Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Savā ziņā FM bija iespēja jau laikus sajust, kāda varētu būt deputātu attieksme pret pamatnostādņu projektu.

FM nebija iniciators dokumenta skatīšanai apakškomisijā jau šobrīd. Domāju, interese no Saeimas bija tāpēc, ka budžeta komisijai bija nodota izvērtēšanai iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par nosacījumu, ka azartspēles varētu organizēt tikai viesnīcās. Pieļauju, ka tādēļ deputāti vēlējās jau savlaicīgi iepazīties ar pamatnostādņu saturu.

Kāds statuss būs pamatnostādnēm – tas būs saistošs normatīvais akts nozares dalībniekiem, vai tas vairāk ir politikas plānošanas dokuments?

Šis ir politikas dokuments nozares attīstībai līdz 2027. gadam, kurā iezīmējam skatījumu, ko un kā darīt azartspēļu nozarē. Ņemot vērā pamatnostādnes, arī tiks izstrādāts turpmākais nozares normatīvais regulējums. Šis dokuments būs saistošs FM, kas pēc tam izstrādās nepieciešamo normatīvo regulējumu, ko pieņems valdībā un Saeimā. Dokumentā nav tikai likumdošanas nianses, bet arī ikdienas jautājumi, ar kuriem mēs bez MK un Saeimas iesaistes jau darbojamies. Turklāt, ņemot vērā pamatnostādņu tapšanas ilgo procesu, daļa iniciatīvu jau ir iestrādāta normatīvos, piemēram, gan par efektīvāku nelegālo vietņu bloķēšanu, gan pašatteikušos personu reģistra izveidi. Tāpat šobrīd tiek virzīta iniciatīva noteikt liegumu spēlēt azartspēles uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Būtībā pamatnostādnes būs politisks virziens, uz kuru pamatojoties FM sagatavos nepieciešamos normatīvos aktus.

Jau ieskicējāt atsevišķas iniciatīvas no pamatnostādnēm. Ko vēl šis dokuments paredzēs – kādas rīcības, nozares regulējuma nianses?

Dokumentu var sadalīt vairākos blokos. Viens attieksies tieši uz pašiem azartspēļu spēlētājiem. Pamatnostādnēs piedāvājam paaugstināt vecumu, no kura var piedalīties azartspēlēs, – šobrīd tie ir 18 gadi, bet mēs piedāvājam šo robežu noteikt no 21 gada. Savukārt attiecībā uz izlozēm, piemēram, loterijas biļetēm pašlaik nav vecuma ierobežojuma, ir tikai ieteikums bērniem šīs loterijas biļetes nepirkt. Taču mēs piedāvājam normatīvos noteikt, ka loterijas biļetes varēs iegādāties personas no 18 gadiem. Vēl attiecībā uz spēlētājiem piedāvāsim spēļu zālēs sākotnēji veikt viņu reģistrāciju (šobrīd tāda kārtība ir tikai kazino), savukārt tālākā nākotnē plānojam ieviest citās valstīs jau praktizētu sistēmu – viedkaršu izmantošanu, kas ļauj monitorēt konkrētas personas paradumus, un, attiecīgi balstoties uz speciāli izstrādātiem kritērijiem, spēļu organizētājam būs vai nu jāatsaka cilvēkam dalība spēlē, vai arī jānosūta uz konsultāciju pie Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) psihologa. Būtībā ar šīm iniciatīvām mēs vēlamies mudināt pašu spēlētāju vairāk apzināties savu rīcību.

