ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts mākslīgā intelekta arhitektiem.

Žurnāls atzinis 2025. gadu par gadu, kad mākslīgā intelekta potenciāls ir izlaists brīvībā, norādot, ka atpakaļceļa vairs nebūs.

"Par domājošu mašīnu laikmeta atnākšanu, par cilvēces pārsteigšanu un satraukšanu, par tagadnes pārveidošanu un iespējamā pārsniegšanu - mākslīgā intelekta arhitekti ir "Time" 2025. gada personība," sociālajos tīklos paziņoja žurnāls.

Žurnāls ik gadu nosauc pasaules ietekmīgāko cilvēku. Pērn par "Time" gada cilvēku tika atzīts ASV prezidents Donalds Tramps, kas šo titulu saņēma arī 2016. gadā.

2023. gadā, pēc "Time" domām, tā bija popzvaigzne Teilora Svifta, kamēr 2022. gadā par gada cilvēku žurnāls atzina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Daugavas kreisajā krastā izvietotā Rīgas panorāmas rata būvniecības darbi ir noslēgušies, un rata pamati, kā arī biļešu paviljons ir nodots ekspluatācijā.

Līdz Rīgas panorāmas darbības uzsākšanai vēl jāveic panorāmas rata sistēmu iestatīšana un testēšana, ko šobrīd aktīvi dara projekta īstenotājs Latvijas uzņēmums SIA “RPR Operators”, lai jau līdz pirmā ceturkšņa beigām jaunais tūrisma un izklaides objekts varētu uzņemt apmeklētājus. Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji vērš uzmanību uz maldinošas informācijas izplatīšanu par panorāmas rata projektu.

Atgādinām, ka žurnāls "Ir" pērn decembrī vēstīja, ka Pārdaugavā topošā panorāmas rata projekta īstenotāja SIA "RPR operators" patiesais labuma guvējs, Krievijā dzimušais uzņēmējs Rustams Gilfanovs dažus gadus ir bijis iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā, kas ierobežo ārvalstu pilsoņu saimniecisko darbību. Žurnāls rakstīja, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu "RPR operators" sākotnēji dibinājis Dimitrijs Uspenskis, taču tagad patiesais labuma guvējs ir Gilfanovs, kurš iesaistījies uzņēmumā un pārņēmis tajā vairākumu 2022.gada martā. Caur Maltā reģistrētu kompāniju "Racoonstruction Holding Limited" viņam pieder 55% no "RPR operatora" kapitāldaļām, bet pārējie īpašnieki caur uzņēmumu "Panoramica" ir Uspenskis, Darja Uspenska un Anatolijs Predkels.

Ķīnas amatpersonas izskata iespēju pārdot videoplatformu "TikTok" miljardierim Īlonam Maskam, pirmdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Aģentūra, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo, ka viens no Pekinā apspriestajiem scenārijiem paredz, ka Maskam piederošais uzņēmums "X" iegādāsies "TikTok" no Ķīnas uzņēmuma "ByteDance", kam pieder "TikTok", un apvienos to ar "X".

"Bloomberg" aplēsis "TikTok" vērtību uz 40 līdz 50 miljardiem ASV dolāru.

Lai gan Masks šobrīd tiek uzskatīts par pasaules bagātāko cilvēku, ziņu aģentūra norāda, ka nav skaidrs, kā Masks varētu veikt šo darījumu un vai viņam būtu jāpārdod citi aktīvi.

ASV valdība pagājušajā gadā pieņēma likumu, kas spiež "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt. Likums stājas spēkā svētdien - dienu pirms jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas.

Klajā 29. reizi nācis Dienas Biznesa pielikums Miljonārs. Ar miljonāru kapitāla atklāšanu, skatīšanu un sarindošanu dilstošā secībā visu šo laiku nodarbojas žurnālists un publicists Lato Lapsa. Viņam arī jautājumi par aktuālo un to, kas cauri laikiem nemainās.

Žurnāls Miljonārs Latvijā nāk klajā 29. reizi un pēc jūsu metodoloģijas. Pirms pāris gadiem bija gaidas, ka līdz ar akcionāru kā patiesā labuma guvēju atklāšanu sabiedrībai būs izmaiņas miljonāru sarakstos. Pāris gadi garām – ir redzamie rezultāti?

Metodoloģija šajos 29 gados vienu reizi ir būtiski mainīta, pārejot no uzņēmumu tirgus vērtības aprēķina, kas, kā saprotams, neizbēgami tomēr var būt tikai vairāk vai mazāk objektīvs vērtējums, uz skaitļiem, kas ir publiski pieejami un, ja tā varētu izteikties, granītā iecirsti, - uz uzņēmumu pašu kapitāla datiem no Lursoft datu bāzēm. Jā, akcionāru atklāšana šo to sarakstos ir mainījusi, taču ne īpaši būtiski. Turklāt vienu „paslēpju” vietā nāk citas: piemēram, acīgs lasītājs varēs pamanīt, ka šogad miljonāru sarakstā nav daža skandaloza meža nozares uzņēmēja, - un ne jau tāpēc, ka viņš strauji būtu iekritis trūkumā. Gluži vienkārši ir mainīta uzņēmumu grupas struktūra, un tagad pašam uzņēmējam tieši pieder tikai daļas holdinga mātes uzņēmumā, kura pašu kapitāls ir salīdzinoši neliels.

Par pasākumu vietas Nītaures dzirnavas jaunajiem saimniekiem kļuvusi dekoratore Baiba Prindule-Rence ar vīru Agri. Dzirnavas ieguvušas jaunu sajūtu, tajās iepūsta Baibas elpa.

Tas ir jauns piedzīvojums īpašuma saimniekiem un jauns sākums Nītaures dzirnavām, kur sastapsies daba, dizains un katrs notikums. Īpašums iegādāts šā gada sākumā, un nupat aizvadīta pirmā aktīvā pasākumu sezona. Vaicāta, kā nolēmuši iegādāties Nītaures dzirnavas, Baiba Prindule-Rence stāsta: “Ir Instagram stāsts, un tad ir realitāte. Veidojot pasākuma vietu, ieraudzīju ss.lv sludinājumu un aizsūtīju vīram ar jautājumu – varbūt? Un viņš atbildēja: labi, aizsūtām bankai pieprasījumu! Aptuveni tā mēs nolēmām par šīs vietas iegādi. Tas ir mans Instagram stāsts, bet zem tā visa slēpjas aptuveni deviņu mēnešu nogrieznis, kurā izskatīja mūsu kā uzņēmuma kreditēšanu. Ja kāds man prasa, kā jūs te nonācāt, un sieviešu visbiežākais jautājums, vai aizgājāt pie numerologa, tad es atbildu – jā, banka bija mūsu zīlnieks, numerologs, guru un viss pārējais. Ja banka teiktu nē, tad mēs saprastu, ka šim uzņēmumam vēl nav laiks iegādāties īpašumus.” Potenciālos iegādes īpašumus ģimene jau bija skatījusies, un tas, abuprāt, ir loģisks veids, kā attīstīties Baibas biznesam. Bija arī diezgan skaidri nodefinēti kritēriji, kāds īpašums tiek meklēts, - virziens no Rīgas uz Vidzemes pusi, stundas brauciens, vēlams pa asfaltu, tuvumā jābūt ūdenim. “Baiba bijusi aptuveni 90% viesu namos Latvijā, tāpēc diezgan skaidri iezīmējās kritēriji, piemēram, ja man būtu jāizvēlas, kur svinēt savus svētkus, tad ir diezgan skaidrs. Mēs jau divus, trīs gadus meklējām bez noteikta termiņa un nolēmām: tad, kad būs īstais, tad arī darīsim. Pirms tam bija viena zemes gabala versija, kura atbilda prasībām. Tas atbilda tam, ka atrodas pie ūdens, apkārt ir kluss, var atbraukt pa asfaltu, stundas braucienā no Rīgas, bet tad bija jābūvē. Tajā brīdī mums tieši bija gaidāms ģimenes pieaugums, un mēs palaidām to īpašumu garām. Nītaures dzirnavas bija nākamais, kas šajā periodā atbilda visiem kritērijiem. Doma, ka mums to vajag, jau bija ilgu laiku, mēs gaidījām, un, kad bija labais scenārijs, tad bija to vērts izskatīt,” papildina Baibas vīrs Agris.

Pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izveidots unikāls ekonomikas modelis: valdošo politiķu un valsts sektora vadītāju labklājības zeme.

Lielākajā daļā pasaules valstu vislielākā nevienlīdzība ir starp kapitāla īpašniekiem un darba ņēmējiem. Latvijā vislielākā nevienlīdzība ir starp valsts sektora priekšniekiem un pārējiem iedzīvotājiem. Turklāt Latvijā ir viens no sliktākajiem OECD sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējiem, bet jo īpaši – ģimenēm ar bērniem.

Pirms gada žurnāls Dienas Bizness sāka celt trauksmi par to, ka Latvijā nav likumam atbilstoši ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas, DB 2024. gada 7. maijs, 16.-23. lpp.). Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8.pantam attīstību ilgtermiņā plāno līdz 25 gadiem, bet vidējā termiņā plāni tiek veidoti līdz septiņu gadu ilgiem posmiem. Pašlaik joprojām spēkā esošā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir sagatavota līdz 2030. gadam. Pagājušajā gadā Latvijai teorētiski bija ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokuments tuvākajiem sešiem gadiem, bet, tā kā pēdējā gada laikā nekāds jauns attīstības plānošanas dokuments nav pieņemts, tad vienīgais un galvenais Latvijas stratēģiskais plānošanas dokuments noslēgsies jau pēc pieciem gadiem. Pirms gada izteiktais secinājums, ka Latvijas Saeima un valdība darbojas bez fiksēta ilgtermiņa mērķa, jo Latvijai nav spēkā esošas ilgtermiņa (20-25 gadu garam termiņam) ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, ir palicis nemainīgs arī pašlaik. Turklāt, kā jau Dienas Bizness ir vairākkārt norādījis, tad ir matemātiski pierādāmi, ka spēkā esošās stratēģijas galvenais mērķis – sasniegt Eiropas Savienības vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju – tuvākajos piecos gados nav izpildāms. Pagājušajā gadā aicinājumus valdībai pievērsties nepieciešamībai stratēģisko mērķu nospraušanā izteica Latvijas uzņēmēju organizācijas.

Amerikāņu dziedātāja Bejonse tagad ir miljardiere, pirmdien ziņoja žurnāls "Forbes".

44 gadus vecā Bejonse ir kļuvusi par piekto mūziķi, kam izdevies sasniegt šo robežu. Pirms tam par miljardieriem kļuva viņas vīrs reperis Jay-Z, Teilore Svifta, Brūss Sprigstīns un Rianna.

Bejonse kļuvusi par miljardieri pēc vairākiem ļoti veiksmīgiem gadiem. 2023. gadā viņas pasaules turnejā "Renesanse" tika nopelnīti aptuveni 6000 miljoni ASV dolāru.

Februārī "Grammy" balvu ceremonijā Losandželosā Bejonse saņēma gada albuma godalgu par albumu "Cowboy Carter". Gada albuma gremiju viņa izcīnīja pirmo reizi.

Bejonses pasaules turneja šogad kļuva par ienesīgāko no mūziķu 2025. gadā sarīkotajām turnejām.

Apvienojot šo peļņu ar ienākumiem no viņas mūzikas kataloga un citiem darījumiem, "Forbes" aplēsa, ka Bejonse šogad nopelnījusi 148 miljonus dolāru pirms nodokļu nomaksas.

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.

Abavas vīna darītava ar lepnumu vēsta, ka tās Latvijā audzētu vīnogu sarkanvīns Rondo 2021 Reserve ir kļuvis par pirmo vīnu Baltijā, kas ieguvis prestižo Decanter World Wine Awards (DWWA) bronzas godalgu.

Šis izcilais panākums ir rūpīgas vīnogu šķirņu atlases un tehnoloģiju pilnveidošanas, nepārtrauktas izaugsmes rezultāts 15 gadu garumā, radot pasaules līmeņa vīnus un tieši Rondo ir viena no šīm šķirnēm, kas ir pamats augstās kvalitātes Rondo 2021 Reserve vīna radīšanā.

Šāds pasaules līmeņa novērtējums apliecina Abavas vīna darītavas neatlaidību un augsto meistarību, radot vīnogu vīnu, kas spēj konkurēt ar labākajiem pasaules vīniem.

Decanter World Wine Awards (DWWA) ir pasaules vadošais un visplašāk atzītais vīna konkurss, kas dibināts 2004. gadā. To organizē žurnāls "Decanter", viens no ietekmīgākajiem izdevumiem vīna industrijā. Šī balva izceļas ar savu stingro vērtēšanas procesu un augstajiem kvalitātes standartiem.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Kredītprocentu likmju sarukums atjaunojis nekustamo īpašumu darījumu tirgu teju visos segmentos Latvijā.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Valsts zemes dienesta (VZD) atvērtajiem datiem par darījumiem 2025. gada deviņos mēnešos. „Dati rāda nekustamo īpašumu darījumu atjaunošanos pēc vairāku gadu ilga panīkuma, kura iemesls bija Eiropas Centrālās bankas lēmums par aizdevumu procentlikmju paaugstināšanu, lai tādējādi šķietami slāpētu inflāciju, kura bija sasniegusi pēdējā desmitgadē nepieredzētus augstumus visā Eiropā, taču līdz ar inflācijas nosēšanos arī procentlikmes ir sarukušas un lēnām atjaunojas aktivitāte, kura ietekmē gan celtniekus, gan būvmateriālu ražotājus, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējus,” situāciju analizē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Amerikāņu rokmūziķis Brūss Springstīns ir oficiāli kļuvis par miljardieri, piektdien ziņoja žurnāls "Forbes", novērtējot viņa bagātību ar 1,1 miljardu ASV dolāru.

74 gadus vecais Springstīns lielu daļu bagātības guvis pēdējos gados, lielā mērā pateicoties viņa mūzikas kataloga pārdošanai kompānijai "Sony" 2021.gadā par pusmiljardu dolāru.

Šis darījums notika pēc Springstīna ļoti veiksmīgas atgriešanās uz teātra skatuves Brodvejā. Pašlaik Springstīns ir devies globālā koncertu turnejā, kas turpināsies arī nākamajā gadā.

Saskaņā ar izdevuma "Pollstar" ziņām Springstīns 2023.gadā pārdevis vairāk nekā 1,6 miljonus koncertu biļešu, gūstot ienākumus 380 miljonu dolāru apmērā.

Springstīna gadu desmitiem ilgās muzikālās karjeras gaitā ir pārdoti 140 miljoni viņa dziesmu albumu, ierindojot viņu starp visu laiku labāk pārdotajiem mūziķiem.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Starptautiskajā "Falstaff International" restorānu ceļvedī iekļauti 70 Latvijas restorāni no Rīgas un reģioniem, liecina ceļveža tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Ceļvedī restorāniem tiek piešķirti punkti, kur punktu skaits tiek veidots, vērtējot ēdienu, dzērienus, apkalpošanu un iekārtojumu.

No Latvijas restorāniem ceļveža pirmajā vietā ar 96 punktiem ierindojas "Michelin" zvaigzni saņēmušais "Max Cekot Kitchen", par otru labāko restorānu atzīts "Barents", kas saņēmis 95 punktus, savukārt trešajā vietā ar 92 punktiem ierindojas restorāns "Kest".

Līdztekus ceļveža autori sarindojuši Latvijas restorānus arī virknē kategoriju, piemēram, "Labākie restorāni netālu no Rīgas", "Labākie Latvijas viesnīcu restorāni", "Labākie zivju restorāni Latvijā", un tamlīdzīgi.

"Falstaff International" izveidotais ceļvedis pieejams tīmekļvietnē "falstaff.com".

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Ukrainas elektronisko sakaru operators “Kyivstar”, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, palielinājis investīcijas telekomunikāciju infrastruktūras atjaunošanā, jaunu tehnoloģiju attīstībā un sakaru tīklu energoapgādes ilgtspējības stiprināšanā.

2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, uzņēmuma kapitālieguldījumi palielinājušies par 63,1 %, sasniedzot 2,276 miljardus grivnu (61,41 miljons USD), ziņo Ukrainas informācijas aģentūra “UNIAN” .

“Kyivstar” kopējie ieguldījumi Ukrainas ekonomikā laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gada jūnijam pārsnieguši 15,6 miljardus Ukrainas grivnu (4,21 miljardu USD). Šie līdzekļi ieguldīti telekomunikāciju infrastruktūras atjaunošanā, jaunu tehnoloģiju attīstībā un sakaru tīkla energoapgādes ilgtspējības stiprināšanā. “Kyivstar” investīciju programma paredz arī 2023.-2027. gadā Ukrainas ekonomikai piesaistīt vienu miljardu ASV dolāru.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.