Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par 27,7% vairāk nekā 2024. gadā, informēja Auto asociācijā.

Tādējādi 2025. gadā Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,1% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 7,3% 2024. gadā.

Līderis jauno elektroauto tirdzniecībā pērn Latvijā bija "Volkswagen" ar 147 automašīnām, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2024. gadā, otrajā vietā ierindojās "BYD" ar 132 automašīnām, bet trešajā vietā bija "Škoda" ar 124 elektroauto, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt ceturtajā vietā pērn ierindojās "Toyota" markas vieglie elektroauto ar kopumā reģistrētām 105 vienībām, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet piecinieku noslēdz "Hyundai" ar 104 elektroauto, kas ir par 44,4% vairāk.

Elektromobiļu skaita pieaugums pagaidām saglabā augšupejošu tendenci, eksperti norāda, ka interese par elektroauto iegādi pēc valsts atbalsta beigām ir pat nedaudz lielāka, nekā cerēts.

Šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši elektromobiļu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Lai gan šobrīd valsts atbalsta trūkums datos vēl neatspoguļojas, nozares pārstāvji ir vienisprātis - šis faktors bremzēs ilgtspējīga transporta attīstības tempu. Pašlaik tiek prognozēts, ka visvairāk tas ietekmēs budžeta klases auto segmentu, kur atbalsts veidoja būtisku daļu no kopējās pirkuma summas.

Daudz darāmā

Elektrotransporta attīstība turpinās, taču valsts atbalsta trūkums šo izaugsmes tempu varētu nedaudz samazināt, norāda ilgtspējas eksperts Edgars Kudurs. “Līdzšinējā atbalsta programma strādāja ļoti labi, tāpēc uzskatu, ka līdzīgas vai tāda paša tipa programmas turpināšana būtu loģisks un efektīvs solis. Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču interese par elektroauto iegādi ik gadu pieaug, tāpat kā sabiedrības izpratne par šo auto priekšrocībām. Zemākas lietošanas un apkopes izmaksas, kā arī tādi bonusi kā bezmaksas autostāvvietas un ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana turpina veicināt elektroauto popularitāti. Arī uzlādes staciju infrastruktūra attīstās strauji, tādēļ ar pēdējo piecu gadu laikā ražotu elektroauto jau šobrīd var brīvi pārvietoties pa visu Latvijas teritoriju, neuztraucoties par uzlādes pieejamību.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Elektroauto kļūst arvien populārāki, un līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par nobraukumu ar vienu uzlādi. Elektroauto nobraukuma rādītāji tiek noteikti pēc vienotiem testēšanas standartiem un kalpo kā uzticams salīdzināšanas pamats starp dažādiem modeļiem. Ikdienas lietošanā nobraukumu nosaka braukšanas paradumi, maršruti un izmantotais aprīkojums, tāpēc pārdomāta braucienu plānošana ļauj pilnvērtīgi izmantot elektroauto sniegtās priekšrocības un nodrošina komfortablu pārvietošanos dažādos apstākļos.

Ko ietekmē elektroauto nobraukums?

Reālā attāluma starp uzlādes reizēm lielākoties nosaka vairāki faktori:

• Temperatūra un siltuma patēriņš – aukstā laikā baterijas kapacitāte samazinās, un salona apsilde patērē papildu enerģiju.

• Braukšanas ātrums un stils – lielāks ātrums nozīmē augstāku patēriņu; pilsētā enerģiju var atgūt ar reģeneratīvo bremzēšanu.

• Riepas un slodze – pareizi piepumpētas, sezonai atbilstošas riepas palīdz saglabāt enerģijas patēriņu optimālā līmenī.

• Papildus funkcijas – sēdekļu apsilde, klimata kontrole un citas elektroiekārtas ietekmē kopējo patēriņu.

Arī maršruta specifika ietekmē nobraukumu. Braukšana pa pilsētu bieži nodrošina mazāku patēriņu nekā ātrs brauciens pa šoseju. Toties aukstākos mēnešos nelielas izmaiņas uzlādes punktos vai enerģijas patēriņā var būtiski ietekmēt, cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

Eiropas atkarība no Ķīnā ražotiem akumulatoriem elektriskajiem automobiļiem rada riskus gan piegāžu drošībai, gan tehnoloģiskajai neatkarībai, teikts konsultāciju kompānijas "Deloitte" pārskatā.

Pērn vien 13% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem tika saražoti Eiropā, lēš "Deloitte". Turklāt gandrīz visi no šiem akumulatoriem tika saražoti Ķīnas un Dienvidkorejas uzņēmumu struktūrvienībās, un tikai viens Eiropas Savienībā bāzēts ražotājs veicis ražošanu ierobežotā apjomā.

Aptuveni 70% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem pērn saražoti Ķīnā.

"Deloitte" prognozē, ka elektroauto akumulatoru tirgus ienākumi Eiropā pieaugs no 16 miljardiem eiro 2024.gadā līdz 54 miljardiem eiro 2030.gadā. Ja netiks strauji paplašināta vietējā ražošana, elektroauto tirgus izaugsme var kļūt aizvien atkarīgāka no Ķīnas un citiem Āzijas piegādātājiem, norāda eksperti.

Izmantojot atbalsta programmu (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, videi draudzīgu transportlīdzekli iegādājušies 6426 iedzīvotāji, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

KEM trīs reizes palielināja kopējo programmas finansējumu, tam kopumā sasniedzot 30 miljonus eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem.

Kopumā aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, un no tiem 28% jeb 1200 transportlīdzekļus iegādājušās daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Programmas finansējums 30 miljonu apmērā izmantots pilnībā.

No iegādātajām automašīnām 37% bijuši jauni elektroauto, 37% lietoti elektroauto, bet vēl 26% - "plug-in" hibrīdauto.

Atklājot pirmo staciju, divi Latvijas zīmoli – Elektrum Drive un VIADA – paziņo par kopīga elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu, veicinot uzlādes pieejamību visā Latvijā.

Līdz 2030. gadam plānotas līdz 134 pieslēguma vietas 55 no 101 VIADA degvielas uzpildes stacijām. Šī sadarbība ir nozīmīgs solis ceļā uz elektromobilitātes popularizēšanu un ilgtspējīgas pārvietošanās veicināšanu Latvijā.

Pirmā elektrouzlādes stacija ir atklāta Jēkabpilī, Varoņu ielā 6, kurā jau šobrīd pieejamas 4 pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

Sadarbība ar VIADA ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar VIADA Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzdots līdz gadumijai sagatavot piedāvājumu elektroautomašīnu privilēģiju mazināšanai Rīgas autostāvvietās, Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (P).

Raidījums vēstīja, ka elektroautomobiļu skaits Latvijā pēdējos gados vairākkārt pieaudzis, pārslogojot Rīgas, īpaši Vecpilsētas autostāvvietas, kur tos var novietot bez maksas, bet domes politiķu teiktais liek secināt, ka drīzu risinājumu, visticamāk, nebūs.

Kotello "de facto" gan solīja, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. Viņa apgalvoja, ka ir uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) atrast iespējamos risinājumus - "lielo bildi un mazos soļus" -, kā varētu pakāpeniski atslogot galvaspilsētas autostāvvietas no elektroautomobiļiem.

Tomēr Satiksmes komitejas vadītāja esot pārliecināta, ka šādas izmaiņas nedrīkst veikt vienā dienā. "Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti - tad elektroauto var pāriet uz A zonu," minēja deputāte.

Aptuveni 95,9% no pērn Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bijuši elektroauto, liecina valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

Vienlaikus tikai 1% no 2025. gadā valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bija aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, nieka 0,3% bija spēkrati ar benzīna dzinēju, bet pārējie bija hibrīdi.

Gandrīz katrs piektais jeb aptuveni 180 000 jauno spēkratu bija "Tesla" automobiļi. Aiz tiem otrajā vietā ar aptuveni 13% tirgus daļu seko "Volkswagen".

Turklāt pērn pirmo reizi Norvēģijā elektroauto īpatsvars no visiem valstī esošajiem automobiļiem bijis lielāks par spēkratu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, īpatsvaru.

Šobrīd 32,5% no valstī kopumā reģistrētajiem automobiļiem ir elektroauto, aptuveni 31% ir dīzeļauto, bet apmēram 23% ir automašīnas ar benzīna dzinējiem. Pārējie ir hibrīda automobiļi.

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

No šī gada 9. februāra Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū darbu uzsāk viens no Baltijas vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem – Ignitis.

Uzņēmums, kas kopš 2013. gada Latvijā nodrošina risinājumus biznesa klientiem, tagad mājsaimniecībām piedāvās personalizētus tarifus, kas pielāgoti cilvēku ikdienas paradumiem un lielākajiem patērētājiem (elektroauto, siltumsūkņiem), kā arī nākamās paaudzes mobilo lietotni viedai energopārvaldībai.

Ignitis piedāvās arī jaunu pakalpojuma izvēles brīvības standartu – klienti varēs jebkurā brīdī mainīt tarifu vai atteikties no pakalpojuma bez soda naudām un līguma laušanas maksas.

Ignitis piedāvās četru veidu personalizētus tarifus, kas apvienos fiksētas cenas drošību ar biržas cenu priekšrocībām. Tas nodrošinās zemāku cenu tieši tajās stundās, kad klients elektrību patērē visvairāk. Papildus tam Ignitis lietotne palīdzēs analizēt, kuras mājas ierīces ir "energoēdelīgākās", ļaujot pieņemt informētus lēmumus un samazināt izmaksas.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess trešdien paziņoja, ka valsts investēs 700 miljonus eiro, lai veicinātu elektrisko automobiļu tirdzniecību un stiprinātu autoražošanas sektoru.

Šis plāns paredz nākamagad atvēlēt 400 miljonus eiro, lai subsidētu elektrisko automobiļu iegādes, un 300 miljonus eiro, lai izveidotu jaunas elektroauto uzlādes stacijas reģionos, kur to ir nepietiekami.

Sančess norādīja, ka šīs ieceres mērķis ir panākt, lai elektriskie automobiļi mājsaimniecībām kļūtu pieejamāki.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība šobrīd paredzējusi no 2035. gada aizliegt jaunu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu tirdzniecību. Taču ierobežotā uzlādes tīklu pieejamība un atsevišķu autoražotāju izrādītā pretestība aizkavē šī mērķa sasniegšanu.

Sančess skaidro, ka Spānijā jau šobrīd ir vairāk nekā 40 000 publisku elektroauto uzlādes staciju, un valsts pakāpeniski virzās uz mērķi, lai no 2050. gada tajā tiktu izmantoti tikai elektriskie automobiļi.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Merko mājas" Mežciemā sācis dzīvojamo namu projekta "Mežpilsēta" trešās kārtas būvniecību, informē attīstītāja pārstāvji.

"Mežpilsētas" trešo kārtu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada nogalē. Plānotās investīcijas jaunajā projektā "Merko mājas" neatklāj.

Trešā kārta būs jau piektā ēka projektā, kas veidots kā jauns kvartāls pilsētā - kopumā tajā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem. Līdz šim ekspluatācijā nodotas četras ēkas ar 164 dzīvokļiem.

Projekta būvniecību īsteno SIA "Merko būve", bet arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA "Tectum".

Projekta trešajā kārtā top sešu stāvu ēka ar 53 dzīvokļiem. Tajā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi. Dzīvokļu iekštelpu platība būs no 39 līdz 82 kvadrātmetriem, kopējā platība - no 44 līdz 87 kvadrātmetriem.

Pēdējo gadu laikā enerģētikas tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem energoavotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju.

Baltijas gadījumā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana un pilnīgi “zaļas” elektroenerģijas ražošana ir viena no mūsu reģiona lielākajām ekonomikas iespējām šī gadsimta laikā. Mēs varam saražot vairāk elektroenerģijas kā pašiem nepieciešams, veicināt savu konkurētspēju un eksportēt. Šī transformācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kopš elektrības tirgus liberalizācijas, taču tā arī rada jaunus izaicinājumus. Atjaunīgo resursu ražošana ir svārstīga un atkarīga no laika apstākļiem – saule nespīd vienmēr, un vējš nepūš nepārtraukti. Rezultātā elektroenerģijas piedāvājums kļūst mazāk prognozējams, kas prasa jaunas pieejas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pieejamību.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Circle K Latvia" atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju Krasta ielā 93, Rīgā, informē uzņēmumā

Investīcijas jaunās degvielas uzpildes stacijas izveidē netiek atklātas.

Degvielas uzpildes stacija paredzēta gan vieglo automašīnu, gan kravas transporta uzpildei. Vienlaikus papildu ierastajam produktu klāstam - benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei - stacijā būs pieejama arī pilnībā atjaunojamā "miles+XTL" dīzeļdegviela.

Teritorijā pieejamas astoņas degvielas uzpildes vietas vieglajām automašīnām, speciāli izbūvēta uzpildes zona kravas automašīnām ar "TruckDiesel" ātrgaitas sūkņiem un "AdBlue" šķīduma rezervuāru, savukārt elektroauto uzlādei pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīkla elektroauto ātrās uzlādes stacija "e-mobi".

Drīzumā apmeklētājiem būs pieejama arī automazgātava.

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar pavasarī plāno uzsākt projekta Mežciema mājas otrās kārtas būvniecību.

Kopējās investīcijas projektā plānotas nepilnu 10 miljonu eiro apmērā.

Mežciema mājas otrā kārta būs jau piektais Pillar attīstītais A+ klases energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēkas projekts Rīgā.

Projekta Pillar Mežciema mājas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2023. gada septembrī. Tā kvalitāti un augstos standartus novērtēja ne tikai pircēji, bet arī nozares profesionāļi – projekts ieguva 1. vietu skatē "Gada labākā būve Latvijā 2023" nominācijā Dzīvojamā jaunbūve.

Ņemot vērā lielo interesi un pieprasījumu pēc energoefektīviem mājokļiem dažādās Rīgas apkaimēs, Pillar pavasarī plāno uzsākt projekta Mežciema mājas otrās kārtas būvniecību. Projektu veido viena 10 stāvu ēka ar 78 dzīvokļiem. Ēkā būs pieejami divu, trīs un četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 45 līdz 88 kvadrātmetriem. Katrā dzīvoklī būs atsevišķa saimniecības telpa ērtākai mantu uzglabāšanai un balkons vai terase. Par gaisa kvalitāti dzīvoklī rūpēsies individuāla premium klases ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Papildu ieguvums klientiem būs iespēja uzstādīt individuālu kondicionieri dzīvoklī.

Veidojot Baltijas valstīs plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 2 600 000 eiro apmērā līdz 2027. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 130 uzlādes punktus 54 stacijās.

Šis ir jau kārtējais CEF līguma periods, iepriekšējā līguma ietvaros novembrī tiks atklātas 35 uzlādes stacijas.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu uz TEN-T ceļiem, kas būs pieejams vieglajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2027. gadam izbūvēs 130 uzlādes punktus ar 150 - 300 kW jaudu 54 stacijās. 20 stacijas būs Latvijā, Lietuvā - 21 stacija, savukārt Igaunijā - 13 stacijas.

"Šis jau ir otrais Latvenergo koncerna elektromobilitātes pārrobežu projekts, izmantojot ES līdzfinansējumu. Bez Latvijas un Igaunijas ir plāns turpināt paplašināt ātrās uzlādes tīklu arī Lietuvā, Elektrum Drive nostiprinot vadošā elektrouzlādes pakalpojumu sniedzēja ambīcijas visās Baltijas valstīs. Jau šogad plānojam sasniegt vairāk nekā 1200 pieslēgvietu mājas tirgos, tādēļ strauji aug arī mūsu komanda un zināšanas, aktīvi strādājot ar partneriem visās Baltijas valstīs. Arī elektroauto uzlādes jomā šobrīd notiek sāncensība starp dažādiem operatoriem – ar gandarījumu varu teikt, ka šī jau nākamā projekta realizēšana apliecina Elektrum Drive līderību kvalitātes un kompetenču jomā," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.