Otra virziens ir par tirgus dalībnieku darbības niansēm. Proti, patlaban spēļu zāles ir diezgan pamanāmas, tāpēc mēs piedāvājam paskatīties, vai uzņēmumu preču zīmēs netiek izmantoti simboli vai vārdi, kas var stimulēt cilvēkus azartiskai spēlēšanai. Tāpat ir piedāvājums izstrādāt vienotu standartu par spēļu zāļu izkārtnēm, proti, mēs plānojam rosināt kārtību, ka spēļu zāļu izkārtnes ir tikpat kā nepamanāmas, bez īpašiem spilgtiem izcēlumiem. Idejiski – ja tu zini, ka konkrētās telpās ir spēļu zāle, tad tu zini, bet uzraksts pie šīs iestādes cilvēkus īpaši neuzrunā. Tieši tas pats attiektos arī uz spēļu zāļu skatlogiem. Tāpat plānojam noteikt obligātu pārtraukumu spēļu zāļu darbībā. Proti, ir personas, kas aizraujas un var spēļu zālē pavadīt pat vairāk nekā 24 stundas. Lai cilvēku «atvēsinātu» no spēlēšanas, attiecīgi arī būs pārtraukums. Vēl plānots noteikt, ka spēļu zāles telpās ir jābūt strikti nodalītai ēdamzālei un spēļu zālei. Pašlaik, dzerot kafiju, daļā spēļu zāļu cilvēks var redzēt vai dzirdēt spēļu automātus, bet nākotnē šīs abas zonas iecerēts stingri nodalīt.

Vēl svarīga nianse ir attiecībā uz vietu uzskaitījumu, kur var atrasties spēļu zāles, un licenču izsniegšanu. Ņemot vērā, ka šobrīd ir diezgan daudz tiesas lēmumu un pašvaldības ne vienmēr, atsakot atļaujas izsniegšanu azartspēļu rīkošanai, spējušas pamatot iespējamos aizskārumus sabiedrības interesēm, FM piedāvā papildināt uzskaitījumu, kur nevar atrasties spēļu zāles, un centralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, nododot šo funkciju IAUI. Tomēr šajā jautājumā valdība uzdeva FM vienoties ar pašvaldībām, kā mēs varētu dot iespēju pašvaldībām iesaistīties šajā procesā un vairāk regulēt to, kas notiek to administratīvajā teritorijā.

Spēļu zāļu slēgšana vai atvēršana parasti ir pašvaldību "karstais kartupelis". Vai pamatnostādnes palīdzēs izslēgt šā jautājuma politizāciju un ieviest skaidrus spēles noteikumus tirgū kopumā? Nupat Jūrmalā ir bijusi iedzīvotāju aptauja, kurā viņi neiebilst pret jaunu spēļu zāli. Arī Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums par zāļu atrašanos pasaka diezgan konkrētas lietas – attālumam no skolas, muzeja vai slimnīcas nav nozīmes. Vai pamatnostādnes varētu palīdzēt atrisināt šīs domstarpības? Būtībā – lai visiem tirgus dalībniekiem būtu skaidrs, kur drīkst un kur nedrīkst būs spēļu zāles.

Tāds arī bija FM piedāvājums, ka nosakām konkrētus kritērijus, kam un cik tuvu – skolām, dzīvojamām ēkām, rekreācijas objektiem – drīkst atrasties spēļu zāles. Lasot tiesu spriedumus, ir viennozīmīgi skaidrs, ka, neskatoties uz to, jau šobrīd pašvaldība – ja ļoti labi spēj pamatot un konsekventi pēc tam rīkojas – varētu savā teritorijā daudz ko mainīt. Vienīgi ir jāpierāda sabiedrības intereses aizskārums. Un izskatās, ka tieši attiecībā uz šo pierādīšanu neiet tik viegli, jo pašvaldības cenšas balstīties uz iedzīvotāju aptaujām – cilvēkiem nepatīk, un attiecīgi [pašvaldība] uz to balstās. Esam skatījušies arī nianses attiecībā uz detālplānojumiem, uz kuriem mēģinājušas atsaukties pašvaldības, – gan atbildīgā ministrija, gan tiesas ir secinājušas, ka nav pietiekama izvērtējuma, ar kuru tiek pamatots, kāpēc konkrētajā teritorijā tiek aizliegts konkrēts uzņēmējdarbības veids. Un arī AT Senāts uzsvēris, ka jāvērtē ne tikai no vienas – sabiedrības – puses, bet arī no otras – uzņēmējdarbības veicējiem – un attiecīgi arī šī interese ir jāizvērtē. Mēs uzskatām – konkrēti uzskaitot vietas [kur nevar veikt azartspēļu biznesu], kā arī padarot šīs vietas neuzkrītošas, tas ir viens no domstarpību risinājumiem.

