Kaut arī eksporta apjomi samazinājušies, kopumā dati vērtējami pozitīvi un eksporta perspektīvas gada otrajā pusē varētu nedaudz uzlaboties, uzskata ekonomisti.
Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm!
#1/3
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Jūnijā preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar pērno jūniju gandrīz nav mainījusies, pieaugot vien par 0,8%. Krītošu ražotājcenu apstākļos tas nozīmē, ka ir bijis reālo apjomu pieaugums 2-3% procentu apmērā. Imports faktiskajās cenās krities par 4.1%, kas norāda uz nemainīgu vai nedaudz pieaugošu reālo importu, pirmkārt tāpēc, ka enerģijas cenu kritums gada griezumā joprojām ir ievērojams. Lielākais eksporta pieauguma virzītājs jūnijā pret pērno jūniju bija pārtika, nemetāliskie minerāli (stikla šķiedra un būvmateriāli), metāla izstrādājumi un mēbeles. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā kopumā, drīzāk vietēji ražoto preču grupās eksports audzis, šoreiz par apmēram 5%, bet reeksports samazinājies apmēram tikpat daudz. Pret iepriekšējo mēnesi eksports samazinājās par 3.1%, sarūkot pārtikas, kā arī metālu un to izstrādājumu pārdošanai.
Jūnija datu iznākšana ir piemērots brīdis pirmā pusgada kopējo norišu aplūkošanai, kurās ne viss ir tā, kā izskatās pirmajā brīdī.
No janvāra līdz jūnijam kopējais eksports ir samazinājies par 3.1%, bet dažādu preču grupu uzvedība ļoti krasi atšķiras. Pārtikas eksports ir audzis par 16%. Parokot vēl dziļāk, izrādās, ka galvenais nopelns te bijis graudu audzētājiem, šo produktu eksports bijis par 54,3% lielāks. Tātad daļa eksporta šogad balstās uz pagātnes nopelniem — dabas dāsnuma pērn, kā arī ieguldījumiem graudu glabātuvēs, kas ļauj eksportēt izdevīgākā un no lauku darbiem brīvākā brīdī. Strauji, par 35,4% audzis arī zivju eksports, acīmredzot saistībā ar konservu eksporta iespēju samazināšanos. Īpaši strauji, par 115% kāpis dārzeņu eksports, kopējais apjoms te gan vēl diezgan neliels.
Par 5,6% lielāka kļuvusi dzērienu eksporta plūsma — šī ir vienīgā no lielajām re-eksporta dominētajām kategorijām, kurās apgrozījums audzis. Turpretim gandrīz precīzi par ceturto daļu samazinājies minerālvielu, kā arī elektrisko un elektronisko preču eksports. Tam ir ļoti liela ietekme uz eksporta kopsummu, jo pērn pirmajā pusgadā kopējais apjoms abās kategorijās bija miljards eiro. Nebūtu to ietekmes, eksports šī gada pirmajā pusgadā būtu par pāris procentiem audzis, nevis samazinājies. Ievērojot vismaz daļēji vietējas izcelsmes elektronikas eksporta attīstību, re-eksporta krituma ietekme ir vēl nedaudz lielāka.
Ļoti liela ietekme uz ražošanu un ārējo tirdzniecību šogad bijusi kokapstrādei. Koksnes un tās izstrādājumu eksports pirmajā pusgadā sasniedzis 925 miljonus eiro, pieaugot par 6.4% bet mēbeļu eksports – 145 miljonus (+9.0%). Mēbeļu gadījumā gan acīmredzot daļēji ir runa par reeksportu, jo viss vietējo ražotāju apgrozījums pirmajā pusgadā bija vien 60% no šīs summas. Taču nav šaubu, ka vietējo meža nozares produktu kopējais eksports bijis ļoti tuvs miljardam eiro.
Par piektdaļu samazinājies tērauda eksports, kam ir visiem labi zināms izskaidrojums. Turpretim par 13% audzis tērauda izstrādājumu eksports, kas tagad pārsniedz eksportētā neapstrādātā tērauda vērtību. Vēl 2012.gadā izstrādājumu eksports atpalika 2,7 reizes. Vēl nozīmīga ietekme 1.pusgadā bija farmācijai, medikamentu eksports pusgadā pret pērno 1.pusgadu auga par 29%, sasniedzot 205 miljonus. Šī apjoma radīšanai nopelni līdzīgās daļās pienākas ražotājiem un loģistiķiem, bet nav šaubu, ka vietējā ražošana šogad augusi lēnāk.
Rezumējot preču eksporta nozaru sekmes 1.pusgadā, tās var raksturot kā viduvējas. Situācija ir labāka, nekā šķiet pirmajā brīdī, taču par strauju attīstību runāt nevar. Ja vien ārējie apstākļi nākamgad pirmo reizi pēc trīs gadu pārtraukuma būs vismaz mēreni labvēlīgi, ārējās tirdzniecības datos redzēsim pavisam citu ainu.
