Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas pārtikas zīmols "Entis" radījis glutēna, sojas un bezlaktozes proteīna pulveri - alternatīvu sūkalu proteīna maisījumiem, kura sastāvā ir gan augu daļiņas, gan malti circeņi.

Ar jauno produktu uzņēmums vēlas iekarot vispasaules tirgus un mainīt cilvēku attieksmi pret kukaiņu izmantošanu pārtikā.

"Mūsu mērķis ir pacelt proteīna pulverus nākamajā līmenī. Circeņu pulveris būtiski uzlabos līdzšinējos uzturvērtības rādītājus - tas bagātīgi satur B12, dzelzi, cinku un šķiedrvielas, ko līdz šim uztura bagātinātajos bija grūti atrast pienācīgā daudzumā. Tāpat pulveris izceļ zirņu un ķirbju aminoskābju profilu, ko izvēlējāmies pievienot receptei," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Samuli Taskila.

Viņš piebilst, ka proteīna uztura bagātinātāju vidū, galvenokārt, dominē sūkalu proteīns, ko izgatavo no piena. Taču uzņēmums vēlējies radīt produktu, kas nesatur pienu.

2019. gadā veikti pētījumi liecina, ka uzturvērtības un ilgtspējības dēļ no kukaiņiem gatavoti uztura bagātinātāji kļūšot par vienu no daudzsološākajiem proteīna avotiem pasaulē. 2017.gadā kukaiņu izmantošana pārtikas izgatavošanā tika legalizēta Somijā, sniedzot iespēju uzsākt šādu produktu ražošanu.

"Kukaiņu audzēšanas rezultātā rodas par 98% mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, tāpat tā patērē pavisam niecīgu daļiņu vietas un ūdeni, ja salīdzinām ar dzīvnieku audzēšanu. Tas noteikti kļūs par vienu no izdevīgākajiem proteīna ražošanas veidiem, kas turpmāko piecu gadu laikā sāks konkurēt ar tradicionālo gaļas ražošanu," uzskata S. Taskila.

Savu darbību "Entis" uzsāka 2017.gadā un līdz šim zīmols darbojās Somijas tirgū, taču tagad ir gatavs spert arī pirmos soļus Eiropā un pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Komentāri

Pievienot komentāru