Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācija informē, ka 2026. gada janvārī 15 dienas no pirmajām 23 mēneša dienām no viena Rīgā strādājoša siltumenerģijas ražotāja — SIA “Eco Energy Riga”, kas ražošanas procesā izmanto vietējo biomasas kurināmo — nav tikusi iepirkta siltumenerģija par zemāku cenu 50.99 EUR/MWh (cena, ar kuru ražotājs strādāja 2025. gada oktobrī, novembrī un decembrī).

Šajā periodā nav iepirkti 5853 MWh siltumenerģijas. Tajā pašā laikā šis apjoms tirgū ir ticis iepirkts no citiem ražotājiem, tostarp Latvenergo TEC-2, par cenu 69.81 EUR/MWh. Tas ir par 36% dārgāk nekā tirgū pieejamais alternatīvais piedāvājums, norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš skaidro, ka naudā cenu starpība ir 18.82 EUR/MWh un neiepirktā apjoma starpība ir 5853 MWh.

"Tas nozīmē, ka šajās 15 dienās siltumenerģijas iepirkumā ir pārsamaksāti aptuveni 110 153 EUR vairāk, nekā būtu bijis nepieciešams, ja tiktu izmantots lētākais pieejamais piedāvājums. Šī summa gala rezultātā atspoguļojas Rīgas iedzīvotāju apkures rēķinos," norāda J.Timma.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā.

Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%.

LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām.

Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām.

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs.

Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.

Latvija, Lietuva un Igaunija savu digitālo sabiedrību ir veidojušas nevis izolējoties no pasaules attīstības tendencēm, bet gan iesaistoties tajās pēc iespējas ātrāk, pragmatiski un ar skaidru pārvaldību. Mūsu publiskie pakalpojumi, ekonomika un pat starptautiskā reputācija ir cieši saistīti ar digitālo uzticēšanos. Mums tehnoloģiju politika nav abstrakta diskusija – tā nosaka, kā iedzīvotāji mijiedarbojas ar valsti, kā uzņēmumi aug un attīstās, un cik noturīgi mēs esam saspringtos brīžos.Tieši tādēļ debates par suverenitāti var viegli novirzīties nepareizā gultnē.

Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Mežs, ar to saistītās nozares, kokrūpniecība un koksnes resursu pieejamība pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no centrālajiem jautājumiem gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa diskusijās. Mežs vairs netiek skatīts tikai kā dabas vērtība vai izejmateriālu avots. Tas arvien biežāk nonāk politisku, ekonomisku, klimatisku un ģeopolitisku lēmumu krustpunktā. Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir runāt nevis emocijās vai skaļos saukļos, bet datos, procesos un ilgtermiņa skatījumā.

Globāli meža nozari un ar to saistītās nozares šobrīd ietekmē divi savstarpēji cieši saistīti faktori. Pirmais ir Eiropas “zaļā vienošanās” un ar to saistītā zemes izmantošanas politika – cik drīkst, kur drīkst un ko vairs nedrīkst darīt mežā. Otrais ir ģeopolitiskā realitāte, kurā koksnes resurss no ierasta ražošanas faktora arvien vairāk kļūst par stratēģisku elementu valsts ekonomiskajā noturībā un drošībā. Valstīm, kur mežsaimniecība un kokrūpniecība ir būtiska tautsaimniecības daļa, šie jautājumi ir īpaši jūtīgi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Somija un Zviedrija, ir valstis, kur mežs ir vēsturiski veidojis ekonomisko struktūru. Meža nozare nodrošina būtisku daļu no eksporta ieņēmumiem, desmitiem tūkstošu darbavietu un plašu saistīto nozaru ķēdi – no mežizstrādes un loģistikas līdz inženierzinātnēm, pētniecībai un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tajā pašā laikā šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas ar ilgu atdeves periodu. Rūpnīcas, tehnoloģijas un cilvēkresursi netiek attīstīti piecu gadu perspektīvā – tie ir lēmumi uz 20, 30 un pat vairāk gadiem.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.

Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu.

Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu KUI uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu, informēja organizācijā.

"Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem KUI, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskā griba un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā," secina "Delna".

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Somijas pārtikas un dzērienu ražotāja "Paulig" zīmola "Santa Maria" garšvielu ražošana līdz 2027. gada vasarai pilnībā tiks pārcelta no Zviedrijas uz rūpnīcu Sauē, Igaunijas ziemeļos, kur tiks radītas gandrīz simt jaunas darbavietas, paziņoja kompānija.

Pāreja tiks īstenota pakāpeniski, izmantojot esošās rūpnīcas telpas, kur jau vairāk nekā 30 gadus ražo "Santa Maria" garšvielas.

Apvienojot ražošanu vienā objektā, "Paulig" plāno optimizēt ražošanas apjomu, izmaksas un resursu izmantošanu, radot efektīvāku darbības modeli. Pakāpeniskā pāreja, kā paredzams, radīs aptuveni 80 līdz 90 jaunas darbavietas Sauē. Uzņēmums plāno paplašināt ražošanu rūpnīcā, pievienojot jaunas ražošanas līnijas.

"Paulig" valdes locekle Mariela Toigere teica, ka ražošana Sauē tiks palielināta pakāpeniski, lai nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību.

"Paulig" janvārī paziņoja par iespējamu garšvielu ražošanas konsolidāciju Igaunijā, ko varētu veikt līdz 2027. gada vasarai. Tolaik uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas varētu nozīmēt, ka tiks slēgta ražotne Melndālā, Zviedrijā, un "Santa Maria" garšvielu ražošana pilnībā tiks pārcelta uz Saues rūpnīcu, kur "Paulig" kopš 1993. gada ražo garšvielas un mērces.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Mūsdienu nenoteiktībā cilvēku lielākās bailes vairs nav par tāliem un abstraktiem draudiem – tās ir kļuvušas ļoti konkrētas, personiskas un ikdienā klātesošas. Latvijā tas īpaši spilgti atspoguļojas iedzīvotāju bažās, kas koncentrējas ap veselību un finansiālo drošību.

Jaunākais Swedbank apdrošināšanas iedzīvotāju bažu monitorings* to vēlreiz nepārprotami apliecina – 59% iedzīvotāju pēdējo trīs mēnešu laikā visvairāk satraukušies par savu vai ģimenes locekļu veselību. Tai cieši seko mājsaimniecības finansiālā situācija (51%), ģeopolitiskā situācija pasaulē (40%) un neplānoti izdevumi (33%). Iedzīvotāju lielākās bažas nav abstraktas vai teorētiskas, bet gan cieši saistītas ar to, kas nosaka ikdienas dzīves kvalitāti un stabilitāti.

Zīmīgi, ka daudz retāk iedzīvotāji uztraucas par tādiem riskiem kā auto negadījumi vai mājokļa drošība. Tātad, mazāk bažījas par to, no kā lielā mērā ir iespējams sevi pasargāt, piemēram, apdrošinot. Veselība un finanšu drošība ir pamats, uz kura balstās gan personīgā labklājība, gan ģimenes drošības sajūta.Tomēr šajos datos iezīmējas būtiska pretruna. Lai gan cilvēki skaidri apzinās savus lielākos riskus, rīcība to mazināšanai bieži vien izpaliek. Tas signalizē par dziļāku problēmu – plaisu starp apziņu un rīcību. Cilvēki precīzi zina, kas viņus satrauc, taču pārāk bieži tiek atlikti konkrēti soļi, kas palīdzētu pasargāt sevi un savus tuviniekus.

Pēdējos gados būtiski paplašinājusies investoru piekļuve alternatīviem finansējuma veidiem, tostarp privātajai kreditēšanai, kas līdz šim lielākoties bija pieejama tikai institucionālajiem tirgus dalībniekiem.

Viktorija Vaitkevičiene, INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere, intervijā DB norāda, ka to veicinājuši elastīgāki fondu risinājumi, lielāka caurskatāmība un vietējo pārvaldnieku kompetences pieaugums. Arvien vairāk investoru meklē stabilākus un prognozējamākus ienākumu avotus, bet uzņēmēji, kuri vēlas aizņemties naudu, - elastību un ātrumu, atzīmē V.Vaitkevičiene, uzsverot, ka privātais kapitāls tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu virzītājspēku Latvijas ekonomikas attīstībā. Tas veicinās produktivitātes paaugstināšanu, uzņēmumu konsolidāciju, eksporta izaugsmi, kā arī atjaunojamās enerģijas un inovāciju attīstību, vienlaikus aizpildot plaisu starp banku finansējumu un kapitāla tirgiem, prognozē INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere.

“Amber Beverage Group” aicina Latvijas valdību un Eiropas institūcijas atbalstīt uzņēmumus, kas, paužot atbalstu Ukrainai, ir cietuši tiešus ekonomiskus zaudējumus par savu nostāju, informē uzņēmums.

Gandrīz četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā “Amber Beverage Group” turpina izjust sava atbalsta Ukrainai sekas. Proti, 2024. gadā Krievijas varas iestādes konfiscēja un pēc tam piesavinājās nozīmīgus stipro alkoholisko dzērienu aktīvus, kas iepriekš bija saistīti ar grupas finansēšanas līgumiem.

Saskaņā ar RIA Novosti un TASS ziņotajiem Krievijas valdības dekrētiem, Krievija apstiprināja divu lielu ražotāju – “Amber Talvis” spirta rūpnīcas un bijušās SPI-RVVK alkohola rūpnīcas – privatizāciju pēc Ģenerālprokuratūras uzsāktām tiesas darbībām. 2024. gada jūnijā “Amber Talvis”, kas ir viens no desmit lielākajiem rektificētā etilspirta (“Lux” un “Alfa” markas) ražotājiem Krievijā, tika arestēts. Mēnesi vēlāk apgabaltiesa lika konfiscēt aktīvus, kas augustā tika nodoti agresora valstij.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Slovākijas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli saistībā ar naftas deficītu valstī, kas radies Ukrainā notiekošā kara dēļ, vēsta ziņu aģentūra TASR.

Ārkārtas stāvoklis, kas stāsies spēkā no ceturtdienas, ļauj izmantot naftas ārkārtas rezerves, lai nodrošinātu piegādes "Slovnaft" naftas pārstrādes rūpnīcai un novērstu degvielas piegāžu traucējumus degvielas uzpildes stacijām valstī.

Janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju.

"Slovnaft" daļu no nepieciešamās naftas tagad var iegūt no Horvātijas, izmantojot cauruļvadu, kas iet caur Ungāriju. Taču uzņēmums skaidro, ka pilnīga piegāžu jauda pa šo cauruļvadu tiks nodrošināta vien pēc 20-30 dienām.

"Slovnaft" arī paziņojis, ka pagaidām apturēs naftas piegādes Ukrainai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt degvielas piegādes iekšzemes tirgum.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "Melnajā sarakstā" iekļauti astoņi uzņēmumi, kuri nav izpildījuši savas saistības pret patērētājiem - SIA "Longo Latvia", SIA "Baltic World", SIA "BigTour Tickets", SIA "Māja elpo", SIA "JA Mēbeles", SIA "vienmer.lv", SIA "Kalisart" un SIA "Rocket Science", informē PTAC.

Institūcijā norāda, ka attiecīgie uzņēmumi nav nodrošinājuši līgumam atbilstošas preces vai pakalpojumus, nav ņemtas vērā prasības par atteikuma tiesību izmantošanu, nav atmaksājuši samaksāto naudu un nav izpildījuši Patērētāju strīdu risināšanas komisijas pieņemto lēmumu.

Tostarp PTAC min, ka "Longo Latvia" patērētājam piegādāja līguma noteikumiem neatbilstošu automašīnu un neatmaksāja samaksāto naudu, "Baltic World", kas pazīstams kā "Anex Tour", sniedza līgumam neatbilstošu tūrisma pakalpojumu, par kuru patērētājs nesaņēma naudas atmaksu, bet "BigTour Tickets" neatmaksāja naudu par ceļojumu, kas nenotika.

Tajā pašā laikā "Māja elpo" uzstādīja līguma prasībām neatbilstošu ventilācijas sistēmu un neatgrieza patērētājam samaksāto naudu, "JA Mēbeles" nepiegādāja pasūtīto dīvānu un naudu neatmaksāja, "vienmer.lv" neievēroja patērētāja atteikuma tiesības, līdz ar to samaksātā summa netika atgriezta, bet "Kalisart", pārdodot bērnu ratus, ierobežoja patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu, savukārt "Rocket Science" pārdeva līgumam neatbilstošus apavus, bet patērētājam netika nodrošināta to maiņa.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.