Jaunākais izdevums

SIA “SILTIE NAMI” uzņēmumu grupas ražotnē SIA “GPC” Rīgā, Krustpils ielā, prezentēta Latvijā pirmā rūpnieciski ražoto koka karkasa paneļu ražošanas līnija daudzdzīvokļu ēku fasāžu atjaunošanai.

SIA “GPC” ražotnē jau ir uzsākta paneļu izgatavošana pilotprojektiem, un pirmā ēka, kurai tie tiks uzstādīti, ir daudzdzīvokļu māja Valkā, Tirgus ielā 12.

Šobrīd Latvijā ir uzsākti vairāki pilotprojekti daudzdzīvokļu māju siltināšanai ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem.

“Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana Latvijā kļūst arvien aktuālāka, un līdzās ierastajiem fasāžu siltināšanas risinājumiem arvien lielāku uzmanību piesaista rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi. Tā ir moderna pieeja ēku renovācijai, kas apvieno energoefektivitāti, ilgmūžību un mūsdienīgu arhitektūru,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja: “Energoefektivitātes uzlabošanas programma ir ļoti pieprasīta un māju aktivitāte ir liela – jau šogad tiks pabeigta būvniecība pirmajās mājās šīs atbalsta programmas ietvaros, tostarp arī namos, kuri atjaunošanā izmanto rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus. Redzam, ka šīs mājas būs labs piemērs citām mājām nākotnē izvēlēties šādu ēkas atjaunošanas veidu.”

Savukārt SIA “Siltie nami” valdes priekšsēdētājs Kārlis Reinfelds akcentē koka paneļu kā siltināšanas risinājuma ērtumu: ” Būtiskākie ieguvumi ir mājas iedzīvotājiem, jo koka karkasa paneļi tiek uzstādīti bez sastatnēm, kā rezultātā logi netiek aizsegti un ēkas fasāde tiek atjaunota dažu nedēļu laikā. Ieguvumi ir arī ilgtermiņā - atjaunota ēka ar modernu un sakārtotu fasādi un dzīves telpu palielina īpašuma tirgus vērtību. Savukārt procesa neredzamā daļa - ražošanas process rūpnīcā - ļauj nodrošināt augstāku precizitāti, vienmērīgu kvalitāti un stingru ražošanas kontroli. Paneļu fasādes labāk iztur klimatisko ietekmi un mehāniskos bojājumus, samazinot nepieciešamību pēc papildu uzturēšanas izmaksām.”

“Man ir patiess gandarījums, ka Valkā, pilsētā, kur sākas Latvija, tiek īstenots viens no šiem projektiem – koka paneļu sistēmu ražošana daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. Tas parāda, ka inovācijas nav tikai lielo pilsētu privilēģija,” norāda SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis.

Koka paneļu izmantošana ļauj ēkas atjaunot līdz pat divām reizēm ātrāk, jo aptuveni 90% darba tiek veikti ražotnē, samazinot laikapstākļu ietekmi uz būvniecības procesu un remonta dēļ iedzīvotājiem radīto diskomfortu.

Atbalsta programmas “Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās” ietvaros daudzdzīvokļu māju īpašniekiem paredzēts būtisks Eiropas Savienības fondu atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai. Kā viena no prioritātēm šajā programmā tika nodrošināts atbalsts pilotprojektiem, kuros fasāžu siltināšanai izmanto inovatīvu metodi - rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus, kam papildus tika piešķirts valsts budžeta finansējums 1.5 milj. EUR apmērā.

SIA “Siltie nami” ir Latvijas uzņēmums, kurš no 2015. gada piedāvā projektēšanas, būvniecības un energoservisa pakalpojumus. Uzņēmums šo gadu laikā ir atjaunojis 17 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ES fondu atbalsta programmu ietvaros.

SIA “GPC” ir SIA “SILTIE NAMI” uzņēmumu grupas pērn dibināta ražotne, kas šobrīd specializējas rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izstrādē.

Valkā, Tirgus ielā 12, tiek īstenota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošana, kuras kopējās attiecināmās izmaksas sasniedz 0.96 milj. EUR. Projekts ietver arī industriāli ražotu koka karkasa paneļu izgatavošanu un uzstādīšanu. Būtisku projekta daļu sedz ES fondu atbalsts — kapitāla atlaide 65.57 % apmērā. Tas nozīmē, ka vairāk nekā divas trešdaļas renovācijas izmaksu iedzīvotājiem tiek kompensētas, bet pārējais finansējums tiek nodrošināts ar aizdevumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Ražošana

Latvija – 3.vietā pasaulē pēc saliekamo koka māju eksporta uz vienu iedzīvotāju

Juris Paiders,11.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Ekonomika

VIDEO: Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu

Māris Ķirsons,03.03.2026

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretāre, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža (no kreisās), Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētāja Ņina Linde

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.