«Kāpēc tad es aizgāju no Unibankas, no tās prezidenta amata? Tieši šīs manas klasiskās koncepcijas dēļ. Tad, kad Unibankā man vajadzēja taisīt 2004. gada plānu, mums vajadzēja līdzināties ar citām bankām. Viena no tām pēc Rietumu banku paraugiem uzzīmēja plānu, ka hipotekāro kredītu pieaugums Latvijā gada laikā būs 60%,» laikrakstam Neatkarīgā stāsta Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņš.
«Taču es uzskatīju, ka pieaugums būs maksimāli 10%. Es izgāju no pretējā, proti, kāda ir maksātspēja. Un tad man pateica: tu nesaproti, ko tu dari, tu mums nederi! Man, par laimi, bija zviedru līgums, kas paredz man izmaksāt piecu gadu algu, un tā es saņēmu šo algu, pats būdams bez tiesībām strādāt banku sistēmā piecus gadus. Tā ka es nemaz neesmu tas, kurš to Latviju sagāza. Tieši otrādi. Bet domāt katrs var, kā vēlas,» viņš turpina.
Bērziņš laikrakstam arī stāstījis: «Žurnālisti skrien man pakaļ un taujā: kā jūs jūtaties, saņemot tik lielu pensiju – vairāk nekā 4000 latu? Es atbildu, ka jūtos lepns, ka esmu varējis legāli un godīgi nopelnīt tādu naudu, un šī pensija tam ir pierādījums. Tas ir iznākums, ko aprēķināja citi, ne jau es. Un pierādījums tam, ka ikviens var tā strādāt un pelnīt.»
«Man ir tāds moto: līdzsvarota attīstība cilvēkam, ģimenei, valstij. Šis moto jāsāk īstenot,» vaicāts, ko gatavs darīt, lai mainītu situāciju valstī, akcentē Bērziņš.