Latvijai jāatrod savs attīstības ceļš un strādājot saprātīgi valsts divdesmit gadu laikā var pietuvoties Eiropas vidējam līmenim. Svarīgs ir ieguldījums izglītībā, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Sarunā ar raidījumu Dienas rīts A. Bērziņš norādīja, ka ASV viņš ticies ar cilvēkiem, kuriem «kabatā» naudas ir vairāk nekā Latvijai un viņu ieteikums esot bijis tāds, ka, lai paātrinātu valsts attīstību, Latvijai esot jāatrod savs ceļš Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

«Mums ir labi iekarota vieta, ir labas iespējas, lai izmantotu savu potenciālu. Ja mēs strādājam saprātīgi – divdesmit gadu laikā varam pietuvoties Eiropas vidējam līmenim. Es neticu, ka kādreiz būs tik laba izejas pozīcija,» sacīja prezidents.

Aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešana ir viens no risināmajiem pamatjautājumiem. «Es cenšos pētīt un atrast risinājumus, skatoties kā citas valstis rīkojas,» sacīja prezidents. Viņš minēja Singapūras piemēru, kura veidoja speciālu komisiju, kas uzklausīja dažādus viedokļus. «Viņu uzskats ir tāds, kas Latvijā der vislabāk – ieguldījums pirmskolas un augstākajā izglītībā,» sacīja A. Bērziņš.

Prezidents uzsvēra, ka, piemēram, ja cilvēks paņem kredītu, lai iegūtu augstāko izglītību, pabeidzot studijas viņš jau ir nonācis parādu jūgā. Uz jautājumu, vai šāds viedoklis nav pretrunā ar izglītības ministra Robera Ķīļa vīziju, prezidents norādīja, ka ministra pieeja esot tāda, ka tām jomām, kuras valsts uzskata par vajadzīgām, jābūt bez maksas.

A. Bērziņš norādīja, ka augstākās izglītības līmenis Latvijā ir pietiekami labs, lai cilvēki pēc tam varētu studēt citās pasaules augstskolās. «Ja mēs gribam būt stiprāki, mums jāizmanto augstākā izglītība,» uzsvēra prezidents.

Viņš arī norādīja, ka atbalstītu jebkuras valodas izmantošanu augstākajā izglītībā, kas nodrošinātu tās attīstību.

Iepriekš izskanēja vēstis, ka prezidents ierosinājis atteikties no dzīvokļu piešķiršanas eksprezidentiem. Raidījumā Dienas rīts komentējot savu rosinājumu, A. Bērziņš norādīja, ka šāda situācija radusies vēsturiski. Savukārt patlaban Valsts prezidenta kancelejas priekšlikums ir radies kā kompromiss vērojot situāciju Eiropā. «Es uzskatu, ka mēs nevaram nākotnē uzlikt saistības citiem,» sacīja prezidents.