Jaunākais izdevums

Investīciju bankas izsaka ļoti optimistiskas Eiropas akciju cenu prognozes , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada pirmajā ceturksnī lielākajos Eiropas akciju tirgos bija vērojams straujš cenu pieaugums, kas sabremzējās tad, kad skaļākas kļuva raizes par reģiona lēno izaugsmi un no jauna aktualizējās Grieķijas ekonomikas problēmas. Interesanti, ka viens no pašiem veiksmīgākajiem vecā kontinenta akciju tirgiem šogad ir Itālija, kuras vērtspapīru tirgus FTSE MIB indeksa vērtība kopš gada sākuma ir palielinājusies par 23%.

Turklāt, kā vismaz saka Francijas bankas Societe Generale analītiķi, Itālijas akciju cenu pieaugums esot tikai savā sākuma stadijā. Minētās finanšu iestādes eksperti lēš, ka FTSE MIB akciju indeksa vērtība līdz 2017. gada beigām no šī brīža līmeņiem būs palielinājusies vēl par 40%.

Visu rakstu Prognozē Itālijas akciju kāpumu lasiet 31. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Itālijas parāda nasta un iespējas to samazināt

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bukovska, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Budžeta kaislības itāļu gaumē

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Itālija turpina balansēt uz naža asmens

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

EK oficiāli noraida Itālijas budžeta projektu, paverot ceļu sankcijām

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Itālijas valdība cer uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik aktuālā Itālijas politiskā krīze finanšu tirgus dalībniekiem atgādinājusi par visas eirozonas ievainojamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Itālijas prezidents Serdžo Materella nupat bloķējis eiroskeptiķu centienus formēt valdību, kas licis pieņemt, ka šo valsti gaida ārkārtas vēlēšanas. Pašlaik tiek spekulēts, ka eiroskeptiķi tajās varētu gūt vēl lielāku atbalstu. Šāds lēmums esot pieņemts, jo prezidents uzskatījis, ka šo spēku vadīta valdība apdraudētu Itālijas saites ar Eiropas Savienību un raisītu vēl tālāku valsts aktīvu izpārdošanu.

Notiekošā rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien pārlēca pāri 3% barjerai, kad vēl šā mēneša sākumā tas atradās vien pie 1,78% atzīmes (ja obligāciju ienesīgums aug, to cena sarūk). Itālija ir trešā lielākā eirozonas tautsaimniecība, un tai ir milzīgas parādsaistības aptuveni 2,3 triljonu eiro apmērā (Itālijas parāda pret IKP rādītājs atrodas virs 130% atzīmes). Augot parādu apkalpošanas izmaksām un esot aktuālām runām par šīs valsts palikšanu eiro monetārā reģiona sastāvā, atkal plaukst lielākas bažas par visas eirozonas stabilitāti. Tas turklāt notiek brīdī, ka Vecā kontinenta tautsaimniecība beidzot nostājusies uz stabilākas izaugsmes taciņas. Rezumējot – svaigākais politisko problēmu eskalācijas vilnis ikdienas kārtībā atgriezis tos sludinātājus, kas paredz neizbēgamu kopējās valūtas ēras galu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas referendums ir jau trešais šā gada balsojums Rietumu pasaulē pēc kārtas, kura rezultāts apliecina vēlētāju vēlmi pēc pārmaiņām

Fakts, ka beidzies iepriekšējo desmitgažu laikā tik ierastais labklājības pieaugums, ko lielā mērā veicinājusi dzīve uz parāda, ir galvenais iemesls, kādēļ līdz šim pie varas esošie zaudē popularitāt un aizvien lielāku atzinību gūst idejas, ko izplata tie, ko mēdz dēvēt par populistiem. Iespējams, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē, un to lielā mērā apliecina arī finanšu tirgus norises. Pēc pirmā skaļākā vēlētāju balsojuma pret līdzšinējo kārtību britu referendumā par atdalīšanos no Eiropas Savienības finanšu tirgi piedzīvoja visai vētrainu finanšu aktīvu izpārdošanu, biržas indeksiem gan Lielbritānijā, gan kontinentālajā Eiropā zaudējot vairākus procentus vērtības. Tomēr jau pirmās pēcreferenduma dienas otrajā pusē britu finanšu aktīvi guva samērā noturīgu pircēju atbalstu. Arī ASV pēc ziņām par Donalda Trampa kļūšanu par nākamo prezidentu biržas visai ātri atguva investoru pozitīvo noskaņojumu, un līdzīgi ir arī ar Itālijas referenduma par konstitucionālajām reformām rezultātiem, kas jau vedinājuši pašreizējo valsts premjeru Mateo Renci paziņot par demisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS PrivatBank slēgs filiāli Itālijā

Žanete Hāka, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank jaunā valde pēc bankas filiāļu tīkla ekonomiskās darbības pamatotības izvērtēšanas ir nolēmusi slēgt Itālijas filiāli, liecina bankas paziņojums.

Lēmums par filiāles darbības apturēšanu pieņemts 19. septembrī un paziņots Itālijas Centrālajai bankai. Slēgšanas process, sadarbībā ar regulatoru, organizēti turpināsies līdz visas filiāles saistības pret klientiem būs apmierinātas.

Gada sākumā tika mainīta AS PrivatBank valde, kas uzsāka visu bankas procedūru, struktūrvienību un filiāļu tīkla ekonomiskā izdevīguma pārvērtēšanu. Bankas iekšienē ir uzsāktas izmaiņas, lai tās darbu sakārtotu atbilstoši jaunajām un stingrākajām klientu darbības izvērtēšanas prasībām.

AS PrivatBank valdes loceklis Roberts Kristians Šepfs: Itālijas filiāles klientu skaits un apgrozījums bija salīdzinoši neliels. Tāpēc tās darbības slēgšana neatsauksies uz bankas turpmāko darbību. Būtībā filiāles atvēršanu Itālijā varam uzskatīt par iepriekšējās bankas vadības eksperimentu, kas tomēr nav atmaksājies pieaugušās konkurences, atšķirīgā tiesiskā regulējuma, kā arī finanšu krīzes radīto seku un izmainīto nozares regulatoro prasību dēļ. Iepriekšējos gados banka piekrita finansēt un līdzdarboties augstāka riska projektos, kas šobrīd vairs nav iespējams. Situācija ir būtiski mainījusies, jo mainījušās ir arī prasības pret bankām un to klientu darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Itālijā informē par biznesa un tūrisma iespējām Latvijā

Lelde Petrāne, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Greizsirdība vieno Eiropu

Didzis Meļķis, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas iestāšanās pret gāzes cauruļvada projekta otro kārtu Baltijas jūrā maina spēles noteikumus par labu Enerģētikas savienībai

Šodien ES samitā Briselē ir izdevies izvairīties no Itālijas prasības sankciju pret Krieviju pagarinājumu apspriest publiski, atstājot to tehnokrātiskam apstiprinājumam dalībvalstu vēstnieku ES ziņā. Spēkā tomēr paliek Itālijas izteiktā nostāja, saistot šo lēmumu ar Nord Stream cauruļvada otrās kārtas projektu. Itālijas kā vienas no Krievijai draudzīgākajām ES valstīm izteiktais atbalsts Gazprom loloto projektu bloķēt nāk visai negaidīti, un tas ievērojami mazina šā projekta iespējamību. Itāļu lēmums, visdrīzāk, gan nav tik daudz ES vienotās enerģētikas politikas ideālu, cik greizsirdības uz Vāciju motivēts.

Itālijas premjera Mateo Renci valdības izteiktā pievienošanās viedoklī par Nord Stream-2 Austrumeiropai «ir interesanta ar to, ka viņa loģika ir pilnīgi atšķirīga no tās, kas vada Austrumeiropas valstu viedokli,» DB saka Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (EPP/V), kas atbild par Parlamenta lielākās frakcijas enerģētikas politikas virzību. «Latvija savas intereses ES var vislabāk aizstāvēt, izprotot, kas katrai valstij ir svarīgi, un itāļi ir neviltoti dusmīgi, tai skaitā uz vāciešiem, kas «noraka» South Stream projektu, kas būtu piegādājis Krievijas gāzi Itālijai un tās kompānijai ENI. Renci nostājā ir ļoti liela loģika, sakot – ja jūs South Stream noraidījāt tāpēc, ka tas ir pretrunā ar ES interesēm, tad dariet to pašu arī savā dārziņā.» Itālijas visai ultimatīvā pievienošanās iebildumiem pret

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas sporta automašīnu ražotājs Ferrari trešdien Volstrītā veiksmīgi debitējis fondu biržā, akciju cenai pārsniedzot sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) noteikto līmeni.

Par godu šim svinīgajam notikumam pie Ņujorkas akciju biržas ēkas garāmgājēji varēja aplūkot astoņus Ferrari superauto, tostarp Sebastjana Fetela vadīto Pirmās formulas (F-1) modeli, 1961.gada modeli, kura vērtība veido 15 miljonus dolāru un vienu no jaunākajiem modeļiem - 1,4 miljonu dolāru vērto hibrīdu LaFerrari.

Uzņēmuma akciju IPO cena tika noteikta 52 dolāru (45,79 eiro) apmērā, taču neilgi pēc tirdzniecības sākšanas tā pārsniedza 60 dolārus par akciju.

Tirdzniecības sesijas noslēgumā Ferrari akciju cena gan bija pieaugusi vien par 5,8% - līdz 55 dolāriem par akciju.

Analītiķi gan norāda, ka šī bijusi cienījama debija tirgū, kas pēdējās nedēļās jaunu akciju kotēšanu sagaidījusi visai atturīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas topošā eiroskeptiķu valdība liek prognozēt lielākus tēriņus, turpinot audzēt valsts parādu.

Šodien vai rīt Itālijas prezidentam Serdžio Matarellam ir jāpaziņo sava izvēle jaunās valdības premjera amatam. Pirms 11 nedēļām visai neizlēmīgajās vēlēšanās uzvarējušie eiroskeptiķi – Pieczvaigžņu kustības (M5S) un Ziemeļu līgas koalīcija – par savu kandidātu pēc ilgas tirgošanās ir prezidentam izvirzījuši 54 gadus veco valsts pārvaldes profesoru Džuzepi Konti.

Pēc vēlēšanām 4. martā bija skaidrs, ka ar Itālijas valdības fiskālo disciplīnu augstā valsts parāda apstākļos turpmāk būs ļoti neskaidri, un tirgi uz to attiecīgi reaģēja – pieauga Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums, kas nozīmē dārgāku valdībai pieejamo naudu tirgū, un kritās itāļu kompāniju un banku indeksi. Bet tam sekoja vairākas nedēļas ar tirgus spēlētāju atbrīvotāku attieksmi pret Apenīnu pussalā notiekošo. Šāda attieksme balstījās pieņēmumā, ka pēc sadrumstalotajiem vēlēšanu iznākumiem itāļi nespēs izveidot jaunu valdību, tāpēc prognozes bija par jaunām vēlēšanām un tehnokrātisku starplaika valdību, analizē aģentūra Bloomberg. Tādā scenārijā viss paliktu pa vecam apmēram uz gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sāk administratīvo procesu pret PrivatBank Itālijas filiāli; aizliedz veikt veikt jaunas operācijas

Žanete Hāka, 10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank Itālijas filiāle saņēmusi Itālijas Centrālās bankas paziņojumu par administratīvā procesa uzsākšanu pret Itālijas filiāli sakarā ar klientu identifikācijas noteikumu un banku regulējuma iespējamiem pārkāpumiem.

Paredzams, ka lietas izskatīšana tiks pabeigta 90 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, informē banka.

Paziņojums cita starpā nosaka pagaidu aizliegumu Itālijas filiālei veikt jaunas operācijas līdz administratīvā procesa pabeigšanai.

AS PrivatBank rūpīgi iepazīstas ar visiem Itālijas Bankas secinājumiem un ieteikumiem un veic savu pārbaudi, analizējot katru Itālijas Bankas norādīto jautājumu. Klientiem un partneriem tiks sniegta aktualizēta informācija, skaidro bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Varufakis: EK un Itālijas strīdā par budžetu vainojamas abas puses

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) strīdā ar Itāliju par tās budžeta projektu ir vainīgas abas puses, piektdien paziņojis bijušais Grieķijas finanšu ministrs un pazīstamais taupības politikas pretinieks Janis Varufakis.

EK otrdien noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt.

Itālijas valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neskatoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pārstrādātais budžeta projekts Itālijai jāiesniedz EK trīs nedēļu laikā, bet Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni jau paziņojis, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Komentāri

Pievienot komentāru