Jaunākais izdevums

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Koncernam Latvijas dzelzceļš viņš ieteic mazināt administrāciju, Rail Baltica projektā atklājis kavēšanos par vairākiem gadiem, bet par finansējumu vietējo ceļu sakārtošanai J.Vitenbergs paredz vienu no galvenajām Satiksmes ministrijas cīņām šajā budžetā.

Fragments no intervijas

Finanšu ministrija pērn informatīvajā ziņojumā norāda uz vispārējās valdības komersantu bilancēm ar negatīvu zīmi. Starp tiem parādās arī AS Pasažieru vilciens. Ko tas praktiski nozīmē - kapitālsabiedrība šogad būs papildus jāatbalsta?

Ar Pasažieru vilciena bilancēm vēl neesmu iepazinies, bet, runājot gan par autobusu, gan vilcienu pārvadājumiem, jāsaka, ka pasažieru skaits nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tā ir galvenā problēma. Kritums ir ievērojams, un valstij ir jānodrošina pasažieru pārvadājumi visā Latvijā, kas nozīmē dotācijas. Pieņemu, ka vairumā gadījumu, ja mēs nedotētu pārvadājumus, komersanti pārtrauktu pārvadājumus un sabiedriskā transporta nebūtu.

Autotransporta direkcija izmaksā šīs biļešu kompensācijas, un tās budžetā prasa Satiksmes ministrija. Jau vēsturiski ir izveidojies tā, ka pamatbudžetā dotācijas tiek ieplānotas ar iztrūkumu un gada beigās nauda ir jāprasa papildus. Kā būs šogad? Vai nav iespējams jau uzreiz paredzēt vajadzīgo naudu pasažieru pārvadājumu dotācijām?

Tā tiešām ir bijusi ierasta kārtība - iedot budžeta bāzē mazāk, nekā nepieciešams. Satiksmes ministrija gada vidū dodas uz Ministru kabinetu un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa papildu naudu. Tas ir sarežģīts vingrinājums šā gada budžeta veidošanā. Dzirdot to, ko saka Finanšu ministrija par fiskālās disciplīnas nepieciešamību, pieņemu, ka šī ierastā kārtība varētu tikt apgrūtināta. Proti, gada vidū nav īsti, no kurienes naudu paņemt! Šobrīd budžeta sarunās jau esmu norādījis, ka pasažieru pārvadājumi nav ne ministra, ne Satiksmes ministrijas kāda īpaša prioritāte vai untums, bet gan valstiskas nozīmes ikdienas vajadzība. Tieši šobrīd cīnāmies par to, lai budžeta bāzē nauda biļešu kompensācijām būtu pietiekama. Saprotams, ka degvielas cenas ir augušas un vajadzēs vairāk naudas.

Paralēli dotācijām pasažieru pārvadājumiem ir arī runas par maršrutu tīkla samazināšanu, kas ik gadu notiek. Kur ir tā robeža, kad samazināt vairs nav iespējams? Vai ticat, ka mazapdzīvotajās teritorijās taps cita tipa pakalpojumi, piemēram, taksometri pēc pieprasījuma?

Tieši šobrīd budžeta veidošanas sarunās arī ir izskanējuši priekšlikumi, ka reti apdzīvotos apgabalos varētu braukt ar transportu pēc izsaukuma. Es neesmu dzirdējis, ka šāda kārtība labi darbotos un būtu dzīvotspējīga. Kolēģi saka, ka Latgales pierobežā šāds pakalpojums ir, tomēr neesmu iepazinies un nevaru patlaban pateikt, vai prakse būtu kopējama. Tas ir diezgan neparedzami, cik cilvēku kurās dienās gribēs braukt. Drīzumā tiekos ar Autotransporta direkcijas vadību, lai pārrunātu maršruta tīkla pārklājumu. Ir skaidrs, ka sabiedriskajam transportam pēc būtības ir jēga, ja tas ir regulārs.

Visu rakstu lasiet 10.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu reforma Latvijā ir jāturpina, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministra amatam izvirzītais Jānis Vitenbergs (NA).

"Skaidrs, ka ostu reforma ir jāturpina. Ir jāmaina pārvaldības modelis, jāpadara tas mūsdienīgs, sekojot virknei Eiropas lielo ostu piemēram," teica J.Vitenbergs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka turpmākajās diskusijās ir jāiesaista arī pašvaldības un uzņēmēji.

J.Vitenbergs arī atzina, ka uz ostu reformu skatās no saimnieciskās puses, proti, viņu interesē, kādas varētu būt iespējas palielināt pārkrauto kravu apmēru Latvijas ostās.

"Mēs noteikti virzīsim ostu reformu, bet es neizslēdzu, ka tajā varētu būt zināmas izmaiņas," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 27.aprīlī stājās spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredzēja būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostu pārvaldības reforma ir aizkavējusies un paredzētajā termiņā, kas ir šā gada beigas, netiks pabeigta, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Šī ostu reforma ir aizkavējusies," teica ministrs, piebilstot, ka noteiktajā termiņā reformu nebūs iespējams īstenot vairāku faktoru dēļ.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, Ventspils gadījumā process ir sākts, taču tas nenorit tik ātri, jo, lai pārņemtu saistības, aktīvu patiesās vērtības noskaidrošanai, ir jāveic inventarizācija, kā arī ir neskaidrības ar darbinieku pārcelšanu no vienas struktūras uz otru.

Vitenbergs arī atzīmēja, ka tuvākajā laikā būs jāsaprot "klupšanas akmeņi" un, cik tad ilgs laiks būs nepieciešams, lai reformu īstenotu.

Kas slēpjas aiz steidzīgās ostu reformas? 

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un...

Vienlaikus ministrs norādīja, ka situācija ar pārkrautajām kravām Latvijas ostās šogad izskatās gana laba salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču pārkrauto kravu apmērs ir būtiski mazāks nekā "ziedu laikos".

"Pozitīvi, ka kāpums ir bijis. Ceru, ka arī turpmāk nebūs kādi smagi kritieni, ka būs stabili rādītāji," teica Vitenbergs, paužot cerību, ka ostas atradīs arī iespējas strādāt jaunos virzienos, lai rādītājus uzlabotu.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 27.aprīlī stājās spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredzēja būtiski reformēt ostu pārvaldību. Tostarp līdz šā gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes.

Tāpat ziņots, ka Saeima trešdien, 14.decembrī, apstiprināja Krišjāņa Kariņa (JV) otro valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līgumi ar trim kartelī iesaistītajiem pārvadātājiem būtu jāpārtrauc

Db.lv, 20.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāvērtē iespēja pārtraukt līgumus ar trim kartelī iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Domāju, ka ir jāizskata arī iespēja, ka šiem komersantiem jau esošie, noslēgtie līgumi būtu jāpārtrauc. Ja tam būs juridisks pamats esošajā regulējumā, tad noteikti šādu soli vajadzētu spert," sacīja Vitenbergs, komentējot Konkurences padomes (KP) lēmumu par kopumā 1,975 miljonu eiro soda naudas piemērošanu AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" par aizliegtu vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

Viņš arī norādīja, ka konstatētais pārkāpums ir smags un šis nav arī pirmais KP paziņojums par karteli Latvijā, tādējādi ir jābūt mācībai. "Domāju, ka te vajadzētu būt rūgtai mācībai gan šiem komersantiem, gan arī citām nozarēm," teica satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 10.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 14.decembrī apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.

Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums - 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.

Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā".

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru