Citas ziņas

Publiskai apspriešanai nodod ECB Vienotā uzraudzības mehānisma pamatregulu

Žanete Hāka, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB) piektdien publicēja Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) pamatregulu, nododot to publiskai apspriešanai, informē ECB.

Pamatregulas projekts rada pamatu VUM darbībai, ECB 2014. gada novembrī pārņemot eirozonas banku uzraudzību. Apspriešana ilgs četras nedēļas līdz 2014. gada 7. martam.

Pamatregulas projektā aprakstīti noteikumi un procedūras, kas regulē vairākas jomas. Tajā iekļauts bankas nozīmīguma novērtējums, lai noskaidrotu, vai uz to attiecas ECB tieša vai netieša uzraudzība, ECB veiktā visas sistēmas uzraudzība, sadarbība starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu VUM raitu darbību, dažādiem VUM procesiem noteiktais valodu režīms, ECB veikto uzraudzības procedūru vispārējie principi, procedūras saistībā ar mikrouzraudzības un makrouzraudzības uzdevumiem VUM ietvaros, ciešas sadarbības vienošanās ar valstīm, kuru valūta nav eiro, kā arī administratīvie sodi attiecīgo likumdošanas aktu pārkāpumu gadījumā.

Apspriešanas dokuments, kas ietver pamatregulas projektu un skaidrojošo ziņojumu, kā arī dokuments, kurā sniegtas atbildes uz jautājumiem, publicēts ECB interneta vietnē.

2014. gada 19. februārī ECB telpās Frankfurtē pie Mainas tiks rīkota arī atklāta sēde par apspriešanas dokumentu. Atklātās sēdes tiešraide būs vērojama internetā, un ieraksts būs pieejams ECB interneta vietnē arī pēc sēdes. Informācija par to, kā reģistrēties dalībai atklātajā sēdē un kā iesniegt komentārus par apspriešanas dokumentu, atrodama ECB interneta vietnē.

Pēc sabiedriskās apspriešanas ECB publicēs no ieinteresētajām personām saņemtos komentārus, sniedzot arī to vērtējumu un atbildes kopsavilkumu. Tad Uzraudzības valde sagatavos ECB VUM pamatregulu, lai iesniegtu to ECB Padomei apstiprināšanai.

Saskaņā ar regulas par vienotā uzraudzības mehānisma izveidi prasībām ECB VUM pamatregulas gala versija jāpublicē līdz 4. maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu pārņemt tiešajā uzraudzībā Latvijas komercbanku AS «PNB Banka» (bijusī «Norvik Banka»), informē FKTK.

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas komercbankas. ECB, pārņemot AS «PNB Banka» tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu.

ECB lēmums pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam, kurš savukārt saistīts ar starptautiskās tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Eirozonas lielākās bankas, sākot ar šodienu, uzraudzīs Eiropas Centrālā banka

Žanete Hāka, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Banku uzraudzībā esam cieši integrēti Eiropas vienotajā mehānismā

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā valda stabilitāte un kārtība, tomēr Latvijai ir svarīga domu apmaiņa par uzraudzības metožu pielietojumu un pilnveidi, risku vadību, ņemot vērā aktuālos uzraudzības akcentus mūsu valstī, piemēram, saistībā ar biznesa stratēģiju radikālu maiņu daļā mūsu banku, stāsta Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Latvijā darba vizītē ir ieradusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy). Pārrunājot pašreizējās darba aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un tās priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš ir ECB Uzraudzības valdes loceklis, īpaša uzmanība veltīta tādiem uzraudzības tematiem kā banku pārvaldības mehānismi, jauni biznesa virzieni un stratēģijas un risku vadība nākotnes izaicinājumu kontekstā eirozonā.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu klasificēt "Citadele banka" AS par nozīmīgu kredītiestādi, uzsākot tās tiešo uzraudzību ar 2021. gada 1. janvāri, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas lielākās bankas.

ECB, pārņemot "Citadele banka" AS tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu un ES Regulas Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) IV daļu.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības VUM dalībvalsts, un kopš tā laika trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros. ECB VUM mērķis ir nodrošināt Eiropas Banku savienības stabilitāti un drošību, vienmērīgu attīstību un veicināt tā dalībvalstu banku sistēmu ciešāku integrāciju. VUM ietvarā tiek uzraudzītas visu eirozonas valstu nozīmīgākās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problemātisko banku uzraugs: Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu

LETA, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvijā strādājošajām bankām par ECB uzraudzību būs jāmaksā 200-300 tūkstošus eiro gadā

Žanete Hāka, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka lielākā daļa banku, kuras tiešā veidā uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), maksās no 0,7 līdz 2 miljoniem eiro gadā, informē ECB.

Lai gan precīzo apjomu varēs apstiprināt tikai 2015. gadā, sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā gada maksa 150 tūkstošu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0,7 līdz 2 miljonus eiro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2000 līdz 7000 eiro gadā, savukārt no lielākajām bankām šajā kategorijā varētu tikt iekasēta gada maksa aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā.

Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši nelielas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem, līdz ar to nav tik lielas, lai būtu pamats būtiski palielināt pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bičevskis: Bankas šogad vēlas atrisināt ieilgušās problēmsituācijas un pilnveidot klientu attiecības

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn notikumi kaimiņvalstīs, lai arī nav atstājuši tiešu ietekmi uz banku sektoru kopumā, veicināja pietiekami piesardzīgu skatu uz nākotnes attīstību un izaugsmes iespējām, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.

FKTK sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem liecina, ka 2014. gadā, neskatoties uz zināmu nenoteiktību ģeopolitiskajā situācijā un ekonomiskajā izaugsmē, bankas turpināja iepriekšējos gados uzņemto kursu uz attīstību, uzlabojoties galvenajiem banku darbības rādītājiem: saglabājās augsts banku sektora kapitalizācijas un likviditātes līmenis, uzlabojās banku sektora pelnītspēja un kredītportfeļa kvalitāte, turpinājās noguldījumu pieaugums, kā arī nedaudz mazinājās banku kredītportfeļa sarukuma temps.

«Esam jauna ceļa sākumā – bankas šogad vēlas atrisināt gan ieilgušās problēmsituācijas, gan arī pilnveidot klientu attiecības nākotnē. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem jau tuvāko mēnešu laikā būs pieejams jauns klientu bezmaksas konsultāciju centrs, kas bez atlīdzības palīdzēs kredītņēmējiem gadījumos, kad tie nonākuši finanšu grūtībās un vairs nespēj kārtot savas saistības pret aizdevējiem. Savukārt banku un klientu attiecību turpmākai pilnveidei tiks veidota Banku Sociālā harta – uz nākotni vērsts nozares pašregulācijas dokuments tādos virzienos kā patērētāju tiesības, kvalitatīvs serviss, atbildīga kreditēšana, droši un moderni attālinātie pakalpojumi, klientu izglītošana, kā arī racionāla sadarbība ar valsti,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku cerbera funkcijas kļūst skaidrākas; bankas prognozē papildus izmaksas

Didzis Meļķis, Žanete Hāka, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk Eiropas Centrālās bankas (ECB) kompetencē būs arī apmēram 130 Eiropas banku grupu finanšu disciplīnas uzraudzība, lai neatkārtotos krīzes scenārijs, kad banku vieglprātības dēļ par ķīlniekiem kļūst nodokļu maksātāji un valstu valdības. Banku pārstāvji prognozē jaunas izmaksas.

Latvijā tiešai ECB uzraudzībai būs pakļautas trīs lielākās bankas, taču nav izslēgts, ka vienotie uzraugi nākotnē varētu pievērst vairāk uzmanības arī bankām, kas apkalpo nerezidentu sektoru. Banku pārstāvji gan lēmumu veidot vienotu uzraudzības mehānismu neuzņem ar sajūsmu, norādot, ka stingrāka uzraudzība prasīs papildu resursus, kas var bremzēt ne tikai banku attīstību, bet arī palēnināt kreditēšanu.

Runājot par konkrētajām trim bankām, FKTK skaidro, ka ECB pārraudzīs vairākus jautājumus, tomēr daļa paliks FKTK atbildība. ECB uzraudzīs atbilstību ES normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kredītiestādes pašu kapitālu, lielo riska darījumu ierobežojumiem, likviditāti un finansējuma struktūru. Banku pārstāvji gan pagaidām uz vienota tirgus uzrauga izveidošanu skatās ar piesardzību, skaidrojot, ka tas būs kārtējais administratīvais slogs, kam nepieciešami gan finansiāli resursi, gan laika patēriņš, kamēr sistēma tiks ieviesta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Visi par vienu? Drīzāk katrs par sevi


Līva Melbārzde
 DB galvenā redaktora vietniece
 Twitter: @LivaMel, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ atsevišķu politiķu prātos dzimusi ideja par Eiropas enerģētikas savienību, tomēr praksē šī ideja var izrādīties ļoti grūti realizējama.

Lai mazinātu Eiropas atkarību no Krievijas piegādātās gāzes, ar kuru konflikta eskalācijas gadījumā visādi var būt, Francijas un Polijas vadošie politiķi nākuši klajā ar aicinājumu veidot Eiropas enerģētikas savienību. Pirmais ar šo domu Financial Times padalījās Polijas premjers Donalds Tusks, sakot, ka jāveido vienota Eiropas institūcija, kas iepirktu gāzi visām 28 ES bloka dalībvalstīm. Ja vienai vai vairākām ES dalībvalstīm draudētu gāzes piegāžu pārtraukšana, citas tām palīdzētu, izmantojot «solidaritātes mehānismus». Ideja ir skaista un balstās uz ES banku savienības principu, kam būs vienota uzraudzība, kā arī vienots mehānisms un fonds nestabilo institūciju slēgšanai. Turklāt arī enerģētikā ES ietvaros sadarbība jau notiek – tiek kopīgi iepirkts urāns kodolspēkstacijām. Francijas prezidents Fransuā Olands jau paudis šim ierosinājumam savu atbalstu, arī Lielbritānijas enerģētikas ministrs Eds Deivijs nākamajā G7 samita laikā (Krievija, kā zināms, pēc pēdējiem notikumiem Ukrainā no pasaules lielvaru klubiņa ir izslēgta) gatavojas nākt klajā ar saviem priekšlikumiem Eiropas energoneatkarības veicināšanai. Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi drīzāk piesardzīgu atbalstu vienotajiem gāzes iepirkumiem, jo Vācijā šis bizness ir privātu uzņēmumu darbības lauciņš. Un ar to tad arī skaistas politiskās runas beidzas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Inovāciju mugurkauls Latvijas finanšu sektorā būs komercbankas

Žanete Hāka, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nākamajam gadam noteikusi šādus prioritāros darbības virzienus – efektīvi pārvaldītas uz attīstību vērstas organizācijas veidošana un regulējuma un attīstības komponentes līdzsvarošana uzraudzības pieejā, veicinot inovatīvu finanšu pakalpojumu vidi, norāda FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

FKTK vadītājs, vērtējot 2017. gadā paveikto un iezīmējot turpmākos darbus, stāsta: «Iepriekš liels darba uzsvars sektorā ir bijis uz to, lai mūsu finanšu institūcijas strādātu augstākā atbilstības līmenī un saskanīgi ar starptautisko labāko praksi. Tagad ir sācies jauns posms, jo patiesi daudz ir paveikts, un pozitīvi vērtējams tieši komercbanku veikums – ieviešot jaunas kontroles sistēmas, uzlabojot gan transakciju, gan klientu bāzes kvalitātes prasības. Ir pamatotas cerības, ka šis iesāktais darbs tikpat sekmīgi turpināsies. Mūsu kā sektora uzrauga svarīgākais uzdevums turpmāk būs nodrošināt attīstības, jaunu ideju un regulējuma līdzsvaru, tā lai uzraudzība veicinātu inovatīvu, efektīvu, un, protams, arī drošu un klientiem noderīgu finanšu pakalpojumu rašanos. Domāju, ka inovāciju mugurkauls Latvijas finanšu sektorā būs tā spēcīgākie dalībnieki – Latvijas komercbankas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Reizē stiprina un posta

Didzis Meļķis, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas stiprināšanas un stabilitātes eksperiments ir pieteikts; turpmākais būs kā jau dzīvē – grumbuļains un pretrunīgs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu un eiro komisārs Valdis Dombrovskis ir nācis klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, lai uzlabotu Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pārvaldību. ES Komisāru kolēģijas priekšlikumu mērķis ir veicināt stabilitāti un fiskālo disciplīnu eirozonā, vairāk iesaistīt valstis ekonomikas konkurētspējas uzraudzībā, stiprināt dialogu ar sociālajiem partneriem par ekonomikas reformām un vairot iedzīvotāju ieguldījumu drošību, skaidro EK. Šī iniciatīva ir praktisks iznākums – īstenojamās politikas dokuments – vasaras vidū publicētajam Piecu prezidentu ziņojumam, kurā Eiropas Centrālās bankas, Eiropadomes, EK, Eirogrupas un Eiropas Parlamenta prezidenti ieteica, kā, sākot ar šo gadu, padziļināt EMS, lai līdz 2025. gadam Eiropā būtu tiešām integrēta, vienota ekonomiskā un monetārā telpa. Ziņojums paredz arī palielināt nacionālo un Eiropas Parlamenta lomu ekonomikas pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ergo audzējis gan peļņu, gan prēmiju apjomu

Žanete Hāka, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trīs ceturkšņos apdrošināšanas kompānijas Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 134 miljonus eiro, un tas ir par 14% vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, informē kompānijas pārstāvji.

Ergo Baltijā palielināja peļņas apmēru par 42%, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn, nopelnot 5,13 miljonus eiro. Ergo klientiem izmaksāto atlīdzību apmērs Baltijas valstīs mērojams ar 65 miljoniem eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn.

Pirmajos deviņos šī gada mēnešos Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,6%, savukārt Ergo – par 13,8%. Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīs visos apdrošināšanas segmentos. Lielākie Ergo izaugsmes virzītāji nedzīvības apdrošināšanā bija transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi (OCTA, KASKO), savukārt dzīvības apdrošināšanā – pakalpojumi, kas tiek nodrošināti ar banku starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Starp EK sagatavotajām Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas iniciatīvām minēta ideja finanšu krīžu noregulēšanai paredzēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF). Dombrovskis jauno fondu nodēvēja par ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentu.

«Pārveidojot ESM par EVF varēsim rēķināties ar iespējami mazāku SVF iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF jau nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju - nodrošināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par to, kā rīkoties ar grūtībās nonākušām bankām, bet EVF šādām bankām nodrošinās nepieciešamo garantiju,» stāstīja EK viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru