Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".
Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.
Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.
"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.
"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.
Tartu-Rīgas līnijas gadījumā ieņēmumu un subsīdiju attiecība šķiet ievērojami sliktāka, norāda "Postimees". Igaunijas Klimata ministrijas Dzelzceļa departamenta vadītājs Indreks Lainevērs laikrakstam teica, ka biļešu pārdošanas ieņēmumu prognoze šim gadam ir 200 000 eiro, bet valsts budžets paredz subsīdijas līdz diviem miljoniem eiro. Lai gan budžetā paredzētā summa ir rēķināta diviem vilcienu sastāviem, pagaidām kursēs tikai viens. Aptuvenie aprēķini liecina, ka, ja šā gada prognoze piepildīsies, ieņēmumu un subsīdiju attiecība būs 1:5.
Papildu ekspluatācijas izmaksu segšanai valsts ir investējusi arī līnijas darbības sākšanā 300 000 eiro 2024. gadā un aptuveni 500 000 eiro pagājušajā gadā. 2026. gadam ir piešķirti 300 000 eiro, kurus var izmantot, piemēram, papildu vilcienu sertificēšanai vai vilcienu ērtību uzlabošanai, piemēram, labākiem sēdekļiem vai ieguldījumiem ēdināšanā.
Igaunijas valsts cer, ka līnijas rentabilitāte tuvākajos gados uzlabosies. Lainevērs sacīja, ka nav plānots palielināt subsīdijas vai papildu ieguldīt pakalpojuma paplašināšanā. Vienlaikus Igaunijas Klimata ministrija cer, ka pēc otrā vilciena sastāva kursēšanas sākšanas biļešu ieņēmumi tuvākajos gados pieaugs līdz 500 000 - 800 000 gadā.
Pašreizējais vilciena kursēšanas grafiks parocīgāks ir no Latvijas braucošajiem. Vilciena atiešana no Rīgas plkst. 7.38 un ierašanās Tartu priekšpusdienā un Tallinā ap plkst 14 nozīmē, ka ir iespējams izbaudīt dienu galamērķī arī bez nakšņošanas, savukārt uz Rīgu vilciens no Tallinas aties plkst. 14.50 un no Tartu- plkst. 17.05, tādējādi Latvijas galvaspilsētā tas ieradīsies neilgi pirms plkst. 21. Turklāt Latvijā vilcienam paredzētas vairākas reģionālās pieturas Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.
Lainevērs paskaidroja, ka pašreizējais vilciena kursēšanas grafiks ir sasaistīts ar esošo līniju Tartu-Valga, jo jaunais maršruts ir esošā pagarinājums. Viņš teica, ka pēc elektrovilcienu satiksmes sākšanas starp Tallinu un Tartu, kas plānota šā gada otrajā pusē, atbrīvosies dīzeļvilcieni un līniju Tartu-Rīga varēs attīstīt kā atsevišķu maršrutu, samazinot pieturu skaitu Igaunijā, piedāvājot jaunus kursēšanas laikus, kas būs ērtāki pasažieriem abos virzienos.
Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss uzsvēra, ka līnijas galvenais uzdevums ir piesaistīt tūristus no Latvijas, savukārt Dienvidigaunijas tūrisma apvienības vadītāja Kanni Kallastu sacīja, ka pērn pirmajos desmit mēnešos Dienvidigauniju apmeklēja vairāk nekā 40 000 tūristu no Latvijas, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada janvārī-oktobrī, tādēļ gan apvienības, gan Tartu tūrisma mārketinga komandas īpaši pievēršas jaunajam vilciena savienojumam.
Kallastu norādīja, ka arī Latvijas pašvaldības ir ļoti ieinteresētas sadarboties, lai uzlabotu vilcienu savienojumus tūrismam ne tikai Tartu, bet arī Jegevā, Valgā un Elvā. "Un, kad būs pabeigta attīstība, lai vilciens varētu kursēt tieši uz Rīgas lidostu, tas Dienvidigaunijai pavērtu vēl vairāk iespēju savienoties ar pasauli," piebilda tūrisma apvienības vadītāja.
"Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.
Vienlaikus saglabāsies arī savienojums Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa un papildu savienojums ar pārsēšanos līnijā Tallina-Tartu-Rīga no piektdienas līdz svētdienai.
Jau ziņots, ka 2025. gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pasažieru vilcienu operatori "Vivi", "LTG Link" un "Elron" sāka īstenot vilcienu savienojumu maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa. Vairāk nekā desmit stundu ilgajā braucienā pasažierim ir jāpārsēžas Valgā.
Septembrī maršrutā Tallina-Tartu-Rīga papildu vilciens ar pārsēšanos sāka kursēt no piektdienas līdz svētdienai. Šo vilcienu starp Tallinu un Valgu nodrošina "Elron", bet posmu starp Valgu un Rīgu - "Vivi".
Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Link" vilciena reisus starp Rīgu un Viļņu sāka 2023. gada decembra beigās.
Sarunas par visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētu savienošanu ar pasažieru vilcienu maršrutiem aktualizējās 2021. gada septembrī, kad, atzīmējot Eiropas dzelzceļa gadu, no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu devās Baltijas valstu ekspresis. Tajā satikās tā laika ministri, Baltijas valstu dzelzceļa nozares un Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēji.