Šķiet, FM iniciatīva ir labs mēģinājums šo jautājumu – konkrētu nozari ar visiem problēmjautājumiem – nevis paslaucīt zem paklājiņa, bet, apzinoties, ka šis ir bizness, kas arī dod darbu cilvēkiem un maksā nodokļus budžetā, to precīzi un maksimāli detalizēti sakārtot, lai visiem spēles dalībniekiem būtu pilnīgi skaidri nosacījumi, vienlaikus arī pasargājot sabiedrību no pārlieku lielas atkarības.

Jūs precīzi definējāt. Turklāt savā piedāvājumā mēs uzsvērām cilvēku kā pamatu, taču vienlaikus neaizliedzot šo uzņēmējdarbības veidu mūsu valstī. Manuprāt, konkrēta uzņēmējdarbības veida aizliegšana būtu dīvaina rīcība. Tādēļ arī pamatnostādņu izstrādē iesaistījām gan uzņēmējus, gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības, gan psihologus, lai saprastu, kā izveidot skaidrus spēles nosacījumus. Jāsaka godīgi, pēc būtības šobrīd tas ir politisks lēmums – būt vai nebūt spēļu zālei attiecīgajā pašvaldībā. Ja nenoteiksim vienotus un skaidrus nosacījumus un kritērijus, arī nākotnē būsim tajā pašā vietā, kur šobrīd, kad nozare tiesājas ar pašvaldībām un parasti uzvar. Un nav tā, ka nozares uzņēmēji piekrīt visām mūsu iniciatīvām, tas ir loģiski, taču procesā esam ieklausījušies viņu viedoklī un skatījumā uz nozares attīstību un regulējumu.

Azartspēļu nozare Latvijā kopumā ir legāla, regulēta. Tomēr – vai tā nav "pārregulēta"? Kaimiņvalstīs regulējums ir atšķirīgs, un tur ir mazāka ēnu sektora daļa nozarē. Turklāt tiešsaistes sektorā Latvijā ēnu daļai lielāks pieaugums bijis Covid-19 epidēmijas ierobežojumu laikā, kad Latvijā, piemēram, pērn vairākus mēnešus arī tiešsaistes azartspēļu sektors bija slēgts. Vai piekrītat ārvalstu ekspertiem, ka nozares pārregulācija izraisa ēnu ekonomikas pieaugumu?

Ja skatāmies azartspēļu biznesu telpās, pēdējos gados nav uzietas tā sauktās pagrīdes spēļu zāles, jo darbojušās legālās zāles un cilvēkiem nav bijusi nepieciešamība meklēt kādu nelegālu iestādi. Vairāk par nelicencētā biznesa apjomu runājam interneta kontekstā – šeit gan jāsaka, ka tas ir izaicinājums visiem, jo interneta mājaslapas spēj tik ātri nomainīt gan IP adreses, gan nosaukumus, ka IAUI "skrien tām pakaļ". Taču, pat neskatoties uz pērn pavasarī noteikto aizliegumu trīs mēnešus piedāvāt arī tiešsaistes azartspēles, šī sektora apgrozījums tomēr pieauga, tas nozīmē, ka cilvēki no spēļu zālēm pārgāja uz internetu, un ne vienmēr tas nozīmēja nelicencētu pakalpojumu izmantošanu. Šobrīd gan tiešām tiek lēsts, ka pandēmijas dēļ pieaudzis nelegālā tirgus apjoms, bet mēs to vēl vērtēsim un analizēsim datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima noraida grozījumus, kas ierobežotu azartspēļu organizēšanu Latvijā

LETA, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Šos grozījumus izstrādāja vairāki Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) aicināja atbalstīt likumprojektu, atzīmējot, ka no azartspēļu atkarības Latvijā cieš ap 80 000 personu, savukārt vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju šī problēma ir smagākajā pakāpē.

Viņaprāt, šis likumprojekts būtu neliels solis veselīgas sabiedrības veidošanā. "Spēļu zāles Latvijā ir kā ielaista slimība, kas daudzus padara bagātus, tāpēc nav jāierobežo," teica parlamentārietis.

Jurašs uzsvēra, ka situācija ar azartspēlēm ir kritiska un tām "jāierāda vieta".

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi 

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi...

Tikmēr opozīcijas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) teica, ka azartspēļu vietas ir slēgtas, kopš valstī ir ārkārtējā situācija, un, viņaprāt, likumprojekta iesniedzēji ar šo vēlas "novērst uzmanību no valdības nespējas izpildīt savas pilnvaras, organizēt Iekšlietu un Tieslietu ministriju darbību tā, lai pandēmijas laikā izslēgtu iespēju noziedzīgiem elementiem ārdīties Latvijā".

"Par" likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai balsoja 35 deputāti, "pret" bija 15, bet atturējās 27. Attiecīgi šis likumprojekts tika noraidīts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Likumprojektā skaidrots, ka personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju, raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Atbilstoši SKDS 2016.gada veiktajai aptaujai, 26% respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā bija spēlējuši azartspēles, atzina, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt.

Likumprojekts paredzēja noteikt, ka azartspēles būs pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Anotācijā teikts, ka saskaņā ar pētījumu datiem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredzēja noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs un izlozēs. Ar projektu paredzēts mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu.

Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts plānoja ieviest 18 gadu vecuma slieksni.

Likumprojekts arī paredzēja ieviest spēļu zāļu darba laika ierobežojumu. Grozījumi paredz azartspēles klātienē aizliegt laikā no plkst.2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas.

Deputāti arī piedāvāja likumā noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā jau šobrīd paredzēti vairāki ierobežojumi parādniekiem, kas noteikti, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Šo normu plānots iestrādāt arī Azartspēļu un izložu likumā.

Taču izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā tika nodoti JKP un "KPV LV" deputātu virzītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vērzemnieks: Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, otrdien diskusijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lobistu organizētajā diskusijā "Azartspēles pilsētvidē" par spēļu zāļu iekļaušanos pilsētā veidā, kas mazinātu problemātisku paradumu attīstības risku, piedalījās arī pilsētvides un tūrisma pētnieks Mārtiņš Eņģelis, korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA "Nordsage" vecākais konsultants Valdis Pumpurs un Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Sarmīte Skaidra, savukārt diskusiju vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs.

Dalībnieki pasākuma laikā vērtēja aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, normatīvos regulējumus un ieceres attiecībā uz azartspēļu zāļu izvietojumu.

Diskusijas sākumā Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķekavas novada dome aizliedz azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā

LETA, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada dome šodien pieņēmusi lēmumu aizliegt azartspēļu organizēšanu visā jaunajā Ķekavas novada teritorijā.

Novada dome šodien pieņēma pašvaldības sasitošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ķekavas novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Šis aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kuros līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Pieņemot šo lēmumu pašvaldība atsaukusies uz Pašvaldību likumu, kā arī Azartspēļu un izložu likuma 41.pantu, kas nosaka ka azartspēles nav atļauts organizēt attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Azartspēles pašvaldību eksperimentos

Arnis Vērzemnieks Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST ierosināta lieta par Pleša lēmumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā

LETA, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķekavas dome vērsīsies Satversmes tiesā par Pleša lēmumu azartspēļu jautājumā

LETA, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Par vēršanos ST nobalsoja 13 deputāti, pret bija opozīcijas deputāte Viktorija Baire (JV), bet balsojumā nepiedalījās Arnolds Keisters (JV).

Lēmums galvenokārt tika pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim.

Tādēļ jautājums tiks virzīts uz ST, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt šādus saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā.

Kā ziņots, Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā nelegālo interaktīvo azartspēļu daļa Latvijā bija 34,3 miljoni eiro, tad pērn tā pieauga par vairāk nekā 10 miljoniem eiro un sasniedza gandrīz 46 miljoni eiro apmēru, kas ir 45% no kopējā azartspēļu tirgus Latvijā, liecina pētījumu aģentūras H2GC dati.

Nelegālā tirgus daļas pieaugumu veicināja parlamenta lēmums aizliegt darboties legālajiem, Latvijā licencētajiem operatoriem. Jau vēstīts, ka pērn no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam, saskaņā ar Saeimas deputātu lēmumu licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru vietnes tika slēgtas. Savukārt 2020.gada 11.decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus interaktīvajām azartspēlēm. Latvija bija vienīgā valsts, kas liedza darbības interneta vidē, kur nepastāv fizisks kontakts ar citiem cilvēkiem.

Interneta azartspēļu aizliegums Covid laikā ir nelikumīgs  

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada...

“2020.gads ļoti uzskatāmi nodemonstrēja, cik būtiski ir pieņemt pārdomātus lēmumus un uzturēt valstī sapratīgu regulējumu, lai neveicinātu nelegālā azartspēļu tirgus attīstību,” norāda Optibet vadītājs Baltijas valstīs Dainis Niedra.

“Iesaistoties nelegālajā interaktīvo azartspēļu vidē, cilvēki sevi pakļauj nedrošai, neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Nelegālajās vietnēs ir īpaši augsts risks, ka spēlētājs var tikt apkrāpts vai, tajās tiek izmantotas pārmērīgas un maldinošas reklāmas, kā rezultātā pieaug atkarību risks. Nevienā nelegālajā azartspēļu vietnē nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs, tajās arī nav pieejami atbildīgas spēles rīki, ar kuriem spēlētāji ierobežo savu spēli. Taču šiem nelegālajiem operatoriem ir plašas reklāmas iespējas, to vietnes ir viegli pieejamas internetā,” uzsver D.Niedra.

Arī Baltijas valstu licencēto interaktīvo spēļu nozares ieņēmumu dinamika apliecina nelegālā tirgus daļas pieaugumu Latvijā.

Lai arī online izklaide 2020.gadā bija praktiski vienīga iespējamā (online kino, e-sports, interaktīvās azartspēles un tiešsaistes koncerti), Latvijā legālās nozares ieņēmumi praktiski nav mainījušies, salīdzinot ar 2019.gadu. Turpretim kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā situācija ir pavisam atšķirīga. Licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru ieņēmumi 2020.gadā Latvijā bija 56,8 miljoni eiro, kas ir pa 4% vairāk, nekā 2019.gadā, savukārt Igaunijā pērn nozares ieņēmumi pieauga par 36% un bija 50,7 miljoni eiro, bet Lietuvā nozares ieņēmumi pieauga par 53% un sasniedza 62 miljonus eiro.

Latvijā Licencēto interaktīvo azartspēļu operatori 2019. gadā nodokļu veidā iemaksāja valsts budžetā 12.3 miljonus eiro, 2020. gadā tie būs ap 13 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 8.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.

Aizliegums stāsies spēkā 2021.gada 1.maijā.

Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu finansiālos līdzekļus izklaidēm un hobijiem. Jau šobrīd parādniekiem paredzēti vairāki ierobežojumi, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, piemēram, likumā minētajos gadījumos tiek piemērots transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums vai apturēta šaujamieroča atļaujas darbība, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā identificēt konkrēto personu un pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks. Līdzīga kārtība jau noteikta attiecībā uz atkarīgajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā. Savukārt interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājam, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētu autorizētu datu attēlošanas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, lai parādnieks nevarētu piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs, norādīts likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No BaltCap infrastruktūras fonda varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro

LETA--BNS, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda, kuru pārvaldīja bijušais partneris Šarūns Stepukonis, varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro, paziņojis kompānijas advokāts Darjus Raulušaitiis.

Viņš norādīja, ka Stepukoņa piesavinātā naudas summa būtu mazāka, ja 2022.gadā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nebūtu izbeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ja 2022.gadā šī izmeklēšana nebūtu izbeigta un Šarūns Stepukonis būtu apturēts, iespējams, mēs šodien nerunātu par piesavinātiem 40 miljoniem, varbūt summa būtu mazāka," Raulušaitis teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Arī Lietuvas parlamenta Komisijas cīņai pret korupciju priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis sacīja, ka no fonda pazudusī summa varētu pārsniegt 40 miljonus eiro.

"Vismaz pagaidām runa ir, ka viens cilvēks potenciāli varēja piesavināties un kaut ko no tā pazaudēt, bija 30, un tagad mēs runājam par iespējamiem 40 vai pat vairāk no šiem miljoniem," Stončaitis sacīja sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks pauda, ka plašāki komentāri būtu jāprasa tiem, kas sūdzību ST iesnieguši, tomēr jebkurā gadījumā lēmums par interaktīvo spēļu aizlieguma neleģitimitāti vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst asociācijas jau pavasarī paustajam viedoklim.

Tāpat Vērzemnieks skaidroja, ka, balstoties uz šo lēmumu ir iespējams, ka kompensācijas prasīs arī citi azartspēļu biznesa pārstāvji.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers sacīja, ka neko konkrētu biedrība vēl nav lēmusi, jo pašlaik pagājis pārāk īss laiks, un asociācijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar pilno spriedumu apmēram 70 lappušu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB viceprezidents: Skandāls ar BaltCap līdzekļu piesavināšanos neietekmē bankas plānus Baltijā

LETA/BNS, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada pavasarī ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, un cer, ka līdzīga situācija neatkārtosies.

Satversmes tiesa šā gada decembrī publiskoja spriedumu lietā, kuru bija ierosinājušas SIA Optibet, SIA Alfor, SIA Admirāļu klubs, SIA Latsson Licencing un SIA Furors.

Sākotnēji Satversmes tiesā tika iesniegtas divas konstitucionālās sūdzības par liegumu organizēt azartspēles saistībā ar Covid-19 izplatību, bet tiesa tās nolēma apvienot. Apstrīdētas tika normas, ar kurām tika aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, un ar tām tika ierobežotas personu tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tās līdz šim veikušas, paļaujoties uz izsniegtajām licencēm.

Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka bija izpildījuši visus likumdevēja noteiktos kritērijus azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai. Uzņēmēji norāda, ka šāds ierobežojums sekmē to nespēju saglabāt darbinieku skaitu un nozares nodokļu iemaksu apmēru, un tām tiek uzlikts smagākais iespējamais īpašuma tiesību ierobežojums. Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa parlamenta lēmumu par klātienes azartspēļu ierobežošanu šā gada pavasarī atzina par pamatotu un Satversmei atbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti atbalstījuši lēmumu sešām spēļu zālēm atcelt iepriekš izdotās atļaujas azartspēļu organizēšanai, informē Rīgas dome.

Atļaujas atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles atceltas Parādes ielā 5B, Rītupes ielā 45, Lutriņu ielā 1, Tallinas ielā 85, Miera ielā 111 un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 20A.

Pamatojums iepriekš minēto atļauju atcelšanai ir spēļu zāļu atrašanās vietu neatbilstība Rīgas teritorijas plānojumam. Būves Parādes ielā 5B, Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 20A un Rītupes ielā 45 atrodas dzīvojamās apbūves teritorijā, savukārt būve Lutriņu ielā 1 atrodas savrupmāju apbūves teritorijā. Tostarp zemes gabali un dzīvojamās mājas Tallinas ielā 85 un Miera ielā 111, kurās atvērtas spēļu zāles, atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijā. Arī šie minētie zemes gabali un mājas atrodas "dzīvojamās apbūves teritorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu

LETA, 15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja, ka 16.februārī tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.

VARAM "kļūdas labojums" paver ceļu vismaz 150 miljonu eiro investīcijām 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ...

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu".

Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.

Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru