Jaunākais izdevums

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Problēma ir, ka uz visu aktuālo sarežģījumu fona, parādu procentiem augot straujāk, var parādīties lielākas bažas par daudzu uzņēmumu un veselu valstu finanšu stabilitāti. Faktiski kopš iepriekšējās krīzes pie ļoti zemām likmēm pierasts un, domājams, daudzi no šādiem lētiem aizņēmumiem kļuvuši vairāk vai mazāk atkarīgi. Piemēram, nav īsti iedomājams, kā tā pati Itālija pie augstākām likmēm varētu turpināt spēt norēķināties par savu gigantisko parādu, kas līdz ar pandēmiju varētu būt pārsniedzis 150% no šīs valsts IKP. Ja procentu likmju brīvdienas patiešām pagaisīs, tad uzaudzētās milzīgās saistību nastas stiept var kļūt pārāk grūti.

Kā ierēķināt inflāciju

Kopumā šāds likmju pieaugums liecina par to, ka tirgus dalībnieki nākotnē gaida atšķirīgus ekonomiskos nosacījumus. Viens ir tas, ka šo var mēģināt uztvert kā ticību tam, ka pārskatāmā nākotnē gaidāms straujš ekonomikas uzrāviens. Tiesa gan, šāds likmju pieaugums saistīts arī ar to, ka arvien lielākā mērā pēc jau daudzu gadu pauzes uz pasaules ekonomisko izaicinājumu skatuves var atgriezties nopietnāka inflācija. Piemēram, ja kādā brīdī sākt plaukt spējāka inflācija, tad obligācijas ar to pašu negatīvo ienesīgumu izskatītos ļoti, ļoti dīvaini. Tieši obligāciju tirgus parasti ir sevišķi jutīgs pret inflācijas izmaiņām. Šie vērtspapīri investoriem nodrošina garantētus, fiksētus ienākumus, un lielāka inflācija gan tos apēd, gan deldē pašas obligācijas vērtību.

Katrā ziņā šāds likmju pieaugums ir signāls, ka daļa tirgus dalībnieki sagaida, ka pandēmijas ekonomikas atgūšanās process pieprasīs straujāku centrālo banku rīcību, iespējams, to pašu procentu likmju palielināšanās ziņā. Tas var tikt darīts, lai būrī ieliktu pamodušos inflācijas monstru. Vakcinēšanās procesam ritot pilnā sparā, kādā brīdī sagaidāms spējš patēriņa uzrāviens.

Tāpat jau kādu laiku strauji aug lielas daļas pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cena. Ir arī daudz spekulācijas, ka, piemēram, jaunā ASV prezidenta Baidena papildu agresīvā ekonomikas stimulēšana ne tikai strādās, bet pat pārkarsēs dažas ekonomikas daļas. “Ekonomika jau atkopjas, un daudzi cilvēki domā, ka stimuli [ASV] ir daudz lielāki, nekā tie ir vajadzīgi. Ja uz uguns uzmet pārāk daudz ogles, veidojas ļoti intensīva liesma. Cilvēki sāk domāt, ka Federālās rezerves nevarēs turēt likmes tur, kur tās ir šobrīd,” Bloomberg klāsta, piemēram, Amundi Asset Management pārstāvji.

Palielinās intervences

Pēdējos gados gan bieži lietas finanšu tirgū, šķiet, notiek tā, kā to vēlētos redzēt centrālās bankas (jo to intervenču svars finanšu tirgū ir milzīgs). Piemēram, Eiropas Centrālā banka pati līdz ar savām likviditātes drukāšanas programmām ir ievērojama reģiona valstu parādu uzpircēja otrreizējā tirgū. Attiecīgi šī iestāde ne par kādu cenu var nepieļaut potenciāli postošu reģiona finanšu bildes destabilizēšanos. Arī tās amatpersonas ziņojušas, ka uzmanīgi seko līdzi jaunākajiem pavērsieniem šajā tirgū un vēros, vai notiekošais neapdraud ekonomiku atveseļošanos.

