Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā būvniecības nozare nodarbināja 64 tūkstošus cilvēku, kas ir par 6 tūkstošiem mazāk, nekā vēl gadu iepriekš. Nodarbināto skaits sarūk, nevis tāpēc, ka darbinieki nav vajadzīgi, bet gan tāpēc, ka aizvien mazāks skaits cilvēku izvēlas darbu šajā jomā.
Arī 2025. gadā nozares uzņēmēji turpināja saskarties ar darbaspēka trūkumu, meklējot aizvien jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk ar mazāku darbinieku skaitu. Lai gan ir nozares, kurās darbinieku trūkumu risina, piesaistot pensionējušos speciālistus, būvniecībā tas nav risinājums. Darbs bieži ir fiziski smags, to ietekmē laikapstākļi, kā arī būvniecības objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas daudzos gadījumos nozīmē – strādājošie ir ilgstoši prom no mājām.
Vairāk būvatļauju un lielākas platības
Aizvadītais gads būvniecības nozarē kopumā bija veiksmīgs – auga gan būvniecības produkcijas apjoma indekss, gan būvniecības produkcijas apjomi, arī mūsu uzņēmuma apgrozījuma pieaugums bija 7% (salīdzinot ar 2024. gadu). Analizējot kopumā izsniegto būvatļauju skaitu rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, varam secināt, ka aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija ne tikai vairāk projektu (par 11% vairāk būvatļauju), bet arī platības ziņā ievērojami lielāki objekti.
Arī biroja ēku segmentā vērojama atkopšanās (par 31% vairāk būvatļauju), savukārt, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku segmentā bija vairāk būvatļauju (39% pieaugums), bet mazākas platības. Mūsu uzņēmums pērn noslēdza darbu pie viena no lielākajiem projektiem darbības vēsturē – koksnes nozares uzņēmumam “Stiga RM” tika uzbūvēta ražošanas ēka 15 000 m² platībā, kā arī atsevišķa katlu māja, biroja telpas un asfaltēts laukums 30 000 m² platībā. Tas ievērojami pārsniedz nozares vidējo rādītāju – aizvadītājā gadā rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu segmentā vidējā platība bija 2 698 m² uz vienu būvatļauju.
Ved darbiniekus no Talsiem uz citiem novadiem
Vērienīgi projekti viennozīmīgi ir pamats lepoties, tomēr tie arī iezīmē nozares galveno izaicinājumu – darbaspēka trūkumu. Uzņēmēji to risina dažādi – iegādājoties jaunas iekārtas un maksimāli mēģinot automatizēt procesus, meklējot risinājumus efektivitātes uzlabošanai, piesaistot apakšuzņēmējus u.c. Ņemot vērā nozares specifiku – būvniecības projekti var ilgt no vairākiem mēnešiem līdz pat dažiem gadiem un atrodas dažādās Latvijas vietās – cenšamies piedāvāt darbiniekiem gan atbalstu dzīvesvietas atrašanā objekta tuvumā, gan transporta pakalpojumus, lai braukātu uz objektu no esošās dzīvesvietas. Uzņēmuma darbības vēsturē ir bijušas situācijas, kad vedam darbiniekus no Talsiem uz Madonas vai Gulbenes novadu.
Atvērti arī darbiniekiem bez pieredzes un prasmēm
Līdzi kā citi nozares uzņēmumi, mēs šobrīd izmantojam visas iespējas – gan nodrošinām darbiniekiem transportu uz un no objektiem, gan cenšamies atrast darbiniekus uz vietas. Esam atvērti arī darbiniekiem bez pieredzes un prasmēm, fokusējoties uz to, lai ir vēlme mācīties. Uzņēmums ir parakstījis būvniecības nozarē spēkā esošu ģenerālvienošanos, nodrošinot darbiniekiem vienotus un sociāli atbildīgus nodarbinātības nosacījumus. Piedāvājam arī veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, tomēr darbs nozarē nav viegls un daudzus tas kavē izvēlēties karjeru būvniecībā. Pirmkārt, darbs nav fiziski viegls, tāpēc nepieciešama laba veselība. Ikdienu būtiski ietekmē arī laikapstākļi – nākas strādāt aukstumā, caurvējā. Un vēl, protams, minētais ģeogrāfiskais apstāklis – ja būvniecības objekts atrodas tālu no dzīvesvietas, tās ir vairākas stundas ceļā vai ilgstoša būšana prom no ģimenes.
Samazinājusies būvniecības nozares darbinieku aizplūšana uz ārvalstīm
Pozitīvi, ka samazinājusies būvniecības nozares darbinieku aizplūšana uz ārvalstīm. Ja pirms vairākiem gadiem būvniecība piedzīvoja teju bumu, kad daudzos uzņēmumos darbinieki uzteica darbu un jau nākamajā dienā devās prom no Latvijas, šobrīd situācija ir mainījusies. Iespējams, ģeopolitiskie apstākļi vai vietējo uzņēmēju spēja piedāvāt konkurētspējīgākus nosacījumus, samazinājusi aizbraukšanu. Daži uzņēmumi mēģina risināt problēmu ar ārvalstu darbinieku piesaisti, tomēr šeit jāatceras – ļoti bieži tie ir trešo valstu pilsoņi, kuri mērķis nebūt nav darbs Latvijā, bet uzturēšanās atļaušanas saņemšana, lai tālāk dotos uz Skandināviju vai Rietumeiropu. Mūsu praksē bijuši gadījumi, kad darbinieki pavada Latvijā vien pāris dienas un tad pazūd bez pēdām, par ko, protams, ziņojam attiecīgajām institūcijām.
Raugoties uz 2026. gadu, būvniecības nozarei ir pamats piesardzīgam optimismam. Pieaugošais pieprasījums pēc industriālajām un loģistikas ēkām, biroju segmenta pakāpeniska atkopšanās, kā arī uzņēmumu mērķtiecīgie ieguldījumi tehnoloģijās un darba procesu efektivizācijā ļauj prognozēt stabilu attīstību arī apstākļos, kad darbaspēka pieejamība saglabājas ierobežota. Nozare pakāpeniski kļūst strukturētāka, tehnoloģiski attīstītāka un mazāk atkarīga no nekvalificēta darbaspēka apjoma. Vienlaikus 2026. gads, visticamāk, būs izšķirošs tam, vai būvniecības nozare spēs sevi padarīt pievilcīgāku jaunajiem speciālistiem, piedāvājot ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī mūsdienīgu darba vidi, skaidrus karjeras ceļus un drošus darba apstākļus. Ja šis virziens tiks konsekventi turpināts, būvniecība var kļūt par nozari, kurā ilgtermiņā vēlas strādāt, attīstīties un palikt arī nākamās paaudzes darbinieki.
