Pēc jaunā Liepājas cietuma atvēršanas un darba sākšanas varētu slēgt trīs cietumus - ne tikai līdzšinējo Liepājas cietumu, bet arī Jelgavas cietumu, kā arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli, žurnālistiem sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papjusevičs.

Viņš atklāja, ka pirmie ieslodzītie jaunajā cietumā varētu būt uzņemti nākamā gada martā, bet līdz tam cietuma personālam jāapgūst praktiskas zināšanas par darbu jaunajā cietumā.

Pirmais tiks slēgts līdzšinējais Liepājas cietums, norāda Papjusevičs, papildinot, ka sākumā TM izvērtēs, vai cietuma komplekss būtu jāsaglabā citām ministrijas vajadzībām. Vēlāk cietumu varētu piedāvāt pārņemt pašvaldībai, bet, ja tas neizdosies, tad veco Liepājas cietumu varētu izlikt izsolē.

Nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Valsts sekretārs norādīja, ka jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts tikai vīriešiem, līdz ar to ir plānots Iļģuciema sieviešu cietumu pārcelt uz Cēsīm. Tomēr ir jāsagaida nepieciešamais finansējums, lai to varētu darīt, viņš atzina.

Šī gada laikā uz jauno Liepājas cietumu plānots pārvietot arī ieslodzītos no Jelgavas un Daugavpils cietumiem, informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Drošības apsvērumu dēļ detalizētāku informāciju par šo procesu IeVP sniegt nevar.

Uz jauno Liepājas cietumu šonedēļ tika pārvesti 166 vecajā Liepājas cietumā mītošie ieslodzītie. Patlaban jaunajā cietumā strādā aptuveni 150 darbinieki, kas nodrošina nepieciešamo personālu pašreizējam ieslodzīto vietu skaitam. Palielinot ieslodzīto skaitu, tiks palielināts arī personāla skaits, skaidroja IeVP.

Pārvaldē apliecināja, ka jaunā cietuma telpas un infrastruktūra ir darba kārtībā, un ieslodzītajiem ir nodrošināta siltumapgāde, ūdensapgāde un ēdināšana.

IeVP arī atklāja, ka Liepājas cietuma veco ēku Dārza ielā plānots izsolīt. Tieslietu ministrija secinājusi, ka ēka nav nepieciešama ne ministrijas, ne tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Arī Liepājas dome lēmusi, ka īpašums nav vajadzīgs pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Neliela vannasistaba ir biežs izaicinājums, ar kuru saskaras daudzi. Ja telpa ir ierobežota, katrs risinājums kļūst īpaši svarīgs – sākot no mēbeļu izvietojuma līdz sadzīves tehnikas izvēlei. Viens no biežākajiem jautājumiem ir, kur un kā ērti novietot veļas mašīnu, lai tā neaizņemtu pārāk daudz vietas un netraucētu ikdienas lietošanai. Tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku izvēlas veļas mašīnas ar augšējo ielādi – kompaktu un praktisku risinājumu mazākām vannasistabām. Šādi modeļi ļauj efektīvi izmantot pieejamo platību, nodrošina ērtu mazgāšanu un palīdz saglabāt kārtīgu un funkcionālu telpu.

No augšas ielādējamas veļas mašīnas – praktiska izvēle

Ja vannasistabas platība ir ierobežota, risinājumiem jābūt ne tikai estētiskiem, bet arī maksimāli funkcionāliem. Tieši tāpēc veļas mašīnas ar augšējo ielādi ir populāra un praktiska izvēle nelielām telpām. To konstrukcija ļauj efektīvi izmantot pieejamo vietu, nezaudējot ne lietošanas ērtumu, ne mazgāšanas kvalitāti.

Viena no lielākajām šāda tipa veļas mašīnu priekšrocībām ir to šaurākais platums. Lielākā daļa modeļu ir kompakti, tāpēc tie viegli ietilpst vietās, kur parasta priekšpuses ielādes veļas mašīna vienkārši neietilptu. Vertikālās konstrukcijas dēļ nav nepieciešams atstāt papildu vietu durvju atvēršanai, tāpēc ierīci var novietot tuvāk sienām, mēbelēm vai citiem santehnikas elementiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 28.augustā pieņēmis ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu - jauno Liepājas cietuma kompleksu, liecina informācija BVKB mājaslapā.

Pieņemšana ekspluatācijā ir pēdējais oficiālais apliecinājums, ka ir noslēdzies būvniecības process, norāda BVKB.

Jaunais Liepājas cietums uzbūvēts uz 30,5 hektārus liela zemesgabala. Teritorijā izbūvētas administratīvā un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku, vairāki dzīvojamie kompleksi, nojumes, sporta laukumi un citi objekti.

Projekts īstenots par 125 miljoniem eiro, liecina Būvniecības informācijas sistēmas dati.

BVKB direktora vietnieks Māris Demme norāda, ka kopumā Liepājas cietuma būvniecības procesu birojs vērtē kā veiksmīgi un profesionāli īstenotu, turklāt darbi noritējuši plānotajos termiņos.

Tiek vērtēta iespēja sieviešu cietuma vajadzībām būvēt jaunu korpusu Cēsīs, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins.

Cēsis, kur patlaban atrodas audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, tiek izskatītas kā viens no variantiem, kur būvēt jauno sieviešu cietumu. Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas, tāpēc galīgais plāns nav līdz galam skaidrs, piebilda Kaļins.

Viņš atzina, ka jaunas infrastruktūras izbūve ieslodzījumā un apcietinājumā esošajām sievietēm ir viena no galvenajām IeVP prioritātēm nākamajam periodam. Oktobrī par šo ieceri plānots parakstīt memorandu ar Norvēģijas grantu programmas pārstāvjiem.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru ieslodzītajām sievietēm, jo jaunais Liepājas cietums būs paredzēts tikai vīriešiem.

Tieslietu ministrija un SIA Citrus Solutions 28. augustā saņēma Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu par jaunā Liepājas cietuma ēku kompleksa pieņemšanu ekspluatācijā. Jaunais Liepājas cietums ir pilnībā uzbūvēts pirms līgumā noteiktā termiņa, valsts budžetā ietaupot 5,3 miljonus eiro.

Latvijā šobrīd darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, no kurām sešas atrodas ēkās, kas vecākas par simts gadiem. Liela daļa šo ēku ir gan fiziski, gan morāli novecojušas un vairs neatbilst mūsdienu cietumu prasībām. Jaunais Liepājas cietums kļūs par modernāko ieslodzījuma vietu Baltijā un pirmo cietumu, kas Latvijā uzcelts neatkarības laikā. Tajā būs vieta 1200 ieslodzītajiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ieslodzīto kopskaita, kā arī varēs pilnvērtīgi veikt resocializāciju, mazinot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un nodrošinot būtiski jaunu kvalitāti Latvijas sodu izpildes sistēmā. Paredzēts, ka 2026. gada pirmajā pusē, pēc kompleksa aprīkošanas un darbinieku sagatavošanas, jaunais cietums uzsāks darbu.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Tieslietu ministrija (TM) izskata iespēju būvēt jaunu cietumu sievietēm, informē TM.

Ministrijā uzsver, ka jaunais cietums Liepājā ir paredzēts tikai vīriešiem, bet TM meklē iespējas radīt jaunu resocializācijas pasākumu īstenošanai atbilstošu ieslodzījuma infrastruktūru arī ieslodzītajām sievietēm.

Ministrijā neatklāj, kurā vietā jauno cietumu varētu būvēt, vien norāda, ka prioritāri TM raugās uz zemes gabaliem, kas jau šobrīd ir valsts īpašumā. Cietuma ēka noteikti esot jābūvē no jauna un pašlaik netiek izskatītas iespējas pielāgot kādu no jau esošajām ēkām.

TM sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam (MK), kas iekļauj visaptverošu izvērtējumu par ieslodzījuma vietu sistēmu, infrastruktūru un citu resursu atbilstību.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Lielai daļai būvniecības sektora uzņēmumu pēdējie aizvadītie gadi, Krievijas uzsāktā kara radīto tirgus apstākļu dēļ, bija īpaši izaicinoši. Būvnieki, kas izdzīvoja vai atrada jaunus darbības virzienus, šobrīd ir nostabilizējušies un 2025. gadu sagaida jau ar pozitīvām tirgus izaugsmes cerībām. Pie tam pozitīvas tendences ir novērojamas ne vien Latvijas vietējā tirgū, bet arī tuvākajos eksporta tirgos, uzver Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Roze.

Latvijas būvniecības sektora pārstrukturēšanās

Ikviens būs pamanījis, ka Latvijas būvniecības sektorā pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas. Daudzu iepriekš lielo būvnieku tirgus daļa ir būtiski samazinājusies un to vārdi vairs nedominē iepirkumos un nozari raksturojošajā statistikā. Tirgus būtībā tiek no jauna pārstrukturēts, paverot izaugsmes iespējas jauniem tirgus dalībniekiem – inovatīviem un efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas prot piemēroties jaunām tirgus prasībām un pastāvīgām pārmaiņām. No vecajiem nozares grandiem izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, adaptējoties tirgus pieprasījumam un pielāgojot tam ražošanas jaudas.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, pašapkalpošanās veļas mazgātavu tīkls “Laundromat” šogad attīstību plāno tā, lai gada laikā tīkls būtu pārstāvēts jau vairāk nekā 20 Latvijas pilsētās.

Tas iezīmē būtisku soli attīstībā un apliecina, ka šāds pakalpojums kļūst par neatņemamu ikdienas servisu arvien plašākam iedzīvotāju lokam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums dibināts 2022. gadā, un dažu gadu laikā tas izveidojis plašu filiāļu tīklu gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Attīstība notikusi pakāpeniski, izvēloties lokācijas ar stabilu cilvēku plūsmu – tirdzniecības centrus un dzīvojamo rajonu tuvumu. Pieprasījums nav koncentrēts tikai galvaspilsētā, un pakalpojumu arvien aktīvāk izmanto arī iedzīvotāji reģionos.

“Redzam, ka interese par pašapkalpošanās veļas mazgātavām pieaug ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Cilvēki novērtē iespēju ātri un ērti izmazgāt lielu veļas apjomu bez nepieciešamības ieguldīt dārgā tehnikā mājās. Tieši tāpēc šogad mērķtiecīgi paplašinām klātbūtni, lai tuvāko trīs mēnešu laikā būtu pārstāvēti 16, bet līdz gada beigām – jau 20 Latvijas pilsētās. Jaunākās mazgātavas, kas vērs durvis jau aptuveni trīs mēnešu laikā, būs Bauskā, Olainē, Ventspilī, Siguldā, Rēzeknē, Jūrmalā un Jēkabpilī,” norāda “Laundromat” mārketinga vadītāja Monta Purkalne.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.