UAB Preses Nams, Lords LB Special Fund V meitas uzņēmums, ir pilnībā dzēsis obligācijas no iepriekšējās Preses Nama Kvartāla obligāciju programmas, kas tika uzsākta 2023. gadā un investoriem nodrošināja 10 % gada ienesīgumu. Projekta finansēšana tagad turpinās, izmantojot tikai AS PN Project jauno publisko obligāciju programmu Latvijā, kurā jau ir piesaistīti 42 miljoni eiro – aptuveni 70 % no nepieciešamā finansējuma A fāzes attīstībai. Preses Nama Kvartāla būvniecība norit pēc plāna, un arvien vairāk uzņēmumu izvēlas šo projektu kā vietu savam nākotnes birojam.

“UAB Preses Nams obligāciju pilnīga dzēšana ir nozīmīgs notikums gan mums, gan investoriem. Tas apliecina mūsu apņēmību realizēt disciplinētu finanšu pārvaldību un pildīt solīto. Šī posma noslēgšana ļauj pilnībā pāriet uz jauno obligāciju programmu Latvijā un turpināt Preses Nama Kvartāla attīstību ar spēcīgu, vienkāršu un caurspīdīgu finansējuma struktūru,” norāda Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

UAB Preses Nams obligāciju dzēšana nozīmē, ka AS PN Project obligācijas tagad ir vienīgās, kas nodrošinātas ar hipotēku uz Preses Nama Kvartāla īpašumu, tādējādi stiprinot AS PN Project obligāciju nodrošinājumu.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas ceturto laidienu, piesaistot 3,85 miljonus eiro un par 50 % pārsniedzot sākotnējo mērķi – 2,5 miljonus eiro. Lielais pieprasījums apliecina Baltijas valstu investoru uzticību un interesi par projektu.

Ceturtajā obligāciju laidienā tika pārdotas 3745 obligācijas, piesaistot 3,85 miljonus eiro. Pusi no šīs summas ieguldīja Lietuvas investori, bet otru pusi – no Latvijas un Igaunijas. Iegūtie līdzekļi nodrošinās papildu finansējumu nākamajām būvniecības fāzēm, lai turpinātu 11 stāvu augstā A klases biznesa centra attīstību Ķīpsalā, Rīgā.

“Redzot, ka pieprasījums pēc Preses Nama Kvartāla obligācijām pārsniedz sākotnējo mērķi, mēs vēlreiz pārliecināmies par investoru stabilo un noturīgo atbalstu projekta īstenošanai. Investoru uzticība iet roku rokā ar redzamu progresu – pēdējos mēnešos ir pabeigta biroju ēkas konstrukciju izbūve, nosvinēti spāru svētki, uzsākta fasādes elementu montāža, kā arī mūsu obligācijas veiksmīgi iekļautas Nasdaq Baltijas biržā,” stāsta Lords LB Special Fund V vadītājs Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius).

Preses Nama Kvartāla būvlaukumā 29. augustā norisinājās svinīgā zvana ceremonija, atzīmējot Latvijas uzņēmuma AS PN Project obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Īstenojot publisko obligāciju piedāvājumu investoriem Baltijā, Preses Nama Kvartāla attīstītājs PN Project trīs laidienos jau ir veiksmīgi piesaistījis 26,1 miljonu eiro. Tuvākajos mēnešos plānoti nākamie obligāciju laidieni, lai nodrošinātu pakāpenisku projekta attīstību. Katras obligācijas nominālvērtība ir 1000 EUR, gada procentu likme ir 10% ar kuponu izmaksu reizi pusgadā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Trīs pirmajos obligāciju laidienos jau piedalījušies vairāk nekā 1200 investoru.

Simboliskā Nasdaq zvana ceremonija norisinājās Preses Nama Kvartāla biroju ēkas 9. stāvā ar lielisku skatu uz Rīgas panorāmu, un tajā pulcējās projekta komanda, Nasdaq pārstāvji, kā arī pārstāvji no tādiem uzņēmuma partneriem kā Eversheds Sutherland Bitāns, Artea Bank, Orion Securities un Redgate Capital.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs, turpina obligāciju programmu un uzsāk ceturto obligāciju laidienu. Tas investoriem piedāvā 10 % gada ienesīgumu, un piesaistītais finansējums tiks izmantots nākamajiem biroju ēkas būvniecības posmiem, turpinot darbu pie jauna, moderna biznesa centra attīstības Rīgā.

Ceturtā obligāciju laidiena parakstīšanās periods ilgst no 2025. gada 8. līdz 19. septembrim. Obligāciju ienesīgums – 10 % gadā ar kupona izmaksu divreiz gadā, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 2,5 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums ir viena obligācija ar emisijas cenu 1 030,4109 eiro (nominālvērtība 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank (iepriekš Šiaulių Bankas), bet pārdošanas aģenti ir Orion Securities UAB un Redgate Capital AS.

Kopš obligāciju programmas sākuma Preses Nama Kvartāla attīstībā ir sasniegti vairāki būtiski atskaites punkti. Ir pabeigta 11 stāvu A klases biroju ēkas nesošo konstrukciju izbūve un aizvadīti spāru svētki. Pašlaik notiek fasādes elementu montāža, kas jau ļauj gūt iespaidu par to, kā ēka izskatīsies, kad tiks pabeigta. Savukārt PN Project obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot investoriem caurskatāmību un likviditāti.

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project uzsāk piekto obligāciju programmas laidienu, piedāvājot investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Projekta būvniecībā šobrīd paveikti vairāk nekā puse darbu un piesaistīta puse no obligāciju programmas finansējuma, līdz ar to projekts ieiet nākamajā attīstības posmā. Šī obligāciju laidiena ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam notiks no 2025. gada 14. līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Centrus Real Land” uzsāk CENTRUS kvartāla noslēdzošās kārtas būvniecību. Projektā top piecas jaunas dzīvojamās ēkas ar augstas kvalitātes dzīvokļiem un komerctelpām ēku pirmajos stāvos.

Attīstītājs jauno kvartālu plāno pabeigt līdz 2027. gada nogalei.

Ēku arhitekti ir birojs “Layout17”, būvdarbus kvartālā veic būvuzņēmums “Monum”.

Projekta 2. kārtas kopējās investīcijas sasniegs 30 miljonus eiro, no kuriem 25 miljonu eiro finansējumu kopīgi nodrošina BluOr Bank un Signet Banka.

CENTRUS atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un K. Barona ielas.

“Sākot CENTRUS būvniecības noslēdzošo kārtu, mēs attīstām un pabeidzam mājīgu un ērtu kvartālu, kas iemieso Rīgas centra dzīves kvalitāti. Proti, iespēju būt dažu soļu attālumā no kultūras, izklaides, izglītības un atpūtas vietām, vienlaikus baudot privātumu, labiekārtotu promenādi, kvalitatīvu, modernu un drošu vidi,” uzsver “Centrus Real Land” valdes loceklis Bruno Bergmanis.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas trešo laidienu, piesaistot 4,8 miljonus eiro.

Vasaras periods finanšu tirgos tradicionāli ir salīdzinoši kluss laiks, tāpēc šis ir labs rezultāts, kas apliecina investoru intereses noturību.

"Vasara finanšu tirgos parasti ir mierīgs laiks, tāpēc 4,8 miljonu eiro piesaiste šobrīd ir lielisks sasniegums. Tas parāda, ka arī atvaļinājumu laikā investori turpina atbalstīt projektus ar skaidru potenciālu – tādus kā Preses Nama Kvartāls," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs. "Aktīvie un redzamie būvdarbi objektā sniedz papildu pārliecību, ka projekts attīstās stabili un tiek īstenots atbilstoši solītajam."

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai šobrīd notiekošo būvdarbu finansēšanai. Pašlaik tiek uzstādīta biroju ēkas mūsdienīgā stikla-alumīnija fasāde, kā arī tiek montēti sienu paneļi ēkas 11. jeb pēdējā stāvā, uzstādītas metāla konstrukcijas ēkas galos un montētas sijas liftu šahtās. Būvniecība notiek vienmērīgi un atbilstoši plānam.

Draugiem Group uzņēmums “Mājas Cēsīs” ir pabeidzis pirmās kārtas atjaunošanas darbus topošajā Konrāda kvartālā, atklājot atjaunoto dizaina viesnīcu “Mācītāja māju”.

Visa kvartāla pabeigšana plānota nākamgad, radot jaunu kultūras un mākslas telpu pašā Cēsu vecpilsētas sirdī.

Konrāda kvartāls ir četru ēku ansamblis. Jaunbūvē “Draugu nams” tiks izveidotas telpas darbam, kultūras pasākumiem un mākslas galerijai pie atsegta viduslaiku mūra. Nama augšstāvā atradīsies divi ekskluzīvi apartamenti īstermiņa īrei. Savukārt “Mācītāja mājā” un tās pagalmā esošajā “Ratu mājā” būs pilnībā aprīkoti dizaina viesnīcas apartamenti, kas apvienos mūsdienu tehnoloģijas ar vairāku gadsimtu koka arhitektūru, radot dzīvu arhitektūras mākslas darbu.

Konrāda nama pirmajā stāvā būs kafejnīca un pašapkalpošanās veikals, bet augšējos stāvos – ilgtermiņa īres dzīvokļi ar unikāliem skatiem uz Sv. Jāņa baznīcu un Cēsu pils dārzu. Visi Konrāda kvartāla īres dzīvokļi, apartamenti, publiskās telpas un kafē ir ģimenēm un mājdzīvniekiem draudzīgas vietas.

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) ekspluatācijā nodevis otro projekta “Kaivas kvartāls” ēku Dreiliņu apkaimē Rīgā.

Jaunajā “Kaivas kvartāla” namā pieejami 72 dzīvokļi, no kuriem šobrīd jau pārdoti un rezervēti 16 %, kas attīstītāja ieskatā apliecina pieaugošu pircēju interesi par dzīvošanu Dreiliņos, kas kļūst par vienu no galvaspilsētas perspektīvākajām un modernākajām jaunās apbūves teritorijām.

YIT plāno līdz 2030. gadam pilnībā pabeigt “Kaivas kvartāla” attīstību, radot kopumā piecu namu kompleksu. “Kaivas kvartāla” otrajā namā, kas atrodas Rīgā, Kaivas ielā 48B, pieejami 72 mājokļi ar dažādu plānojumu — 2, 3 un 4 istabu, ar iekštelpu platību no 44 līdz 85,5 m2. Visi dzīvokļi pieejami ar pilnu iekšējo apdari, piedāvājot divas apdares materiālu kolekcijas, kā arī ar izbūvētiem balkoniem. Atsevišķos dzīvokļos cenā ir iekļauta pilnībā iekārtota virtuve. Pircējiem pieejamas gan pagalma, gan pazemes autostāvvietas, tostarp iespēja ierīkot elektroauto uzlādes staciju, kā arī mantu glabātuves. Jauno mājokļu cenas – sākot no 110 500 eiro.

Sākās Eleving Group obligāciju publiskais piedāvājums, kura ietvaros investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas var iegādāties uzņēmuma augstākās prioritātes nodrošinātas obligācijas (ISIN XS3167361651) ar gada likmi ne mazāku par 9,5%.

Publiskais piedāvājums norisināsies līdz 17. oktobrim. Eleving Group šīs obligāciju emisijas ietvaros plāno piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir ne mazāka par 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 2025. gada 17. oktobrī. Procentu maksājumi tiks veikti divas reizes gadā – katra gada 31. martā un 30. septembrī. Paredzams, ka pirmais maksājums tiks veikts 2026. gada 31. martā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi no to emisijas – 2030. gada 24. oktobrī.

“Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju - ar plānu piesaistīt finansējumu līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt esošās saistības, kā arī novirzīt 100 miljonus eiro kredītportfeļa attīstībai. Šis papildu finansējums dos mums iespēju turpināt investēt 16 tirgos, kuros šobrīd strādājam, sniedzot iespēju mums turpināt peļņu nesošu izaugsmi. Piedāvātā kupona likme Eleving Group obligācijām ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ aicinu investorus izmantot iespēju un iegādāties mūsu obligācijas," norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Pēdējā laikā Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami vietējie uzņēmumi, kas attīstībai piesaista finansējumu ar publiskajām obligāciju emisijām.

Interese ir īpaši liela par tiem, kas spēj apvienot reģionālu pieredzi ar izaugsmes plāniem starptautiskajos tirgos. Pie šādiem uzņēmumiem ierindojams arī vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding, kam šobrīd notiek publiskais obligāciju piedāvājums. Storent vienlaikus paziņojis par veiksmīgu ieiešanu Amerikas tirgū — soli, kam šobrīd seko mērķtiecīga paplašināšanās.

Baltijas finanšu konsultāciju uzņēmuma Superia partneris Lauris Balga, kurš specializējas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos, uzsver, ka Storent gadījumā būtiska loma ir gan nozares dinamikai, gan izvēlētajam attīstības modelim: “Būvniecība ir globāli nozīmīga nozare, kurā būvtehnikas noma ir augošs segments. Mēdz teikt, ka būvniecības nozare ir viena no viskonservatīvākajām un pārdošanas process ir izteikti lokāls. Storent komanda kā tehnikas nomas speciālisti ir vienmēr bijuši spēcīgi digitālo risinājumu inovācijā, kas uzņēmumam kā celmlauzim ir palīdzējis augt un attīstīties gan Latvijā, gan virknē citu valstu.”

IoT un maksājumu tehnoloģiju uzņēmums Vendon par savu jauno biroju izvēlējies Preses Nama Kvartālu – Ķīpsalā topošo biznesa centru.

Uzņēmums uz jaunajām telpām pārcelsies pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā 2026. gada otrajā pusē. Vendon uz jaunajām biroju telpām plāno pārcelt visu uzņēmuma darbību.

Nomnieka piesaisti atbalstīja nekustamo īpašumu uzņēmums Kivi Real Estate. “Preses Nama Kvartāla biroju ēkas būvniecība norit pēc grafika. Ēku plānots nodot ekspluatācijā jau 2026. gadā, tāpēc redzam arvien aktīvāku nomnieku interesi par telpām. Priecājamies, ka mūsu nomniekiem ir pievienojies arī uzņēmums Vendon, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu mūsdienīgas un ērtas telpas stratēģiski izdevīgā atrašanās vietā,” saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, uzsāk augstākās prioritātes nodrošinātu obligāciju emisiju ar mērķi piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

No 29. septembra līdz 15. oktobrim esošie Eleving Group 2021/2026 obligāciju turētāji varēs apmainīt savas obligācijas (ISIN: XS2393240887) pret jaunām, savukārt no 6. oktobra līdz 17. oktobrim norisināsies publiskais piedāvājums, kura laikā investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas.

Gan apmaiņas, gan publiskajā piedāvājumā vienas obligācijas nominālvērtība noteikta 1000 eiro, dzēšanas termiņš ir pieci gadi no emisijas datuma, savukārt gada procentu likme šīm obligācijām būs vismaz 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 17. oktobrī.

„Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju – ar plāniem emitēt obligācijas līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt 150 miljonu eiro apmērā esošās obligācijas, kā arī piesaistīt līdz pat 100 miljoniem eiro papildu kapitāla uzņēmuma turpmākajai izaugsmei. Piedāvātā kupona likme ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ es aicinu esošos obligāciju turētājus piedalīties apmaiņā, vienlaikus aicinu arī citus investorus izmantot iespēju iegādāties mūsu obligācijas,” sacīja Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Līdz piektdienai, 17. oktobrim, plkst.14:00 norisināsies Eleving Group obligāciju publiskais piedāvājums, kura ietvaros investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas var iegādāties uzņēmuma augstākās prioritātes nodrošinātas obligācijas (ISIN XS3167361651) ar gada likmi ne mazāku par 9,5%.

Eleving Group šīs obligāciju emisijas ietvaros plāno piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir ne mazāka par 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 2025. gada 17. oktobrī. Procentu maksājumi tiks veikti divas reizes gadā - katra gada 31. martā un 30. septembrī. Paredzams, ka pirmais maksājums tiks veikts 2026. gada 31. martā.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi no to emisijas - 2030. gada 24. oktobrī.

"Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju - ar plānu piesaistīt finansējumu līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt esošās saistības, kā arī novirzīt 100 miljonus eiro kredītportfeļa attīstībai. Šis papildu finansējums dos mums iespēju turpināt investēt 16 tirgos, kuros šobrīd strādājam, sniedzot iespēju mums turpināt peļņu nesošu izaugsmi. Piedāvātā kupona likme Eleving Group obligācijām ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ aicinu investorus izmantot iespēju un iegādāties mūsu obligācijas," norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Preses Nama Kvartālā Rīgā, Ķīpsalā, atzīmēti spāru svētki, noslēdzot modernās A klases biroju ēkas nesošo konstrukciju izbūvi, informē projekta attīstītāji.

Tradicionāli spāru svētki iezīmē brīdi, kad ēka sasniedz augstāko punktu.

Pasākumā pulcējās visa projekta komanda un sadarbības partneri – pārstāvji no vairāk nekā 20 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem, kas strādā pie šī projekta, tostarp Arhis Arhitekti, Forma 2, BICP, Ardeko, UAB Staticus, Aile Grupa, AS Inspection, Katak, MiDan Contractors OÜ un citi.

Jaunā biroju ēka nodrošinās vienas no modernākajām darba telpām Rīgā – ar ilgtspējīgiem tehniskajiem risinājumiem, augstu energoefektivitāti un plašām iespējām gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gadā.

“Spāru svētki iezīmē būtiska posma sasniegšanu – mēs ne tikai būvējam modernu biroju ēku, bet arī veicinām Rīgas attīstību, veidojot jaunu biznesa kvartālu. Esmu patiesi pateicīgs komandai un ikvienam, kas iesaistīts šīs ieceres īstenošanā. Preses Nama Kvartāls kļūs par vietu, kur satiekas bizness, inovācijas un pilsētas dinamiskais ritms,” saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem drukātās preses nozares dalībniekiem, pauda kategorisku iebildumu pret nesen sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu. Plānotās izmaiņas rezultētos ar faktisko piegādes izmaksu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos - īpaši reģionālajai presei - pat virs 70%.

Lai nepieļautu dramatisko izmaksu kāpumu 2026.gadam, kā rezultātā tiktu sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī apdraudēta drukātās preses izdevējdarbība Latvijas Republikā, 2025.gada 26.augustā norisinājās atbildīgo amatpersonu un preses izdevēju tikšanās par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumiem.

Sanāksmē ar preses izdevējiem piedalījās un savu redzējumu pauda Satiksmes ministrs A.Švinka ar atbildīgajiem ministrijas pārstāvjiem, tāpat Kultūras ministrijas un VAS "Latvijas Pasts" pārstāvji.

Tikšanās rezultējās ar vienošanos, ka 2026.gadā netiks palielinātas preses izdevēju izmaksas par abonētās preses piegādi, saglabājot tās 2025.gada līmenī. Tāpat Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā apņēmās sagatavot un virzīt apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", nosakot tādas proporcijas no tarifa, lai preses izdevējiem 2026.gadā nepalielinātos izmaksas.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība UAB “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk publiski izplatīt jaunu obligāciju emisiju. Ieguldītājiem tiek piedāvātas 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu gada procentu likmi 8,5 % apmērā. Ieguldīt no 1000 eiro var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Izplatīšanu organizē ieguldījumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Obligāciju ieguldītājiem piedāvājam ienesīgumu, kas balstīts uz jau strādājošiem atjaunīgās enerģijas projektiem Lietuvā un Polijā. Sabiedrība ir pēdējā īpašuma pārdošanas stadijā, lai līdz 2027. gada beigām pārdotu visus attīstītos un attīstāmos projektus. Līgumi par fiksētu elektroenerģijas cenu, skaidra pārdošanas stratēģija, augsti ilgtspējas standarti un konsekventa vērtības radīšana ļauj mums gūt prognozējamu ienesīgumu un ierobežot riskus,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

AEI arī ļauj esošajiem ieguldītājiem apmainīt savas 5 % kupona obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada 15. decembris, pret jaunemitētām obligācijām ar 8,5 % kuponu proporcijā 1:1.

Vanagas Asset Management UAB, Lietuvas investīciju holdinga sabiedrība, kas finansē nekustamā īpašuma attīstību, ir uzsākusi otro obligāciju emisijas kārtu 2 miljonu eiro apmērā ar iespēju palielināt summu līdz 3 miljoniem eiro.

Obligācijas tiks dzēstas 2027. gada 29. oktobrī, piedāvājot investoriem 9,5% ienesīgumu gadā. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1043,69 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā.

Šī ir otrā kārta kopējā obligāciju emisijas programmā. Vanagas Asset Management Latvijas investoriem jau ir pazīstams, jo tie aktīvi piedalījās pirmajā kārtā šā gada sākumā, palīdzot veiksmīgi piesaistīt 3,4 miljonus eiro.

Vanagas Asset Management ir daļa no lielākas Vanagas Group koncerna, kuram pieder tādi Lietuvā labi pazīstami uzņēmumi kā viens no trim vadošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Citus, aktīvu pārvaldības uzņēmums Demus Asset Management, modernu ventilācijas sistēmu izstrādātājs un ražotājs Oxygen un kolektīvās finansēšanas platforma Profitus.