Tas nozīmē, ka finanšu tirgū var būt gaidāmas vēl lielākas centrālo banku intervences, lai obligāciju ienesīgumu noturētu piezemētu. “Ja eirozonas valdību parāda ienesīgums turpinās kāpt, tad ECB nebūs citu iespēju kā vien palielināt savu vērtspapīru uzpirkšanas apmērus savas pandēmijas ārkārtas programmas ietvaros, lai novērstu nevēlamu monetāru nosacījumu pastiprināšanos,” teic UniCredit ekonomisti. Tikmēr ASV Federālo rezervju šefs norādījis, ka likmju pieaugums ataino optimumu par atgūšanos un piebildis, ka centrālajai bankai nav kādu plānu par agrāku monetārās nostājas sabardzināšanu. Protams, kā būs realitātē, rādīs laiks. Kaut kāda prognozēšana ne pārāk jēdzīga parasti mēdz būt arī kādos nosacīti skaidrākos laikos.

Burbuļa draudi

Periodiski jau runāts, ka obligāciju tirgus varētu būt aizdzīvojies līdz burbulim. Ja iegādājas šādas obligācijas, tad tas nebūt nenozīmē, ka ar tām nevar pelnīt otrreizējā tirgū. Vienmēr var būt motivācija šos vērtspapīrus kādam pārdot vēl dārgāk, kas attiecīgi nozīmē ienesīguma tālāku kritumu. Drošības sajūtu rada arī tas, ka gigantisks obligāciju pircējas, pildot kvantitatīvās mīkstināšanas nosacījumus, vienmēr ir tās pašas centrālās bankas. Obligāciju tirgū tendences ilgstoši likušās domāt, ka tirgus dalībnieki pat necer uz kādu noturīgu inflācijas atkopšanos un centrālo banku nostājas maiņu. Tomēr tagad vērojama šo gaidu pārcenošana. Jāņem vērā – tad, kad obligāciju ienesīgums pieaug, sarūk to cena. Turklāt - jo garāka termiņa obligācijas, jo straujāks ir to cenu kritums gadījumā, ja ienesīgums sāk palielināties.

Tas pats darbojas arī pretējā virzienā, un tas ir arī bijis iemesls, kādēļ pat pie zemām procentu likmēm, tām kļūstot vēl zemākām, pat negatīvām, obligāciju tirgi pēdējos gados spējuši sniegt labu atdevi. Obligāciju likmju pieaugums pēdējās dienās satricinājis arī akciju tirgus. Etalona likmēm esot augstākām, ir grūtāk atainot ļoti dārgu akciju pirkšanu un turēšanu. Ļoti zemas šāds likmes jau gadiem investoriem liek raudzīties daudz riskantāku finanšu aktīvu virzienā jeb – doties ienesīguma meklējumos. Nav izslēgts, ka cenu burbulis galu galā būs gan obligāciju, gan akciju tirgū. Tipiski ilgtermiņa obligāciju turētāji ir pensiju fondi un apdrošinātāji. Tāpat kādas etalona “superdošās” obligācijas pērk citi lieli tirgus dalībnieki, jo bieži vien par to naudas uzglabāšanu depozītā vai kontā bankas, piemēram, Eiropā pieprasa vēl pat lielākas maksas. Tas, ka aizdevumu likmes ir bijušas tik zemas, arī nozīmējis, ka valdības šajā krīzē varējušas uz superlētu aizdevumu fona tik dāsni “stimulēt”.

Pēdējo gadu laikā arvien skaļākas bijušas runas, ka valdībām vajadzētu palīdzēt tautsaimniecībai ar infrastruktūras, dažādiem vides utt. projektiem. Attiecīgi šādas runas tagad arī piepildās. Daži gan teic, ka tikai plikai lētas naudas pieejamībai nevajadzētu nozīmēt, ka kādiem, iespējams, nepareiziem mērķiem valdībām ir jāpalielina sava loma ekonomikā un jāaizņemas arvien vairāk un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pamazām jau "sāp"

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība jūnija monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un nolēma aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes (vairs neiepludinās tirgū papildu naudu).

Tāpat ECB paziņoja par savu nolūku 21. jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kā arī jau apsolīja paaugstināt likmes arī 8. septembra sanāksmē. Septembra paaugstinājuma lielumu gan noteiks vidējā termiņa inflācijas perspektīva.

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un...

ECB kopā ar Japānas un Šveices centrālajām bankām ir vienīgās, kuras no lielajām centrālajām bankām vēl nav aiztikušas procentu likmes. Virkne centrālo banku pēdējā gada laikā jau veikušas vairākus procentu likmju paaugstinājumus.

ECB šomēnes publicēja arī jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Kā jau tika gaidīts, inflācijas prognoze šim gadam ir krietni koriģēta uz augšu – uz +6.8%, bet IKP rādītāji koriģēti uz leju – uz +2.8%.

Augsto inflācijas līmeni galvenokārt nosaka enerģijas un pārtikas cenu straujais kāpums, t.sk. kara ietekmes rezultātā, taču inflācijas spiediens pēc ECB vērtējuma kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. ECB uzskata, ka potenciālais enerģijas cenu kritums, ar pandēmiju saistīto piegādes pārrāvumu mazināšanās un monetārās politikas normalizēšana palīdzēs mazināt inflāciju.

Secinājumi kredītiem

Te arī tās pamazām jūtamās sāpes, jo skatoties eiro procentu likmju tabulās jau krietni pirms ECB plānotajām procentu likmju izmaiņām tirgū, redzamas pozitīvas procentu likmes.

Reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši, jo parasti pamazām tiek atmaksāta arī kredīta pamatsumma, kas pie nemainīgām procentu likmēm mazina procentu maksājumus. Šobrīd pēc tirgus cenām ir redzams, ka procentu likmju pieauguma nelabvēlīgā ietekme tomēr pārsniegs pozitīvo ietekmi, ko rada kredīta pakāpeniska atmaksa (īsāk sakot, uz mazāku atlikušo kredīta summu tiks aprēķināti lielāki procentu maksājumi).

Šobrīd izskatās, ka nākamā gada laikā populārā 3 mēnešu Euribor likme varētu pārsniegt 1.50% atzīmi. Daudz kas, protams, ir atkarīgs no tā, kā mainīsies situācija ar karu Ukrainā un kas notiks ar patēriņu, algu tendencēm un ekonomikas izaugsmi. Viena no negatīvajām augsto procentu likmju blaknēm ir ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un recesijas draudi.

Secinājumi noguldījumiem

Pamazām pie horizonta parādās iespēja ieraudzīt kaut ko vairāk par nulli eiro depozītu sfērā. Bet pārmaiņas nenotiks strauji, jo fonā tam, ka gaidāms eiro procentu likmju paaugstinājums, ir iepriekšējo gadu naudas “drukāšanas” sekas. Tirgū valda eiro pārpalikums, par ko liecina eiro īsāko termiņu procentu likmju turēšanās tirgū pie vai zem ECB noteiktās depozīta procentu likmes -0.50%. Ja “mazumtirdzniecības” tirgum uz pozitīvām likmēm būs jāgaida ilgāk, tad “vairumtirdzniecībā” pozitīvas likmes jau vērojamas šodien, bet tad runa ir par gariem termiņiem (ap gadu un ilgāk). Nosacītais eiro “pārpalikums” ir vērojams arī Latvijā, jo pēc Latvijas Bankas datiem uz marta beigām Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi (nefinanšu sabiedrības) ir aizņēmušies 10.38 miljardus eiro, bet kontos ir pieejami 16.8 miljardi eiro. Noguldījumu un kredītu attiecība ir 62%, kas ir ļoti zems rādītājs un finanšu tirgū mazina pieprasījumu pēc noguldījumiem.

Par bargo ziemu

Augstais noguldījumu līmenis ir laba ziņa, jo augstās energoresursu cenas, pārtikas cenu kāpums un uz augšu ejošās procentu likmes būs trīskāršs sitiens pa patērētāju maciņiem, ko ar lielāku konta atlikumu būs vieglāk pārdzīvot. Bet pieminētais trijnieks visticamāk negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmes rādītājus (tādēļ arī ECB, Pasaules Banka, OECD un virkne citu globālo institūciju ir pēdējā laikā krietni pazeminājušas IKP prognozes) un pie reizes mazinās arī tik riskantā tirgū kreditēšanas apetīti. Nauda kredītiem ir pieejama, tikai tās cena aug un skats uz risku var kļūt piesardzīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēl ne, bet drīz

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē (14.04.2022) nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu.

Ko no ECB var gaidīt nākamajos mēnešos? Nākamā ECB sapulce būs 9. jūnijā, kad ECB publicēs jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Jaunie cipari ļaus precīzāk izvērtēt iespējamo ECB rīcību gada otrajā pusē, bet jau tagad šķiet, ka inflācijas prognoze atkal būs jākoriģē nedaudz uz augšu, jo ECB aprīļa sapulcē atzina, ka turpmākajos mēnešos sagaidāma paaugstināta inflācija un energoresursu cenu kāpums izraisījis cenu kāpumu arī citos sektoros.

ECB nemaina bāzes procentu likmi 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī...

Taču attiecībā uz ekonomikas izaugsmi saglabāsies piesardzība (visticamāk neliela korekcija uz leju šim gadam, jo ECB sakarā ar karu Ukrainā atzīst pieaugušos riskus).

Secinājumi kredītiem:

Procentu maksājumiem tuvākajos mēnešos nevajadzētu pieaugt, bet jāsāk veikt vingrinājumus, kuros jātestē, kā varētu mainīties procentu maksājumi par kredītu, ja Euribor likme pakāpjas virs nulles (iespējams, gada beigās vai nākamā gada sākumā). Vai procentu maksājumi var radīt problēmas, ja likme pieaug par 0.5% līdz 1.5%? To visvienkāršāk rēķināt ņemot talkā Excel programmu. Nedrīkst aizmirst, ka ģimenes izdevumu budžetā noteikti jārēķinās ar augstas inflācijas saglabāšanos, kas būs papildus slogs maciņam.

Secinājumi noguldījumiem:

ECB ir izvairīga savos komentāros par procentu likmju celšanu, kas nozīmē to, ka kādu laiku saglabāsies negatīvas procentu likmes. Bet, ja sāksies eiro procentu likmju kāpums, tas var būt straujš, bet absolūtos ciparos pagaidām neizskatās, ka tas būs liels. Visticamāk, Lielbritānijas mārciņas un ASV dolāra procentu likmes nākamajā gadā būs pievilcīgākas, bet eiro zonas noguldītājam šajās valūtās ir papildus risks, kuru rada šo valūtu vērtības svārstības pret eiro.

Secinājumi investoriem:

Īstermiņa likmes vēl nekāpj, bet ilgtermiņa likmju kāpums jau licis “asiņot” obligāciju tirgum. Potenciālais likmju kāpums (šobrīd tirgus ir noskaņojies uz likmju kāpumu kaut kad nākotnē) sadārdzina naudas aizņemšanos, kas parasti bremzē kreditēšanas tempus un bremzē ekonomikas izaugsmi. Rezultātā konceptuāli samazinās arī akciju tirgus pievilcība. Pirmkārt, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās samazina patēriņu un apgrozījumu, kas samazina uzņēmumu ieņēmumus un to pievilcību, otrkārt, daļa investoru strādā ar aizņemtu naudu, kas, kredītiem sadārdzinoties, liek atbrīvoties no investīcijām, lai atmaksātu aizņēmums, kurus pārfinansēt paliek arvien dārgāk.

Augstas inflācijas laikā tradicionāli pievilcīgas skaitās investīcijas izejvielu (šobrīd galvenais inflācijas virzītājs), nekustamā īpašuma vai inflācijai piesaistīto vērtspapīru segmentā. Šie segmenti strādā labi, jo, augot cenām, aug apgrozījums un peļņa, bet tas notiek līdz brīdim, kamēr augsta inflācija neiedragā ekonomikas izaugsmi, tādēļ uzmanīgi jāskatās, kāds ir fons un vai nav tā, ka ekonomika ieslīgst recesijā un rezultātā, lai nodrošinātu naudu kontā tiek pārdoti jebkuri aktīvi/investīcijas.

Visvairāk no procentu likmju kāpšanas gaidām cieš obligāciju tirgus, jo kāpjot uz augšu garāko termiņu eiro procentu likmēm, samazinās obligāciju cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Zigurds Vaikulis, "CBL Asset Management" investīciju direktors, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt vēstīts par vienu no modernākajiem finansējuma veidiem, kas kļūst arvien populārāks arī Latvijā - pūļa finansējums.

Lai arī platformas piedāvā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai, nekustamo īpašumu projektu attīstībai un citām iecerēm ātrāk un ērtāk kā tradicionālajās finanšu iestādēs, nereti viens no šāda veida aizdevumu mīnusiem ir šķietami augstā procentu likme. Šajā rakstā analizēsim reālu nekustamā īpašuma projekta finansēšanas gadījumu EstateGuru platformā, lai atbildētu uz jautājumu - cik maksā pūļa finansējums?

Situācijas raksturojums. Aizņēmējs piesaista finansējumu platformā, lai veiktu nekustamā īpašuma attīstīšanas projektu - daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā, ar mērķi atmaksāt aizdevumu no dzīvokļu pārdošanas vai saistību refinansēšanas bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentu likmi, kā arī apstiprināja, ka obligāciju uzpirkšanas programma tiks pārtraukta trešajā ceturksnī, kā iepriekš plānots.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentu likmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Vēl ne, bet drīz 

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē (14.04.2022) nolēma...

Bāzes procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Jau ziņots, ka 10.martā ECB padome nolēma pirms pandēmijas sākto obligāciju uzpirkšanas programmu pārtraukt trešajā ceturksnī.

Programmas ietvaros veikto neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms aprīlī būs 40 miljardi eiro, maijā – 30 miljardi eiro un jūnijā – 20 miljardi eiro, ceturtdien norādīja padome.

Pēc padomes sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka jebkāda veida galveno ECB procentu likmju korekcijas "tiks veiktas kādu laiku pēc [obligāciju iegādes programmas] pārtraukšanas un tās būs pakāpeniskas".

"ECB galveno procentu likmju virzību arī turpmāk noteiks padomes (..) stratēģiskā apņemšanās vidējā termiņā stabilizēt inflāciju 2% līmenī. Attiecīgi padome prognozē, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka inflācija sasniegs 2% līmeni labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī pārējā iespēju aplēšu periodā, un tā secinās, ka panāktais progress pamatinflācijas virzībā ir pietiekams, lai inflācija vidējā termiņā stabilizētos 2% līmenī," sacīts paziņojumā.

Vērtējot makroekonomisko situāciju, paziņojumā konstatēts: "Krievijas agresija Ukrainā radījusi neaprakstāmas ciešanas. Tā arī ietekmē tautsaimniecību Eiropā un ārpus tās. Konflikts – un ar to saistītā nenoteiktība – nelabvēlīgi ietekmē uzņēmēju un patērētāju konfidenci.

Tirdzniecības pārrāvumi radījuši jaunu materiālu un izejvielu trūkumu. Enerģijas un izejvielu cenu krasais kāpums mazina pieprasījumu un kavē ražošanu. Tas, kā attīstīsies tautsaimniecība, lielā mērā būs atkarīgs no konflikta turpmākās virzības, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamajiem tālākajiem pasākumiem. Vienlaikus ekonomisko aktivitāti joprojām veicina tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas kritiskā posma. Inflācija būtiski pieaugusi un saglabāsies augsta arī turpmākajos mēnešos galvenokārt saistībā ar enerģijas izmaksu kraso kāpumu. Inflācijas spiediens daudzās nozarēs kļuvis spēcīgāks."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās pasaules malās no ilgākas snaudas pandēmijā pamodās inflācijas pūķis. Ir skaidrs, ka tam vēl nežēlīgāk sabiedrību dzīves līmeni un sakrātā vērtību liks papostīt Krievijas karš Ukrainā.

