Finanses

Privāto pensiju uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs

Db.lv, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.

Saskaņā ar SEB bankas aptaujas «Pensijas gatavības indekss» datiem, šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars ir zemāks nekā Lietuvā (42%) un Igaunijā (43%).

Savukārt regulārās iemaksas pensiju uzkrājumā veido 21% Lietuvas iedzīvotāju, 22% iedzīvotāju Latvijā un 26% iedzīvotāju Igaunijā. No viņiem lielākās iemaksas veic Igaunijas iedzīvotāji – 69 eiro mēnesī. Lietuvā uzkrājumam pensijai novirza vidēji 66 eiro mēnesī, savukārt Latvijā vidējās iemaksas ir viszemākās – 56 eiro mēnesī. Lielākas summas pensijas uzkrājumā Latvijā novirza iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuri pelna virs 1000 eiro.

«Pozitīvi, ka arvien vairāk strādājošo apzinās, ka privātie uzkrājumi ir neatņemama nākotnes pensijas sastāvdaļa, jo pensiju 1. un 2. līmeņi varēs nodrošināt ne vairāk kā pusi no pašreizējiem ienākumiem. Tomēr uztrauc fakts, ka iedzīvotājiem joprojām ir ļoti zema interese par savu nākotnes pensiju kopumā,» uzsver SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.

Vien 13% respondentu zina, cik liela daļa no viņu nodokļiem tiek novirzīta nākotnes pensijai. Kopš 2015. gada nemitīgi samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri zina, kādu pensiju 2. līmeņa plānu viņi izvēlējas (2015. gadā – 50%, bet 2018. gadā – 39%), paralēli samazinoties arī tiem, kuri interesējas un mēģināja noskaidrot, cik liels varētu būt viņu nākotnes pensijas apmērs (2015. gadā – 25%, bet 2018. gadā – 20%).

«Visdrīzāk neieinteresētību par savu nākotnes pensijas apmēru var pamatot ar salīdzinoši sarežģītu ceļu līdz informācijas iegūšanai, ielogojoties portālā Latvija.lv un atrodot attiecīgo sadaļu. Informācijas vieglāka pieejamība – pensijas uzkrājuma pārskats internetbankā līdzās algas kontiem un citiem uzkrājumiem – sekmētu informētības līmeņa augšanu. Vēl velētos minēt arī mūsu darbu ar jauniešiem – apmeklējot skolas un stāstot jauniešiem par finanšu lietām, SEB darbinieki bieži saņem jautājumus, kā darbojas pensiju sistēma. Tas liecina, ka jaunākai paaudzei interese ir, kā arī ir vēlme laicīgi sākt rūpēties par savām vecumdienām,» turpina Kristīne Lomanovska.

SEB izstrādāto «Pensijas gatavības indeksu» veido četri rādītāji – «uzticība», «zināšanas», «rīcība» un «pārliecība». Palielinoties uzkrājumu veidotāju skaitām, šogad par 0,1 punktu pieauga vien «rīcības» rādītājs. Samazinoties pārējiem rādītājiem («uzticība» – 3,2 punkti (-0,1), «zināšanas» – 2,4 punkti (-0,2), «pārliecība» – 4,0 punkti (-0,5)), arī šogad kopējā iedzīvotāju gatavība pensijai Latvijā ir viszemākā Baltijā – vien 3,2 punkti no 10 iespējamiem (Lietuvā – 3,5 punkti, bet Igaunijā – 3,6 punkti).

SEB bankas «Pensijas gatavības indeksa» aptauja Baltijā veikta 2018. gada februārī-martā un tajā piedalījās 500 respondentu katrā valstī – strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā esošu pensiju plānu varēs nodot citas ES dalībvalsts pensiju fondam

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo darbosies arī privāto pensiju fondu tirgū

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenolemsim jaunos mazai pensijai

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saeimas komisija galīgā lasījumā atbalsta 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

LETA, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 11% pensiju 2.līmeņa dalībnieku ir parūpējušies par to, kam atstāt savu pensijas uzkrājumu, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Līdz ar to teju 90% pensiju 2.līmeņa dalībnieku nav izvēlējušies, kam atstāt savu uzkrājumu.

Kopš gada sākuma VSAA ir saņēmusi 144 567 personu iesniegumus. Lielākā daļa jeb 70% izvēlas savu uzkrājumu nāves gadījumā nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, 28% pievienot norādītās personas pensiju 2.līmenim, bet pārējie atstāt valsts budžetā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2020.gada 1.janvāra ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, tai skaitā priekšlaicīgo, ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls gadījumā, ja viņš nenodzīvos līdz vecuma pensijas piešķiršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko Latvija varētu mācīties no labākajām pensiju sistēmām pasaulē?

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

No nākamā gada pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs arī mantot

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2. līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

«Mēs vēlamies, lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki būtu ne tikai informēti par iespējām, bet arī motivēti veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas var izveidot drošu pamatu nākotnei gan pašam Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam, gan viņa tuviniekiem dzīves grūtajā brīdī,» saka Ramona Petraviča, Latvijas Republikas labklājības ministre.

«Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,» skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saņemti 29 tūkstoši iesniegumu par pensiju 2.līmeņa mantošanu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 tūkstošus iesniegumu.

Būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši par pensiju 2.līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.

Vairākums (63%) pensiju 2.līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu uzzinās pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošo daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju 2.līmeņa kapitālam.

Otra populārākā izvēle (35%) ir pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Persona, kas būs saņēmusi mirušā pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, to varēs izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrājumi finanšu tirgos vienmēr būs izdevīgāki par naudu «zeķē»

Kārlis Purgailis - IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kas jāņem vērā, lai izmantotu iespēju mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus?

Žanete Hāka, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā būs iespējams mantot pensiju 2.līmeņa uzkrājumus - mantots tiks viss kapitāls, kas uzkrāts, sākot ar 2020. gadu, kā arī 80% no līdz šī gada beigām uzkrātā.

Svarīgi ņemt vērā, ka personai būs jāizvēlas, kādā veidā uzkrājumu nodot mantojumā. Ja netiks izdarīta nekāda izvēle, pensiju 2. līmenis nebūs mantojams. Pensiju 2.līmeņa mantošana – solis pretī nodokļu maksātājiem «Cilvēkam ir svarīgi zināt, kur nokļūst viņa nodokļos samaksātā nauda, un būt pārliecinātam, ka pensijām novirzītie līdzekļi – 6% no bruto algas – tiešām pieder viņam pašam. Tādēļ pensiju 2. līmeņa mantošana ir liels solis uz priekšu,» saka Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

Būtiski, ka jaunie grozījumi uzkrāto kapitālu ļaus atstāt mantojumā jau pirms pensionēšanās vecuma. Līdz šim bija iespēja izmantot mūža pensijas apdrošināšanu, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas ar dažādiem nosacījumiem ļāva atstāt mantojumā pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Pensiju 2.līmeņa kapitāls būs mantojams, sākot ar 2020. gadu. Šīs izmaiņas ir ļoti nozīmīgas, jo nodokļu izlietojumam bieži vien ir krietni lielāka nozīme nekā nodokļu lielumam. Šis kapitāls tiek krāts pensijai, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz pensiju 1.līmenī, kas ir atkarīgs tikai no strādājošo un pensionāru skaita attiecības pensijas saņemšanas brīdī. Pensiju otrais līmenis tiek pilnībā finansēts no nodokļu maksātāju naudas – tie ir 6% no strādājošo bruto algas, un, līdz ar šiem grozījumiem, varēs gūt pārliecību, ka pensiju otrā līmeņa kapitāls pieder pašam cilvēkam. Viss kapitāls, kas tiks uzkrāts līdz šī gada beigām, tiks mantots 80% apmērā, savukārt sākot ar nākamo gadu uzkrātais tiks mantots pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākajai daļai mājsaimniecību veiktie uzkrājumi nodrošinātu iztiku vien mēnesi

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru