Citas ziņas

Prezidenta kandidātu finanšu iespējas ne tuvu nelīdzinās Bērziņa rocībai

Lāsma Vaivare, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Neviena Valsts prezidenta kandidāta finanšu iespējas nav ne tuvu līdzīgas kā esošā prezidenta Andra Bērziņa deklarācijā norādītājām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars Latvijas Reģionu apvienībai pērn ziedojis savus gada ienākumus. Faktiski vienīgie M. Bondara pērnā gada ienākumi ir pēc ievēlēšanas Saeimā saņemtā alga teju 4,3 tūkst. eiro apmērā, izriet no viņa amatpersonas deklarācijas. Tikmēr savam politiskajam spēkam pērn vairākos ziedojumos viņš atvēlējis 4,8 tūkst. eiro, izriet no KNAB informācijas. Arī kompānijas, kur deputātam pieder kapitāldaļas 2,6 tūkst. eiro vērtībā, pērn nav bijušas finansiāli veiksmīgas, secināms no Lursoft. Proti, konsultāciju uzņēmums SIA PBK saimniecisko darbību nav veicis, slīgstot vairāk nekā 36 tūkst. eiro zaudējumos. Arī SIA Harijs Bondars situācija ir līdzīga, tikai zaudējumi pērn bijuši mazāki – 5,1 tūkst. eiro. Jāpiebilst, ka viņa profesionālā darbība, gan ne attiecībā uz šiem uzņēmumiem, bija saistījusi VID interesi, bet neskaidrības esot novērstas, ziņo LETA. DB jau iepriekš ziņojis, ka ziedojumus politiskiem spēkiem drīkst veikt no ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados. M. Bondars pēc ilgāka laika privātā biznesā par valsts amatpersonu kļuva tikai pērnruden, tādēļ par viņa pēdējo gadu ienākumiem oficiāla informācija nav gūstama.

Par tukšinieku gan M. Bondaru uzskatīt nevar – parādu viņam nav, kopīpašumā pieder zeme Ainažu pagastā un būve Salacgrīvas novadā, papildu tam viņš aizdevis gandrīz 53,7 tūkst. eiro. Uzkrājumu gan arī Valsts prezidenta amata kandidātam nav.

2,4 tūkst. eiro Zaļo un zemnieku savienībai un 500 eiro Latvijas Zaļajai partijai atvēlējis arī cits prezidenta amata kandidāts – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, liecina KNAB ziņas. Viņa deklarētie pērnā gada ienākumi gan ir ievērojami lielāki nekā M. Bondaram – 31,7 tūkst. eiro. Īpašumu viņam nav, parādu un aizdevumu arī ne, bet ir uzkrājumi teju 86,8 tūkst. eiro lieli. Viņam pieder eiro rezerves fonda apliecības gandrīz 22 tūkst. eiro vērtībā – tā izriet no deklarācijas. Domājot par nākotni, aizsardzības ministrs iegulda naudu arī privātos pensiju fondos, viņam ir arī dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu. Vēl lielāki uzkrājumi ir Saskaņas prezidenta amata kandidātam Sergejam Dolgopolovam – 257,6 tūkst. eiro. Viņam pieder arī obligācijas un citi finanšu instrumenti ap 2,6 tūkst. eiro vērtībā, taču nekustamo īpašumu nav. Pērn savam politiskajam spēkam viņš ziedojis 5 tūkst. eiro, rodams KNAB datu bāzē. Jāpiebilst, ka šis ir viņa dāsnākais ziedojumā. Kopumā kopš 2004. gada viņš politiskiem spēkiem ziedojis 10,8 tūkst. eiro. Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits nav valsts amatpersona, tādēļ likums viņam neuzliek pienākumu atskaitīties par savu finanšu rosību. No iepriekš medijos izskanējušām ziņām noprotams, ka viņam pieder īpašumi Mārupē, Engures novadā, kā arī dzīvokļi Rīgā un Cēsīs. Parādu viņam neesot, bet par uzkrājumiem informācija ir atšķirīga.

Neviena kandidāta finanšu iespējas gan nav ne tuvu līdzīgas esošā prezidenta Andra Bērziņa deklarācijā norādītajam. Viņa uzkrājumi pārsniedz 2 milj. eiro, īpašumu sarakstā ir 37 zemes gabali un kapitāldaļas 10,7 tūkst. eiro apmērā. Pērn viņš nopelnījis 139,4 tūkst. eiro, no kā vairāk nekā puse – 78,3 tūkst. eiro – bijusi pensija. Algu viņš ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina grozījumus kredīt­iestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases noteikumos

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi grozījumus Kredīt­iestādes maksātnespējas procesa administratora un likvidatora amata kandidātu atlases normatīvajos noteikumos, informē FKTK.

Šo grozījumu mērķis ir atteikties no kandidātu saraksta sagatavošanas prioritārā kārtībā, tādējādi paplašinot to personu loku, kas ir tiesīgas piedalīties potenciālo kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru un likvidatoru kandidātu atlases procesā.

Grozījumi tika izstrādāti, lai nodrošinātu visu kandidātu sarakstos iekļauto personu vienlīdzīgas tiesības piedalīties atlases procesā.

Grozījumi noteikumos paredz, ka potenciālo kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru un likvidatoru kandidātu atlases procesā FKTK sākotnēji lūdz visām kandidātu sarakstos iekļautajām personām sniegt savu redzējumu par iespējamo veicamo pasākumu plānu kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas procesa vadīšanai. Savukārt tos trīs kandidātus, kuru iesniegtais veicamo pasākumu plāns FKTK ieskatā visvairāk paredz nodrošināt kredītiestādes kreditoru interešu aizsardzību un efektīvu maksātnespējas vai likvidācijas procesa norisi, FKTK aicina uz pārrunām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā konkursā uz AS «Latvenergo» pieciem padomes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 79 kandidāti, informē EM.

Kandidātu atlase notiks četrās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā konkursa nominācijas komisija izskatīs personāla atlases kompānijas iesniegto kandidātu sarakstu un lems par konkursa atlases otrajai kārtai izvirzāmajiem kandidātiem. Tiem būs jāsagatavo komisijai prezentācija ar stratēģisko redzējumu par AS «Latvenergo» galvenajiem nākotnes izaicinājumiem.

Konkursa trešajā kārtā notiks intervijas ar kandidātiem, kurās nominācijas komisija izvērtēs kandidātu pieredzi, prezentāciju par stratēģisko redzējumu un profesionālo kompetenci. Pēc rezultātu apkopošanas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu konkursa ceturtajai kārtai - padziļinātai kompetenču vērtēšanai. Pēc konkursa ceturtās kārtas rezultātu apkopošanas, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētāja pārstāvim ievēlēšanai AS «Latvenergo» padomes locekļa amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad varētu sarukt Latvijā dzīvojošo starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedru aktivitāte

Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri.

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Merkrona dueta virsvadība nevairo demokrātiju

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropadomes izvirzīto Urzulu Fon Der Laienu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam, par kuru gan vēl jābalso Eiropas Parlamentam (EP), var teikt, ka ir neglābjami diskreditēta kārtība, ka EK prezidenta amatam savus kandidātus izvirza EP partiju grupas un starp kandidātiem pirms EP vēlēšanām notiek debates.

Šādu kārtību ieviesa 2014. gada EP vēlēšanās, lai mazinātu plaisu starp Briseles institūcijām un iedzīvotājiem. Tā kā par EK prezidentu parasti kļūst tās partiju grupas, kura ieguvusi vislielāko balsu skaitu, kandidāts, tad skaidrs, ka šī sistēma nāk par labu Eiropas Tautas partijai (ETP), kura tradicionāli EP vēlēšanās gūst visvairāk balsu. Pret šādu EP grupu vadošo kandidātu sistēmu jau no paša sākuma iestājās Eiropadome, kuru veido dalībvalstu vadītāji, uzskatot, ka EK prezidenta nominēšana ir tās prerogatīva, lai gan par to vēl jābalso EP.

Lai gan līdzšinējā vadošo kandidātu sistēma ar kandidātu debatēm neapšaubāmi ir demokrātiskāka un caurspīdīgāka nekā kārtība, kad par EK prezidentu vienojas valstu, ja būsim godīgi – Francijas un Vācijas, vadītāji, tomēr arī tai ir savi mīnusi un tā liek apšaubīt, vai tādējādi patiesi mazinās plaisa starp iedzīvotājiem un Briseli. Varētu rasties jautājums, vai tiem vēlētājiem, kuri savu izvēli EP vēlēšanās izdarīja, balstoties arī uz to, kuru EK prezidenta amata kandidātu atbalsta viņu izvēlētās partijas, un kuri rūpīgi sekoja līdzi debatēm, nav pamats justies piekrāptiem? No vienas puses, protams, no otras – mēs glaimojam paši sev.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā uz AS Latvenergo padomes locekļu amatiem pieteikušies 80 pretendenti

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz akciju sabiedrības Latvenergo piecu padomes locekļu amatiem kopumā tika saņemts ievērojams skaits pretendentu pieteikumu - 80 no 10 dažādām pasaules valstīm: no Latvijas saņemts 61 pretendenta pieteikums, Igaunijas – 5, Lietuvas -3, Somijas – 3, Dānijas -2, Vācijas – 1, Zviedrijas - 2, Slovākijas – 1, Čīles – 1 un Ēģiptes -1, informē Latvenergo.

Lai nodrošinātu profesionālu kandidātu piesaisti, Fontes veica mērķtiecīgu darba tirgus izpēti un, balstoties uz izvirzītajiem padomes locekļu kvalifikācijas kritērijiem, kopumā tika apzināti 536 kandidāti no sekojošām nozarēm – finanšu, enerģētika, ražošana un celtniecība, telekomunikācijas, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Konkursa turpmāko kārtu ietvaros kandidātiem jāsagatavo redzējums par AS “Latvenergo” nākotnes izaicinājumiem, t.sk. koncerna ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī plānotas kandidātu intervijas klātienē un sociālo kompetenču padziļināta novērtēšana. Balstoties uz novērtēšanas procesa rezultātiem, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu ieteikšanu kapitāldaļu turētājam, kurš arī informēs kandidātus, kuri tiks nominēti darbam padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, pirmdien pēc partiju pārstāvju tikšanās paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš sacīja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās par vienu kandidātu un viņš neredz nevienu iemeslu, kādēļ šim pretendentam nebūtu Saeimas vairākuma atbalsts.

Partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš apliecināja, ka partija nevirzīs savu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet gan būs viens visu koalīcijas frakciju virzīts pretendents.

Kaimiņš norādīja, ka viņš, kā arī vairāki «KPV LV» frakcijas deputāti atbalstīts Levitu, bet kopumā atsevišķiem deputātiem iespējams arī citādāks balsojums.

Koalīcijas vairākums - nacionālā apvienība «Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - jau iepriekš pauda, ka Valsts prezidenta amatam atbalstīs Levita kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaļas liellopu biznesā saskata lielas izaugsmes iespējas

Laura Mazbērziņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanu

Lelde Petrāne, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlases veikšanai piesaistītā personāla atlases kompānija Amrop iepazīstinājusi ar kandidātu sarakstu, kas tapis pēc tirgus izpētes un potenciālo kandidātu informācijas analīzes, liecina šodien medijiem sniegtā informācija.

Profesionāļu vidū, kurus kompānija rosina izskatīt atlases procesā, ir pretendenti, kuri amata konkursam pieteikušies, atsaucoties vakances sludinājumam, un pretendenti, kurus tirgus izpētes procesā par atbilstošiem atzinuši Amrop personāla atlases eksperti. Vakancei personīgi pieteikušies 22 amata kandidāti.

Saskaņā ar personāla atlases procesu tuvāko nedēļu laikā Amrop uzrunās atbilstošākos kandidātus, veiks kandidātu intervijas un novērtēšanu. Procesa noslēgumā Amrop identificēs kvalificētāko kandidātu loku un nodos izvērtēšanai nominācijas komitejā.

Plānots, ka AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētāja amata kandidāts tiks izvēlēts līdz nākamā gada februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā darbu sāk vēl viena savstarpējo aizdevumu platforma Twino

LETA, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sāk vēl viena savstarpējo aizdevumu platforma - Twino.lv.

Platforma piedāvā iespēju satikties cilvēkiem ar brīviem naudas līdzekļiem, kas vēlas ieguldīt, un cilvēkiem, kuri vēlas aizņemties naudu kādas ieceres īstenošanai.

Twino būs iespēja Latvijas iedzīvotāju mērķiem piesaistīt arī ārvalstu privāto aizdevēju finanses, tāpēc Twino mārketinga aktivitātes izvērsīs arī ārpus Latvijas. Interneta vietne būs pieejama trīs valodās - latviski, krieviski un angliski, šodien žurnālistiem stāstīja Twino izpilddirektore Ieva Ozoliņa-Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka Twino atšķiras no «ātro kredītu» izsniedzējiem ar to, ka piedāvā zemākas procentu likmes nekā ātro kredītu izsniedzēji, ka piedāvā aizņemties lielākas naudas summas - no 500 līdz 3000 eiro, kā arī piedāvā garāku atmaksas termiņu - no sešiem līdz 36 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Starp Latvijas Bankas prezidenta amatam kandidātiem min arī Swedbank vadītāju Rubeni un Šteinbuku

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija» vadītāju Reini Rubeni un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, vēsta Latvijas Televīzija.

Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijas partijas sākušas apspriest vairākas kandidatūras, taču vēl neviena no tām nav pieteikta oficiāli. Plānots, ka centrālās bankas prezidenta amatam varētu būt trīs kandidāti, atzinuši valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Politikas kuluāros bankas prezidenta amatam tiekot minēts Rubenis un Šteinbuka. Par trešo kandidātu, kuru uzrunāt amatam un kurš varētu būt vairāku partiju deputātu kandidāts, vēl notiekot diskusijas.

Oficiāli koalīcija par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem iecerējusi runāt nākammēnes.

Pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Neoficiālās sarunās kā iespējamo premjera amata kandidātu min Kariņu

LETA, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neoficiālās sarunās kā iespējamo kompromisa kandidātu premjera amatam politiķi min «Jaunās Vienotības» (JV) pārstāvi Krišjāni Kariņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kariņš aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik prezidents nav aicinājis viņu uz tikšanos, kā arī sarunas par viņa nominēšanu nav notikušas.

Kariņš norādīja, ka pašlaik situācija ir ļoti neskaidra un jāredz, kā tā attīstīsies, proti, vai AP nevēlēsies izvirzīt citu kandidātu, ņemot vērā, ka tā ir tā dēvētā jaunā partija.

Koalīcijas kodolu sākotnēji varētu veidot «Attīstībai/Par!», Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, kā arī JV. Šīm partijām parlamentā ir 50 balsu. Atkarībā no tālākām sarunām un arī JKP «sarkanajām līnijām» pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), varētu būt runa arī par ZZS iesaisti un kādām «KPV LV» balsīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Automašīnu transportētājs Kurbads pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku

LETA, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, informēja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka liela daļa automašīnu ražotāju ir atsākuši vai tuvākajā laikā plāno atsākt savu darbību, tomēr tas nemazina smago stāvokli automašīnu ražošanas nozarē. Ražošanu Eiropā ir atsākuši tādi automašīnu ražotāji, kā "Volkswagen", "Ford", "BMW", "Mercedes-Benz", "Fiat Chrysler Automobiles" un citas. Tā kā pieprasījums pēc jaunām automašīnām aizvien ir zems, ražošanas apjomi neuzņem lielus apgriezienus.

Bizness - uz riteņiem 

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek...

"Diemžēl nav iespējams prognozēt, vai tuvākajā laikā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pieaugs iepriekšējā līmenī. Šobrīd par laiku un tempiem, kādos palielināsies automašīnu pārvadājumu apjoms, ir pāragri spriest," pauda Bērziņa.

Uzņēmumā skaidroja, ka pārvadāšanas kapacitāte ir lielāka par pieejamo kravu daudzumu tirgū, tāpēc ir liels spiediens uz pārvadājumu cenām. Bērziņa norādīja, ka negatīva ietekme uz nozari kopumā būs, jo pārvadājumi tiek veikti par cenu, kas nosedz algas un degvielas izmaksas, neparedzot nekādas papildus izmaksas remontiem, apkopēm, nolietojumam un citām pozīcijām.

No Latvijas valsts piedāvātajiem atbalsta veidiem "Kurbads" ir izmantojis "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" aizdevumu un iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir izmantojis iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, kurus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kurbads" ir pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, tādējādi saglabājot pēc iespējas vairāk darba vietu, lai uzreiz pēc krīzes beigām būtu iespējams turpināt darbu ar pilnu jaudu," pauda Bērziņa.

Uzņēmuma pārstāve pauda, ka "Kurbads" pēc ārkārtējās situācijas no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus -elektroautomobiļu iegādes subsīdijas, atbalstu veco automobiļu nomaiņai pret jaunu, līdzīgi kā to īsteno Vācijā. Bērziņa skaidroja, ka Vācijas valdība un automašīnu ražošanas uzņēmumi palielinās subsīdijas elektroautomobiļu iegādei, projekts tiks īstenots līdz 2025.gadam, un tā izmaksas segs Vācijas valdība un uzņēmumi.

Tāpat viņa skaidroja, ka konkrēti ekonomikas stimulēšanai noderētu jauni Eiropas Savienības fondi, piemēram, atbalsts celtniecībai, renovācijai, biznesa uzsākšanai, attīstībai. Savukārt pārvadājumu nozarei, palīdzētu akcīzes nodokļa samazinājums, līdzīgi kā to plāno ieviest Igaunijā.

Bērziņa pauda, ka "Kurbads" cīnīsies ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām un līdz vasaras beigām plāno sasniegt aptuveni 70% no apgrozījuma, kāds bija līdz Covid-19 krīzei.

Kompānija "Kurbads un ko" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 9,751 miljons eiro, bet peļņa - 686 524 eiro. "Kurbads un ko" vienīgais īpašnieks ir Andis Pikāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.

Vējonis atzina, ka tikšanās laikā 13.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji viņu informēja, ka pagaidām nevienam no līdz šim izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem nav izteikta vairākuma atbalsta parlamentā.

«Nevienam no kandidātiem nav izteikta vairākuma parlamentā, tāpēc šodien nevirzīšu nevienu Ministru prezidenta amata kandidātu, bet aicināju partijas turpināt diskusijas, lai meklētu kopsaucējus un piedāvātu vienu kandidātu, kas varēs iegūt vairākuma atbalstu,» sacīja Valsts prezidents.

Valsts augstākā amatpersona norādīja, ka konsultācijas tiks turpinātas jaunnedēļ, 26.novembrī. Vējonis no politiķiem sagaida aktīvu rīcību, izvirzot priekšlikumus iespējamajam Ministru prezidenta amata kandidātam, kam būtu atbalsts parlamentā. Vējonis pauda, ka pašlaik nepieciešams izveidot ilgstoši darboties spējīgu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) jau 6. februārī pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri rada aizdomas, ka likvidatoru atlase tiek diriģēta

«Vai tiešām (FinCen – red.) paziņojums bija tik negaidīts?» intervijā LA jautā žurnālists Ivars Bušmanis. «Jā,» kategoriski atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. Viņš stāsta, ka «pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas ir pateikusi pretējo». Mēs gan zinām, ka valdība par to sāka runāt tikai tad, kad Latvijā 8. un 9. martā paviesojās ASV Finanšu ministra vietnieks Maršals Bilingslijs. Tātad ne nu Latvijas valdība pateica, bet Latvijas valdībai pateica. Tikai pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas vēsturiski ir sasniedzis pat 60%, tiks ierobežots līdz 5%. Un tikai pēc šīs ASV ierēdņa vizītes valdība sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz «čaulas kompāniju» aizliegšanu Latvijā, kaut gan ASV šādas kompānijas nebūt nav aizliegtas. Faktiski tas nozīmē finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidāciju Latvijā, kas draud ar desmit banku likvidāciju, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sākam! Kā pirms darba intervijas

Anda Asere, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar iepriekšējā naktī nosapņotu ideju vēl nevajag steigties pie riska kapitāla fondu pārvaldītājiem – nepieciešams sagatavoties nopietnai sarunai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Izvērtējot projektu, mēs skatāmies piecas lietas. Pirmais ir komanda. Esam ļoti agrīnas stadijas investors un ir svarīgi uzticēties cilvēkiem, kuri īstenos projektu. Otra lieta ir intelektuālais īpašums – preču zīmes, patenti, dizainparaugi, autortiesības. Jābūt kādai tehnoloģiskai priekšrocībai, zināšanām, kas padara projektu unikālu. Trešais – konkurētspējas priekšrocība pār esošajiem spēlētājiem tirgū. Intelektuālais īpašums savā ziņā pierāda, ka ir kāda tehnoloģiska priekšrocība, lai spētu konkurēt ar citiem risinājumiem tirgū. Ceturtais kritērijs – tirgus, cik tas ir globāls. Mūsu portfelī gandrīz nav neviena uzņēmuma, kas koncentrējas uz Latvijas tirgu. Piektais – biznesa modelis. Ir svarīgi, lai būtu viegli atkārtot biznesa modeli citos tirgos, lai var ātri augt, lai nav vajadzīgi lieli ieguldījumi iekārtās, lai varētu palielināt biznesu,» stāsta Mārtiņš Lasmanis, Imprimatur Capital Fund Management investīciju analītiķis. Arī Expansion Capital galvenokārt vērtē ideju un komandu. «Riska kapitāls ir uzticības bizness – ja pie mums atnāk cilvēki ar labu ideju, kam ir visas nepieciešamās kompetences, bet redzam, ka līdz galam visu neizstāsta, kaut ko noklusē, tad ir zināma problēma,» saka Zigmārs Reklaitis, Expansion Capital valdes loceklis. Viņa kolēģis Jānis Bankovs piebilst, ka tas ir šķērslis nākotnes sadarbībai – kā gan sadarbība veidosies nākotnē, ja jau sākumā uzņēmējs nav gatavs pastāstīt par iepriekšējām neveiksmēm? «Uzskatu, ka ir tikai normāli, ja uzņēmējs ir reizes trīs pakritis. Tas nav nekas nosodāms, nevajag to lietu pārspīlēt, bet gan domāt, kā to risināt. Ja uzzinām to nevis no mūsu potenciālā sadarbības partnera, bet no kāda cita, rodas šaubas,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis otrdien, 30.oktobrī, uz tikšanos Rīgas pilī aicinājis 13.Saeimā ievēlētās partijas «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības «Attīstībai / Par!» Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Valsts prezidents sagaida, ka šo tikšanos laikā iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informēs par līdzšinējās partiju sarunās panākto, par turpmāko valdības veidošanas procesu, darāmajiem darbiem un iespējamo koalīcijas sastāvu.

«13.Saeimā ievēlēto partiju īstenotās konsultācijas un tajās panāktais progress par iespējamo koalīciju un jaunās valdības vadītāja kandidatūru vērtējams kā neapmierinošs. Šobrīd nav panāktas vienošanās ne tikai par nākamās koalīcijas aprisēm, bet arī vērojama nespēja vienoties par darāmajiem darbiem. Tas ne tikai apdraud iespējas panākt vairākuma atbalstu vienam no šiem Ministru prezidenta kandidātiem, bet rada riskus, ka jaunā Saeima 6.novembrī nespēs vienoties par 13.Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju,» paziņojumā uzver Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstības finanšu institūcija ALTUM» padome apstiprinājusi jaunu valdes locekli, Aleksandru Bimbiruli, kurš amata pienākumus sāk pildīt piektdien, 7. jūlijā, informē ALTUM Mārketinga vadītājs Kristians Pudans.

A. Bimbiruļa iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar finanšu nozari, tajā skaitā strādājot ALTUM, SEB banka, Unilīzings vadošos amatos, kā arī valsts pārvald, tostarp ieņēmis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītāja vietnieka amatu. A. Bimbirulim ir maģistra grāds tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē un Biznesa augstskolā Turība.

K. Pudāns atzīmē, ka kopumā uz ALTUM valdes locekļa amatu tika saņemti 27 pieteikumi. Visus kandidātus kompetentā komisija vērtēja divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā komisija pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām izskatīja kandidātu iesniegtos pieteikumus un pārbaudīja, vai ir iesniegti sludinājumā minētie dokumenti un apliecinājumi. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, komisija vērtēja kandidātu atbilstību noteiktajām prasībām. Pēc konkursa pirmās kārtas, komisija pieņēma lēmumu uz nākamo vērtēšanas kārtu virzīt 5 atbilstošākos kandidātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis atsauks Bordāna nomināciju premjera amatam un sarunas turpinās pēc svētkiem

LETA, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna (JKP) nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc svētkiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

«Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus,» norāda Valsts prezidents.

Plānots, ka uzreiz pēc valsts svētkiem Vējonis tiksies ar partijas «KPV LV» virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) virzīto premjera amata kandidātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņu redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu, Vējonis parakstīs ceturtdien.

Prezidenta kancelejā atzina, ka Bordāns trešdien informēja Vējoni par valdības veidošanas gaitu, atzīstot, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru