Atpūta

Prožektoru gaismā vietējās filmas

Lāsma Vaivare, 04.12.2014

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

Lai gan gads jau teju galā, Latvijas kino pirmizrādes turpinās – vairākas paredzētas Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. Viena no tām ir arī festivāla atklāšanas filma – dokumentālā kino meistara Herca Franka pēdējais darbs, pirms vairāk nekā desmit gadiem iesāktā filma Baiļu robeža, kuru jau pēc viņa nāves pabeigusi līdzrežisore Marija Kravčenko.

Kino jomas speciālisti saka: Latvijas kino kvalitatīvi aug, un šis ir labs gads. Vai palielinās arī valsts atbalsts šai mākslas nozarei? «Situācija uzlabojas, bet vēl ir tālu no tā, lai to sauktu par normālu,» lakonisks ir Film Angels Studio producents un režisors Jānis Kalējs. Nākamais gads solās būt labāks par šo, kurā jau vērojamas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, Latvijas simtgades filmu projektu konkurss. «Strādājam kopā ar Nacionālo kino centru, kino producentu apvienību, taču pozitīvas izmaiņas prasa laiku, filmu veidotājiem gribas uzreiz un tagad,» viņš atzīst.

Par nepietiekamo finansējumu, kas uzskatāma par hronisku nozares kaiti, izmantojot šā brīža popularitāti un organizējot nelielu piketu, novembra vidū atgādināja arī filmas Izlaiduma gads komanda. «Latvijas kino šobrīd piedzīvo vēl nebijušu augšupeju – daudzas jaunākās filmas tiek izrādītas visā pasaulē. Šis ir īstais brīdis, lai valsts veiktu «finanšu injekciju» kino nozarei, lai šis progress neapstātos,» pauda filmas režisors A. Gauja. Filmas operators Aleksandrs Grebņevs piebilda, ka «politiķi sola kino finansējumu nākamgad paaugstināt no 2,7 milj. līdz 4 milj. eiro. Tas ir pats minimums! Tuvāko gadu laikā šim skaitlim jākļūst piecreiz lielākam, sasniedzot vismaz 15 milj. Kamēr tas nav noticis, nedrīkstam lietot jēdzienu «Latvijas kino industrija», jo visu nozari «izvelk» dažas entuziastu brigādes.»

Visu rakstu Prožektoru gaismā vietējās filmas lasiet ceturtdienas, 4. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (14.-15. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru