglabājas, taču satraukums ir liels, un metāla cenas vēl nav atradušas līdzsvaruJanvārī turpinājās 2025. gada beigās novērotās tendences, proti, akciju vērtība nedaudz pieauga, obligāciju ienesīguma likmes mainījās maz, un metālu cenas turpināja pieaugt nepieredzēti strauji, lai gan mēneša pēdējās dienās tās ļoti būtiski samazinājās. Eiro izteiksmē sudraba vērtība mēneša laikā pieauga vēl par 18 %, zelta vērtība pieauga par 12 %, bet ASV dolāra vērtība samazinājās par 1 %.

Lai gan tehnoloģiju nozares uzņēmumi ziņoja par labākiem finanšu rezultātiem, piesardzīgāki mākoņpakalpojumu un datu centru attīstības novērtējumi noveda pie Microsoft un Oracle akciju cenu krituma attiecīgi par 11 % un 15 %.

AS “Eco Baltia” un tās meitas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada 29. decembrī noslēdza sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu līdz 132 miljoniem eiro, no kuriem 30 miljoni pieejami saskaņā ar atsevišķu vienošanos.

Finansējums tiks izmantots esošo saistību refinansēšanai un papildu finanšu kapacitātes nodrošināšanai.

Noslēgtās sindicētās finansēšanas vienošanās ietvaros Grupas sabiedrībām ir nodrošināta esošo finanšu saistību refinansēšana un ilgtermiņa finansējuma apjoms 102 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu finansējuma iespēja līdz 30 miljoniem eiro, kas pieejama atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem. Šāda struktūra ļaus Grupai elastīgi plānot finanšu plūsmas un pielāgot pieejamā finansējuma apjomu faktiskajām vajadzībām.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Noslēgtais sindicētais aizdevuma līgums stiprina Grupas finanšu stabilitāti un nodrošina drošu pamatu mūsu turpmākajai izaugsmei. Sadarbība ar Luminor banku un SEB banku ļauj mums vienlaikus refinansēt esošās saistības un nodrošināt resursus nākotnes attīstībai.”

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Ar izmaiņām noteikts, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

Veselības aprūpes pieejamības paaugstināšanai publiskajam un privātajam sektoram Latvijā ir jāstrādā ciešā sadarbībā, vienlaikus kritiski izvērtējot valsts apmaksāto pakalpojumu tarifus, kas nereti neatbilst to faktiskajām sniegšanas izmaksām.

Šādi secinājumi izskanēja Izdevniecības Dienas Bizness rīkotajā diskusijā “Valsts un privātā medicīna – sadarbības potenciāls un jauns attīstības virziens”, kurā piedalījās Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite un veselības aprūpes uzņēmuma SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Lai gan Latvijā pastāv valsts apmaksāta veselības aprūpes sistēma, līdztekus tai darbojas arī brīvprātīgā veselības apdrošināšana, kas būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vienlaikus jāatzīst, ka vairāku valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pacientiem jārēķinās ar vairāku mēnešu ilgām gaidīšanas rindām.

Darbaspēka izmaksas 2025. gadā būtiski pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni, savukārt produktivitātes pieaugums bijis mērenāks – tas liecina, ka Latvijai saglabājas augsts risks zaudēt konkurētspēju, jo plaisa starp darbaspēka izmaksu kāpumu un produktivitātes pieaugumu nemazinās.

Tādi secinājumi ieraugāmi Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta LU domnīcas LV PEAK (LV PEAK) ekspertu jaunākajā Ekonomikas barometra pētījumā. Eksperti uzsver risku Latvijai zaudēt konkurētspēju.

Produktivitāte klibo

“Viens no ilgtermiņa riskiem Latvijā un arīdzan Eiropā ir produktivitātes atpalicība, konkurētspējas trūkums,” pauž LU domnīcas LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka. Viņa uzsver, ka produktivitāte ir konkurētspējas faktors. “Pēc novērtējuma ir redzams, ka 2025. gadā Latvijas produktivitāte ir apmēram 55% no ES vidējās produktivitātes, taču jāņem vērā, ka arī Eiropā produktivitāte klibo,” tā I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka produktivitāte pēdējos gados stāv uz vietas un ir 54 - 55% no ES vidējās neatkarīgi no tā, ko Latvijā dara. “Pirms statistiķi koriģēja, Latvijas IKP produktivitātes rādītājs bija augstāks, labāks - tuvu 60% no ES vidējā,” skaidroja I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka ir divi faktori, kuri negatīvi ietekmē konkurētspēju un produktvitāti, — reālais valūtas kurss (Latvija atrodas virs pieļaujamā diapazona, kurā būtu jāatrodas augstās inflācijas dēļ) un nominālais darbaspēka vienības izmaksu indekss, kurš būtiski pārsniedz ieteicamo robežu.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) šogad ekspluatācijā plāno nodot 285 dzīvokļus, savukārt būvniecību uzsāks prognozējoši 385 mājokļiem.

Līdz ar to attīstībā kopumā būs 670 dzīvokļi, no kuriem daļa Rīgas dzīvojamo fondu papildinās jau šogad, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka ekspluatācijā šogad tiks nodoti dzīvokļi projektos “Mārpagalmi” Āgenskalnā, “Silvas nami” Purvciemā un “Rubīns” Zolitūdē, bet jaunu projektu būvniecību YIT plāno uzsākt vai turpināt tādās Rīgas apkaimēs kā Āgenskalnā, Dreiliņos, Pļavniekos un Zolitūdē, tādējādi paplašinot jaunu mājokļu piedāvājumu dažādās pilsētas vietās.

“Nenoliedzami nekustamo īpašumu tirgum aiz muguras ir vairāki izaicinājumu pilni gadi, tomēr gan pērn, gan arī šogad redzam, ka aktivitāte tirgū strauji atgriežas un tiek attīstīti jauni un perspektīvi projekti dažādās Rīgas apkaimēs, bankas ziņi par kreditēšanas pieaugumu vairāk kā par 10%. Pēc vairāku gadu stagnācijas, tirgus ir atguvies – EURIBOR likmju stabilizēšanās un iedzīvotāju aktīvā pārkreditēšanās ir atjaunojusi pircēju pārliecību par mājokļa iegādi. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītā piesardzība radīja situāciju, ka dzīvojamais fonds netika papildināts tādā tempā, kā vajadzētu. Arī šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas galvaspilsētām, Rīgā jauno dzīvokļu attīstība notiek lēnāk, kā piemēram Lietuvā” informē “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē.

Signet Banka piešķīrusi 6,88 milj. eiro finansējumu pašapkalpošanās bezkontakta automazgātavu tīklam Latvijā – AS PUTO, atbalstot uzņēmuma turpmāko izaugsmi esošajā pašapkalpošanās automazgātavu tīklā, kā arī piecu jaunu portāla tipa automazgātavu attīstībā.

AS PUTO automazgātavu tīkls veidots tā, lai autobraucējiem būtu ērta loģistika un tas atrastos pa ceļam ikdienas maršrutos. Ar piešķirtā finansējuma atbalstu pašapkalpošanās automazgātavas būs pieejamas vēl sešās vietās – četrās Rīgā, kā arī pa vienai Salaspilī un Saldū.

Papildus tam, finansējuma ietvaros klienti tiek iepazīstināti ar jaunumu – PUTO EXPRESS, kas ir piecas jaunas portāla tipa automazgātavas Rīgā. PUTO EXPRESS ir pilnībā automātiska mazgātava, kas nodrošina auto mazgāšanu bez klienta iesaistes tīrīšanas procesa vadīšanā.

Šobrīd PUTO tīklā darbojas 45 pašapkalpošanās un 5 portāla tipa automazgātavas 24 Latvijas pilsētās.

“Mūsu prioritāte ir stratēģiski pārdomāts biznesa attīstības temps un inovatīvi risinājumi, kas ilgtermiņā ir ērti klientiem un piemēroti pilsētvides infrastruktūrai. Pateicoties Signet Bankas piešķirtajam finansējumam, varam turpināt dinamisku izaugsmi, paplašinot PUTO automazgātavu tīklu un veicinot pakalpojuma pieejamību dažādos Latvijas reģionos”, saka Andis Vitmanis, AS PUTO valdes loceklis.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Tirgū izveidojusies paradoksāla situācija: gandrīz 40% mājokļu piedāvājuma Rīgā veido dzīvokļi jaunbūvēs pirmreizējā tirgū, taču darījumu īpatsvars tajos būtiski atpaliek, secina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti.

Siltāks nekā mīnusi aiz loga, taču līdz pārkaršanai tālu – tā, mērot mājokļu tirgus temperatūru gada sākumā, spriež eksperti. Tā sauktais pudeles kakls ir pārdevēju gaidas, kas neatbilst inflācijas ietekmētajai pirktspējai – joprojām aptuveni 17% pārdevēju, tostarp jauno projektu attīstītāji, īpašumus tirgo par neadekvāti augstu cenu.

Jāņem vērā, ka vidējā cena sludinājumos dzīvoklim jaunbūvē sasniedz nepilnus 3200 EUR/ m². Nekustamo īpašumu eksperti novērojuši: bargā ziema liek kritiskāk izvērtēt potenciālo īpašumu iegādei, jo pat salīdzinoši komfortablu ikmēneša hipotēkas maksājumu var “pārsist” komunālo maksājumu rēķini.