#2/3
AS Citadele banka Resursu direkcijas ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Naftas, pārtikas, kā arī citu resursu cenu kritums un zema aktivitāte pasaules tirdzniecības turpina ietekmē arī Latvijas eksporta rādītājus, un jūnijā Latvijā ārējā tirdzniecībā atkal fiksēts neliels kritums. Lai gan jūnijā kopējais preču eksports jūnijā faktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī (+0,4%), taču pirmajos sešos šī gada mēnešos tas samazinājies par 2,9%. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka šis eksporta kritums pamatā ir saistīts ar zemāku reeksportu apjomu un lētākām naftas produktu cenām, savukārt Latvijā ražoto preču eksports gada pirmajos sešos mēnešos varētu būt audzis par 2-3%.
Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā nedaudz noplacis koksnes (+2,2% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi) eksports, taču stabili turpina pieaugt mēbeļu (+22,1%) eksports. Papildus tam kārtējo reizi ievērojams pieaugums fiksēts graudu (+148%) eksportā, kur, acīmredzot, joprojām tiek iztirgoti pērnā gada ļoti labās graudu ražās krājumi. Šīs trīs nozares gan jau ilgāku laiku uztur Latvijas eksporta izaugsmi un līdz ar to pozitīvais pieaugums nepārsteidz, taču pēdējos mēnešos jaunas interesantas tendences iezīmējas arī metālapstrādes (+30,3%), būvmateriālu (+72,8%) un farmācijas nozarēs (+28,9%).
Līdz ar būvniecības aktivitātes kritumu vietējā tirgū, būvmateriālu ražotāji šogad, acīmredzot, veiksmīgi spējuši rast jaunus eksporta tirgus. Kā liecina CSP publicētie dati, pēdējos mēnešos būtiski pieaudzis dažādu cementa izstrādājumu eksports uz Zviedriju, kur saskaņā ar Eurostat datiem šī gada pirmajā ceturksnī tika fiksēts visstraujākais būvniecības kāpums visā ES. Tas arī izskaidro augošos būvmateriālu ražošanas apjomus, par spīti vairāk nekā 20% būvniecības kritumam vietējā tirgū. Līdzīgi pēdējos mēnešos ievērojami pieauguši arī dažādu metālu izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi, taču farmācijas produktu eksporta straujais kāpums drīzāk šķiet saistāms ar reeksportu, jo ievērojami pieaudzis arī farmācijas produktu imports.
Tomēr kopējos eksporta apjoms uz leju joprojām velk naftas produktu (-5,8%) un elektropreču (-10,5%), kā arī optisko ierīču (-57,1%) eksporta kritums. Tiesa šo preču eksportu pamatā veido reeksports un to tirdzniecības samazinājums var skart, piemēram, transporta nozari, taču uz ekonomiku kopumā tam tik būtiskas ietekmes nav.
Attiecībā uz šo gadu kopumā arvien vairāk izskatās, ka kopējais eksporta pieaugums tomēr būs nelielos mīnusos, taču Latvijā ražoto preču eksports varētu palielināties par 2-3%. Vienlaikus diezgan lielu nenoteiktību par eksportu gada nogalē rada graudi, kuru eksports būs atkarīgs gan no šī gada ražas, gan pasaules kviešu cenām, kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir kritušās.
#3/3
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Jūnijā Latvijas preču eksporta vērtība bija 815 miljoni eiro, kas gada laikā spēja uzrādīt nelielu, bet kāpumu 0,4% apmērā. Importa vērtība jūnijā gada laikā saruka par 4,1% un veidoja 984 miljonus eiro. Jūnija dati ļauj aplūkot gada pirmās puses veikumu. Tie liecina, ka gada sešos mēnešos eksporta apjomi ir sarukuši par 2,8%. Straujāk ir samazinājies imports – par 5,2%. Tirdzniecības deficīts šajā laika periodā bija 944 miljoni eiro, ko lielā mērā sedz pakalpojumu bilances pozitīvais saldo.
Par spīti kritumam, eksporta veikums vērtējams pozitīvi, jo apjomu kritumā saskatāma nozīmīga reeksporta ietekme, kas arī turpmāk būs pietiekami svārstīga. Kā bija gaidāms, reeksporta apjomus koriģē arī PVN nodokļa režīma izmaiņas. Tāpat eksportu turpina diktēt energoresursu cenu un to nestās tirgus konjunktūras izmaiņas, kas atsaucas tranzīta plūsmu kritumā. Tikmēr eksporta apjomi signalizē par uzņēmēju panākumiem eksporta tirgu diversifikācijā, ieskaitot arī eksotiskus tirgus.
Taču darbs pie jaunu tirgu apgūšanas turpināsies, jo, piemēram, eksporta apjomi uz Krieviju turpina rukt. Pirmajā pusgadā eksporta apjomi uz Krieviju ir sarukuši par 14,3% un aizņem vien 6.8% no kopējā eksporta. Vēl 2014. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces 1,1 miljarda eiro vērtībā, kas veidoja 10,7% no visa eksporta. Pērn eksporta apjomi nokritās līdz 836 miljoniem eiro un 8,1%. Situācija tuvākajā laikā Krievijas ekonomikā neuzlabosies, un situācija var arī turpināt pasliktināties, turklāt neskaidrība par sankciju atcelšanu joprojām ir augsta. Eksporta perspektīvas gada otrajā pusē varētu nedaudz uzlaboties, tomēr par gadu kopumā eksporta apjoms varētu būt nedaudz zemāks par pērn sasniegto.