Jaunākais izdevums

Pie pašreizējās valsts attīstības Latvijas parādu nasta ir par lielu, pārliecināts Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Mūsu parāds, kas ir apmēram 3500 eiro uz cilvēku, ir pietiekami liels, lai vismaz pie šī attīstības tempa mēs to nespētu atmaksāt,» šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Bērziņš, piebilstot, ka veidot šādu parādu uz «nākotnes pleciem», it sevišķi tik nelielā valstī kā Latvija, ir bīstami. Viņš arī uzsvēra, ka ir jāmeklē papildus veidi, kā veicināt iniciatīvu uzņemšanos iedzīvotāju vidū.

Prezidents pauda, ka parāds pats par sevi nav nekas ļauns, ja ir reāla iespēja izsniegto naudu ieguldīt valsts attīstībā. «Latvijas gadījumā, protams, parāds veidojās, lai segtu problēmas, kuras bija radušās mūsu valstī, kas reālu atdevi nedeva. Tāpēc ir jādara viss, lai valsts šādas saistības neuzņemtos un neietu uz priekšu šī situācija,» sacīja Bērziņš.

Prezidents pievērsās arī iedzīvotāju skaita problēmām, minot, ka, valstī paliekot maz cilvēku, kuri var nodrošināt attīstību, garantēt pilnu neatkarības spektru būs gandrīz neiespējami. «Ir jāveido Latvijā tāda sistēma, lai valsts būtu ne sliktāka par pārējām zemēm,» norādīja Bērziņš, piebilstot, ka ir darīts daudz, lai valsts attīstības tempu kāpinātu, ir pavērušās daudzas iespējas un jādara viss, lai tās materializētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā sasniedza 954,5 miljonus eiro

LETA, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 954,542 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk audzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu apmērs.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad maija sākumā bija 507,547 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 276,712 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,283 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% vairāk.

Vienlaikus atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.maijā bija 58,3% no kopējās parādu summas jeb 556,743 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.maijā bija atzīti parādi 291 340 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM pārstāvju neierašanās dēļ, nolemj pārcelt sēdi par Reverta likvidācijas gaitu

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 885,9 miljoni eiro

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,378 miljardi eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 893,71 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 3,2% salīdzinājumā ar marta sākumu, 320,575 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 1% mazāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,858 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī bija 68,21% no kopējās parādu summas jeb 939,964 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.aprīlī bija atzīti parādi 8,811 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 916,964 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 497,398 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 279,892 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir pieaugums par 1%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 139,675 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 59,2% no kopējās parādu summas jeb 542,545 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 248,6 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 747,463 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 304,372 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir līdzīgi kā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 160,645 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 66,3% no kopējās parādu summas jeb 803,844 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,258 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā - 1,254 miljardi eiro

LETA, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,254 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 779,098 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, 315,795 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 159,621 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.decembrī bija 64,5% no kopējās parādu summas jeb 808,494 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.decembrī bija atzīti parādi 9,252 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,296 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 825,692 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 0,1% salīdzinājumā ar februāra sākumu, 307,393 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,148 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā bija 58,7% no kopējās parādu summas jeb 760,541 miljons eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.martā bija atzīti parādi 10,075 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad marta sākumā bija atzīti parādi 750,465 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 152,667 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 597,799 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 595,669 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,13 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 756,474 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 0,9% salīdzinājumā ar maija sākumu, 304,28 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,4% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 161,909 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 64,3% no kopējās parādu summas jeb 786,733 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,371 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad jūnija sākumā bija atzīti parādi 784,362 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 167,279 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 617,084 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 616,041 miljona eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 1,042 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā aprīļa sākumā - 1,255 miljardi eiro

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 786,605 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 4,7% salīdzinājumā ar marta sākumu, 308,175 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,2% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 160,311 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī bija 61% no kopējās parādu summas jeb 765,005 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.aprīlī bija atzīti parādi 10,095 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 754,91 miljona eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 158,799 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 596,111 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 593,931 miljonu eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,18 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,13 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 672,715 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 9,6% salīdzinājumā ar augusta sākumu, 303,012 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 153,928 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,4% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī bija 65,8% no kopējās parādu summas jeb 743,635 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.septembrī bija atzīti parādi 1,838 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 1,25 miljardi eiro

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,25 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 789,567 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 3,2% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 308,662 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2% mazāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 151,41 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 67,8% no kopējās parādu summas jeb 846,746 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 9,247 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad novembra sākumā bija atzīti parādi 837,499 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 169,862 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 667,637 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 665,276 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,361 miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,36 miljardi eiro, kas ir par 0,07% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 875,45 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,5% salīdzinājumā ar decembra sākumu, 326,05 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2,2% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 158,69 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī bija 71,29% no kopējās parādu summas jeb 969,73 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.janvārī bija atzīti parādi 9,5 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,133 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 677,098 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar septembra sākumu, 301,019 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 154,592 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.oktobrī bija 66,2% no kopējās parādu summas jeb 750,465 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.oktobrī bija atzīti parādi 1,824 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 932,305 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 516,115 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,5% salīdzinājumā ar maija sākumu, 277,195 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 1,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 138,994 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 59,4% no kopējās parādu summas jeb 554,133 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 237,9 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja atlīdzības tēriņi a/s Reverta (jeb Parex bankai) netiks atšifrēti, tad bez tā, ka tiks sūtīta vēstule premjeram, veidos arī parlamentāro izmeklēšanas komisiju

Tā nosprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā bija paredzēts izskatīt a/s Reverta likvidācijas procesu un finansiālo bilanci – paveikto kopš 2017. gada novembra.

Atbildīgās komisijas deputātus pārsteidza, ka uz šī jautājuma izskatīšanu nebija ieradies neviens no Ekonomikas ministrijas vadības. Tādējādi atbildīgās komisijas sēde nenotika.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina, ka «nekādi neizdodas» saņemt pieprasīto informāciju, kas skar tieši atlīdzības. «Uz komisijas vēstuli ir saņemta plaša, tomēr nekonkrēta atbilde, kas būtībā nozīmē nevēlēšanos vai negribēšanu atbildēt pēc būtības,» skaidroja A. Bērziņš. Viņš nesaprot, kāpēc parlamentam, kuram ir uzraudzības funkcijas, netiek iesniegta pieprasītā informācija, vēl jo vairāk, ja šajā kapitālsabiedrībā īpašnieks ir valsts. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs atzina, ka valsts kapitālsabiedrībai pieder 97% akciju, taču atklāt varot to, ko varot kapitālsabiedrības, taču ne algu sarakstus. Tomēr deputātus neapmierināja dati, kas bija norādīti prezentācijā un atbildes vēstulē. A. Bērziņš norādīja, ka pieprasītā informācija tiks iegūta tik un tā: «Ir divas iespējas – Saeimas komisija rīko slēgtu sēdi vai arī tiek izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.» Šāda ziņa ir pārsteigums, jo piedāvājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju nāca no valdību veidojošās koalīcijas pārstāvētajiem, nevis opozīcijas politiķiem. «Mēs neatkāpsimies no šī jautājuma. Ja domājat, ka iziesiet sveikā, tad maldāties,» brīdināja A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādu jomā ir vajadzīgi risinājumi, lai tie nebūtu statistiski lieli cipari, no kuriem reāli piedzenamās summas ir nelielas.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes darba rezultāts, uzklausot Valsts kontroles ziņojumu par 2017. saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem. Valsts kontrole skaidro, ka kopējā nodokļu parādu dinamika ir ar pozitīvu tendenci – tie samazinās – divu gadu laikā vairāk nekā par 200 milj. eiro. Tomēr to kopējais apjoms uz šā gada 1. janvāri tāpat ir liels – vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Šāda tendence daļēji esot saistīta ar dzēsto nodokļu parādu pieaugumu.

Vienlaikus Valsts kontrole vērsa uzmanību uz to, ka ik gadu ir pieaudzis reāli piedzenamo nodokļu parādu apjoms. Visu nodokļu parādu rašanās cēloņi ir līdzīgi – nodokļu maksātāju nevēlēšanās kārtot nodokļu parādu saistības un sadarboties ar nodokļu iekasētājiem. 57% nodokļu parādu ir radušies VID veiktā audita rezultātā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš interesējās, vai nākotnē šo nodokļu parādu jautājumu varētu sakārtot līdz saprātīgam līmenim. Savu sacīto viņš pamatoja ar to, ka nodokļu parāds vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, rēķinot pret valsts nodokļu ieņēmumiem nedaudz vairāk par deviņiem miljardiem eiro, ir milzīgs. Turklāt valdība un Saeima, sastādot šā gada valsts budžetu, izmisīgi meklēja 200 milj. eiro, ko papildus piešķirt veselības aprūpei. «Būsim godīgi – to naudu nekad neiekasēs,» tā A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Andris K. Bērziņš: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp»

Anda Asere, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu «ielicis» dažos uzņēmumos, esmu gan zaudējis, gan arī vinnējis,» tā par savu pieredzi ar eņģeļinvestīcijām laikrakstam Dienas Bizness stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

«Esmu strādājis nesen dibinātos jaunuzņēmumos, tagad vairāk nodarbojos ar kompāniju attīstīšanu,» viņš piebilst.

Vaicāts, kā izsāpēt pazaudēto naudu, viņš atbild: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp. Jāpieņem, ka ne vienmēr laimēsies. Var ieguldīt projektā ar ļoti talantīgiem uzņēmējiem, bet ir dažādi iemesli, kāpēc viņiem nesanāk, – nav pareizais laiks tirgū vai kāds konkurents izdara kaut ko, kas viņiem nogriež ceļu. Sākuma fāze ir riskants posms, kad investēt.»

«Galvenie kritēriji, ko tipiski skatās tādi investori kā mēs, ir komanda, produkts vai ideja un tirgus,» atklāj Andris K. Bērziņš.

«Visvairāk fokusējamies uz komandu. Ieguldot agri, apzināmies, ka produkts mainīsies, biznesa modelis attīstīsies, tirgus mainīsies, un var gadīties, ka lieliskas iespējas pavērsies kādā tirgus nišā, kas sākumā nebija redzama. Tāpēc pats galvenais ir pietiekami strādīga, elastīga, gudra un uz sadarbību vērsta komanda, lai varētu šo sarežģīto ceļu iziet veiksmīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas uzsākta pašmāju uzņēmuma AirDog jaunākā bezpilota lidaparāta ADII jeb AirDog 2 tirdzniecība. Līdz 29. oktobrim iepriekšpārdošanā un arī pēc preču nonākšanas veikalā jaunāko latviešu radīto drona modeli Baltijas tirgū varēs iegādāties tikai interneta veikalā lattelecomveikals.lv, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Turpinot attīstīt Latvijā radīto dronu, AirDog izveidojis tehnoloģiski vēl spēcīgāku lidojošo kameru – ADII. Jaunajā modelī ieviesti vairāki uzlabojumi, lai piedāvātu dronu bezceļu riteņbraukšanas, slēpošanas, motociklu ekspedīciju un citu aktīvās atpūtas piedzīvojumu iemūžināšanai.

Jaunajā dronā iestrādāta 3D lidojuma ceļa noteikšanas funkcija, kas ļauj noteikt tā virzīšanās trajektoriju un tādejādi iepriekš paredzēt, no kādiem šķēršļiem lidaparātam būs jāizvairās. Ir uzlabots akumulatora darbības ilgums, un piedāvājumā ir video režīms, kas ļauj filmēt ne tikai darbību, bet arī gleznainus apkārtnes skatus. Tāpat kā pirmais AirDog drons, arī ADII ir pilotējams ar vadības aproci, kas lietotājam filmēšanas laikā nodrošina neierobežotas iespējas pilnīgai kustību brīvībai gan aktivitātēs uz sauszemes, gan ūdenī. Kā norāda tā ražotāji, šobrīd ADII dronam tirgū analogu konkurentu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nordigen piesaista 150 tūkstošus eiro

Anda Asere, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija Nordigen piesaistījusi 150 tūkstošus eiro investīciju no sēklas stadijas riska kapitāla kompānijas Change Ventures

Lielākā daļa finanšu tiks ieguldīta, lai veidotu spēcīgu pārdošanas komandu. Nordigen jau strādā ar vairāk nekā 30 kredītiestādēm 12 valstīs, tostarp Citadele Bank, IPF Digital un Prestamos Prima.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā darbu sācis jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā Change Ventures, kas investēs jaunuzņēmumos līdz 500 tūkstošiem eiro. Fonda sākotnējais apjoms ir 10 miljoni dolāru un fonds galvenokārt fokusējas uz trim Baltijas valstīm, kā arī jaunuzņēmumu dibinātājiem no Baltijas valstīm, kas izveidojuši kompānijas citur. Kamēr gudri eņģeļinvesotri un izaugsmes kapitāls kļūst Baltijas jaunuzņēmumiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgs un elastīgs sēklas stadijas kapitāls ar pievienoto vērtību joprojām ir maz pieejams. «Mēs vēlamies to mainīt,» iepriekš norādīja Andris K. Bērziņš, Change Ventures vadošais partneris. Fonds un tā sākotnējie investori ir bāzēti ASV, bet Change Ventures investē starptautiski. Fonda vadošais partneris ir TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš, bet fonda investīciju partneri Tallinā ir tehnoloģiju uzņēmēji Yrjö Ojasaar un Rait Ojasaar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu sākusi Jaunuzņēmumu māja

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas Universitātes bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu uzsākusi «TechHub Riga» kopstrādes telpa, kā arī citas nozares organizācijas un jaunuzņēmumi.

To vidū ir arī Latvijas Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv», nodibinājums «TechChill», nevalstiskā organizācija «Riga TechGirls», uzņēmumi «Anatomy Next», «Edurio», riska kapitāla fonds «Change Ventures» un citi.

«TechHub Riga» savā pastāvēšanas laikā meklējis vietu jaunuzņēmumu mājas attīstībai un tādu saskatījis, nesen atkārtoti apmeklējot ēku Kronvalda bulvārī 4 – pašā Rīgas centrā esošu ēku ar iespējām izveidot pasākumu un biroju telpas. «Nolēmām pielietot no jaunuzņēmumu formulas pārņemto konceptu, ko sauc «vienkāršākais ejošais produkts» un pieteicāmies uzreiz uzsākt darbību un nomāt telpas vienā ēkas spārnā,» stāsta «TechHub Riga» līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā

Anda Asere, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko darbu sācis jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā, kas investēs jaunuzņēmumos līdz 500 tūkstošiem eiro; fonda sākotnējais apjoms - 10 miljoni dolāru

Change Ventures ir sēklas stadijas riska kapitāla fonds, kas bāzēts Baltijas valstīs. Fonds galvenokārt fokusējas uz trim Baltijas valstīm, kā arī jaunuzņēmumu dibinātājiem no Baltijas valstīm, kas izveidojuši kompānijas citur. Paredzēts, ka fonds investēs līdz 500 tūkstošiem dolāru vienā jaunuzņēmumā, vairāk koncentrējoties uz bizness biznesam (B2B) un programmatūra kā pakalpojums (SaaS) uzņēmumiem.

Pēdējās dekādes laikā Baltijas valstu uzņēmēji ir pierādījuši, ka Skype gadījums nebija anomālija, norāda Change Ventures. Veiksmīgi nākamās paaudzes jaunuzņēmumi – TransferWise, Pipedrive, Infogr.am, Vinted un daudzi citi ir pierādījuši trīs Baltijas valstis kā tehnoloģiju spēkstacijas. Tomēr, kamēr gudri eņģeļinvesotri un izaugsmes kapitāls kļūst Baltijas jaunuzņēmumiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgs un elastīgs sēklas stadijas kapitāls ar pievienoto vērtību jopprjām ir maz pieejams. «Mēs vēlamies to mainīt,» teic Andris K. Bērziņš, Change Ventures vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem jau no 2021. gada varētu būt iespēja atbrīvoties no parādsaistībām 2000 līdz 5000 eiro apjomā, bet vajadzēs apgūt finanšu pratību un pildīt saistības, citādāk parādi atjaunosies.

To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātā un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā septiņu likumprojektu pakete – Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, Notariāta likumā, likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

DB aptaujātajiem ir daudz jautājumu, un gaidāmas diskusijas. Mazo parādu kreditoriem ir jautājumi par to, kāpēc uz viņu rēķina būtu jānoraksta kādi parādi, un arī, kā šāda atbrīvošana no parādiem ietekmēs šos cilvēkus un vai šis pasākums neizvērtīsies par stimulatoru jaunu parādu radīšanai. Ir jautājumi par to, kādiem parādniekiem varētu tikt dota iespēja atbrīvoties no parādiem. Piemēram, vai tas attieksies uz studentu, kurš saņēmis studiju kredītu, vai situāciju, kad cilvēks aizņēmies no citas fiziskas personas 2000 eiro un nevēlas (nespēj) atmaksāt parādu. Vai tas ir domāts sabiedrības daļai, kuri ir tā dēvēto ātro kredītu ņēmēji? Valda uzskats, ka šādi var veicināt tiesisko nihilismu – nepildīt uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru