Trīs no Parīzes visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem - Luvra, Versaļas pils un Orsē muzejs - turpmāk darbosies bez brīvdienām, trešdien paziņoja valdības pārstāvji.

Jaunais darba laiks stāsies spēkā laikā no 2015. līdz 2017.gadam. Tas pieliks punktu tradīcijai, ka populārie tūrisma galamērķi ir slēgti vienu dienu nedēļā. Parasti tā ir pirmdiena vai otrdiena.

Strādāšana visu cauru nedēļu «padarīs muzejus pieejamākus apmeklētājiem un sniegs brīvāku piekļuvi eksponātiem», norāda Kultūras ministrija.

Tā piebilda, ka vēl apspriedīšoties ar arodbiedrībām. Ministrija uzskata, ka finansiālais ieguvums no biļešu pārdošanas atsvērs papildu izmaksas.

Luvra, kurā izstādīts renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči slavenākais darbs Mona Liza, ir visvairāk apmeklētais muzejs pasaulē. Tas ik gadu uzņem vairāk nekā 9,2 miljonus apmeklētāju.

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Konsorcijs, kuru vada Dubaijā bāzētais Arabtec Holding par 654 miljoniem ASV dolāru būvēs mākslas galeriju Luvra Abū Dabī, atsaucoties uz attīstītāju sniegto informāciju, ziņo AFP.

Būvniecību plānots sākt nekavējoties un mērķis ir atvērt muzeju 2015. gadā, trīs gadus vēlāk nekā sākotnēji plānots.

Līgums pēc konkursa noslēgts ar Arabtec vadītu kopuzņēmumu ar Spānijas kompāniju Constructora San Jose SA un Oger Abu Dhabi LLC.

Abū Dabī samaksājusi apmēram 1,3 miljardus ASV dolāru, lai izmantotu nosaukumu Luvra uz 30 gadiem.

Šis darījums izraisījis debates Francijas mākslas pasaulē. Kritizētāji uzskata, ka Luvra «pārdod savu dvēseli».

Bagātākajā valstī Katarā (pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju), netālu no Dohas lidostas svinīgā ceremonijā atklāts unikāla dizaina Nacionālais muzejs. Tā formas atgādina tuksneša rozes ziedu veidojumus.

Ēkas arhitekts ir prestižās Pickera balvas ieguvējs, francūzis Žans Nouvels (Jean Nouvel). Muzeja būvniecība izmaksāja 434 miljonus dolāru.

52 000 kvadrātmetru lielā futūristiskā, smilšu krāsas celtne ir pabeigta jau aptuveni divus gadus, taču tās oficiālā atklāšanas ceremonija aizkavēta, jo muzeja vadības komanda pārskatīja ēkas pieejamību.

Muzejs ir veidots kā brīvas formas telpa, bez durvīm, ļaujot apmeklētājiem burtiski plūst cauri laikam, telpām un tēmām. 11 galerijas 1, 5 kilometru garumā muzejā stāsta par Kataras vēsturi līdz pat mūsdienām.

Nouvels, kurš projektējis arī Luvras muzeju Abu Dabī, teicis, ka ēka ir Katara kultūras un tradīciju simbols. «Tā ir ēka ar dažādiem izmēriem - augstiem un zemiem griestiem - kombinācija, kas ir izteiksmīga un unikāla pasaulē,» arhitektu citē aljazeera.com. Autors neslēpj, ka viņa komandai nācies saskarties ar milzu problēmām, lai uzbūvētu ēku ar «lieliem izliektiem diskiem, krustojumiem un leņķiem».

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Ekonomikas nedienas frančiem liek apsvērt sveštautiešu pielaišanu nacionālajiem dārgumiem.

Parīzes Luvra ir viens no pasaulē lielākajiem un senākajiem muzejiem, un viss liecina, ka tā vairāk nekā 200 gadu pastāvēšanas vēsturē (tauta mākslas vērtībām tika pielaista pēc revolūcijas – 1793. gadā) ārzemniekiem vērs ne tikai ieejas, bet arī direktora kabineta durvis. Pašreizējā direktora, 60. gadus vecā Anrī Luareta, līgums beidzas aprīlī, un viņš ir nolēmis pēc 12 darba gadiem uz šo amatu vairs nepretendēt. Tā kā muzeja un kolekciju uzturēšana līmenī prasa milzu summas, Fransuā Olanda valdība pasaules finanšu piesaistes vārdā ir noskaņota savā mākslas templī ielaist ārzemnieku, ziņo Bloomberg.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas, stāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

«Ir negaidītas problēmas, bet nevar teikt, ka ēka ir apdraudēta vai ka būvniecības process ir apturēts,» apgalvoja O. Burovs.

Problēmas saistītas ar gruntsūdeņu spiedienu, kas iepriekš nebija paredzēts. O. Burovs skaidro, ka tā ir tehniska kļūda, kas pieļauta projektēšanas gaitā, tāpēc būvniekiem jāmeklē jauni risinājumi apakšzemes apjoma būvniecībā.

SIA Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume vēl septembra nogalē apgalvoja, ka problēmu ar gruntsūdeņiem neesot: «Gruntsūdeņu līmenis objektā ir pazemināts par 6,5 metriem, un atraktā būvbedre ir sešus metrus dziļa. Būvbedrē [interneta tiešraidē] redzamais ūdens ir no pēdējo dienu intensīvā lietus sakrājies virsūdens, kas arī tiks atsūknēts. Un, protams, pamatiem ir paredzētas speciālas hidroizolācijas.»