Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Mūsdienās ikdiena nav iedomājama bez veļas mazgāšanas, telpu uzkopšanas, traipu tīrīšanas līdzekļiem. Mediķu un zaļi domājošu organizāciju mudināti, aizvien biežāk izvēlamies videi draudzīgu sadzīves ķīmiju. Pētījumi liecina – aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto ekoloģiskus (eko) mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus, visvairāk – ekoloģiskos trauku mazgāšanas līdzekļus. Pasaules Dabas fonds šādu iedzīvotāju īpatsvaru vērtē kā augstu rādītāju, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) Latvijā ekomarķējuma licences piešķīris tikai diviem uzņēmumiem – a/s Spodrība un Sonata Enterprise Inc. filiālei Latvijā. Kā norāda VPVB vecākā eksperte Edīte Timšane, Spodrība ir pirmais ražošanas uzņēmums Latvijā un pirmais sadzīves ķīmijas un ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotājs Baltijas valstīs, kuram 2013. gadā tika piešķirts starptautiski atzīts – Eiropas Savienības (ES) – ekomarķējums. Marķējuma logo – Ekopuķīte (EU Flower) – simbolizē konkrētu vides un veselības aizsardzības, kā arī produktu kvalitātes standartu izpildi, kurus apstiprinājusi Eiropas Komisija.

Balstoties uz starptautiskās auditorfirmas Bureau Veritas Latvia pārsertifikācijas audita rezultātiem, AS Spodrība februāra sākumā ir saņēmusi sertifikātus, kas apliecina uzņēmuma integrētās pārvaldības sistēmas atbilstību jaunās redakcijas starptautisko standartu ISO 9001:2015 un ISO 14001:2015 prasībām.

AS Spodrība ir pirmā Latvijā, kam Bureau Veritas ir izsniegusi starptautiskā standarta ISO 14001:2015 sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma nopietnu atbildību pret vidi, izstrādājot un ražojot plaša patēriņa preces, skaidroja uzņēmumā.

Neatkarīgais novērtējums esot nozīmīgs uzņēmuma sadarbībai ar esošajiem un potenciālajiem partneriem un klientiem ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Pērn uzņēmums ir ieviesis jaunu kosmētikas līniju Seal cosmetics, kā arī papildinājis ekoloģisko produktu līniju ECO SEAL FOR NATURE ar jauniem produktiem. Vairākiem līnijas produktiem ir piešķirts ekomarķējums EU Ecolabel.

AS Spodrība ir lielākais tīrīšanas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā.

Sadzīves ķīmijas ražotājs AS "Spodrība" pagājušajā gadā strādāja ar 7,866 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa auga 9,9 reizes un bija 2,914 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Spodrībai" viens no galvenajiem darbības virzieniem bija dezinfekcijas līdzekļu ražošana un pārdošana saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tika iegādātas jaunas ražošanas iekārtas, lai būtiski kāpinātu ražošanas kapacitāti.

Tāpat pērn visiem "Eco Seal for Nature" produktiem tika iegūts oficiālais Eiropas ekomarķējums.

Šogad "Spodrība" plāno turpināt ražošanas un laboratorisko procesu būtisku uzlabošanu, jaunu produktu izstrādi un eksporta izaugsmi.

2019.gadā "Spodrība" strādāja ar 3,494 miljonu eiro apgrozījumu un guva 294 739 eiro peļņu.

Kompānijas "Spodrība" pirmsākumi meklējami 1921.gadā Rīgā, savukārt 1960.gadā fabrikas ražotnes tika pārvietotas uz Dobeli.

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Koka mājas, detaļas tām, elementi, krāsas, pat trauku mazgāšanas mašīnas ir iespējams marķēt ar Nordic Swan Ecolabel marķējumu, lai gūtu plašāku atsaucību Ziemeļvalstu tirgos.

Lai gūtu plašāku priekšstatu, kas ir šī marķēšanas sistēma un ko tā praktiski nozīmē, Dienas Bizness uzdeva jautājumus Zviedrijas Nordic Swan Ecolabel sertifikācijas vadītājam Stefanam Bjorlingam.

Fragments no intervijas

Kas ir Nordic Swan Ecolabel, un ko jūs tur darāt?

Esmu Ziemeļvalstu Ecolabel sertifikācijas vadītājs Zviedrijas valsts kompānijā un vadu tieši sertifikāciju māju būvniecībā biznesa sadaļā. Mana departamenta nosaukums ir Māju ekomarķējums un renovācija. Šī ir viena no plašākajām biznesa nozarēm Zviedrijā un visās Ziemeļvalstīs. Kompānija pieder valstij, tomēr tās sertifikāti nav kā obligāta prasība, kuru garantē likums. Pēc būtības tas ir valsts izveidots ekozīmols, ko atbalsta visās Ziemeļvalstīs un kuru realizē valsts kompānija, bet prasības nav obligātas. Proti, tirgus regulē nepieciešamību pēc tām. Ekolabel sertifikāts pēc būtības piešķir īpašu vērtību produktam un ir apliecinājums tam, ka māja vai tās daļas ir videi draudzīgas.