Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Vācijas prokuratūra piektdien paziņoja, ka sākta izmeklēšana pret bijušo autobūves koncerna Volkswagen vadītāju Martinu Vinterkornu saistība ar aizdomām par krāpniecību tā dēvētajā dīzeļgeitas skandālā.

Izmeklētāji vēsta, ka viņiem ir pietiekamas norādes, ka Vinterkorns par šo skandālu varētu būt zinājis agrāk, nekā viņš līdz šim ir norādījis.

Pret Vinterkornu jau sākta izmeklēšana par iespējamām manipulācijām finanšu tirgos saistībā ar kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu.

Jaunie pierādījumi iegūti no liecinieku izjautāšanas un atsavināto datorfailu aplūkošanas, vēsta Braunšveigas prokuratūra.

Volkswagen 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vācijas autobūves koncerns «Daimler» atkārtoti samazinājis peļņas prognozi šim gadam, brīdinot, ka izmaksas saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu samazinās uzņēmuma ienākumus.

Kompānija prognozē, ka tās peļņa pirms procentiem un nodokļiem (EBIT) šogad būs ievērojami zem pērn uzrādītā rezultāta.

«Daimler» EBIT pērn veidoja 14,3 miljardus eiro, un sākotnēji tika prognozēts, ka šogad tā būs ievērojami lielāka par pagājušā gada rezultātu.

Uzņēmums šo prognozi jau samazināja pirms četriem mēnešiem, tajā laikā šo lēmumu skaidrojot ar jauniem muitas tarifiem, kas piemēroti automašīnu eksportam no ASV uz Ķīnu.

Taču šoreiz prognozes samazināšana saistīta ar dīzeļautomašīnu kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu.

Šī skandāla dēļ «Daimler» šogad Eiropā bijis spiests atsaukt vairāk nekā 770 000 dīzeļautomobiļu.

Kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūras izmantoja Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen», kas 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūra.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Vācijas autoražotājs «Volkswagen» (VW) piekritis samaksāt vienu miljardu eiro sodu, ko tam bija noteikuši Vācijas prokurori saistībā ar izmešu mērierīču manipulācijas skandālu.

««Volkswagen» pieņem sodu un nepārsūdzēs to. Tā rīkojoties, «Volkswagen» atzīst savu atbildību par krīzi un uzskata to par tālāku lielu soli tās pārvarēšanā,» teikts «Volkswagen» paziņojumā.

VW jau ir samaksājis miljardiem eiro soda naudās un kompensācijās patērētājiem šī skandāla dēļ, kas arī nopietni kaitējis šī uzņēmuma dīzeļautomobiļu tēlam.

VW 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Izmeklētāji ASV un Vācijas mediji ir apgalvojuši, ka VW vadība zinājusi par šo skandālu jau 2015.gada jūlijā, taču nolēmusi neko neatklāt.

Vācijas patērētāju grupas ceturtdien tiesā iesniegušas valstī pirmo kolektīvo prasību saistībā ar autobūves koncerna «Volkswagen» tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz «Volkswagen» par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus «Volkswagen» automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies «Volkswagen», «Audi», «Škoda» vai «Seat» zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar «EA 189» dīzeļdzinēju.

Bijušais Vācijas autobūves koncerna Volkswagen vadītājs Martins Vinterkorns, kurš saistībā ar vērienīgo izmešu skandālu atkāpās no savas amata, joprojām ir uzņēmuma amatpersona un saņem apjomīgu atalgojumu, piektdien vēsta divi vācu mediji.

Biznesa laikraksts Handelsblatt un ziņu programma Frontal 21 ziņo, ka Vinterkorna darba līgums saskaņā ar iepriekšēju vienošanos ilgst līdz 2016.gada beigām un viņš saņem algu pilnā apmērā.

Abi mediji atsaucas uz informācijas avotiem Volkswagen uzraudzības padomē.

68 gadus Vinterkorns uzņēmumu vadīja no 2007.gada līdz šā gada septembrim, kad atklātībā nonāca informācija par izmešu skandālu.

Viņa darba līgums paredz, ka viņa pamata alga veido 1,62 miljonus eiro gadā, kurai papildus tiek pierēķinātas dāsnas prēmijas.

Vinterkorns atalgojumā par 2014.gadu kopumā saņēma vairāk nekā 15 miljonus eiro. Savukārt par šo gadu viņš varētu saņemt vairāk nekā desmit miljonus eiro.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Aizvien vairāk valstu un pilsētu pasaulē sāk domāt, kā ierobežot automašīnu ar dīzeļdzinējiem izmantošanu. Tomēr Austrumeiropa un Ziemeļāfrika ir tās pasaules daļas, kur šāda veida importēto automašīnu skaits ir liels. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī 86% no importētajām automašīnām bija aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, Dienas Bizness rīkotajā ikgadējā autoforumā Auto 2018 norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš pauž bažas, ka Austrumeiropa var kļūt par noieta tirgu šīm vecajām automašīnām un var traucēt sasniegt CO2 mērķus līdz 2030. gadam.

Vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu?

Arī SIXT vadītājs Latvijā Arnis Jaudzems norāda, ka pastāv iespēja, ka vecās automašīnas plūdīs uz Latviju. To cena kritīsies un, raugoties no ekonomiskā skatu punkta, var priecāties, bet jautājums ir, vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu. Iespējams, ka ir jāievieš stingrāki nodokļi attiecībā uz dažādiem izmešiem, ko rada šādas automāšinas. Līdz ar to ar dīzeļdzinēju aprīkotie auto būs lētāki, bet no otras puses – kļūs dārgāki. Jau šobrīd lielās līzinga kompānijas Vācijā apdomā vai finansēt dīzeļdzinēja automašīnu iegādi, piebilst A. Jaudzems.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Banku nozares tiešais pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) 2015.gadā bija 2,75%, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KMPG Baltics SIA veiktais pētījums.

Iekšzemes klientu segmenta pienesums 2015.gada IKP tiek lēsts 1,49% jeb 362,1 miljona eiro apmērā, bet starptautisko klientu segmenta pienesums - 1,27% jeb 309,2 miljoni eiro.

Banku starptautisko klientu segmenta pienesums IKP ir pielīdzināms tradicionālajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai, un veido nedaudz virs 1% no IKP, šodien Rīgā notiekošajā konferencē par finanšu sektoru sacīja KPMG Baltics direktore Evija Miezīte. Līdzīgi kā banku starptautisko klientu segments, arī pakalpojumu un tehnoloģiju nozaru, piemēram, informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju nozare, pienesums IKP ir robežās no 1 līdz 2%.

KMPG Baltics pētījumā, ņemot vērā multiplikatora ietekmi, aplēsts arī netiešais banku industrijas starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP. Netiešais banku nozares starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP tiek lēsts 1,18% jeb 287,6 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais - gan tiešais, gan netiešais - banku starptautisko klientu devums Latvijas tautsaimniecībai 2015.gadā tiek rēķināts 596,8 miljonu eiro apmērā jeb 2,45% no IKP.

Vācijas patērētāju pārstāvji trešdien paziņoja, ka iesnieguši tiesā prasību pret autobūves uzņēmumu "Daimler" saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības federācija VZBV norāda, ka prasība Štutgartes reģionālajā tiesā palīdzēs "Mercedes-Benz" automobiļu īpašniekiem iegūt kompensācijas.

"Neskatoties uz automobiļu atsaukumiem, "Daimler" joprojām noliedz, ka apzināti manipulējis ar automašīnu izmešu datiem," skaidro VZBV vadītājs Klauss Millers.

Šī tiesas prāva aptver "Mercedes-Benz" modeļus GLC un GLK, kas aprīkoti ar dzinēju "OM 651". VZBV lēš, ka ietekmēti varētu būt līdz 50 000 automobiļu.

Kā ziņots, 2015.gada septembrī Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Igaunijā pēc Danske Bank skandāla sarukuši nerezidentu klientu līdzekļi un izveidoti priekšlikumi jaunai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumdošanai, taču likuma pieņemšana neiet raiti un būtiski nosacījumi noraidīti, par ko neizpratni pauduši nozares eksperti.

Tajā pašā laikā uzraugs satraucas, ka līdz ar finanšu nozares skandālu varētu būt apdraudēta valsts digitālā attīstība.

Noliedz vainu

Izmeklēšana saistībā ar Danske Bank Igaunijas filiāles pārkāpumiem turpinās, un paredzams, ka Danske Bank varētu tikt piemērots sods vairāku miljardu dolāru apmērā. Patlaban pārbaudes bankā veic ASV Tieslietu departaments un izmeklēšana vienlaicīgi notiek Dānijā, Igaunijā un Francijā. Banka lēš, ka caur tās kontiem aizplūduši aptuveni 230 miljardi dolāru nelegālas naudas. Kā liecina centrālās bankas dati, laika posmā starp 2008.gadu un 2015.gadu Igaunijā strādājošās bankas ir apkalpojušas ienākošos pārrobežu maksājumus aptuveni 441 miljarda eiro apmērā un izejošos maksājumus 446 miljardu eiro apmērā.

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen ASV rūpnīcā Tenesī štatā apturējis Passat dīzeļdzinēju modeļu ražošanu, ņemot vērā izmešu skandāla radītos zaudējumus, otrdien vēstīja mediji.

Portāls Automotive News ziņo, ka ar benzīna dzinējiem aprīkotie 2016.gada Passat modeļi joprojām nonāks automašīnu tirdzniecības vietās ASV līdz decembra vidum, taču modeļa dīzeļdzinēju versijas montāža tikusi apturēta.

Kā vēstīts, vairāku Volkswagen un Audi modeļu tirdzniecība ASV jau tikusi apturēta saistībā ar kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu.

Volkswagen septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Šī programmatūra ieslēdz izmešu kontroli, kad tā konstatē, ka automašīnai tiek veiktas pārbaudes. Kontrole tiek izslēgta, kad automašīna piedalās satiksmē, tādējādi ļaujot tai radīt palielinātu izmešu apjomu.

Transporta jomā šogad viss notiek. Ostās un dzelzceļā kravu vairāk, tāpat autopārvadājumos, lai gan tie īsāki, vilcienos un autobusos pasažieru vairāk vai vismaz to skaits nesamazinās, bet gaisa pārvadājumi vispār rullē.

Uz priekšu virzās vērienīgi projekti gan esošās (elektrifikācija), gan topošās (Rail Baltica) dzelzceļa infrastruktūras jomā. Jau pavisam drīz vajadzētu noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet nākamgad tikt skaidrībā par to, kā no 2021. gada izskatīsies reģionālie pārvadājumi ar autobusiem. Ik pa brīdim atklāj kādu jaunu loģistikas centru, un arī pēdējā šī plānošanas perioda Eiropas fondu nauda tiek ieguldīta ceļos. Ja nebūtu korupcijas skandālu Rīgas satiksmes vai citos iepirkumos, tad teju vai nebūtu neviena darvas piliena transporta jomas medus mucā. Tieši tā šī nozare var izskatīties no malas, ja nav laika vai vēlmes notiekošajā iedziļināties.

Vācijas autoražotājs Volkswagen (VW) ir piekritis maksāt 15 miljardus ASV dolāru (13,6 miljardus eiro), lai ASV tiesā panāktu mierizlīgumu civilprasībās pret kompāniju saistībā ar izmešu mērierīču manipulācijas skandālu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

VW otrdien oficiāli ir jāiesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājums. Tā kā tiesnesis ir aizliedzis iesaistītajām pusēm par mierizlīguma nosacījumiem runāt publiski pirms sprieduma pieņemšanas, visas personas ar medijiem ir runājušas anonīmi.

Pagājušajā nedēļā lietai pietuvināta persona atklāja, ka Vācijas autoražotājs piedāvās mierizlīgumu 10,3 miljardu ASV dolāru (9,4 miljardu eiro) apmērā. Tas paredzēja arī kompensāciju apmēram 480 tūkstošu automašīnu ar 2,0 litru dīzeļa dzinēju, kas slepeni bija aprīkoti ar ierīcēm, kas ļauj manipulēt ar izmešu datiem, īpašniekiem. Tāpat VW vēlējās veikt iemaksas programmā cīņai pret gaisa piesārņojumu.

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor Co.» direktors Hiroto Saikava un citi augsta līmeņa vadītāji plāno atteikties no daļas sava atalgojuma, lai izrādītu vainas apziņu saistībā ar automobiļu pārbaužu skandālu.

Saikava nenorādīja, cik liels šis algas samazinājums būs un kuri vadītāji šādi rīkosies.

«Nissan» piektdien arī Japānas valdībai iesniedza uzņēmuma veiktās izmeklēšanas rezultātus par automobiļu pārbaužu skandālu. Tajā teikts, ka šis skandāls ietekmējis vien Japānā pārdotās automašīnas.

Saikava pavēstīja, ka joprojām nav skaidrības, kāpēc nesertificētas automašīnu pārbaudes ilgušas vairāk nekā 30 gadus. Viņš sacīja, ka rūpnīcu darbinieki zinājuši, ka viņu rīcība ir pretlikumīga un viņi to slēpuši.

«Nissan» oktobrī paziņoja, ka Japānā atsauc aptuveni 1,2 miljonus automobiļu, kas neatbilst iekšzemes noteikumiem attiecībā uz automašīnu gala pārbaudēm.

Bijušais Vācijas autobūvnieka "Volkswagen" vadītājs Martins Vinterkorns maksās uzņēmumam 11 miljonu eiro kompensāciju saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu, paziņojis informēts avots.

Pēc šī avota teiktā, plānots, ka vienošanās jūlijā tiks apstiprināta kompānijas akcionāru sapulcē.

Savukārt "Volkswagen" pārstāvis informēja, ka vienošanās attiecas arī uz citiem bijušajiem kompānijas vadītājiem, kuri arī maksās kompensācijas, un tās galvenos punktus sestdien apstiprinājusi "Volkswagen" uzraudzības padome, lai gan sarunas par detaļām vēl turpinās.

Volkswagen" 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, atzīstot, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūra.

Vinterkorns dažas dienas vēlāk atkāpās no amata, taču ir noliedzis jebkādus personīgus pārkāpumus.