Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Šī gada jūnijs iezīmē rūpniecības atkopšanos. 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās audzis par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums pret pērnā gada jūniju ir 7%, kas ir prāvākā izaugsme kopš 2022. gada maija. Kopumā tieši šīs sadaļas izaugsme ir labs indikators un liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Ražošanas apjomi palielinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 19,2%, bet saruka ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,1%.

Atkopjas kokrūpniecība un pārtikas ražošana

Lielākais rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums apstrādes sadaļā bijis gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 31,1%, tad seko nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – pieaugums par 18,3%, pieaugums arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 14,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,4%. Pēc apjoma būtiskākās nozares apstrādes rūpniecībā ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

ASV dolārs 2026. gadu uzsācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. Dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas.

ASV prezidents publiski ir paudis atbalstu vājāka dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem. Vājāks dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda – atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Vislielākā ietekme augstas pievienotās vērtības nozarēm

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izaugsmei nepieciešama ilgtermiņā prognozējama, stabila uzņēmējdarbības vide, kurā valsts politika vērsta uz ilgtspējīgu un racionālu resursu izmantošanu, nevis saimnieciskās darbības ierobežojumiem, liegumiem un vienpusēju izpratni.

Tādu ainu rāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas meža nozares darba grupas sēde, kurā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā un izskanēja priekšlikumi efektīvas, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai. Jāņem vērā, ka Latvijā sekmīgi darbojas arī Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra (kuram ir gan koksnes mehāniskās, gan ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas) meitas kompānija, kas var kalpot kā labs piemērs arī pašmāju meža īpašnieku kooperatīviem.

Specifiskas nianses

„Ja lauksaimnieku, jo īpaši piena un graudkopības segmentos, kooperācija ir gana plaši izplatīta un šo zemnieku kooperatīviem ir pat pārstrādes jaudas, tad mežu īpašnieku kooperācija Latvijā ir tikai sava veida sākumposmā, un tāpēc par kooperācijas iespēju plašu izmantošanu vismaz pagaidām nevar runāt,” situāciju meža īpašnieku kooperācijā analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš uzsver, ka meža īpašnieku kooperācijai ir specifiskas nianses, kādu, piemēram, nav lauksaimnieku kooperatīviem. „Latvijā ir vairāk nekā 100 000 meža īpašnieku, un atkarībā no meža augšanas apstākļiem (un tajos aug atšķirīgas koku sugas) ir atšķirīgi valsts noteiktie koksnes ieguves vecumi, kas nozīmē būtībā šo resursu ieguves iespēju pašreizējam īpašniekam reizi vai labākajā - divas reizes savā mūžā baudīt sava darba augļus, kamēr graudkopji ražu novāc reizi gadā, bet piensaimnieki - katru dienu,” skaidro R. Feldmanis. Viņš uzsver, ka mežu īpašniekiem ražas novākšanas specifika arī rada papildu riskus, kuru avots ir valsts politika, proti, lēmumi par jaunu — papildu – teritoriju iekļaušanu saimnieciskās darbības pilnīga vai daļēja aizlieguma zonās. „Lauksaimnieki un arī mežsaimnieki jau gadu desmitiem klauvē pie ministriju, iestāžu vadītāju, pie politisko spēku vadītājiem durvīm par neatbilstošu kompensācijas līmeni par liegumu izmantot savu īpašumu, taču naudas valstij nav, vienlaikus arvien jaunas teritorijas tiek izstumtas no saimnieciskās aprites, kas kopumā samazina ne tikai mežu īpašnieku ienākumus, arī peļņu, bet arī valstī pieejamos koksnes resursu apmērus un arīdzan maksājamo nodokļu apmērus valsts un pašvaldību budžetā,» norāda R. Feldmanis. Gan viņa, gan daudzu mežu īpašnieku ieskatā pašlaik, kad valstij ir akūti nepieciešama papildu nauda drošībai un veselības aprūpei, valdība nedrīkst noteikt kādus jaunus saimnieciskās darbības ierobežojumus, liegumus, tieši pretēji - jāmotivē mežsaimnieki efektīvi saimniekot savos īpašumos.

Meža nozares uzņēmumi pērn valsts budžetu papildinājuši ar 537 miljoniem eiro, kas ir teju divtik vairāk, nekā tika samaksāts 2018. gadā.

To rāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas apkopotā informācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem un pašu uzņēmumu sniegtās informācijas. “Valsts budžetā ieskatītās nozares naudas apjoms ir saistīts ne tikai ar darbaspēka izmaksu pieaugumu ( valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms palielinājās par 75%), bet arī ar koksnes un līdz ar to arī ar to izstrādājumu cenu izmaiņām, kā arī nozīmīgākā koksnes resursu piegādātāja VAS Latvijas Valsts meži iemaksāto dividenžu apjomu valsts kasē,” uz jautājumu, kas ir trīs nozīmīgākie faktori, kuri ietekmējuši meža nozares valsts budžetā samaksāto summu apjomu, atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.

Pēdējās nedēļās publiskajā telpā vairākkārt apspriesta 2023. gada tirgus situācija kokrūpniecībā un LVM sortimentu piegādes trīsgadīgo līgumu cenu korekcijas, kas skāra 2024.gada piegādes. Respektējot mediju darbu un sabiedrības interesi, vēlamies īsi precizēt faktus, kas attiecas uz tā brīža situāciju no nozares uzņēmumu puses, vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem raksta vairāki kokapstrādes nozares uzņēmēji.

Sākot ar 2022. gada IV ceturksni, nozari skāra būtisks kokmateriālu produktu tirgus kritums – strauji samazinājās celtniecības apjomi, zāģmateriālu pieprasījums un cenas, Eiropas un Āzijas būvniecības tirgus bremzējās, un tirgus dinamika kļuva neprognozējama. Šīs izmaiņas tieši ietekmēja ražošanu, nodarbinātību un rentabilitāti.

Aprakstītās tendences pilnībā atspoguļojas gan Zemkopības ministrijas informatīvajos ziņojumos, gan mūsu uzņēmumu gada pārskatos.Lielākā daļa zemāk parakstīto uzņēmumu 2023. gadā pamatdarbībā strādāja ar būtiskiem zaudējumiem. Dažos gadījumos gala rezultātu izlīdzināja citi finanšu posteņi, kas neraksturo ražošanas faktisko situāciju, un tādēļ zaudējumu apmērs gada pārskatos ne vienmēr ir tieši nolasāms.

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir jāstimulē sadarbība starpnozaru līmenī un jāpārtrauc veidot regulējumus, kas rada papildu administratīvo slogu un būtībā ļauj strādāt tikai lieliem uzņēmumiem, kuri spēj izpildīt attiecīgās atbilstības nodrošināšanas prasības – spēj uzturēt augsta apjoma birokrātiju.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā Eiropas Savienībā, Latvijā, jo skatījumi ir diametrāli pretēji — vieni runā par recesiju, stagnāciju, citi par izaugsmi un attīstību?

Skatījumi var būt radikāli atšķirīgi, bet jautājums, ko rāda statistika! Tā rāda, ka Latvijā kaut neliela, bet ir izaugsme. Kas par to liecina? Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumu pieaugums, kā arī ir fiksēts patēriņa pieaugums iekšzemē, kura pamatā ir iedzīvotāju investīcijas nekustamajā īpašumā, kas iepriekšējos gados netika novērots. Tiek pirkti dzīvokļi jaunajās daudzdzīvokļu mājās, tam sekos arī patēriņš, jo šie jaunie mājokļi ir jāiekārto. Tas ir lielisks piemērs tēzei par to, ka nekustamais īpašums ir viens no patēriņa pieauguma veicinātājiem ikvienā valstī, arī Latvijā, kur ir pietiekami liels klāsts nozaru, kuras tieši vai pastarpināti strādā uz šo sektoru, sākot no arhitektiem, celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem u.tml.