Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Daudz ideju

R. Nemiro atzina, ka paredzēts izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši konkurences regulējumu, gadījumā, ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā pašvaldība, noteiktajā termiņā neuzsāk zaudējumu piedziņas procesu. Tāpat tikšot izvērtēta iespēja izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai. «Ļoti būtiski ir atspoguļot sākotnējo līguma cenu un arī faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, jo bieži vien iepirkumā uzvar tas, kurš sola viszemāko cenu, bet iepirkuma īstenošanas laikā sākotnējā cena būtiski pieaug,» atzina R. Nemiro. To varētu īstenot, veidojot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem. «Nereti viens uzņēmums piesakās iepirkumā, tad pēc kāda laika tiek nomainīts nosaukums un tas pats uzņēmējs, bet jau ar citu nosaukumu startē citā iepirkumā, tāpēc ir jāapsver iespēja pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā,» rosināja ekonomikas ministrs.

Ārzemnieku lieta

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vēlmi veikt kapitālo remontu publisko iepirkumu jomā vērtēja pozitīvi, kaut arī viņus mulsinājuši publiski izskanējušie Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāta Gata Eglīša secinājumi, tiekoties ar Valsts nekustamo īpašumu vadību. «Mēs uzskatām, ka maksimāli jāveicina ārzemju būvnieku iesaiste Latvijas būvniecības projektu iepirkumos,» G. Eglīti citē LETA. Turklāt arī elektronisko izsoļu sistēmas un būvniecības informācijas modelēšanas sistēmas izmantošana veicinātu labu Latvijas valsts īpašumu pārvaldīšanu.

Daži aptaujātie pauda savu pārsteigumu, jo tas nozīmējot sava veida neuzticības izteikšanu vietējā kapitāla uzņēmumiem, vienlaikus piemetinot, ka blēžiem un krāpniekiem esot jāsaņem pelnītais sods, taču dažu blēžu dēļ jau neesot visi jāatstāj aiz borta.

Visu rakstu lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā

Kristīna Markeviča un Konstantīns Teļakovs, ZAB "Primus Derling", 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.2 pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LAKRS prasības ir šā brīža tirgus situācijai neatbilstošas

AS «Liepājas Autobusu parks» valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju un publiskajā telpā izvirzītās arodbiedrības LAKRS prasības par 7,00 eiro stundas likmi visiem vadītājiem ir neadekvātas, neatbilstošas uzņēmuma iespējām un nozares situācijai.

«Liepājas Autobusu parks» (LAP) strādā konkrētā ekonomiskajā realitātē un iepirkumu summu ietvaros. Tas nozīmē, ka LAP ienākumu avots ir iepirkumu rezultātā noslēgtie līgumi. LAP finanšu iespējas ir mazāk atkarīgas no LAKRS prasībām, kas izteiktas bez pamatojuma, bet gan no valsts ekonomiskās situācijas, valsts stratēģijas transporta un pasažieru pārvadājumu jomās, no autoparka uzturēšanas un iegādes cenām, no degvielas cenu svārstībām, sezonalitātes, darbaspēka efektivitātes, publisko iepirkumu kritērijiem un daudziem citiem faktoriem.

Piešķirt visiem darbiniekiem minēto stundas likmi nav pareizi jo pasažieru pārvadājumi ir dažādi, turklāt uz katru loti ir savs iepirkums par citu iepirkuma summu un prasībām, kas jāizpilda. LAP nodarbina lielu skaitu šoferu, kuru atbildība, godaprāts, spējas, u.c. profesionālās kvalitātes ir atšķirīgas. Tieši šo iemeslu dēļ šoferiem tiek noteikta pamata atlīdzības stundu likme, pie kuras tiek pieskaitītas piemaksas par papildu darbu un darba rezultātiem. Ja šāda atalgojuma sistēma LAKRS nešķiet pareiza, loģiska un motivējoša, tad LAP aicina sniegt detalizētus un racionālus apsvērumus, kāpēc šāda atlīdzības aprēķināšanas kārtība ir prettiesiska vai nepamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šovakar vērtēs, vai piemērot apcietinājumu bijušam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB). Tiesa trešdien vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Attiecībā uz viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot.

Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Peilāns un otrs uzņēmuma darbinieks tiesas zāli atstāj uz brīvām kājām

LETA, 04.09.2019

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns tiek konvojēts uz Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdi drošības līdzekļa izskatīšanai.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā par iespējamiem noziegumiem būvniecības procesos aizturētais bijušais Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Garbars, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, trešdienas vakarā tiesu atstāja uz brīvām kājām.

Garbars nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza. Apcietinājuma sankciju bija pieteicis IDB.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Arī viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts auto tirgotāja SIA "Karlo Motors" tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Tas izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Maksātnespējas likums nosaka, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu; nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brokas lietā iespējamais kukulis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

KNAB vakar informēja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas nosaka no 20.novembra ieviest sodu par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa normatīvie akti.

Valdībā iepriekš atbalstītos grozījumus sagatavojusi Tieslietu ministrija (TM) un tie nosaka, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 10 līdz 50 eiro apmērā.

Tāpat no likuma grozījumiem izriet, ka valsts sagādātos individuālos aizsardzības līdzekļus jeb maskas maznodrošinātajiem no 20.novembra būs jāizdala pašvaldību iestādēm. Likumā arī noteikts līdzīgs regulējums, ka pašvaldības nodrošina, ka no 20.novembra trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Kā skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina, šai vajadzībai ir paredzēts iegādāties vairākkārt lietojamās maskas divu eiro vērtībā, kuras varēs mazgāt vismaz 30 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar kriminālprocesā par iespējamo kukuļošanu līdz ar Rīgas domes deputāti un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku (VL-TB/LNNK) aizturējuši arī uzņēmējus Gunti Rāvi un Ivaru Milleru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Patlaban aizturētās personas atrodas Valsts policijas izolatorā Čiekurkalnā.

Rāvis ir «Skonto» grupas līdzīpašnieks. Viņa pārstāve Elīna Dobulāne otrdien apliecināja, ka KNAB veica procesuālas darbības Rāvja birojā un dzīvesvietā.

Savukārt Millers ir 100% īpašnieks SIA «M investīciju fonds», kurai pieder 5% kapitāldaļu būvfirmā «Skonto būve», liecina «Firmas.lv» informācija.

KNAB otrdien apliecināja, ka kriminālprocesā aizturētas trīs personas, tostarp, viena valsts amatpersona. Jau pirmdien ziņots, ka šī amatpersona ir Broka.

Patlaban KNAB vērtē, kādi kriminālprocesuālie ierobežojumi, tostarp, drošības līdzekļi un statusi, būtu piemērojami aizturētajām personām. Līdz ar to izmeklēšanas interesēs pašlaik detalizētāku informāciju nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autotransporta direkcijas iepirkums provocē augstāku cenu

Jānis Goldbergs, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iepirkums Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā noslēgsies 9. septembrī. Autotransporta direkcijā (ATD) tiks atvērti pārvadātāju piedāvājumi, un, visticamāk, tie pārsniegs valsts iecerēto summu

Kādēļ pārvadātāji nevar izpildīt valsts piedāvājumu veikt pārvadājumus sabiedriskajā transportā visā Latvijā kopumā pie tādiem noteikumiem, kā definēti iepirkumā? Kādi ir valsts iepirkuma riski no pārvadātāju skatu punkta? Pie kādām sekām novedīs pārlieku augstā piedāvātā pārvadājumu cena, kuru diktē pats iepirkums? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes Dienas Bizness prasīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidentam Ivo Ošeniekam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir iepirkuma galvenais klupšanas akmens vai risks, raugoties no pārvadātāju skatu punkta?

Komentāri

Pievienot komentāru