Produktivitātes slazds 

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore, 2018. gada 24. augusts plkst. 8:10

Foto: pixabay

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Ekonomikas izaugsmi var panākt, vai nu palielinot produktivitāti, vai arī piesaistot vairāk resursu, piemēram, palielinot nodarbinātības līmeni. Tomēr resursu (it īpaši darba resursu) piesaistei ir noteiktas robežas (demogrāfiskā situācija), kas mazina uzņēmēju iespējas. Turklāt, jo mazāk ir pieejami resursi, jo straujāk aug to cena, kas savukārt palielina ražotāju izmaksas un negatīvi ietekmē konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. Tāpēc ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt, tikai palielinot produktivitāti, t.i., panākot lielāku ražošanas apjomu ar esošiem resursiem vai arī saglabājot to pašu ražošanas apjomu, piesaistot mazāk resursu. Tātad palielināt produktivitāti nozīmē efektīvāk izmantot esošos resursus jeb palielināt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju. Produktivitāte ļauj valstij uzturēt augstas algas, stipru valūtu, augstu kapitāla atdevi – un arī augstu dzīves līmeni.

Viens no iemesliem Latvijas zemajam produktivitātes līmenim ir meklējams tajā, ko mēs ražojam. Vairāk nekā 50% no rūpniecības veido zemo tehnoloģiju nozares.

Aplūkojot produktivitātes dinamiku Latvijā pēckrīzes periodā, jāatzīmē, ka tā ir bijusi gandrīz trīs reizes straujāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kā rezultātā kopš 2010.gada produktivitātes plaisa ar ES vidējo līmeni samazinājās gandrīz par 9%. Neraugoties uz to, produktivitātes līmenis, ko raksturo IKP apjoms uz vienu nodarbināto, Latvijas tautsaimniecībā kopumā 2017.gadā sasniedza tikai 46,3% no vidējā ES līmeņa (jeb 64,8%, vērtējot pēc pirktspējas paritātes). Turklāt produktivitātes temps Latvijā sarūk. Piemēram, ja pirmskrīzes gados (2004-2007) produktivitāte ik gadu pieauga par 7,4 %, tad pēdējos piecos gados (2013-2017) - par 2,2%, t.i., gandrīz trīs reizes lēnāk.

Viens no iemesliem Latvijas zemajam produktivitātes līmenim ir meklējams tajā, ko mēs ražojam. Analizējot apstrādes rūpniecības struktūru Latvijā, var secināt, ka vairāk nekā 50% no tās veido zemo tehnoloģiju nozares, savukārt augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozares veido tikai nepilnus 20%. Tādējādi, ražojot lētas preces, nevar radīt lielāku vērtību un palielināt produktivitāti, un veidojas produktivitātes slazds.

Latvijā šobrīd ir zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP) un zems tehnoloģiju attīstības potenciāls, kā arī zems inovatīvu uzņēmumu skaits, kas ražotu produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Tikai, pārdalot resursus augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai uzņēmumu līmenī un pārorientējot tautsaimniecības struktūru par labu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, iespējams sasniegt augstāku produktivitātes un labklājības līmeni, kā arī pārvarēt produktivitātes slazdu.

Resursu pārdales process ir atkarīgs arī no tā, cik kvalitatīvs ir institucionālais ietvars, kas nodrošina produktu un resursu tirgus darbības efektivitāti, minimizējot ar pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts konkurētspējas priekšrocības. Tāpat svarīga ir uzņēmēju ieinteresētība mainīt pastāvošo biznesa modeli un ieguldīt līdzekļus gan jaunu tehnoloģiju, gan darbinieku attīstībā. Tādējādi, lai paaugstinātu produktivitātes līmeni Latvijā, ir jāpievērš uzmanība ne tik daudz - kā ražot, bet ko ražot, virzoties augšup pa tehnoloģijas kāpnēm.

Ja zemas produktivitātes noturība turpināsies ilgstoši, tas var būtiski ierobežot Latvijas izaugsmi, algu pieaugumu un dzīves līmeni. Lai paaugstinātu produktivitāti, ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā, tehnoloģijās un cilvēkkapitālā. Uzņēmēji ir galvenie lēmumu pieņēmēji šo investīciju veikšanā, savukārt valdības ekonomiskās politikas uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu institucionālo un uzņēmējdarbības vidi, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti un spējīgi veikt šos ieguldījumus.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 31. augusts plkst. 13:05

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās...

2016. gada 12. augusts plkst. 17:03

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bija otrs mazākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums...

2016. gada 15. jūnijs plkst. 15:08

Lietuvas ekonomikas izaugsme, iespējams, šogad būs straujāka nekā Latvijas, jaunākajā Citadele...

2016. gada 02. jūnijs plkst. 17:46

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši...

2016. gada 25. maijs plkst. 10:52

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2018. gada 22. augusts plkst. 8:07

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie...

2018. gada 20. augusts plkst. 13:01

Godātā redakcija, vēlētos pievienot savu balsi atkal uzsāktajai pulksteņu grozīšanas diskusijai....

2018. gada 20. augusts plkst. 11:03

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to...

2018. gada 20. augusts plkst. 6:55

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā...

2018. gada 17. augusts plkst. 7:10

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt,...

2018. gada 16. augusts plkst. 10:29

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora...

2018. gada 15. augusts plkst. 11:03

Diemžēl t/c Galerija Centrs bieži notiekošās evakuācijas stipri negatīvi ietekmē ne vien...

2018. gada 13. augusts plkst. 18:38

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm...

2018. gada 13. augusts plkst. 11:17

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums...

2018. gada 13. augusts plkst. 6:37

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts,...