Lai veicinātu investīciju piesaisti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piecu gadu laikā būvniecības “zaļā koridora” principu piemērojis vairāk nekā 290 lieliem būvniecības objektiem un to saistītajām iecerēm.

Lielākā daļa - vairāk nekā 220 - ir trešās grupas būves. Tās ir ēkas ar vairāk nekā sešiem virszemes stāviem vai vairāk nekā vienu pazemes stāvu, kā arī publiskas ēkas ar kopējo platību virs 1000 m2 un rūpnieciskās ēkas virs 2000 m2.

“Zaļais koridors” ir būtiski samazinājis būvatļauju izsniegšanas termiņus, nodrošinot lielajiem attīstītājiem un uzņēmējiem paātrinātu ar būvniecību saistītās dokumentācijas izskatīšanu, individuālu pieeju, kā arī iespēju tieši sazināties ar projekta vadītāju.

Aktīvākie un lielākie uzņēmumi un attīstītāji, kas izmanto šo pieeju, ir “Riga Waterfront”, “Hanzas 14”, “Bonava Latvija”, “Pillar”, “Merks”, “LIDL Latvija”, “Hepsor”, “YIT”, “Vastint”, “Linstow” un “Estera”. Kopumā attīstītāju vidū šī pieeja novērtēta pozitīvi - 79% no klientiem norāda, ka šis pakalpojums ir veicinājis projekta virzību.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

188 597 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā netiek apsaimniekoti, un, ja to salīdzina ar platībām, kurās notiek produkcijas ražošana, tad no šīm platībām katru gadu netiek iegūta lauksaimniecības produkcija vērtībā no 23 līdz 50 miljoniem eiro.

Ja šiem apjomiem pieskaita arī platības, kurās saimniekošanu ierobežo dažādi liegumi un vides nosacījumi, tad kopējais neizmantotās zemes apjoms ir vēl krietni lielāks. „Lauku atbalsta dienests ik gadu apkopo datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā,” skaidro Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits. Viņš uzsver, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā ir vērtīgs resurss, kas, atbildīgi apsaimniekots, sniedz ieguvumus gan saimniecībai, gan videi.

Atšķirīgi datiLauku atbalsta dienesta dati rāda, ka 2024. gadā vislielākais skaits hektāru, kuri stāv dīkā, bija Rēzeknes novadā – 17 429 ha, Augšdaugavas novadā - 13787 ha, Ludzas novadā — 11 872 ha, daudz neatpaliek arī Madonas novads ar 10 965 ha un Balvu novads ar 10 182 ha. Tas nav maz, vienlaikus Rēzeknes novadā neizmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars pērn bija 15% no kopējās lauksaimniecības zemes, taču tajā pašā laikā nekoptās lauksaimniecības zemes īpatsvars Salaspils novadā bija 41%, Mārupes novadā – 27%, Ķekavas novadā – 25%, Ropažu novadā - 24%. Savukārt Dobeles, Saldus, Varakļānu novadā lauksaimniecībā neizmantotās zemes īpatsvars bija tikai 2%, Jelgavas novadā — tikai 3%, Kuldīgas novadā - tikai 5%.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Ceļu un pagalmu drošība ziemā sākas ar pareizu materiālu un tehnikas izvēli. Zemāk atradīsiet praksē pārbaudītus principus, kas palīdz saprast, kad lietot sāli, kad smiltis, kādu kaisīšanas iekārtu izvēlēties un kā gudri iegādāties lietotu aprīkojumu ar caurspīdīgu informāciju un pārbaudītu pārdevēju atbalstu.

Sāls vai smiltis? Kad kuru risinājumu izvēlēties

Sāls palīdz izkausēt apledojumu un novērš atkārtotu uzsalšanu. Tas darbojas īpaši labi uz intensīvi izmantotām ielām un autostāvvietām, kur ir regulāra satiksme. Kā jau zinām, sāls var veicināt metāla koroziju un ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc dozēšana un precīza izkliede ir būtiska.

Ja temperatūra turas ap mīnus -2°C līdz -8°C un iela ir asfaltēta ar dzīvu satiksmi, priekšroka sālim. Tas ātri iedarbojas, īpaši ja virsmu apstrādā pirms nokrišņiem ar šķīdumu un pēc tam uztur ar nelielām papilddevām. Piemērs: pilsētas maģistrāle ar rīta pīķi pie -4°C. Pirms sniega prognozes veic pretapledošanas izsmidzināšanu, pēc sniega šķūra brauciena atjauno plānu kārtu, lai ceļš atkārtoti piesaltu.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Latvijas enerģētikas sektorā iezīmējas pavērsiens, kas var mainīt gan valsts ekonomisko struktūru, gan tās lomu Eiropas zaļajā transformācijā. Liepājā plānotais vērienīgais atjaunīgās enerģijas komplekss ar zaļā ūdeņraža ražotni nav tikai vēl viens industriāls projekts – tas ir signāls par Latvijas ambīcijām kļūt par nozīmīgu spēlētāju nākotnes enerģijas tirgū.

Ekonomiskais pienesums šādam projektam būtu jūtams vairākos līmeņos. Tiešās investīcijas un vairāk nekā simt jaunu darba vietu ir tikai redzamākā daļa. Netieši ieguvumi izpaudīsies piegādes ķēdēs, pakalpojumu sektorā un nodokļu ieņēmumos, kas, ražotnei uzsākot pilnvērtīgu darbību, var pārsniegt 600 miljonu eiro gadā. Tas ir būtisks stimuls gan reģiona, gan visas valsts ekonomikai.Zaļā ūdeņraža nozīme neaprobežojas tikai ar vietējo labklājību.

Globālās prognozes rāda strauju pieprasījuma kāpumu – no dažiem desmitiem miljonu tonnu šajā desmitgadē līdz pat simtiem miljonu tonnu 2050. gadā. Eiropas Savienībā šo izaugsmi virza klimata mērķi un masīvi ieguldījumi infrastruktūrā. Arī Latvijā, lai gan šobrīd vēl attīstības sākumposmā, pieprasījums pēc zaļā ūdeņraža ilgtermiņā var pieaugt par vairākiem miljoniem tonnu. Tas paver iespēju laikus ieņemt pozīcijas nozarē, kas nākotnē kļūs par vienu no enerģētikas stūrakmeņiem.Tomēr jebkura jauna tehnoloģija saskaras ar skepsi, un zaļais ūdeņradis nav izņēmums.

Datos balstīti lēmumi lauksaimniecībā nav tikai abstrakts jēdziens – dažādi lauka izmēģinājumi un laboratoriskie pētījumi var palīdzēt saprast, kādas metodes un pieejas izvēlēties. Kā vairākas nokrišņu dienas var ietekmēt rapšu ražu? Kā neliels augu aizsardzības līdzekļu daudzums pavasarī var ietekmēt ražas apjomu?

Uz šādiem jautājumiem ir iespējams atbildēt, organizējot sezonas izmēģinājumus un analizējot iegūtos datus. Šoruden izmēģinājumi tika veikti zemnieku saimniecībā “Arāji” Auru pagastā, un rezultāti ļauj paraudzīties uz to, kādas metodes un pieejas atmaksājas.

Kas darbojas vienā laukā, var nedarboties citā

Izmēģinājumu dati nav tikai stāsts par ražas apjomu, tie palīdz saprast, kas notiek ar augu, kad tas piedzīvo stresu, un kā lēmumi par mēslošanu, augu aizsardzību vai smidzināšanas laiku var mainīt rezultātu. Izmēģinājumi tika veikti ziemas kviešu un ziemas rapšu laukos, sadarbojoties ar Latvijas augu aizsardzības pētniecības centru. Tika pārbaudīts, kā dažādas mikroelementu un augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas ietekmē ražu, tās kvalitāti un eļļas saturu rapšos. Laukos, kur lietoti pieskares herbicīdi, raža vidēji bija lielāka - ap 3,5 tonnām no hektāra. Savukārt tajos, kur izmantoti augsnes herbicīdi, raža bija nedaudz mazāka, bet eļļas saturs augstāks. Kāpēc tā? Iemesli var būt dažādi - augsnes īpatnības, laika apstākļi vai pat tas, cik agri izsmidzināts biostimulants.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

Gandrīz piektdaļa jeb 19% Latvijas lauksaimnieku kā vienu no būtiskākajām investīciju jomām tuvāko trīs gadu laikā saredz sēklu un šķirņu atjaunošanu, kā arī jaunu šķirņu testēšanu.

Vēl izteiktāka šī tendence ir kaimiņvalstīs - Igaunijā to atzīst 28% lauksaimnieku, bet Lietuvā - 25%. Dati, kas iegūti Baltijas mēroga pētījumā, kurā aptaujāti 1 000 lauksaimnieki no visas Baltijas, iezīmē skaidru virzienu - sēklas materiāla kvalitāte kļūst par vienu no stratēģiski svarīgākajiem faktoriem lauksaimniecībā. Tas signalizē par būtisku domāšanas maiņu nozarē, kur arvien vairāk saimniecību raugās uz sēklas materiālu kā uz investīciju, nevis izmaksu pozīciju.

Mazināt riskus un nodrošināt stabilāku rezultātu

Lauksaimniecība pēdējos gados kļuvusi ievērojami neprognozējamāka, to ietekmē klimata pārmaiņas, ekstremāli laikapstākļi, pieaugošs slimību un kaitēkļu risks, kā arī svārstīgas ražas. Tas liek saimniecībām meklēt risinājumus, kas palīdz mazināt riskus un nodrošināt stabilāku rezultātu. Tieši šeit izšķiroša nozīme ir sēklas materiāla kvalitātei, jo tas ietekmē visu turpmāko ciklu - no dīgšanas līdz ražas novākšanai. Sertificēts un pārbaudīts sēklas materiāls ļauj ne tikai sasniegt labākus rezultātus, bet arī precīzāk plānot darbus un efektīvāk izmantot resursus.

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Pārmērīgs mitrums un laikapstākļu radītas problēmas skāra gan graudaugus, gan rapsi un pākšaugus, samazinot ražību un kvalitāti. Jau šobrīd paredzams, ka šī sezona ietekmēs arī 2026. gadu – daudzviet pieaugs vasarāju īpatsvars, ražas potenciāls saglabāsies zemāks, bet tās kvalitāte būs atkarīga no pavasara un vasaras laikapstākļiem. Lai labāk sagatavotos nākamajai sezonai, arvien nozīmīgāka loma paliek augsnes auglības atjaunošanai, kultūraugu aizsardzībai un citām ilgtspējīgām praksēm.Sezonu galvenokārt raksturoja ilgstoši augsts mitruma līmenis, kas Latvijas teritorijā saglabājās jau no pavasara un kulminēja ar valdības lēmumu 2025. gada 5. augustā izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā.

Ko Latvijas uzņēmumiem nozīmē spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības ilgtspējas regulējumā? Šo jautājumu aktualizē arī ģeopolitiskā realitāte – karš Tuvajos Austrumos, enerģijas cenu svārstības un piegāžu drošības jautājumi, kas liek valstīm pārskatīt savas prioritātes.

Uzņēmēji runā par regulējuma vienkāršošanu, politiķi – par konkurētspējas atjaunošanu, un arvien biežāk parādās interpretācija, ka Eiropa samazina savas ilgtspējas ambīcijas. Tomēr realitāte ir niansētāka. Tas, ko šobrīd redzam, drīzāk ir mēģinājums sabalansēt divus vienlīdz svarīgus mērķus – ilgtspēju un ekonomisko konkurētspēju. Klimatneitralitātes mērķi nav pazuduši. Arī kopējais virziens uz ilgtspējīgāku ekonomiku nav mainījies. Mainās tas, cik ātri un kādā apjomā uzņēmumiem jāspēj pielāgoties prasībām, kas sākotnēji tika veidotas ļoti plašas, detalizētas un daudziem – īpaši ārpus lielāko uzņēmumu loka – arī grūti izpildāmas.

No ambiciozas ieceres līdz realitātes korekcijai

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka Latvijas lauksaimnieku dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar izaudzētās produkcijas tālāku pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības radīšanu tepat Latvijā.

Kāda ir situācija augkopības produktu sektorā 2025. gadā?

Smaga. 2025. gada vasaru kāds skolēns varētu atcerēties kā gadu, kurā nebija vasaras. Ko tas nozīmēja zemniekiem? Klimatisko apstākļu dēļ tika būtiski bremzēta graudaugu attīstība, un ražas novākšanas sezonas sākums nobīdījās par aptuveni divām nedēļām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kulšanas darbi noritēja lēni, saraustīti, smagos apstākļos. Līdztekus tam, nododot ievākto graudaugu ražu, kura jau tāpat bija mazāka, nekā iepriekš cerēts, nācās secināt, ka tās kvalitāte ir daudz zemāka nekā citus gadus. Vidēji LATRAPS iepirkumos teju 2/3 graudu atbilda lopbarības kvalitātei. Protams, bija reģionālās atšķirības - Zemgalē un Kurzemē tas bija 55%, bet Latgalē pat 80%. Bija saimniecības, kuras no saviem laukiem nenovāca pat vienu tonnu pārtikas graudu, turklāt jārēķinās, ka vēl daļa pat netika novākta, jo tehnika mitruma dēļ nevarēja uzbraukt uz lauka. Tā ir nenormāla situācija, un, protams, ar šādu graudu kvalitātes kritumu, kas atstāj būtisku ietekmi arī uz ienākumiem un maksātspēju, lauksaimnieki nebija rēķinājušies. To var dēvēt par dubultsitienu — ieguldījumam un potenciālam neatbilstoša raža, smagi darba apstākļi un zemas kvalitātes graudi, kas nenoliedzami zemniekos radīja dziļu vilšanos.

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija, kas līdz šim darbojās kā Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija, paplašina darbības lauku, lai mērķtiecīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi dažādu veidu kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanas nozarē.

Biedru pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un vadītājs. Asociāciju turpmāk vadīs Gunārs Kosojs – vadības eksperts ar ilggadēju publiskā un privātā sektora pieredzi stratēģisko un attīstības procesu vadībā Latvijā.

Kompozītmateriālu asociācijas mērķis ir apvienot Latvijas kompozītmateriālu ražotājus un izstrādātājus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt eksportspējīgas, inovatīvas un augstas pievienotās vērtības produkcijas attīstību, kā arī dalīties ar pieredzi, prasmēm un zināšanām, sniedzot savu ieguldījumu arī Latvijas ekonomikas attīstībā un sabiedrības kopējā labklājībā.

“Latvijā ir uzņēmumi ar zināšanām un produktiem, kas veiksmīgi konkurē pasaules tirgos. Asociācija apvienos spēkus un nodrošinās, lai mūsu nozares balss skanētu gan politikas veidotāju, gan industrijas līderu vidū. No būvniecības līdz sportam – kompozītmateriāli pierāda savu vērtību tur, kur svarīgs ir augsts rezultāts, izturība un veiktspējas kombinācija. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka Latvija ne tikai seko pasaules tendencēm, bet pati spēj tās radīt," uzsver G. Kosojs.

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem. Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.

Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt. Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.

Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.