Jaunākais izdevums

Laika posmā no 1. līdz 13. oktobrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 1368 tirdzniecības vietās pārbaudījis paralēlo cenu atspoguļošanu latos un eiro, informē PTAC.

46% pārbaužu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar nekorektu valūtas konvertāciju vai cenu nenorādīšanu abās valūtās. Tomēr visbiežāk neatbilstības skaidrojamas ar cilvēciskām kļūdām vai uzņēmēju nezināšanu, norāda PTAC.

«Faktiski visos PTAC konstatētajos gadījumos neatbilstības skaidrojamas ar iespējamām neuzmanības kļūdām, un lielākā daļa no šīm kļūdām novērstas inspektora klātbūtnē vai drīz pēc tam. Īpaši aicinu uzņēmējus pievērst uzmanību precīzai valūtas konvertācijai, jo divas trešdaļas pārkāpumu ir tieši par šādiem gadījumiem. Līdz šim uzņēmēji par pārkāpumiem saņēmuši brīdinājumu un aicinājumu kļūdas operatīvi izlabot. Mūsu mērķis arī turpmāk ir nevis sodīt, bet gan panākt pareizu un patērētājam saprotamu cenu atspoguļošanu, tomēr aicinājuma neievērošanas vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā, lemsim par sodu piemērošanu šiem komersantiem,» saka PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

1. oktobris jeb faktiskais eiro ieviešanas brīdis uzņēmējiem ir saistījis arī mediju un iedzīvotāju pastiprinātu uzraudzību cenu izmaiņām. Kopš septembra sākuma Ekonomikas ministrijā saņemtas 75 iedzīvotāju sūdzības par cenu kāpumu, raidījuma Nekā personīga mājās lapā atrodami 24 cenu noapaļošanas vai paaugstināšanas piemēri, ari db.lv iepriekš rakstījis par cenu noapaļošanas gadījumiem. Tomēr konstatēto cenu noapaļošanas vai paaugstināšanas gadījumu skaits iepretim kopējam tirdzniecības vietu un tirgoto preču skaitam (piemēram, lielākajās mazumtirdzniecības vietās tiek tirgotas vairāk nekā 50 tūkstoši preču vienības) ir niecīgs.

Savukārt oktobra sākumā veiktie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti apstiprina, ka vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 83% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 7% gadījumu, bet 9% gadījumu cena ir samazinājusies.

Izmaiņu gadījumos, savukārt cena lielākoties ir samazināta, nevis paaugstināta. Bažas par cenu jautājumu bija arī iepriekšējā mēnesī, tomēr septembrī reģistrēta 0,4% gada deflācija, norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Iedzīvotāju bažas par cenu kāpumu vērojamas arī jaunākajā sabiedriskās domas pētījumā. Lai arī objektīvie dati apliecina, ka, paralēlu cenu atspoguļošanas periodu uzsākot, cenas nav mainījušās, 84% iedzīvotāju (78% jūlijā, 70% aprīlī/maijā) sagaida cenu kāpumu eiro dēļ. Iespējams, tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāju atbalsts eiro palielinās stabili, tomēr lēnām. Šobrīd eiro atbalstītāju īpatsvars sabiedrībā sasniedz 40% iedzīvotāju, informē Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene.

Šobrīd 68% iedzīvotāju atzīst, ka ir labi informēti par eiro ieviešanu, kas ir 10 procentpunktu kāpums salīdzinājumā ar aprīli un maiju (58%). Septembra beigās 93% Latvijas iedzīvotāju ir informēti, ka eiro ieviešanas datums ir 2014. gada 1. janvāris. Vienlaikus no pētījuma redzams, ka eiro ieviešana ir aktuāla tikai 49% iedzīvotāju, norāda I. Rubene.

Db.lv jau rakstīja, ka medicīnas sabiedrība ARS paaugstinājusi cenas pakalpojumiem, uzlabojot ārstiem paredzētu datu programmu, portālam skaidroja uzņēmuma finanšu direktore Svetlana Koļesņikova. Spriežot pēc jaunajām cenām, ARS ir uzsmaidījusi liela veiksme, jo tās teju precīzi dalās ar Latvijas Bankas noteikto pārejas kursu no lata uz eiro, kas nozīmē, ka, pārejot uz jauno valūtu, cenas varēs noapaļot uz veseliem skaitļiem. Tikmēr Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji norāda, ka cenu paaugstināšana ir pilnīgi likumīga, tajā pašā laikā aicinot neiegādāties šādu uzņēmumu preces un pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija pagaidām no 1 un 2 centu monētām neatteiksies

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Attīstoties digitālajām tendencēm, varētu apsvērt atteikšanos no sīkajām monētām, taču risks ir cenu noapaļošana uz augšu.

Mazo nominālu monētu izgatavošana dārga un nereti veltīga, taču Latvija pagaidām no tām atteikties neplāno, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban ne viena vien valsts Eiropā un pasaulē atteikusies no sīka nomināla monētām, kas rada papildu izdevumus inkasācijai un to izgatavošanai, kā arī apgrūtinājumu tirgotājiem. Nule kā Igaunijas Banka paziņojusi par plānu, kas paredz ierobežot viena un divu centu monētu izmantošanu un eventuāli tās pilnībā izņemt no apgrozības. Latvija pagaidām no tām neplāno atteikties, taču eksperti prognozē, ka nākotnē, attīstoties digitālajām tendencēm, šāds variants varētu tikt apsvērts. Kā iespējamais risks tiek minēta cenu noapaļošana uz augšu, kas sadārdzinātu daļu preču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības uzņēmumi vēlas diskusiju pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no aprites

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vidēji gadā banku pamet divas kravas automašīnas ar viena un divu centu monētām, kas veikalos tiek izdotas kā atlikums un pēc tam tiek izmantotas ļoti maz.

Igaunijas Banka ir izstrādājusi plānu, kas paredz ierobežot viena un divu centu monētu izmantošanu un eventuāli tās pilnībā izņemt no apgrozības.

Igaunijas centrālā banka trešdien nodokļu videi veltītā forumā piedāvāja sākt diskusiju par to, ka tirgotāji kasēs varētu noapaļot preču gala summu līdz tuvākajiem pieciem centiem, lai varētu samazināt viena un divu centu monētu izmantošanu valsts teritorijā.

«Igaunijas Banku vidēji gadā pamet divas kravas automašīnas ar viena un divu centu monētām, kas veikalos tiek izdotas pircējiem kā atlikums un pēc tam tiek izmantotas ļoti maz. Centrālā banka piedāvā apspriest, vai apgrozībā varētu būt mazāk šo centu, kurus cilvēki izmanto reti,» paziņoja Igaunijas Bankas viceprezidents Madiss Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārtikas tirgotāji atbalsta ieceri par viena un divu centu monētu izņemšanu no aprites

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) atbalsta Latvijas Bankas ieceri no fiziskās aprites izņemt viena un divu centu monētas, atzina LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis, komentējot bankas izstrādāto Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu.

Viņš atzīmēja, ka viena un divu centu monētu izņemšana no skaidras naudas darījumu aprites būs būtisks un pamatots izdevumu ietaupījums, uzturot valsts monetāro sistēmu.

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā 

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu,...

Krūzītis nenoliedz, ka daļu iedzīvotāju šis lēmums varētu neapmierināt, taču nākotnē no pārmaiņām varētu būt tikai ieguvumi. Līdztekus viņš atzīmēja, ka patlaban ar vien biežāk lietoti tiek bezskaidras naudas norēķini un šī proporcija pret skaidras naudas darījumiem pieaug.

Taujāts par tirgotāju pienākumiem, pieņemot likumprojektu, LPTA vadītājs sacīja, ka tirgotājiem tehniski paredzētā noapaļošanas procedūra ir izpildāma, lai arī sākotnēji tās ieviešana rezultēsies papilu izmaksās.

"Arī kases sistēmu sertifikācija būs papildus izmaksas un esošā kārtība procesu nepamatoti paildzinās," papildināja Krūzītis.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jārod risinājumi kasu sistēmas sertifikācijai un jautājums ar tirgotājiem jāpārrunā pirms likuma pieņemšanas. Tas, kā pauda Krūzītis, nepieciešams, lai pārmaiņu procesu nepamatoti nesadārdzinātu un spētu ieviest izmaiņas saprātīgā laikā.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar FM un VID.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju, norāda Latvijas Bankā.

Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un tā netiek plānota līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēšoties pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētu, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru