Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Valsts sekretāru sanāksmē Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu «Par bezpeļņas organizācijas valsts a/s «Privatizācijas aģentūra» funkciju nodošanu». Rīkojuma projekts paredz akceptēt institūciju sarakstu, kurām tiek nodotas noteiktas Privatizācijas aģentūra funkcijas,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Paredzēts, ka bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Attīstības aģentūra» tiek nodotas: šādas likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» paredzētās funkcijas: valsts kapitāla daļu, kas pieder valstij statūtsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls, privatizācija; valsts statūtsabiedrību privatizācija; valsts uzņēmumu privatizācija; valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu maksājumu kapitalizācija; privatizēto valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumu (privatizācijas projektu un privatizācijas konkursa noteikumu), pirkuma līgumu un citu ar tiem saistīto dokumentu izpildes kontrole un lēmumu pieņemšana par konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu; valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu (naudas, privatizācijas sertifikātu) administrēšana. Likumā «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» paredzētās funkcijas: maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību maksātnespējas procesa administrators; maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību kreditoru sapulce; maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kreditors gadījumos, kad Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos ir apmierinājusi maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumus. Likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» paredzētās funkcijas: valsts kapitāla daļu atsavināšana; Komerclikuma 191.pantā paredzēto bezmantinieka kapitāla daļu atsavināšana; nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu atsavināšana. Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirto naudas līdzekļu saņemšana no šo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību administratoriem. Valsts akciju sabiedrībai «Valsts nekustamā īpašuma aģentūra» tiek nodotas: šādas likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» paredzētās funkcijas: ēku, būvju un citas valsts mantas privatizācija; zemesgabalu privatizācija. Likumā «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» paredzētās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas vērtību aprēķināšanas un kompensācijai piešķiramo privatizācijas sertifikātu daudzuma noteikšanas funkcijas. Ekonomikas ministrijai tiek nodota - likumā «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» paredzēto lēmumu par bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas vai atzīšanas veidu pieņemšanas funkcija,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

AS Latvijas valsts meži sadarbībā ar labo darbu veikalu Otrā elpa un Latvijas Samariešu apvienību uzsāk akciju Nemēslo mežā! Padari lieko noderīgu!, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju šogad īpaši padomāt par iespēju dot «otro elpu» lietām, kuras citādi nonāktu miskastē vai pat mežā.

Kā informē organizatori, akcijas laikā kampaņas Nemēslo mežā! galvenais varonis Cūkmens pievērsīs uzmanību lietu «otrās dzīves» potenciālam un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanai, organizējot Tirgutūri pa 10 Latvijas lielāko pilsētu tirgiem un aicinot iedzīvotājus ziedot sev vairs nederīgas, taču sadzīvē vēl izmantojamas lietas, piešķirot tām «otro elpu».

Tirgutūrē ikvienam būšot iespēja uzklausīt padomus, piedalīties Otrās elpas radošajās darbnīcās, kā arī ziedot dažādas funkcionālas, tīras un kvalitatīvas lietas, ko Latviešu Samariešu apvienība nogādās uz sociālās aprūpes centriem visā Latvijā. Pilsētu tirgus laukumos darbosies arī labo darbu veikala Otrā elpa labdarības tirdziņš. Visi tirdziņā savāktie līdzekļi tiks piešķirti Latvijas Astmas un alerģijas biedrībai ar astmu un dažādām alerģijām slimo bērnu rehabilitācijas nometnes-ārstniecības kursa organizēšanai vasaras beigās Baltezera sanatorijā.

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.

To intervijā Nozare.lv atzinis Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.

Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.

Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.

Privatizācijā ir bijušas situācijas, kad, izsolē nosolot augstāko cenu, pats solītājs galu galā nav spējīgs samaksāt uzskrūvēto cenu, kā, piemēram, gadījumā ar Rīgas vagonu rūpnīcas pirmo privatizētāju. Bez tam Privatizācijas aģentūras Kontroles departamenta direktors A. Freibergs nenoliedz, ka ir bijuši gadījumi, kad, lai akciju kontrolpakates pircējs samaksātu nosolīto cenu, tūlīt tika ieķīlātas iegūstamās uzņēmuma akcijas un ar aizņemto naudu samaksāts par pirkumu vai arī šis pirkums apmaksāts, izņemot no konkrētā uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus. Pēc A. Freiberga domām šādi gadījumi nevis uzlaboja privatizētā rūpnieka stāvokli, bet gan tikai pasliktināja, jo īpašniekam ne tikai nebija naudas, ko ieguldīt nopirktajā ražotnē, bet arī šai rūpnīcai bija jāatpelna kontrolpaketes īpašnieka parādi. Jāņem vērā, ka lielākajai daļai Latvijā tobrīd esošo biznesmeņu vēl nebija uzkrāts kapitāls, kuru varētu izmantot privatizācijā vai arī ieguldīt nopirkto uzņēmumu attīstībā. Tāpēc, viņaprāt, daudz labāk pašiem privatizētajiem uzņēmumiem būtu bijis, ja jaunais īpašnieks nosolīto naudu būtu nevis samaksājis valstij, bet gan ieguldījis uzņēmumā, it īpaši, ņemot vērā situāciju, ka daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, tomēr bija tehnoloģiski atpalikuši no attīstīto valstu analogām ražotnēm. Bez tam ir bijuši piemēri, kad tika privatizētas rūpnīcas, lai tās pēc kāda brītiņa izdevīgāk pārdotu tālāk. Tomēr, pēc A. Freiberga, minētais modelis ir labāks nekā gadījumos, kad uzņēmums tika privatizēts tikai tāpēc, lai no tā izņemtu naudu — apgrozāmos līdzekļus, kā arī preces vai vēl vairāk ieķīlājot rūpnīcu paņemtos kredītus un pašiem jauniem saimnieki pazūdot. Lai arī, pēc A. Freiberga domām, bija cerēts, ka ārzemnieki daudz aktīvāk piedalīsies Latvijas uzņēmumu privatizācijā, tomēr jāņem vērā, ka katrai valstij ir savi apstākļi un specifika, kurā ārzemju biznesmeņi ne vienmēr iedzīvojas, turklāt katram Latvijas novadam vēl ir sava specifika, kas vēl vairāk apgrūtina šo procesu. Tā kā lielai daļai privatizēto ražotņu bija arī nodokļu parādi, tad arī tikai no pašiem jaunajiem īpašniekiem, bija atkarīgs vai šie parādi tiek kapitalizēti vai arī — labākajā gadījumā — norakstīti, jo Privatizācijas aģentūras kompetencē nebija sniegt valsts atbalstu, skaidro A. Freibergs. Viņš gan atzīst, ka labāk ir kapitalizēt nodokļu parādus, nekā uzņēmumu likvidēt un izpārdot pa daļām, jo šāda procesa rezultātā visbiežāk ražošanu atsākt šajā ražotnē vairs neizdodoties. Rūpniecības privatizācijā un arī izaugsmē grūtības, sagādājis fakts, ka Latvijā var saražot labas kvalitātes preces, taču to ražošanas izmaksas ir nekonkurētspējīgas salīdzinājumā ar analogām precēm, kuras ražotas, piemēram, Ķīnā. Turklāt lētākas preces nekā Latvijā ražo arī Krievijā. Pircējiem ir vajadzīgas preces, kuras nav īpaši dārgas, bet ir ar labu kvalitāti, un visbiežāk patērētājiem nevajag augstas kvalitātes preces par ļoti augstu cenu. Tāpēc arī daudzi Latvijas ražotāji, pēc A. Freiberga domām, rāda salīdzinoši viduvējus finansiālās darbības rezultātus. Turklāt daudzkārt rūpniekiem Latvijā pašreiz esošā nodokļu nasta ir par smagu, jo nereti tie, kuri samaksā visus paredzētos nodokļus noteiktajos apmēros, ir spiesti dzīvot ar tukšu vēderu vai arī bankrotēt.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

«Manuprāt, skujkoku zāģbalķu cenas jau ir atgriezušas bijušajos augstumos,» secina kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Viņaprāt pašreizējām skujkoku zāģbaļķu cenām vairs nevajadzētu pieaugt, jo kāpumam nav objektīvu iemeslu. J. Menniks gan atzīst, ka lielā mērā skujkoku zāģbaļku cenas būs atkarīgas no tā ko darīs tās nelielās kokzāģētavas, kuras, pateicoties vētras radītajam zāģbaļķu cenu kritumam, ieguva otro elpu. «Līdz nākošā gada vasarai varētu arī nekas nemainīties, jo pieaugošās baļķu cenas stimulēs mežu īpašniekus un valdītājus doties mežā un cirst, taču pēc tam izkristalizēsies, kuri no otro elpu guvušajiem paliks zāģēšanas biznesā un kuri ne,» domā J. Menniks. Viņš atgādina, ka Swedwood Latvia, izmantojot iepriekšējo gadu pieredzi, šā gada februārī ir «iesaldējusi» zāģbaļķus, ko izmantoja kā rezervi, kas gan nav bezgalīga. J. Menniks atgādina, ka skujkoku mehāniskās pārstrādes jaudas pārsniedz Latvijā ik gadus iegūstamo resursu daudzumu, tāpēc bez importa neiztikt.

Mūsdienās jaunajam uzņēmējam nepietiek ar labu ideju - laba tirgus izpratne, kontakti, spēja pārliecināt, kā arī neatlaidība ir tās īpašības un prasmes, kuras nepieciešamas, lai ideju pārvērstu par veiksmīgu biznesu. Sarunā ar SIA AW Latvia valdes locekli Initu Bendzuli uzzinājām par to, ka biznesu neatstāt tikai idejas līmenī nav nemaz tik sarežģīti – galvenais ir uzņēmība un drosme.

Kas jūs esat – pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā specifiku utt.!

Uzņēmums SIA AW Latvia nodarbojas ar nestandarta, Latvijā pagaidām vēl maz zināmo antīka koka apstrādi un unikālu izstrādājumu ražošanu. Sekojot pasaules tendencēm interjera dizainā un arvien augošajam pieprasījumam pēc senajiem kokmateriāliem, tika radītas divas preču zīmes:

- ar zīmolu Antique Wood tiek ražotas mēbeles un galdniecības izstrādājumi no vismaz 100 un vairāk gadus veca kokmateriāla;

- zīmols Wooden Wall Design reprezentē dekoratīvo sienu apšuvumu. Koka apdares paneļi ir inovatīvs produkts ar augošu pieprasījumu gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Lai gan lēmums par valsts uzņēmumu privatizāciju ir katras valdības ziņā, kopumā šis process ekonomikā var radīt pozitīvu efektu, norāda Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks.

Tomēr komentēt valsts uzņēmumu privatizēšanu vai pārdošanu Latvijā viņš izvairījās.

Privatizācija daudziem iepriekš valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem ir palīdzējusi modernizēties un padarīt darbu efektīvāku, tomēr lēmums par to, vai privatizēt valsts uzņēmumus, ir jāpieņem Latvijas valdībai, viņš uzskata.

Privatizācija ļauj ieviest jaunas tehnoloģijas un tā ir daļa no Centrālās un Austumeiropas valstu atkopšanās stratēģijām. Tomēr katras valsts pieeja šim jautājumam ir atšķirīga, kas ir atkarīga no nozares un vispārējā ekonomiskā klimata. Tomēr šis jautājums ir katras valdības dienaskārtībā.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds norāda, ka visumā tekstilrūpniecība dažādos transformācijas procesos, tai skaitā privatizācijā, ir cietusi mazāk nekā citas sfēras, piemēram, ķīmijas un mašīnbūves sfēra. Lai arī kopumā tekstiluzņēmumu privatizāciju var vērtēt kā normālu, jo 70 % tekstiluzņēmumu privatizāciju var uzskatīt par veiksmīgu. Bez tam, ja valsts būtu dzēsusi daudziem uzņēmumiem nodokļu parādus, tad pēc privatizācijas izdzīvojušo skaits, pēc G. Strada domām, varētu būt bijis lielāks. Taču, ja tos tekstiluzņēmumi, kuri kā izejmateriālu izmantoja kokvilnu, lielākā daļa turpina strādāt, tad tos tekstiluzņēmumus, kuri strādāja ar vilnu, saglābt neizdevās. Šādu bēdīgu iznākumu, pēc G. Strazda domām, radīja tas, ka pirms privatizācijas Rīgas tekstils netika sadalīts, kā tas tika izdarīts gadījumā ar Rīgas manufaktūru. Ja Rīgas tekstils būtu ticis sadalīts, tad arī tā struktūrvienību privatizācija varētu būt bijusi veiksmīga, spriež G. Strazds. Viņs atzīst, ka saglābt gan diez vai būtu izdevies tobrīd nesen uzbūvēto lielo Rīgas tekstila ražotni, taču citas struktūrvienības bija spējīgas strādāt un attīstīties. To pierāda arī gadījums ar Rīgas manufaktūru, kuras gan vairs nav, taču tās struktūrvienības turpina savu darbu. Savukārt Rīgas audumu nogremdēja divu īpašnieku vairākus gadus ilgušais cīkstiņš par to, kuram lielākas tiesības uz šo uzņēmumu. Taču pēc tam vairs nebija neviena, kuram šis uzņēmums būtu bijis vajadzīgs un interesants. Lai arī par redzamākajiem veiksmīgi strādājošajiem tekstiluzņēmumiem tiek uzsktīti a/s Lauma un a/s Ogre, tomēr, pēc G. Strazda domām, arī šie uzņēmumi nav pasargāti no visdažādākajām problēmām. Piemēram, 1998. gada Krievijas finansu krīzes dēļ cieta Lauma, kura bija spiesta atlaist pat nelielu daļu strādājošo, taču no valsts puses nekādu atbalstu nesaņēma, kaut arī lūdza tikai dažu maksājumu termiņu atlikšanu un par šo kavēšanos vēl bija spiesta samaksāt soda naudu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.