Jaunākais izdevums

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pērn sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada. Aktīvākais segments mājokļu tirgū aizvien ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās, un visbiežāk iegādāti kompakti trīsistabu dzīvokļi 602. sērijas projektos, liecina Luminor bankas apkopotā informācija.

Vienlaikus interese par sava mājokļa iegādi saglabājas augsta – 83 % iedzīvotāju, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša kredītmaksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai, liecina bankas pētījuma dati.

Populārākā izvēle – kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā

Pērn populārākā kredītņēmēju izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetri, liecina Luminor dati. Kopumā Latvijā iedzīvotāji ar Luminor bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – vispopulārākie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kas veido trešdaļu jeb 31 % no darījumiem. Vienlaikus arī darījumu skaits ar mājokļiem jaunajos projektos saglabājas augsts – 27 %. Tikmēr privātmājas iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Pērn Luminor finansējums Latvijas iedzīvotājiem mājokļa iegādei pieauga par vairāk nekā 70 %, iezīmējot īpaši aktīvu periodu mājokļu kreditēšanas tirgū.

“Dzīvokļus sērijveida ēkās iedzīvotāji joprojām izvēlas pieejamās cenas un plašā piedāvājuma dēļ, taču pieaug arī prasības pēc energoefektivitātes un kvalitātes. Līdz ar jauno projektu piedāvājuma pieaugumu pieprasījums tajos pakāpeniski tuvojas sērijveida mājokļiem, lai gan gala izvēlē bieži izšķiroši ir finansiālie apsvērumi. Kopumā mājokļu tirgus Latvijā ir sabalansēts, mājokļu cenu un algu attiecība liecina, ka mājokļi pie mums ir pieejamāki nekā citviet reģionā, atsevišķos segmentos cenu atšķirība Baltijā ir pat divkārša un šogad prognozējam mājokļu cenu kāpumu 5 % robežās,” norāda Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Tipiskākais mājokļa pircējs Latvijā – ģimene ar bērniem

Latvijā biežāk aizņemas ģimenes un 60 % kredītu tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju, vidējā aizdevuma summa sasniedz 140 000 eiro un mājsaimniecības vidējie ienākumi ir ap 3800 eiro mēnesī. Savukārt, ja mājokļa kredītu ņem viena persona, tipiskākais pircējs ir 36 gadus vecs speciālists ar vidējiem ienākumiem ap 2500 eiro mēnesī, kurš aizņemas aptuveni 93 000 eiro uz 23 gadiem. Pirmā iemaksa turpina būt viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādē un 45 % gadījumu tiek izmantota valsts atbalsta programma pirmajai iemaksai.

Mājokli pirktu, ja kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs īrei

Lielākā daļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pašlaik dzīvo īrētā īpašumā, labprāt iegādātos mājokli, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs mājokļa īres maksai. Luminor bankas veiktajā iedzīvotāju pētījumā noskaidrots, ka 16 % Latvijas iedzīvotāju savu mājokli īrē. Lielākā daļa šo iedzīvotāju jeb 83 % norāda, ka būtu gatavi iegādāties savu mājokli, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai.

Zemākais kreditēšanas līmenis Baltijā, bet augsts izaugsmes potenciāls

Latvijas hipotekāro kredītu portfelis 2025. gada nogalē bija 5.5 miljardu eiro, tas ir zemākais starp Baltijas valstīm, kur mājokļu kreditēšanas tirgus ir vismaz 2.5 reizes lielāks – Igaunijā nedaudz virs 13 miljardu eiro, bet Lietuvā virs 15 miljardi eiro, liecina Latvijas bankas dati.

“Šobrīd ekonomiskā vide mājokļa iegādes izvērtēšanai ir salīdzinoši labvēlīga – algas turpina augt, iedzīvotāju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas un tirgū palielinās jauno projektu piedāvājums. Tas kopumā palīdz uzturēt interesi par mājokļa iegādi un atbalsta arī kreditēšanas aktivitāti. Novērojām, ka pērn līdz ar Euribor likmju samazināšanos un nostabilizēšanos 2 % robežās, kreditēšana aktivizējās. Šobrīd saglabājas nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas un ģeopolitikas attīstību, kas var īslaicīgi likt izjust piesardzību. Vienlaikus mājsaimniecību kreditēšanas loma Latvijas ekonomikā joprojām ir ļoti zema salīdzinājumā ar Eiropu, tāpēc kreditēšanas potenciāls Latvijā joprojām ir augsts,” saka Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists.

Lai gan lielākā daļa mājokļu kredītu Latvijā joprojām tiek izsniegta īpašumu iegādei Rīgā, kur notiek 56 % no visiem darījumiem, arvien skaidrāk iezīmējas tendence iedzīvotājiem pārcelties uz Pierīgu, kur ar bankas finansējumu iegādāti 23 % mājokļu, liecina Luminor dati. Īpaši pieprasītas ir tādas vietas kā Mārupe, Ropaži un Ķekava, kamēr aktivitāte Rīgas centrā saglabājas mērena. Savukārt reģionos izsniegts nedaudz vairāk nekā katrs piektais mājokļa kredīts, un lielākā interese par īpašumiem vērojama Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Siguldā un Jūrmalā.

Finanses

Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos

Jānis Goldbergs,08.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Finanses

Privātā kreditēšana kļūst pieejamāka

Armanda Vilciņa,30.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski paplašinājusies investoru piekļuve alternatīviem finansējuma veidiem, tostarp privātajai kreditēšanai, kas līdz šim lielākoties bija pieejama tikai institucionālajiem tirgus dalībniekiem.

Viktorija Vaitkevičiene, INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere, intervijā DB norāda, ka to veicinājuši elastīgāki fondu risinājumi, lielāka caurskatāmība un vietējo pārvaldnieku kompetences pieaugums. Arvien vairāk investoru meklē stabilākus un prognozējamākus ienākumu avotus, bet uzņēmēji, kuri vēlas aizņemties naudu, - elastību un ātrumu, atzīmē V.Vaitkevičiene, uzsverot, ka privātais kapitāls tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu virzītājspēku Latvijas ekonomikas attīstībā. Tas veicinās produktivitātes paaugstināšanu, uzņēmumu konsolidāciju, eksporta izaugsmi, kā arī atjaunojamās enerģijas un inovāciju attīstību, vienlaikus aizpildot plaisu starp banku finansējumu un kapitāla tirgiem, prognozē INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere.

Eksperti

Mājokļu kreditēšana Latvijā aug, taču eirozonā joprojām esam gandrīz pēdējie

Edgars Surgofts, “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs,11.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī mājokļu kreditēšana Latvijā pieaug, kopējā tirgus aktivitāte joprojām ir viena no zemākajām eirozonā: tas norāda uz strukturāliem šķēršļiem, kas kavē attīstību.

Pērn mājokļu kreditēšana piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Hipotekārajos kredītos, neskaitot pārskatītos jeb refinansētos aizdevumus, no jauna izsniegtā summa pieauga par 40 %: no 0,89 miljardiem eiro 2024. gadā līdz 1,25 miljardiem eiro 2025. gadā, liecina Latvijas Bankas statistika.

Izaugsmi veicināja algu un uzkrājumu pieaugums, kā arī Eiropas Centrālās bankas lēmumi samazināt “Euribor” likmi, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot īstenot atliktos darījumus.

Kreditēšanas kāpums nav tikai apliecinājums iedzīvotāju ticībai nākotnei un savai finanšu stabilitātei, bet arī ieguvums tautsaimniecībai – pieaug ieņēmumi valsts budžetā no būvniecības, patēriņa un nodokļiem.

Finanses

Asociācija: No solidaritātes nodokļa bāzes būtu jāizslēdz jaunā kreditēšana

LETA,21.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no solidaritātes nodokļa bāzes būtu jāizslēdz jaunā kreditēšana, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka solidaritātes nodoklis tika radīts laikā, kad bankām bija palielināta peļņa saistībā ar augstajām procentu likmēm. Attiecīgi šogad no banku sektora šī nodokļa maksājumos tiks izņemti 93 miljoni eiro, bet nākamajā gadā tiks izņemti 110 miljoni eiro.

"Tā ir nauda, kas tiek izņemta papildu pārējiem nodokļiem, kas banku sektoram ir jāmaksā," piebilda Cērps.

Viņš minēja, ka Latvijā kreditēšana šobrīd attīstās lielā mērā saistībā ar to, ka vairākus gadus aktivitāte bija samērā zema un ar to, ka ir samazinājušās procentu likmes.

Cērps arī norādīja, ka no šī nodokļa bāzes kā minimums varētu vismaz izņemt jauno kreditēšanu, lai netraucētu tam, ka nākamajā gadā kreditēšana attīstās tikpat veiksmīgi, kā tas ir noticis šogad.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Finanses

Kreditēšanā gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp straujākajiem eirozonā

LETA,26.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada sākumā kreditēšanas gada pieauguma temps joprojām bija starp straujākajiem eirozonā, pauda Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

"Kreditēšana 2026. gada sākumā turpinājusi pagājušajā gadā iesākto kursu - gana strauji turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji," norāda Mirošņikovs.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomikas izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. "Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija," piebilst Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists informē, ka šogad februāra beigās salīdzinājumā ar pagājušā gada februāra beigām kredītu atlikums mājsaimniecībām pieaudzis par 10,1%, sasniedzot gandrīz 6,9 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pagājušā gada februāra beigām, pieaudzis par 13,2%, sasniedzot 6,8 miljardus eiro.

Nekustamais īpašums

Patlaban mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu

LETA,02.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,28.04.2026

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group 2025. gadu noslēdza ar 250,1 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt neto peļņa pērn bija 29,1 miljons eiro. Arī šogad uzņēmums plāno divciparu izaugsmi, vienlaikus daudz mērķtiecīgāk audzējot tieši peļņas radītāju, intervijā Dienas Biznesam norāda Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.aprīļa numurā lasi:

DB analītika

Prātu, kas visiem ir, lieto ļoti dažādi

Tēma

Latvijā starp 2022. un 2024. gadu bija trešais lielākais dzimstības samazinājums pasaulē

Finanses

Latvijas banku paradokss: miljardi kontos, bet kreditēšanā bads

Nodokļi

Lietuva uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasē visvairāk

Kreditēšana

Privātā kreditēšana kļūst pieejamāka

Portrets

Marta Mackeviča, Miltton Latvia izpilddirektore

Ceļvedis

Edgars Čerkovskis, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes loceklis

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Finanses

Signet Bankas Grupa audzējusi kreditēšanu un kapitāla tirgus finansējumu

Db.lv,10.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bankas Grupa 2025. gadā turpināja stiprināt pozīciju kā viena no vadošajām finanšu pakalpojumu grupām Latvijā, kas apvieno banku, investīciju, fintech un specializētus kreditēšanas uzņēmumus – Signet Banku, Signet Asset Management, Magnetiq Bank, Primero un AgroCredit. Pērn Grupas finanšu rādītāji pieauga visos galvenajos darbības virzienos, paplašinot arī investīciju produktu piedāvājumu ar jaunu un Baltijas reģionā unikālu ieguldījumu produktu – Signet Baltic Bond Fund.

2025. gadā Signet Bankas Grupa sasniedza rekordapjomu finansējuma piesaistē kapitāla tirgos Latvijas uzņēmumiem, būtiski nostiprināja pozīcijas uzņēmumu kreditēšanas segmentā un turpināja attīstīt investīciju risinājumus klientiem ar brīviem finanšu līdzekļiem.

“Pēdējo četru gadu laikā Signet Bankas Grupa ir izveidojusi stabilu attīstības trajektoriju – katrs nākamais gads ir nesis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Tas apliecina mūsu izvēlētās biznesa stratēģijas ilgtspēju un pieaugošo tirgus uzticību. Grupas attīstība balstās uz četriem savstarpēji papildinošiem virzieniem – kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmumu kreditēšanu, investīciju risinājumiem un fintech ekosistēmas vajadzību apkalpošanu. Šāda pieeja ļauj mums veidot integrētu finanšu pakalpojumu platformu, kā arī stiprināt pozīcijas Latvijas finanšu sektorā”, saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 77,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 32,8% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Savukārt uzņēmuma neto peļņa pārskata periodā bija 5,9 miljoni eiro.

“Šim gadam esam izvirzījuši ambiciozus mērķus – visos galvenajos finanšu rādītājos plānojam vismaz 20% izaugsmi. Ja pērn pirmajā ceturksnī aizdevumos izsniedzām nedaudz vairāk par 96 miljoniem eiro, tad šogad pirmajā ceturksnī izsniegto aizdevumu apjoms ir sasniedzis jau 136 miljonus eiro, kas ir par 41,8% vairāk. Šī gada pirmo mēnešu rezultāti apliecina, ka virzāmies atbilstoši plānam,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius, pozitīvi vērtējot pirmā ceturkšņa rezultātus.

Eleving Group šā gada pirmajā ceturksnī saglabāja stabilu ieņēmumu plūsmu visos galvenajos produktu segmentos. No kopējiem ieņēmumiem tradicionālie transportlīdzekļu finansēšanas produkti veidoja 19,6 miljonus eiro, elastīgie transportlīdzekļu finansēšanas produkti – 18,3 miljonus eiro, viedtālruņu finansēšana – 9,0 miljonus eiro, savukārt patēriņa kreditēšana – 30,9 miljonus eiro.

Ekonomika

Citadeles ekonomists: Nenoteiktība pasaules ekonomikā var sabremzēt kreditēšanas pieaugumu

LETA,16.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoteiktība pasaules ekonomikā, ko veicina gan konflikts Tuvajos Austrumos, gan virkne lēmumu par ASV tarifiem, šogad varētu sabremzēt kreditēšanas pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Viņš atzina, ka pašlaik ne uzņēmumi, ne investori, ne iedzīvotāji nevar droši prognozēt, kas notiks nākotnē, un šāda ilgstoša nenoteiktības vide neveicina veselīgu attīstību.

"Katrs jaunais negatīvais satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt, netērēt, atlikt lielos pirkumus, un tas neveicina izaugsmi ekonomikā. Līdzīgi ir arī uzņēmējiem. Domājot par lielākām investīcijām attīstībā, kredītiem, lai attīstītu savu ražošanu, šī nenoteiktība rada bažas, un tu domā, vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt," sacīja Purgailis.

Viņš atgādināja, ka visās trijās Baltijas valstīs pēc lielā inflācijas lēciena, kuru izraisīja karš Ukrainā, pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, bet tikai Lietuvā patēriņš ir audzis. Latvijā un Igaunijā patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši nelielas un sākās tikai pagājušā gada vidū. Līdz tam bija stagnācija un gaidas "kas nu būs". Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi bankās un uzkrājumi ir auguši diezgan strauji, un ir sajūta, ka patēriņš gaida, kad "izlauzties ārā", bet katra jaunā negatīvā ziņa to piebremzē.

Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas izaugsme Latvijā apsteidz eirozonas vidējo līmeni

Db.lv,15.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumus, INDEXO Banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu DelfinGroup, kopā pirmā ceturkšņa laikā izsniegusi 58,1 miljonus eiro jaunos kredītos.

Kopējais grupas klientu skaits pārsniedz 300 tūkstošus, bet pensiju aktīvi pārvaldībā gada pirmā ceturkšņa beigās pārsniedza 1,5 miljardus eiro.

“Pēc DelfinGroup darījuma noslēgšanas šis ir pirmais ceturksnis, kurā strādājam kā konsolidēta finanšu pakalpojumu grupa. Ceturkšņa rezultāti uzrāda stabilu izaugsmi visos galvenajos darbības virzienos. Mēs turpinām attīstīt INDEXO par vadošo vietējo finanšu pakalpojumu grupu, kas veicina pozitīvas pārmaiņas Latvijas finanšu vidē un rada arvien vairāk vērtības mūsu klientiem, akcionāriem un sabiedrībai kopumā,” saka Henrik Karmo, IPAS INDEXO Valdes priekšsēdētājs un viens no INDEXO dibinātājiem.

Šī gada pirmā ceturkšņa beigās AS INDEXO Bankas klientu skaits pieauga līdz 57,1 tūkstotim, kas ir par 15% vairāk nekā gada sākumā, apliecinot stabilu klientu bāzes paplašināšanos. Bankas kredītportfelis ceturkšņa laikā pieauga par 21,2 miljoniem eiro un pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 76,7 miljonus eiro, savukārt, klientu noguldījumu apjoms palielinājās līdz 90,5 miljoniem eiro, kas ir par 23% vairāk nekā gada sākumā. Ceturkšņa laikā INDEXO Banka saviem klientiem procentu maksājumos izmaksāja 463 tūkstošus eiro.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB,04.11.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis.

Īsumā pastāstiet par sevi un to, kā radās ideja par finanšu konsultāciju uzņēmuma radīšanu?

Uz Rīgu atnācu no laukiem un mērķtiecīgi iestājos Banku augstskolā. Tobrīd tā bija TOP skola. Praksē paostīju banku gaisu. Šķita, ka patīk kreditēšana, interesē šī joma, spēja palīdzēt klientam, jo sevišķi interesēja līzings. Izdevās prakses laikā pastrādāt blakus līzinga nodaļai, un redzēju visu tās ikdienu. Otrajā kursā visi sāka strādāt, un arī es nebiju izņēmums - vispirms tēva degvielas stacijā, pēc tam SEB bankā. Pamainījās vairākas darba vietas, līdz nonācu līdz Hipotēku un zemes bankai, kas ir pašreizējā Altum priekštece. Tur bija atzars, kas no 2008. gada jau strādāja ar valsts atbalsta programmām. Valsts finanšu instrumentu Altum izveidoja četrus gadus vēlāk. Tobrīd jau biju prom. Šajā starplaikā līdz Altum izveidošanai palīdzēju daudziem uzņēmējiem ar sākuma kapitāla veidošanu. Tad nonācu atpakaļ komercbanku sektorā pie skandināviem DNB Bank, kur karjerā sasniedzu korporatīvo klientu apkalpošanu.

Investors

Sākas INDEXO brīvprātīgais DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums un jauna akciju emisija

Db.lv,24.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, sākas IPAS INDEXO, kas ir mātes uzņēmums INDEXO finanšu pakalpojumu grupai, brīvprātīgais AS DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājums, kas ilgs līdz 8. decembra plkst. 15:30. INDEXO piedāvājuma mērķis ir iegūt vairākumu DelfinGroup kapitālā un izveidot vadošo vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupu, realizējot sinerģijas iespējas, ko sniegtu abu finanšu grupu sadarbība.

Līdztekus no šodienas, 24. novembra, līdz 5. decembrim INDEXO īsteno arī publisko kapitāla piesaisti, emitējot jaunas akcijas. INDEXO plāno piesaistīt līdz 7,5 miljoniem eiro, jaunās emisijas akcijas cena ir 10,15 eiro. Piesaistītais kapitāls tiks izmantots DelfinGroup akciju atpirkšanas piedāvājuma īstenošanai, kā arī INDEXO Bankas tālākai attīstībai, tostarp INDEXO Bankas kreditēšanas apjomu audzēšanai. Iecerēts, ka šī ir viena no pēdējām publiskajām kapitāla piesaistēm, un nākotnē INDEXO izaugsmi finansēs no peļņas.

DelfinGroup brīvprātīgā akciju atpirkuma darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt 7.3 AS DelfinGroup akcijas pret vienu IPAS INDEXO akciju. Kā otra iespēja DelfinGoroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1.30 EUR par 1 akciju, ievērojot prospekta nosacījumus. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā. INDEXO vērš uzmanību, ka piedāvājuma sākuma un beigu laiki var atšķirties atkarībā no akcionāra izvēlētā vērtspapīru brokera.

Finanses

Cityfinances: Uzņēmumu kreditēšana Latvijā piedzīvo vienu no straujākajiem kāpumiem eirozonā

Db.lv,26.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu kreditēšanas tirgus pēc ilgstošas piesardzības perioda 2025. gadā demonstrē pārliecinošu atveseļošanos, ko veicina procentu likmju kritums un uzņēmēju pieaugošā vēlme investēt attīstībā.

Uzņēmumu kreditēšanas tirgus kļuvis par vienu no visstraujāk augošajiem eirozonā, un tādi nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji kā Cityfinances spēlē izšķirošu lomu MVU segmenta finansēšanas plaisas mazināšanā.

Latvijas Bankas «Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025» ietvertie dati liecina par būtisku lūzuma punktu kreditēšanā. Saskaņā ar jaunāko finanšu pārskatu, 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums ir audzis par 18,6 %, kas ievērojami pārsniedz IKP kāpuma tempu. Izaugsmes pamatā ir vairāki faktori.

Lielu lomu neapšaubāmi spēlē monetārās politikas maiņa eirozonā - EURIBOR likmju kritums ir radījis labvēlīgākus aizņemšanās nosacījumus.Labvēlīgie apstākļi veicinājuši straujāku aizņemšanos, un Finanšu nozares asociācija konstatējusi, ka uzņēmumu kreditēšanas pieaugums Latvijā ir bijis viens no straujākajiem eirozonā.Lai gan lielāko daļu uzņēmumu finansējuma nodrošina komercbankas, tādi kredītu uzņēmumiem izsniedzēji kā Cityfinances kļūst par aizvien nozīmīgāku partneri, īpaši, apkalpojot tos MVU, kuriem nepieciešams ātrs, elastīgs un mazāka apjoma kredīts uzņēmumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā Latvijā pieaugusi iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi reģionos, un liela daļa hipotekāro kredītu tiek izsniegta ārpus galvaspilsētas. Bankas Citadele dati liecina, ka pēdējos divos gados ārpus Rīgas pilsētas izsniegto hipotekāro kredītu īpatsvars pieaudzis no 44 % līdz 54 %, tādējādi pirmo reizi pārsniedzot pusi no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma.

“Lai gan Rīgas tuvumā esošie novadi, tostarp Jūrmala, joprojām ir aktīvākie aiz galvaspilsētas, arī to īpatsvars samazinājies – no 31 % 2024. gadā līdz 27 % 2025. gadā. Tas norāda uz finansējuma īpatsvara pieaugumu tālākos Latvijas reģionos,” saka bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Mājokļu pieprasījuma struktūru reģionos būtiski ietekmē dzīvojamā fonda piedāvājums un īpašumu cenas. Rīgā, kur dominē dzīvokļu tirgus, pēdējā gada laikā 97 % finansējuma izsniegti dzīvokļu iegādei, savukārt tikai 3 % – privātmājām. Tikmēr lielākajās reģionālajās pilsētās, piemēram, Liepājā, Valmierā, Madonā un Rēzeknē, kur dzīvokļu īpatsvars ir mazāks, pieprasījums starp dzīvokļiem un privātmājām ir teju līdzvērtīgs. Savukārt Carnikavā, kur pēdējos desmit gados aktīvi attīstīta privātmāju būvniecība, dominē tieši privātmāju iegāde. Kopumā Latvijā ārpus Rīgas 62 % finansēto mājokļu ir dzīvokļi, bet 38 % – privātmājas.

Finanses

ALPPES Capital vismaz līdz 2030. gadam nepārdos tam piederošās INDEXO akcijas

Db.lv,01.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital vismaz līdz 2030. gadam ir apņēmies nepārdot tam piederošās INDEXO akcijas.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14,46% INDEXO akciju. Investīciju uzņēmums arīdzan ir parakstījies akciju apmaiņai, kas tiks veikta brīvprātīgā akciju atpirkuma ietvaros, ko INDEXO grupa ir izteikusi DelfiGroup akcionāriem un kurā DelfinGroup akcionāri var piedalīties laika posmā līdz 8. decembrim. Šīs akciju apmaiņas ietvaros ALPPES Capital konvertēs 29,79% jeb 100% visas tam piederošās DelfinGroup akcijas, tādējādi vēl vairāk palielinot savu līdzdalību INDEXO grupā, vienlaikus tai nepārsniedzot 29,99%. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Finanses

Valsts uzņēmumu valžu un padomju locekļi pērn algā saņēmuši 24 miljonus eiro

LETA,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Reklāmraksti

Kāpēc Eiropā arvien vairāk cilvēku izvēlas krājaizdevu sabiedrības un kooperatīvās bankas? Gūtā peļņa nonāk pie vietējiem iedzīvotājiem, un ieguvumi stiprina vietējo ekonomiku.

Sadarbības materiāls,03.12.2025

Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Eksperti

1000 eiro eksperiments – kuras investīcijas pēdējos deviņos gados izrādījās ienesīgākās?

Juris Grišins, Capitalia vadītājs,20.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par to, kur ieguldīt naudu, lai nopelnītu visvairāk, ir aktuāls vienmēr. Taču realitātē vienas pareizās atbildes nav. Katrs ieguldījumu veids sev līdzi nes atšķirīgu riska, ienesīguma un svārstību kombināciju. Tieši tāpēc vēsturisko datu analīze ir viens no noderīgākajiem rīkiem investoriem. Tā nepasaka priekšā nākotni, bet palīdz saprast, kā dažādi aktīvi uzvedas dažādos ekonomiskajos apstākļos.

Pēdējie deviņi gadi šajā ziņā ir īpaši interesanti. Šajā periodā finanšu tirgi piedzīvoja gan COVID-19 pandēmiju, gan strauju inflācijas kāpumu, procentu likmju pieaugumu un ģeopolitisko nestabilitāti. Citiem vārdiem – tas bija pilnvērtīgs stresa tests gandrīz visiem ieguldījumu veidiem.

Cik vērti 1000 eiro būtu šodien?

Ja investors 2017. gada sākumā būtu ieguldījis 1000 eiro dažādās aktīvu klasēs un deviņus gadus tās neaiztiktu, aina šodien būtu ļoti atšķirīga. Turklāt rezultāti atšķirtos ne tikai gala summas ziņā, bet arī ceļā, kā līdz tai nonākts.

Akciju tirgi šajā periodā uzrādīja augstāko ienesīgumu – ieguldījumu vērtība būtu pieaugusi līdz aptuveni 2411 eiro. Taču šis rezultāts nebija lineārs. 2022. gadā akciju tirgi piedzīvoja vienu no straujākajiem kritumiem pēdējo gadu desmitu laikā, sarūkot par aptuveni 18%. Tas vēlreiz apstiprina vienu no investīciju pamatprincipiem – augstāka peļņa bieži nāk kopā ar lielāku svārstīgumu.