Jaunākais izdevums

Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.

«Zelts ir izgājis no modes, tāpat kā kļošenes; neviens to nevēlas,» salīdzina Societe Generale analītiķis Robins Bārs. «To negaida sabrukums, taču mēs uzskatām, ka cena būs zemākā līmenī diezgan tuvākā nākotnē,» viņš piebilst.

Šogad lielākoties zelta cena ir piedzīvojusi kritumu, un patlaban uzrāda straujāko mēneša samazinājumu divu gadu laikā pēc tam, kad sasniedza zemāko atzīmi kopš 2010. gada februāra.

Zelta cena sarūk, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka ASV centrālā banka likmes palielinās šajā gadā, tādējādi samazinot dārgmetāla pievilcību, jo tas nemaksā procentu ienākumus kā citas aktīvu klases.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts nepārliecina

Jānis Šķupelis, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži prognozē, ka zelta cena nākamgad var sarukt līdz 800 dolāru atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cenai nesenie satricinājumi finanšu tirgū nākuši par labu, lai gan dārgmetāla vērtības pieaugums atkal sācis uzrādīt paguruma pazīmes. Pagājušās nedēļas beigās zelta cena Ņujorkas preču biržā atradās pie 1123 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci, kas ir par 3% vairāk, nekā dzeltenais dārgmetāls maksāja pagājušā mēneša sākumā. Tādējādi zelta cena joprojām ir tuvu savam zemākajam līmenim piecu gadu laikā.

Katrā ziņā šobrīd samērā daudzu izejvielu tirgus analītiķu prognozes attiecībā uz zelta cenas potenciālo dinamiku nākotnē joprojām ir visai piezemētas. Tiek norādīts, ka šogad pirmo reizi kopš 2008. gada zemo cenu laikmetā var sarukt pasaules zelta ieguves uzņēmumu šī resursa ražošanas apjomi, kam pēc loģikas it kā kādā brīdī vajadzētu sākt radīt labāku fonu augtākām cenām. Tiesa gan, sarūkoša piedāvājuma faktors zelta cenu var ietekmēt daudz mazākā mērā. Piemēram, Bloomberg izceļ, ka pret zelta cenu sācis spēlēt šī metāla vēsturiskais statuss. Proti, zelts lielākoties tiek uztverts kā finanšu aktīvs, kurš tiek glabāts un nodots no vienas paaudzes otrai. Zelta statusa specifika nozīmējot, ka faktiski katra šī dārgmetāla jebkad izraktā unce joprojām ir eksistējoša un tiek kaut kur uzglabāta. Tādējādi pat ievērojami mazāka zelta ieguve nebūt nenozīmētu, ka šī dārgmetāla vērtība pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc zelta monētām

Db.lv, 23.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti strauji audzis pieprasījums pēc zelta monētām un citiem zelta produktiem, kuriem pārdošana palielinājusies par 126%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina “Latvijas monētu nama” 2020.gada 9 mēnešu rezultāti.

Baltijas valstīs kopumā šogad ir augsta iedzīvotāju interese par zelta produktiem, bet “Latvijas monētu nama” straujākais pārdošanas pieaugums novērojams tieši Latvijā – salīdzinot Lietuvā pieprasījums pieaudzis par 65%, savukārt Igaunijā par 17%.

“Līdzīgi kā lielākā daļa uzņēmumu arī “Latvijas Monētu nams” sākotnēji bažīgi raudzījās uz iespējamo pandēmijas ietekmi. Lai arī kopējais apgrozījums šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir līdzīgs kā šajā pašā periodā pērn, ļoti ievērojams kāpums novērojams tieši zelta produktu segmentā. Līdzīga tendence ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur gan zelta monētu pārdošanas pieaugums nav tik straujš. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka kaimiņvalstīs jau iepriekšējos gados pieprasījums pēc zelta monētām bija salīdzinoši augsts,” stāsta “Latvijas Monētu nams” mārketinga un tirdzniecības vadītājs Gints Rijnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads zeltam sācies ar spēcīgu lēcienu – gada pirmajos trīs mēnešos zelta cena pārliecinoši pakāpās par 10%. Sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā, zelta cena februārī pārsniedza 1 260 USD par Trojas unci. „Kaut arī divus mēnešus ilgušais kāpums apstājās martā, kopējās cenas izmaiņas skaidri rāda, kādi ir galvenie zelta cenu nosakošie faktori,“ norāda Konrāds Bjalass, finanšu mākleru uzņēmuma TMS Europe galvenais ekonomists.

Viņaprāt, politiskā nenoteiktība novērojama abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps modināja cerības, ka tiks ieviesta jauna, biznesam labvēlīga fiskālā politika. Kā apgalvo eksperts, „iesākumā tas skubināja investētājus cerēt, ka Federālā rezervju banka (FED) palielinās procentu likmes,“ taču viņš piebilst – Trampa prezidentūras sākums parādīja, ka vadīt valsti no Ovālā kabineta ir grūtāk nekā pārvaldīt uzņēmumu no Trampa debesskrāpja Trump Tower augšējā stāva.

Tā kā Trampam neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai tiktu apstiprināts viņa veselības aizsardzības reformu likuma projekts, prezidentam var būt sarežģīti īstenot ambiciozos vēlēšanu kampaņas solījumus. Vēl lielākas bažas raisa Klusā okeāna reģiona partnerības (angl. Trans-Pacific Partnership (TPP)) līgums, par kuru pašlaik noris sarunas. Šis brīvās tirdzniecības līgums, kas tika sagatavots, tiecoties arī saskaņot Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas intereses, ir nonācis briesmās, kopš Tramps paziņoja par izstāšanos no šīs partnerības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zeltu iegādājas mazāk

Žanete Hāka, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī zelta pieprasījums sasniedza 1079,3 tonnas, kas ir tikai par 11 tonnām jeb 1% mazāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pieprasījums auga Indijā, ASV, kā arī dažos Dienvidaustrumāzijas tirgos, savukārt Ķīnā, Turcijā, Krievijā un Tuvajos Austrumos samazinājās.

Līdzīgas atšķirības vērojamas dažādās pieprasījuma kategorijās. Tā, pirmo reizi kopš 2012. gada 4. ceturkšņa palielinājās biržās tirgoto fondu iegādātie apjomi. Ieguldījumi zelta stieņos un monētās nokļuva zem spiediena, ņemot vērā, ka vairākos tirgos, pieēram, Indijā un Ķīnā, uzlabojās akciju tirgus pievilcīgums, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc zelta.

Eiropā pieprasījums pēc monētām un zelta stieņiem pakāpās par 16%, mazinoties ģeopolitiskajai spriedzei.

Kopumā gan pasaulē investīcijas zelta stieņos un monētās aizvien pārsniedza vēsturiskos apjomus un investīciju pieprasījums gada laikā palielinājās par 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē pirmajā ceturksnī sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, liecina Pasaules Zelta padomes dati.

Kopējais investīciju apjoms zeltā saruka līdz 973 tonnām, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada, kad tas bija 1047 tonnas.

Jaunākie ASV Kaltuves dati liecina, ka aprīlī pārdotas 4500 unces Amerikāņu ērgļa zelta monētu, kas ir par 25% mazāk nekā pirms gada, raksta MarketWatch. Kopumā pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta stieņiem un monētām saruka par 15% līdz 255 tonnām.

Pirmajā ceturksnī zelta nākotnes kontrakta cena pakāpās vien par 1,4%, un šonedēļ sasniedza 1305,6 dolārus par unci.

«Investori, kuri iegulda zeltā, pirmajā ceturksnī saņēma dažādus signālus no tirgus – zelta cena bija daudzmaz stabila, procentu likmes auga, taču tajā pašā laikā akciju tirgos bija augsts svārstīgums un

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valstis, kurām pieder lielākais zelta rezervju apmērs

Žanete Hāka, 16.11.2015

10. Indija

Zelta rezervju apjoms: 557,7 tonnas
Procenti no kopējā rezervju daudzuma: 5,6%
Indija un Ķīna ir pasaules lielākie zelta pircēji. Nesen Indijas premjerministrs Narendra Modi paziņojis, ka vēlas palielināt zelta rezerves, lai mazinātu fizisko pieprasījumu un samazinātu importa apjomus.

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī centrālās bankas turpināja palielināt savas zelta rezerves, palielinot oficiālo rezervju apjomu par 175 tonnām zelta, liecina jaunākie Pasaules Zelta padomes dati.

Gada laikā gan zelta rezervju daudzums saruka par 3%, taču jāatzīmē, ka 2014.gada 3.ceturksnī tas sasniedza rekordlielu apmēru – 179,5 tonnas.

Šā gada deviņos mēnešos zelta iepirkumu apjoms sasniedza 425,8 tonnas. Šajā gadā vislielāko apjomu iegādājusies Krievija.

Latvija 3.ceturksnī ierindojas Pasaules Zelta padomes veidotā saraksta 80.vietā ar 6,6 tonnām zelta. Tās veido 7,9% no kopējā rezervju apmēra.

Portāls Business Insider, pamatojoties uz Pasaules Zelta padomes datiem, apkopojis 10 valstis, kurām pieder lielākais zelta rezervju apmērs.

Galerijā augstāk skaties, kuras ir šīs valstis!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz līdz šim vājo rezultātu kopš gada sākuma, zelta cena varētu pieaugt līdz 5000 ASV dolāriem par unci, uzskata Euro Pacific Capital vadītājs Pīters Šifs.

Kā raksta MarketWatch, tādējādi viņš paredz, ka zelta cena no pašreizējās atzīmes var pieaugt par vairāk nekā 300%. Zelta cena patlaban atrodas pie 1225,2 dolāriem.

Šajā gadā zelta cena ir palielinājusies par gandrīz 3%, bet aizvien atrodas ļoti tālu no 2011. gadā sasniegtās vēsturiski augstākās atzīmes – 1900 dolāriem.

Pēdējo mēnešo laikā zelta cenas rezultāti nav bijuši īpaši spīdoši, taču tieši tas ir uzlabojis P. Šifa prognozes par turpmāko cenas virzienu.

«Patiesībā nav nekādu ierobežojumu, cik augstu zelta cena var pieaugt,» viņš sacījis MarketWatch. Eksperts norāda, ka ASV ekonomikas dati ir bijuši ļoti slikti un par spīti tam, Federālo Rezervju sistēma ir mainījusi savu nostāju. «Pirmajā ceturksnī ekonomikas dati ir bijuši ļoti slikti, un arī otrajā ceturksnī tie būs ļoti slikti,» viņš paredz. «FRS aizvien izturas tā, it kā drīz plānotu celt likmes, taču tas nenotiks,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pastāv vairāki faktori, kuru dēļ zelta cena tuvāko mēnešu laikā varētu pārkāpt 2011.gadā sasniegto rekordu, prognozē "Citigroup".

Zelta cena virzās uz augšu, un šo kustību veicina pašreizējā centrālo banku īstenotā monetārā politika, zems ienesīgums finanšu tirgos, rekordlielie naudas apjomi, kas ieplūst biržās tirgotajos fondos un izmaiņas ieguldījumu izvietojumā, uzsver eksperti.

Ņemot vērā šos faktorus, viņi prognozē, ka zelta cena nākamo 6-9 mēnešu laikā sasniegs rekordu, un pastāv 30% iespējamība, ka zelta cena tuvāko 3-5 mēnešu laikā sasniegs 2000 dolāru par unci.

"Nominālās zelta cenas jau šajā gadā ir uzrādījušas rekordus G-10 valstu un lielāko jaunattīstības valstu valūtās, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad tās sasniegs rekordus ASV dolāros," prognozē eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta kompāniju akcijas iziet no modes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cena šogad pieaugusi, lai gan vēl straujāk akciju vērtība palielinājusies uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar šī metāla ieguvi. Piemēram, pasaulē lielākā zelta ieguvēja Barrick Gold akcijas cena šogad pakāpusies jau gandrīz par 150% – līdz 18,3 ASV dolāru atzīmei. Savukārt Newmont Mining akcijas vērtība Ņujorkā palielinājusies par 123% (Bloomberg apkopotā vadošo zelta ražotāju akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 119%).

Daudzu šo kompāniju akciju vērtība kāpusi vismaz piecas reizes straujāk, nekā vērtība palielinājusies zeltam. Rezultātā arvien vairāk nomanāmas runas, ka tik spējš šāda veida kompāniju akciju cenu skrējiens ir bijis pārspīlēts. Jau pieminētās Barrick Gold akcijas P/E rādītājs šobrīd atrodas pie 325 (!), bet Newmont Mining tas ir gandrīz 40. Morgan Stanley eksperti lēš, ka daudzu zelta kompāniju šā brīža vērtība būtu attaisnojama tikai tad, ja zelta cena būtu par 25% augstāka, nekā tā ir pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Godīgais zelts globālo risku laikmetā

Nikolajs Ceipe, salona <i>Chopard</i> direktors, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumi, terorisma draudi, politiskā un sociālā nestabilitāte – konflikti pasaulē pēdējos gados eskalējas dažādās jomās. Pēc ekspertu slēdzieniem globālie riski pēdējos desmit gados ir dubultojušies, kļūstot arvien starptautiskāki. Likumsakarīgi, ka šādos nestabilos apstākļos pasaules biznesa vide ķeras pie ‘drošības riņķa’ – zelta. Par to liecina biržu dati - zelta cena pēdējā pusgadā kāpusi vairāk nekā par 10%. Zelts ir universāla nauda, un to saprot ne vien biržu mākleri un investori, bet arī mājsaimniecības.

Interese par zelta izstrādājumiem vienmēr ir bijusi augsta, bet laikā, kad patērētājs kļūst īpaši ‘jūtīgs’, pieprasījums pēc šī dārgmetāla izstrādājumiem pieaug un ikdienas pirkums – saderināšanās vai kāzu gredzens no simboliskas dāvanas pārvēršas par nopietnu investīciju. Vadoties pēc Chopard gredzenu pārdošanas datiem - populārākais zelts Latvijā ir baltais - 50% no pērn iegādātajiem gredzeniem, otrs pirktākais ir rozā zelts - 40%, bet 10% no iegādātajiem gredzeniem ir bijuši dzeltenā zelta un platīna.

Vēl viena būtiska tendence, kas aktualizējas līdz ar pasaulē pieaugošo sociālo nevienlīdzību un politiskajām svārstībām, ir t.s. ekoloģiskā biznesa domāšana – patērētāji pieprasa, lai investīcija ir ne vien ar augstu likviditāti un droša, bet arī atbilstu taisnīgas tirdzniecības praksei. Līdzīgi kafijas ražotāju iniciētai godīgas tirdzniecības kustībai Fair trade, kas strauji aug plašumā, globālo risku laikmetā aktualitāti gūst godīgas zelta ieguves iniciatīva jeb Fairmained gold. Tas ir iemesls, kāpēc Chopard jau 2012.gadā pieņēma lēmumu zelta izejmateriālu ieguvei tikai no ilgtspējīgiem avotiem, kas nenodara kaitējumu videi vai cilvēkiem, kas nodarbināti zelta ieguvē un apstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru