Jaunākais izdevums

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.

Šķietami liels pieaugums 2020.gadā bijis arī jaunu elektroauto segmentā, sasniedzot 700% pieaugumu, tomēr darījumu skaits joprojām ir neliels arī Latvijas mērogam. Pērn iegādāti tikai 323 elektoroauto, veidojot aptuveni 2% no jaunajiem darījumiem auto segmentā. To skaits aug un tie ir arvien biežāk sastopami uz Latvijas ceļiem, pamatojoties gan uz zaļāku domāšanu un iedzīvotāju vēlmi izcelties, gan nepieciešamību pietuvoties ES noteikto izmešu samazinājuma plānu.

Kopumā auto tirgotāji ir ļoti radoši pielāgojušies situācijai, kad iespējas parādīt klientiem automašīnu un veikt klātienes testa braucienus ir ierobežotas, nereti pat aizliegtas. Lai varētu turpināt pārdošanu, auto nozare ir ieviesusi tādus risinājumus kā, piemēram, virtuālās auto tūres, kurās automašīnas iespējams novērtēt un izmēģināt tiešsaistē vai ar videozvana palīdzību.

Vislielākais pieprasījuma kritums 2020.gadā ir celtniecības tehnikas tirgū, kur jauno darījumu skaits sarucis par 47%. Galvenie iemesli ir celtniecības projektu pārcelšana, ko veicinājusi pandēmijas laika nenoteiktība un nedrošība par tālāku projektu attīstību. Salīdzinot ar 2020.gadu, ko industrijas pārstāvji vērtējuši kā negatīvu, 2021.gads tiek uztverts kā, iespējams, dinamiskākais pēdējās desmitgades laikā. To var skaidrot ar apjomīgu ES projektu attīstību, piemēram, Rail Baltica būvniecību.

Lai gan lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, kas pandēmijas laikā atradusi veidus, kā turpināt attīstīties, lielākoties pateicoties lieliskai graudu ražai un labām cenām starptautiskajos tirgos, līzinga pieprasījumi pēc lauksaimniecības tehnikas kopumā ir kritušies, ko veicinājis samazinājums jaunu kombainu iegādē par 37%. Toties pandēmija neietekmēja traktortehnikas iegādi - tā saglabājusies 2019.gada līmenī.

Papildu tehnikas iegādes samazinājumu līzingā galvenokārt radījuši divi iemesli: Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējuma pieejamība tikai rudenī, nevis pavasarī, kad noris aktīvākā jaunas tehnikas iegāde, un neziņa par pandēmijas tālāko ietekmi. Arī šogad LAD finansējums, kas ļauj iegādāties tehniku ietaupot pat 30% no kopējām izmaksām, būs pieejams rudens periodā. Finansējuma perioda nobīde uz rudeni var potenciāli samazināt arī līzinga darījumu skaitu par 20%, salīdzinājumā ar 2020.gadu.

Neskatoties uz auksto ziemu, kas veiksmīgi ļāvusi realizēt mežsaimniecības darbus, pērn nozares uzņēmēji bijuši krietni piesardzīgāki - līzinga darījumu skaits jaunas lielās mežistrādes tehnikas iegādei samazinājies teju trīs reizes. Taču, ņemot vērā intensīvo tehnikas izmantošanu šoziem, 2021.gada laikā prognozējams līzinga darījumu pieaugums, taču arī to var ietekmēt pandēmijas laika pieprasījums pēc kokmateriāliem un kopējā situācija kokmateriālu noieta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Satiksmes drošība sākas ar sevi

Dainis Bremze "Norde" autosalona īpašnieks, oficiālais Nissan un Renault pārstāvis Latvijā, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansiāla stabilitāte ir sasniedzama, ja ir apzinātas dažādas iespējas, kas var palīdzēt ceļā uz to. Pārkreditācija ir viena no šīm iespējām, ar ko veicināt dažādu problēmu risināšanu un atvieglot finansiālu grūtību pārvarēšanu.

Tas ir process, kas palīdz optimizēt esošo kredītsaistību izmaksas un sniedz iespēju apvienot vairākus aizdevumus vienā. Kredītņēmējiem bieži nav skaidrības, vai viņu esošās saistības iespējams pārstrukturizēt izdevīgākā veidā, tāpēc rodas jautājums - ko īsti iespējams pārkreditēt?

Auto līzings un auto kredīts. Automašīnas iegāde mūsdienās vairs nav untums, bet gan nepieciešamība, tāpēc arvien vairāk patērētāju kļūst par kredītņēmējiem šī pirkuma veikšanai. Lietotu auto iegādei izmanto kredītu, taču jaunas un mazlietotas automašīnas visbiežāk iegādājas līzingā, taču tā tas nav vienmēr. Gan auto kredītu, gan līzingu iespējams pārkreditēt un izmantot arī iespēju apvienot kredītus. Veicot refinansēšanu šiem aizdevumu veidiem, iespējams panākt izdevīgāku risinājumu ikmēneša maksājumiem, kā arī izvairīties no auto zaudēšanas, ja tas kalpo par aizdevuma nodrošinājumu un vairs nav iespējas segt maksājumus iepriekšējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad trīs ceturkšņos Latvijā reģistrēto elektroauto skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 328%, kas ir straujākais elektroauto skaita pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Latvijā trīs ceturkšņos pirmreizējā reģistrācija veikta kopumā 287 elektroauto. Tostarp Latvijā pārdoti 229 ar bateriju darbināmi un 58 no ārēja avota uzlādējami elektriskie auto.

Salīdzinoši pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā tika reģistrēti tikai 67 elektroauto.

Latvija tādējādi uzstādījusi reģistrēto elektroauto pieauguma rekordu - par 328%, aiz sevis atstājot Slovākiju, kurā bijis pieaugums par316,5%, Čehiju, kur bijis pieaugums par 245,5%, un Igauniju, kur bijis pieaugums par 208,5%.

Augsti no ārēja avota uzlādējamu elektroauto pārdošanas rezultāti reģistrēti arī pārējā Baltijā. Igaunijā šogad deviņos mēnešos pārdotas 253 šādas automašīnas, kas ir par 208% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn, kad pirmreizējā reģistrācija veikta 82 auto. Lietuvā šogad deviņu mēnešu laikā pārdotas kopumā 328 no ārēja avota uzlādējamas elektriskās automašīnas, kas ir par 173% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn, kad pārdoti 120 šādi auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk iegādājas preces interneta veikalos, automašīnu e-komercija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, vēl ir bērna autiņos.

Tā varētu attīstīties līdz ar pieprasījuma palielināšanos pēc elektrospēkratiem, kas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršāki.

Eiropā automašīnu e-komercija attīstās strauji, turklāt vīrusa Covid-19 izplatība tai ir radījusi labvēlīgus apstākļus, uzskata biedrības Auto Asociācija prezidents Andris Kulbergs. Viņš stāsta, ka īpaši ir palielinājusies mazlietotu un lietotu automašīnu iegāde attālināti. “Eiropā Covid-19 laiks ir devis grūdienu pieprasījumam pēc šī segmenta spēkratiem, jo pārvietoties ar privātu transporta līdzekli ir daudz drošāk nekā ar sabiedrisko. Daudzas automašīnu tirdzniecības ķēdes nodrošina, ka pirkums tiek nogādāts līdz pat namdurvīm. Automašīnas apskate un testa brauciens tiek veikts virtuāli,” teic A. Kulbergs, kurš prognozē, ka automašīnu e-komercija drīzumā attīstīsies arī Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru