Šī gada 6.februāri Volkswagen pasažieru auto zīmola vadītāja Baltijas valstīs amatā darbu uzsāka Laurins Žukausks (Laurynas Žukauskas), informē Møller Baltic Import.

Savā jaunajā amatā L.Žukausks vadīs vienu no reģiona lielākajiem un populārākajiem auto zīmoliem, vienlaikus pievienojoties Møller Baltic Import vadības komandai.

"Esmu pārliecināts, ka Laurina divdesmit gadu profesionālā pieredze nozarē, kā arī viņa patiesā aizrautība ar Volkswagen zīmolu un tirdzniecību dos būtisku pienesumu uzņēmuma kopējai biznesa un zīmola attīstībai. Mums ir izvirzīti ambiciozi mērķi Volkswagen zīmolam, tostarp nostiprināt savas pozīcijas SUV kategorijā un jau šogad četrkāršot plug-in hibrīdu pārdošanas rādītājus. Møller Baltic Import un Møller Mobility Group vārdā vēlam Laurīnam panākumus jaunajā amatā," saka Møller Baltic Import izpilddirektors Justs Nekrošus (Justas Nekrošius).

Møller Baltic Import (MBI), jaunu Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, paziņo par lietuvieša Justa Nekrošus (Justas Nekrošius) iecelšanu uzņēmuma izpilddirektora amatā, sākot ar šī gada 3. decembri.

J.Nekrošus ir vairāk nekā 13 gadu pieredze MBI un viņa līdzšinējais amats bija Volkswagen zīmola vadītājs Baltijas valstīs.

“Auto industrija piedzīvo trauksmainus laikus, ko veicina strauja tehnoloģiju attīstība, ilgtspējas izaicinājumi un izmaiņas klientu paradumos. Šai dinamiskajā vidē spēcīgai līderībai ir izšķiroša nozīme. Møller Mobility Group ir viens no Ziemeļeiropas vadošajiem auto nozares uzņēmumiem, un biznesa attīstībai Baltijā ir liela stratēģiska nozīme. Tādēļ esmu pārliecināts, ka Justa plašā pieredze nozarē un līdzšinējā dalība Møller Baltic Import vadības komandā nodrošinās veiksmīgu grupas stratēģijas īstenošanu un virzīs mūs pretī tālākai izaugsmei,” ir pārliecināts Møller Baltic Import valdes priekšsēdētājs Tūre Nilsens Brēns (Tore Nilsen Breen).

No 2025. gada 1. aprīļa “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja un valdes priekšsēdētāja būs “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, nomainot līdzšinējo Baltijas reģiona vadītāju Tūri Nilsenu-Brēnu (Tore Nilsen Breen).

Stājoties jaunajā amatā, Izīda Gerkena kļūs par pirmo “Møller Mobility Group” reģionālo vadītāju, kura nāk no Baltijas valstīm. Baltijā viņa būs atbildīga par auto dīleru tīkla “Moller Auto” un auto importētāja “Møller Baltic Import” operatīvo vadību.

“Møller Mobility Group” nodarbojas ar “Volkswagen”, “Audi”, “ŠKODA” un “SEAT” automašīnu importu, pārdošanu, servisa pakalpojumiem un finansēšanas pakalpojumiem. Uzņēmums ir pārstāvēts Norvēģijā, Zviedrijā, kā arī Baltijas valstīs.

“Esmu ļoti priecīga pieņemt šo iespēju – šī ir darbavieta, kas mani aizrauj, un tajā strādā cilvēki, kuri man rūp. Esmu lepna par to, ko līdz šim esam kopā sasnieguši “Moller Auto” visā Baltijā, un ar nepacietību gaidu, ko vēl spēsim paveikt nākotnē, turpinot veiksmīgi piedāvāt “Audi” un “Volkswagen” zīmolu automašīnas mūsu privātpersonu un komercklientu segmentiem. Aizvadītie gadi ir nesuši daudz izaicinājumu, tomēr mums, pateicoties aizrautīgam komandas darbam, tos ir izdevies pārvērst iespējās. Domāju, ka lielākie sasniegumi vēl ir tikai priekšā,” saka I.Gerkena.

Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" strādājošie deviņās rūpnīcās valstī pirmdien rīkos jaunu streiku, pieaugot saspīlējumam starp arodbiedrību un uzņēmuma vadību par ieplānotajiem restrukturizācijas pasākumiem.

Šīs nedēļas sākumā Vācijā ietekmīgās arodbiedrības "IG Metall" organizētajos brīdinājuma streikos piedalījās gandrīz 100 000 "Volkswagen" strādājošo.

"Tagad mēs pastiprināsim savus pūliņus 9.decembrī un palielināsim uz uzņēmumu radīto spiedienu pie sarunu galda," ceturtdien norādīja "IG Metall" reģionālais līderis Lejassaksijā Torstens Grēgers.

Arodbiedrība vēstī, ka pirmdien iecerētajā streikā darbinieki "Volkswagen" ražotnēs Vācijā nestrādās četras stundas, kas būs divreiz ilgāk nekā šonedēļ, kad streiki ilga divas stundas.

Jaunais streiks ieplānots vienlaikus ar nākamo sarunu kārtu starp arodbiedrībām un "Volkswagen" vadību par uzņēmuma iecerētājiem izmaksu samazināšanas plāniem.

Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

Tūkstošiem Vācijas autobūves uzņēmuma "Volkswagen" (VW) darbinieku pirmdien sāks streiku, saasinoties strīdam ar krīzes skarto kompāniju, kas plāno likvidēt tūkstošiem darbavietu.

VW smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektromobiļiem un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū. Kompānija paziņojusi par plāniem samazināt izmaksas miljardiem eiro apmērā.

Vācijā ietekmīgā arodbiedrība "IG Metall" un darbinieku padome ir centusies panākt darbavietu aizsargāšanu pēc tam, kad septembrī VW paziņoja, ka apsver rūpnīcu Vācijā slēgšanu, kas ietekmētu ap 120 000 darbinieku.

"Pirmdien visas rūpnīcās sāksies brīdinājuma streiki," paziņoja "IG Metall" pārstāvis sarunās Torstens Grēgers pēc tam, kad kompānija noraidīja arodbiedrības ierosinājumus darbavietu aizsardzībai.

Grēgers brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā tas var kļūt par "smagāko strīdu par algām, kādu "Volkswagen" jebkad piedzīvojis".

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" otrdien pirmo reizi uzņēmuma vēsturē pārtraucis ražošanu kādā no Vācijas rūpnīcām, jo autoražotājs spiests samazināt izdevumus.

Drēzdenes rūpnīcā otrdien no ražošanas līnijas noripoja sarkans "ID.3 GTX" elektroauto, un tas ir pēdējais automobilis, kas jebkad tiks izlaists šajā ražotnē.

Vienlaikus Drēzdenes rūpnīca kļuvusi par pirmo ražotni 88 gadus ilgušajā "Volkswagen" vēsturē, kurā pilnībā pārtraukta ražošana.

Šī rūpnīca darbību sāka 2001. gadā, un tajā līdz 2016. gadam tika ražots "Phaeton" luksusa klases modelis. 2017. gadā rūpnīcā tika sākta "e-Golf" ražošana, tai kļūstot par pirmo "Volkswagen" ražotni, kas pilnībā bija pārgājusi uz elektrisko automobiļu ražošanu. Kopš 2021. gada tajā tika ražoti tikai "ID.3" automobiļi.

Šo gadu laikā Drēzdenes rūpnīcā saražoti vairāk nekā 165 500 automobiļi.

Latvijas jauno auto tirgū 2024. gada noslēgumā vērojams aktivitātes pieaugums – oktobra un novembra auto darījumos attiecīgi 7 % un 13 % kāpums, ja salīdzina darījumu skaitu ar laika periodu vēl pirms gada, liecina Citadele Leasing apkopotā informācija.

Vienlaikus kopējais līzinga darījumu skaits oktobrī un novembrī audzis vēl vairāk – par 14 % un 16 %, liecina tirgus dati. Gada nogalē aktivitātes kāpumu galvenokārt sekmējis privātpersonu veiktais darījumu skaits, kas oktobrī audzis par 33 %, bet novembrī – par 10 %. Juridisko personu segmentā novembrī vērojams kāpums 14 % apmērā.

Kopējais auto tirgus gan 2024. gadā piedzīvojis kritumu – jaunu auto darījumu skaits samazinājies par 6 % jeb reģistrēts par 1287 jaunām automašīnām mazāk nekā 2023. gadā. Iegādājoties automašīnu, privātpersonu darījumos līzings tiek izmantots aptuveni 65 % gadījumu, kamēr juridiskas personas to izmanto vidēji katrā otrajā darījumā.

“Møller Mobility Group” grupas uzņēmumi “Møller Real Estate Baltic” un “Møller Eiendom Baltikum” lēmuši pārdot sev piederošos nekustamos īpašumus – “Moller Auto” dīleru ēkas Latvijā, lai atbrīvotu kapitālu turpmākām investīcijām Baltijas valstīs.

Kā skaidro Izīda Gerkena, “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja, šis lēmums neietekmēs “Moller Auto” dīleru darbību, jo tiek pārdoti tikai nekustamie īpašumi. Līdz šim dīleri telpas nomājuši no “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumiem un pēc pārdošanas turpinās to darīt no jaunajiem īpašniekiem. Līdzīgs solis jau veikts Igaunijā un Lietuvā.

Īpašumi tiks izlikti publiskajā pārdošanā, un kopumā iecerēts pārdot visus “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumu īpašumus Latvijā, tajā skaitā “Audi” un “Volkswagen” centrus Rīgā un Mārupē, “Volkswagen” centru Ventspilī, kā arī uzņēmuma īpašumā esošos zemesgabalus. Lietuvā un Igaunijā šis process jau ir noslēdzies.

Koplietošanas nomas pakalpojumu sniedzējs "Bolt Drive" šogad būtiski atjaunos savu autoparku Latvijā, piedāvājot lietotājiem vairāk nekā 800 jaunus transportlīdzekļus, informē kompānijā.

Jaunie autoparka papildinājumi paredz gan kompaktās klases modeļus, piemēram, "Toyota Yaris" un "Volkswagen Golf", daudzpusīgus krosoverus, piemēram, "Toyota Yaris Cross", "Toyota C-HR" un "Volkswagen T-Cross", kā arī apvidus auto, piemēram, "Volkswagen Tiguan".

"Bolt Drive" Latvijas autoparkā patlaban kopumā ir vairāk nekā 1000 nomas automašīnu, sākot no dažāda izmēra vieglajiem automobiļiem līdz pat furgoniem.

"Bolt Drive" koplietošanas automašīnas šobrīd pieejamas klientiem Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Baltezerā, Ādažos, Carnikavā, Garciemā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Medemciemā, Jaunmārupē, Vecāķos, Ikšķilē, Ogrē, Tukumā, Vangažos, Garkalnē, Siguldā, Olainē, Jelgavā un Baldonē.

Investējot 500 000 eiro, auto dīleru tīkls “Moller Auto” atvēris servisu un lietoto auto tirdzniecības centru Zemgalē - Jelgavā.

Jaunajā dīlera centrā papildus lietotu auto iegādei, kā arī auto servisa pakalpojumiem, ir pieejami arī auto mazgāšanas, auto abonēšanas servisa “Moller Go”, auto līzinga un “Moller Auto Insurance Services” apdrošināšanas pakalpojumi.

“Moller Auto” jaunais lietoto auto tirdzniecības centrs un serviss ir iekārtots divos stāvos ar ēkas kopējo platību 747 m2, savukārt zemes kopējā platība ir 2479 m2.

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, stāsta, ka paplašināšanās Jelgavā ir likumsakarīgs solis uzņēmuma tīkla un “vienas pieturas” dīleru koncepta attīstībā arī lietotu auto segmentā.

“Attīstot darbību Zemgalē, mēs vēlāmies būt pieejamāki saviem klientiem reģionos. Tāpat Jelgava ir viena no lielākajām un attīstītākajām Latvijas pilsētām, bet šobrīd ar ļoti šauru servisu un kvalitatīvu lietotu auto piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti liels īpatsvars auto servisu, kas darbojas tā dēvētajā “pelēkajā” zonā, tāpēc, atverot jaunu servisu šajā Latvijas pusē, mēs sniedzam klientiem plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus un drošus auto servisa un apkopes pakalpojumus. Turklāt tos veiks pieredzējuši un augsti kvalificēti meistari atbilstoši ražotāju standartiem, kā arī izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Šis būs viens no inovatīvākajiem auto servisiem Zemgalē, un klientiem vairs nebūs jāmēro ceļš līdz Rīgai, lai saņemtu kvalitatīvus auto servisa pakalpojumus,” uzsver I. Gerkena.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par globālo ekonomiku pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu prečus importam no Kanādas, Meksikas un Ķīnas.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā krasi kritās, bet kritums vēlāk samazinājās pēc tam, kad Tramps uz mēnesi atlika tarifu piemērošanu Meksikai. Jau pēc tirdzniecības sesijas beigām uz mēnesi tika atlikta arī tarifu piemērošana Kanādai.

Tramps sestdien parakstīja rīkojumu, ar kuru noteica muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas, bet energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi saruka pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē brīdināja, ka noteikti plāno nākotnē vērsties arī pret ES ar muitas tarifiem, un neizslēdza iespēju noteikt tarifus arī Lielbritānijai.

Vācijas autobūves uzņēmums "Audi" otrdien paziņoja, ka Beļģijas elektrisko automobiļu ražotnes potenciālais pircējs atsaucis savus piedāvājumu, tādējādi zaudētas cerības, ka šī rūpnīca varētu tikt glābta no slēgšanas.

Oktobra izskaņā uzņēmums apstiprināja, ka nākamā gada februārī plāno pārtraukt "Q8 e-tron" modeļa ražošanu Vorstas rūpnīcā uz dienvidiem no Beļģijas galvaspilsētas, tāpēc šī ražotne varētu tikt slēgta.

"Potenciālais investors no komercauto sektora ir atsaucis savu interesi. Rūpnīcai vairs nav neviena potenciāla investora, tāpēc aktīvi investora meklējumi ir noslēgušies," otrdien norādīja "Audi".

Tādējādi šī kļūs par pirmo rūpnīcu, kuru Vācijas autobūves grupa "Volkswagen" slēgusi Eiropā pēdējo vairāku desmitgadu laikā.

"Audi" šajā rūpnīcā nodarbina aptuveni 3000 cilvēku.

Tikmēr pats "Volkswagen" pagājušajā mēnesī paziņoja par plāniem Vācijā slēgt vismaz trīs rūpnīcas un likvidēt desmitiem tūkstošu darbavietu.

Latvijā autoservisu reģistra izveide ēnu ekonomikas apkarošanai ir atbalstāma, sacīja SIA "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, komentējot Saeimas apakškomisijas uzdevumu Ekonomikas ministrijai (EM), kas paredz izvērtēt autoservisu reģistra veidošanas kritērijus.

Viņa norādīja, ka lielākais izaicinājums autoservisu jomā ir tā dēvētie "pelēkās zonas" auto servisi, kas izteikti darbojas reģionos, piedāvājot klientiem rezerves daļas, kas nav oriģinālas, vai darbiniekiem trūkst atbilstošu zināšanu par jaunākajiem auto un tiem atbilstošiem, drošiem remontdarbiem.

"Diemžēl Latvijā nav statistikas, cik aptuveni šādu auto servisu ir, kas ļoti apgrūtina esošās situācijas reālo novērtējumu. Līdz ar to piekrītu, ka ideja veidot autoservisu reģistru, lai apkarotu ēnu ekonomiku un "pelēkās zonas" auto servisus, ir atbalstāma," sacīja Gerkena.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka tieši pēdējos gados "pelēkās zonas" servisiem ir grūtāk pastāvēt, jo tirgū arvien vairāk ienāk elektroauto. Tādējādi remontdarbi šiem spēkratiem prasa specifiskas zināšanas un augsti kvalificētus meistarus. Tāpat šiem servisiem trūkst tehnoloģiju, ar ko veikt remonta vai diagnostikas darbus.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Risku uzņemšanās ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, uzskata Gints Buivids, būvniecības uzņēmuma Energiapartner vadītājs.

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, arī sarežģītās situācijās vadītājam ir jāspēj pieņemt lēmumus, jo gaidīšana un bezdarbība ne tikai kavē izaugsmi, bet arī rada risku, ka konkurenti šo brīdi izmantos un aizsteigsies priekšā, spriež G. Buivids. Pilnīga pārliecība biznesā gandrīz nekad nav iespējama – vienmēr būs kāds nezināmais lielums, tāpēc līderim bieži vien ir jāuzticas savai intuīcijai. Ja gadās kļūdīties, kļūdas jāatzīst, jāizdara secinājumi un jāpieņem nākamie lēmumi, jo pēc būtības uzņēmējdarbība nozīmē neskaitāmu risku uzņemšanos un mēģināšanu, atzīst Energiapartner vadītājs.

Vēlas būt patstāvīgs

Bērnībā man vienmēr bija vēlme iegūt tās prasmes, kas piemita tā laika elkiem – filmu varoņiem vai sportistiem, atminas G. Buivids. “Tas mani mudināja nepārtraukti apgūt dažādas prasmes dažādās lietās un kļūt daudzpusīgam. Mani tiešām aizrāva iespēja nemitīgi mācīties ko jaunu un kļūt arvien prasmīgākam, pielietojot jauniegūtās iemaņas savā ikdienā. Mācījos skolā ar matemātikas novirzienu – nebija viegli, taču, neskatoties uz grūtībām, manas sekmes bija labas. Pēc vidusskolas, līdzīgi kā daudzi citi mani vienaudži, arī es nebiju pārliecināts, kādu profesionālo virzienu izvēlēties. Tolaik par perspektīvākajām nozarēm tika uzskatītas jurisprudence un ekonomika, un arī es izlēmu doties šajā virzienā un sāku studēt ekonomiku. Sekmīgi nokārtoju iestājeksāmenus Latvijas Universitātē un tiku budžeta grupā, kas man bija ļoti būtiski. Vienmēr svarīga man bija iespēja būt patstāvīgam, tāpēc jau pirmajos studiju gados sāku arī strādāt. Savu pirmo nopietno darba pieredzi guvu Hansabankas (pašlaik Swedbank) meitasuzņēmumā Hanza Līzings, kas piedāvāja auto līzinga pakalpojumus. Strādāju Volkswagen auto centrā un biju tas cilvēks, pie kura autopārdevēji veda klientus, kas interesējās par finansējuma iespējām,” stāsta G. Buivids, atzīstot, ka pieredze bankā viņam ielika spēcīgus pamatus.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par 27,7% vairāk nekā 2024. gadā, informēja Auto asociācijā.

Tādējādi 2025. gadā Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,1% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 7,3% 2024. gadā.

Līderis jauno elektroauto tirdzniecībā pērn Latvijā bija "Volkswagen" ar 147 automašīnām, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2024. gadā, otrajā vietā ierindojās "BYD" ar 132 automašīnām, bet trešajā vietā bija "Škoda" ar 124 elektroauto, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt ceturtajā vietā pērn ierindojās "Toyota" markas vieglie elektroauto ar kopumā reģistrētām 105 vienībām, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet piecinieku noslēdz "Hyundai" ar 104 elektroauto, kas ir par 44,4% vairāk.

Vācijas autobūves uzņēmums "Porsche" aicinājis darbiniekus gatavoties vēl vienai izmaksu samazināšanas kārtai, tādējādi raidot jaunu triecienu Vācijas grūtībās nonākušajai autoražošanas nozarei.

"Porsche" jau februārī paziņoja par 1900 darbavietu likvidēšanu, bet mātesuzņēmums "Volkswagen" līdz 2030.gadam likvidēs 35 000 darbavietu.

"Mūsu biznesa modelis, ko esam izmantojuši vairākas desmitgades, pašreizējā formā vairs nedarbojas," "Porsche" vadība norāda darbiniekiem nosūtītā vēstulē, ar kuru daļēji iepazinusies ziņu aģentūra AFP. "Mūsu darbības apstākļi ļoti īsā laika posmā ir būtiski pasliktinājušies."

Uzņēmums skaidro, ka otrajā pusgadā paredzētas sarunas, lai nodrošinātu kompānijas ilgtermiņa nākotni.

"Porsche" vadība iepriekš atzina, ka uzņēmumu negatīvi ietekmē Ķīnas autoražotāju sīvā konkurence, ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie tarifi un ASV dolāra vērtības samazināšanās pret eiro.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas 3435 jaunas luksusa klases jeb "premium" segmenta automašīnas, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Jaunu "premium" automašīnu segmentā pērn visvairāk jeb 839 reizes reģistrētas "Audi" markas vieglās automašīnas, kas ir par 12% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt otrajā vietā "premium" segmentā pērn ierindojās 797 "BMW" automašīnas, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2024. gadā. Seko "Mercedes Benz" ar 415 reģistrētām automašīnām "premium" segmentā, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2024. gadā.

Ceturtajā vietā "premium" segmentā ierindojas "Volvo" markas automašīnas, reģistrējot 348 automašīnas, kas ir par 22,1% mazāk nekā 2024. gadā. Piecinieku noslēdz "Lexus" markas auto ar reģistrētām 316 vienībām, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt sestajā vietā "premium" segmentā ierindojušās "Porsche" automašīnas - pārdotas 305 šādas automašīnas, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2024. gadā. Seko "Land Rover" ar 316 automašīnām, kas ir par 10,5% vairāk, "Volkswagen" - ar 83 automašīnām, kas ir par 18,6% vairāk, "Tesla" - ar 68 automašīnām, kas ir par 43% mazāk, bet desmitnieku noslēdz "Bentley"ar 36 pārdotām automašīnām, kas ir divas reizes vairāk.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.