Attiecīgi ir arī centieni kaut ko likt pretī šim pamodinātajam pirmatnējam ekonomikas spēkam.

Nupat ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS), kas no centrālajām bankām tiek uzskatīta par proaktīvāku – tādu, kuras soļiem citi seko –, pārstāvji likuši noprast, ka ASV dolāru likmju pieaugums varētu būt straujāks.

FRS savas ASV dolāru procentlikmes par ceturtdaļprocentpunktu paaugstināja maijā, lai gan nu nostiprinās pieņēmums, ka savā nākamajā sanāksmē maijā FRS dolāru likmes palielinās uzreiz par pusprocentpunktu, bet līdz gada beigām – kopumā aptuveni par 2,25 līdz 3 procentpunktiem. FRS arī atklāja, ka mazinās savu dolāru drukāšanas rezultātā uzblīdušo deviņu triljonu bilanci par gandrīz 100 miljardiem dolāru mēnesī. Tas tiks darīts, pārstājot reinvestēt guvumus no sapirkto parādu kalna papīru termiņa iztecēšanas. Jānorāda, ka ASV inflācija martā sasniegusi 8,5%, kas ir jauns 40 gadu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmie masu vakcinācijas centri sāks darbu sestdien

LETA, 01.04.2021

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā (attēlā).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19 astoņās Latvijas pilsētās sāks darbu sestdien, 3.aprīlī, liecina ceturtdien valdībai sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā. Šajā laikā darbu sāks arī centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā. Visi šie centri strādās līdz plkst.18.

Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā izvietotie centri strādās arī svētdien, 4.aprīlī, kā arī pirmdien, 5.aprīlī. Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī esošie centri darbosies tikai sestdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes

LETA--AFP, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 2,8%, nevis 3,7%, kā tika lēsts martā.

Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,8% līdz 2,1%.

ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Ukrainas karš negatīvi ietekmē tirdzniecību, izraisot izejmateriālu deficītu, kā arī veicina enerģijas un preču cenu kāpumu, norāda banka.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 6,8%, nevis 5,1%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 3,5% un 2,1%, liecina ECB aplēses.

Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu pasaulē jau kādu laiku procentu likmes ir ļoti zemas. Turklāt pagaidām arī nākotnē, centrālajām bankām atrodoties konstantā eksperimentālā ekonomikas stimulēšanas stadijā, tās var šādas palikt.

Dažās vietās pasaulē aizņemties ir palicis īpaši izdevīgi. Tie ziņots, ka Dānijā “Nordea Bank” sākusi saviem klientiem piedāvāt hipotekāros aizdevumus uz 20 gadiem ar fiksētu nulles likmi.

“Bloomberg” ziņo, ka ar šādiem paziņojumiem klajā nākušas vēl divas bankas, kas darbojas šajā valstī. Katrā ziņā pasaule sākusi aizdzīvoties līdz agrāk visai neiedomājamai situācijai, kad pat visai gara termiņa aizdevumiem privātpersonām netiek iekasēti procentu maksājumi. Iespējams, šo pat nevarētu uzskatīt par skaļāko gadījumu.

Pirms laika Dānijā Jyske Bank ziņoja, ka 10 gadu hipotekārajam aizdevumiem piemēros negatīvu likmi -0,5% apmērā. Tas nozīmē, ka katru mēnesi summa, ko aizdevuma ņēmējs ir parāda bankai, samazinās. Tas gan nenozīmē, ka banka no šādas savas darbības obligāti cieš zaudējumus. Tā joprojām var nopelnīt no nodevām un maksām par dažādiem saistītajiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru