Jaunākais izdevums

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Koncernam Latvijas dzelzceļš viņš ieteic mazināt administrāciju, Rail Baltica projektā atklājis kavēšanos par vairākiem gadiem, bet par finansējumu vietējo ceļu sakārtošanai J.Vitenbergs paredz vienu no galvenajām Satiksmes ministrijas cīņām šajā budžetā.

Fragments no intervijas

Finanšu ministrija pērn informatīvajā ziņojumā norāda uz vispārējās valdības komersantu bilancēm ar negatīvu zīmi. Starp tiem parādās arī AS Pasažieru vilciens. Ko tas praktiski nozīmē - kapitālsabiedrība šogad būs papildus jāatbalsta?

Ar Pasažieru vilciena bilancēm vēl neesmu iepazinies, bet, runājot gan par autobusu, gan vilcienu pārvadājumiem, jāsaka, ka pasažieru skaits nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tā ir galvenā problēma. Kritums ir ievērojams, un valstij ir jānodrošina pasažieru pārvadājumi visā Latvijā, kas nozīmē dotācijas. Pieņemu, ka vairumā gadījumu, ja mēs nedotētu pārvadājumus, komersanti pārtrauktu pārvadājumus un sabiedriskā transporta nebūtu.

Autotransporta direkcija izmaksā šīs biļešu kompensācijas, un tās budžetā prasa Satiksmes ministrija. Jau vēsturiski ir izveidojies tā, ka pamatbudžetā dotācijas tiek ieplānotas ar iztrūkumu un gada beigās nauda ir jāprasa papildus. Kā būs šogad? Vai nav iespējams jau uzreiz paredzēt vajadzīgo naudu pasažieru pārvadājumu dotācijām?

Tā tiešām ir bijusi ierasta kārtība - iedot budžeta bāzē mazāk, nekā nepieciešams. Satiksmes ministrija gada vidū dodas uz Ministru kabinetu un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa papildu naudu. Tas ir sarežģīts vingrinājums šā gada budžeta veidošanā. Dzirdot to, ko saka Finanšu ministrija par fiskālās disciplīnas nepieciešamību, pieņemu, ka šī ierastā kārtība varētu tikt apgrūtināta. Proti, gada vidū nav īsti, no kurienes naudu paņemt! Šobrīd budžeta sarunās jau esmu norādījis, ka pasažieru pārvadājumi nav ne ministra, ne Satiksmes ministrijas kāda īpaša prioritāte vai untums, bet gan valstiskas nozīmes ikdienas vajadzība. Tieši šobrīd cīnāmies par to, lai budžeta bāzē nauda biļešu kompensācijām būtu pietiekama. Saprotams, ka degvielas cenas ir augušas un vajadzēs vairāk naudas.

Paralēli dotācijām pasažieru pārvadājumiem ir arī runas par maršrutu tīkla samazināšanu, kas ik gadu notiek. Kur ir tā robeža, kad samazināt vairs nav iespējams? Vai ticat, ka mazapdzīvotajās teritorijās taps cita tipa pakalpojumi, piemēram, taksometri pēc pieprasījuma?

Tieši šobrīd budžeta veidošanas sarunās arī ir izskanējuši priekšlikumi, ka reti apdzīvotos apgabalos varētu braukt ar transportu pēc izsaukuma. Es neesmu dzirdējis, ka šāda kārtība labi darbotos un būtu dzīvotspējīga. Kolēģi saka, ka Latgales pierobežā šāds pakalpojums ir, tomēr neesmu iepazinies un nevaru patlaban pateikt, vai prakse būtu kopējama. Tas ir diezgan neparedzami, cik cilvēku kurās dienās gribēs braukt. Drīzumā tiekos ar Autotransporta direkcijas vadību, lai pārrunātu maršruta tīkla pārklājumu. Ir skaidrs, ka sabiedriskajam transportam pēc būtības ir jēga, ja tas ir regulārs.

Visu rakstu lasiet 10.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu reforma Latvijā ir jāturpina, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministra amatam izvirzītais Jānis Vitenbergs (NA).

"Skaidrs, ka ostu reforma ir jāturpina. Ir jāmaina pārvaldības modelis, jāpadara tas mūsdienīgs, sekojot virknei Eiropas lielo ostu piemēram," teica J.Vitenbergs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka turpmākajās diskusijās ir jāiesaista arī pašvaldības un uzņēmēji.

J.Vitenbergs arī atzina, ka uz ostu reformu skatās no saimnieciskās puses, proti, viņu interesē, kādas varētu būt iespējas palielināt pārkrauto kravu apmēru Latvijas ostās.

"Mēs noteikti virzīsim ostu reformu, bet es neizslēdzu, ka tajā varētu būt zināmas izmaiņas," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 27.aprīlī stājās spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredzēja būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostu pārvaldības reforma ir aizkavējusies un paredzētajā termiņā, kas ir šā gada beigas, netiks pabeigta, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Šī ostu reforma ir aizkavējusies," teica ministrs, piebilstot, ka noteiktajā termiņā reformu nebūs iespējams īstenot vairāku faktoru dēļ.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, Ventspils gadījumā process ir sākts, taču tas nenorit tik ātri, jo, lai pārņemtu saistības, aktīvu patiesās vērtības noskaidrošanai, ir jāveic inventarizācija, kā arī ir neskaidrības ar darbinieku pārcelšanu no vienas struktūras uz otru.

Vitenbergs arī atzīmēja, ka tuvākajā laikā būs jāsaprot "klupšanas akmeņi" un, cik tad ilgs laiks būs nepieciešams, lai reformu īstenotu.

Kas slēpjas aiz steidzīgās ostu reformas? 

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un...

Vienlaikus ministrs norādīja, ka situācija ar pārkrautajām kravām Latvijas ostās šogad izskatās gana laba salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču pārkrauto kravu apmērs ir būtiski mazāks nekā "ziedu laikos".

"Pozitīvi, ka kāpums ir bijis. Ceru, ka arī turpmāk nebūs kādi smagi kritieni, ka būs stabili rādītāji," teica Vitenbergs, paužot cerību, ka ostas atradīs arī iespējas strādāt jaunos virzienos, lai rādītājus uzlabotu.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 27.aprīlī stājās spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredzēja būtiski reformēt ostu pārvaldību. Tostarp līdz šā gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes.

Tāpat ziņots, ka Saeima trešdien, 14.decembrī, apstiprināja Krišjāņa Kariņa (JV) otro valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līgumi ar trim kartelī iesaistītajiem pārvadātājiem būtu jāpārtrauc

Db.lv, 20.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē iespēja pārtraukt līgumus ar trim kartelī iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Domāju, ka ir jāizskata arī iespēja, ka šiem komersantiem jau esošie, noslēgtie līgumi būtu jāpārtrauc. Ja tam būs juridisks pamats esošajā regulējumā, tad noteikti šādu soli vajadzētu spert," sacīja Vitenbergs, komentējot Konkurences padomes (KP) lēmumu par kopumā 1,975 miljonu eiro soda naudas piemērošanu AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" par aizliegtu vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

Viņš arī norādīja, ka konstatētais pārkāpums ir smags un šis nav arī pirmais KP paziņojums par karteli Latvijā, tādējādi ir jābūt mācībai. "Domāju, ka te vajadzētu būt rūgtai mācībai gan šiem komersantiem, gan arī citām nozarēm," teica satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmajiem Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem ir jāsāk kursēt līdz gada beigām, otrdien pēc tikšanās ar "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" vadību žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Līdz gada beigām vilcieniem ir jāsāk kursēt pa Latvijas sliedēm," teica ministrs.

Vitenbergs arī norādīja, ka kopumā Čehijas uzņēmums piegādās 32 elektrovilcienus, taču "Škoda Vagonka" novērtējums par kara ietekmi uz projektu ir pavirzījis deviņu vilcienu piegādi līdz nākamā gada jūnijam.

Vienlaikus "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs sacīja, ka līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" tiks piegādāti 23 elektrovilcieni.

Tāpat viņš minēja, lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas piepilsētas vilcienu ražošanai, šim darbam algojot 200 darbinieku. Papildu daļa montāžas notiek Latvijā, kurā strādā gan darbinieki no Čehijas, gan kolēģi no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir rast kompromisu, lai 2024.gadā varētu saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem, dārzeņiem un ogām, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Arī Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka laika vēl ir pietiekami daudz, budžets vēl nav iesniegts Saeimā, un tā kā runa ir par esošās likmes saglabāšanu un nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, samazinātās PVN likmes saglabāšana vēl ir iespējama.

Vienlaikus, skaidrojot, kāpēc Nacionālās apvienība (NA) ceturtdien Saeimā rosināja saglabāt samazināto PVN, lai gan pavasarī līdzīgu priekšlikumu no ZZS noraidīja, Vitenbergs norādīja, ka, esot koalīcijā, svarīgas ir iekšējās attiecības. NA budžeta sarunās plānoja par samazināto PVN runāt.

Savukārt Rokpelnis, skaidrojot ZZS Saeimas frakcijas lēmumu atturēties no balsojuma par NA rosinājumu, norādīja, ka tā bija populistiska metode. Viņš skaidroja, ka ZZS pozīcija nav mainījusies attiecībā pret samazināto PVN, bet ir jāņem vērā iestrādes budžetā. Tāpat viņš uzvēra, ka deputātu balsojums ir viena lieta, ko vērtēt, bet jāņem vērā arī tehnika un procesu virzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi

Db.lv, 28.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Vitenbergs norāda, ka nav pret elektrauto iekļaušanu uzņēmuma autoparkos, bet nesot saprotams, kāpēc ir jāiegādājas luksusa klases elektroauto, kas katra izmaksājot teju 100 000 eiro, īpaši laikā, kad sabiedrība kopumā piedzīvo finansiālas grūtības.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Ministrijā norāda, ka "airBaltic" pagājušajā gada sākumā noslēdzis līgumu par 12 elektroauto iegādi. Uzņēmums to pamato ar ilgtspējas mērķiem, panākot nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas daudzumu līdz 2050.gadam.

Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt šogad augustā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Augustā šie vilcieni varētu sākt kursēt," teica ministrs.

Vienlaikus Vitenbergs pieļāva, ka pirmie jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu kursēt Tukuma līnijā, jo šajā līnijā jau virknē staciju peroni ir nepieciešamajā augstumā.

FOTO: Ar grafiti apķēpāts jaunais elektrovilciens 

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens....

Jau ziņots, ka elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Līdz šim Latvijā ir nogādāti deviņi elektrovilcienu sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais - jūlijā, trešais - oktobrī, ceturtais - novembrī, piektais - decembrī, sestais - šogad janvārī, septītais un astotais - februārī, bet devītais - martā.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiek uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiek uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu veikt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus.

Šogad martā četri no atvestajiem vilcieniem tika testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle, tostarp trīs no tiem devās izmēģinājuma braucienos tukši, bet ceturtais - piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi - gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Piektajam, sestajam, septītajam un astotajam elektrovilcienam martā tika veikti iestatīšanas darbi.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.

Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, tostarp 23 no pavisam 32 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atkāpjas ATD valdes priekšsēdētājs Godiņš un valdes loceklis Jaunups

Db.lv, LETA, 21.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Pēc raidījumā minētā, maksimālais līgumsods par katra vilciena piegādes kavēšanu ir 10% no vilciena cenas. Tādējādi LTV aprēķini liecina, ka atbilstoši spēkā esošajam grafikam "Pasažieru vilcienam" būtu tiesības prasīt "Škoda" maksāt līgumsodu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis norādījis, ka līgumsodu maksāt prasīs, taču summa būs atkarīga no tā, kā abi uzņēmumi vienosies "nomērīt" kara ietekmi. Par cik kavējuma dienām sodu samazināt, šobrīd spriež kompāniju juristi.

""Škoda" ir piesaistījusi savu juridisko konsultantu, kurš ir sagatavojis oficiālo ziņojumu, kur ir aprēķina metodoloģija. Viņas ir dažādas, jo ir dažādas ietekmes - viens ir transports, laboratoriju [pieejamības] ietekmes. Tad tiek skatīts, kuras mēs varam atzīt. To skatās mūsu juristi," atbildēja Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24. februārī, izrādot atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru, Latvijas ostas savas bākas izgaismos Ukrainas karoga krāsās.

Reizē ar šo atbalstu tiek izrādīta solidaritāte arī Ukrainas Valsts hidrogrāfijas dienestam, kas Krievijas plaša mēroga militārās agresijas laikā darījis visu iespējamo, lai turpinātu savu darbību, rādot kuģiem pareizo ceļu un gādājot, lai brauciens būtu drošs.

Gar Latvijas piekrasti ir izvietotas 19 bākas, un izgaismotas tiks visas tās, kurām tehniski paredzēta šāda iespēja: Liepājas, Ovīšu, Mērsraga, Daugavgrīvas bāka un bākas tornis pie pārvaldes ēkas Rīgā. Rīgas brīvosta izgaismojumu saglabās arī brīvdienās.

“Ir pagājis gads kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā. Krievijas nežēlība ir prātam neaptverama, un mūsu uzdevums ir visos veidos sniegt atbalstu Ukrainai līdz pilnīgai tās uzvarai pār šo teroristisko valsti. Ukraina pasaules līmenī ir kļuvusi par simbolu gaismai, kas cīnās ar tumsu. Lai bākas jūrā, kas izgaismotas Ukrainas karoga krāsās, palīdz uzveikt tumsu un rāda ukraiņu tautai ceļu uz uzvaru pār ienaidnieku!” simbolisko atbalstu iezīmē satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.

“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" 14.jūlijā atklāts heliports jeb helikopteru nosēšanās laukums.

Heliports un ar to saistītās jaunās lidojumu procedūras esot ilgtermiņa ieguldījums lidostas infrastruktūrā, kas nodrošināšot kvalitatīvākus pakalpojumus, tostarp arī valsts, civilās aizsardzības un katastrofu medicīnas vajadzībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,3 miljoni eiro, no tiem 85 % veido Kohēzijas fonda finansējums, bet atlikušo summu – lidostas “Rīga” līdzfinansējums.

Atklāšanas ceremonijā pirmo gaisa kuģi - Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku helikopteru - sagaidīja lidostas "Rīga" vadība, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) un aicinātie viesi no "Latvijas Gaisa satiksmes", NBS, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un citām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 14.decembrī apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.

Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums - 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.

Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā".

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas “Rīga” pasažieru reģistrācijas zālē no trešdienas, 30. augusta, aplūkojama leģendārā latviešu aviokonstruktora, rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša 1937. gadā konstruētās lidmašīnas I–12 replika.

I–12 ir viena no slavenākajām Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā Pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs un guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur vairākus gadus strādāja par konstruktoru uzņēmumā “Messerschmitt” Bavārijā, Irbītis no 1950. līdz 1970. gadam bija Kanādas lielākā aviācijas uzņēmuma “Canadair” vecākais inženieris. Par šajā laikā radīto vertikālās pacelšanās lidmašīnu “V-STOL CL-84” viņš 1970. gadā saņēmis prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

Mūža laikā Irbītis radījis 20 lidmašīnu modeļus un pasaules aviācijas vēsturē paliek ar vairākiem Kanādā reģistrētiem patentiem un daudzām publikācijām. Turklāt Irbītis ir arī VEF slaveno radiouztvērēju masveida ražošanas procesa un paša VEF logotipa autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 10.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija pērn neizmantoja iespēju iegādāties lētāku sašķidrināto dabasgāzi no ASV

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" investējusi 5,5 miljonus eiro, papildinot autoparku ar 340 jaunām "Toyota Yaris Cross" automašīnām, informē uzņēmumā.

Investīciju summā ietilpst vieglo pasažieru automašīnu pilna servisa noma uz pieciem gadiem, tostarp tehniskās apkopes un apskates, remonti, riepu nomaiņa un OCTA un KASKO apdrošināšana visā nomas periodā.

Pastnieku dienesta automašīnu pilna servisa nomu uz pieciem gadiem, uzvarot "Latvijas pasta" izsludinātajā iepirkumā, nodrošinās SIA "Pilna servisa līzings".

Jaunās automašīnas būs pieejamas pastniekiem teritorijās, kurās tiek nodrošināta universālā pasta pakalpojuma sniegšana klientu dzīvesvietās, lai varētu efektīvāk piegādāt sūtījumus.

Vienlaikus "Latvijas pastā" uzsvēra, ka šis ir tikai viens no soļiem, ko uzņēmums īstenojis ilgtspējas jomā. Uzņēmums plāno izveidot saules paneļu parku ar kopējo jaudu 110 kilovatu, kā arī 2023.gadā plānota kravas furgonu iegāde. Daļa no iepirkumā iekļautajiem auto būs elektroauto, kas tiks izmantoti pasta sūtījumu piegādei. Tāpat uzņēmumā tiek attīstīts elektrovelosipēdu projekts pastniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru