Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Daudz ideju

R. Nemiro atzina, ka paredzēts izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši konkurences regulējumu, gadījumā, ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā pašvaldība, noteiktajā termiņā neuzsāk zaudējumu piedziņas procesu. Tāpat tikšot izvērtēta iespēja izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai. «Ļoti būtiski ir atspoguļot sākotnējo līguma cenu un arī faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, jo bieži vien iepirkumā uzvar tas, kurš sola viszemāko cenu, bet iepirkuma īstenošanas laikā sākotnējā cena būtiski pieaug,» atzina R. Nemiro. To varētu īstenot, veidojot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem. «Nereti viens uzņēmums piesakās iepirkumā, tad pēc kāda laika tiek nomainīts nosaukums un tas pats uzņēmējs, bet jau ar citu nosaukumu startē citā iepirkumā, tāpēc ir jāapsver iespēja pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā,» rosināja ekonomikas ministrs.

Ārzemnieku lieta

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vēlmi veikt kapitālo remontu publisko iepirkumu jomā vērtēja pozitīvi, kaut arī viņus mulsinājuši publiski izskanējušie Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāta Gata Eglīša secinājumi, tiekoties ar Valsts nekustamo īpašumu vadību. «Mēs uzskatām, ka maksimāli jāveicina ārzemju būvnieku iesaiste Latvijas būvniecības projektu iepirkumos,» G. Eglīti citē LETA. Turklāt arī elektronisko izsoļu sistēmas un būvniecības informācijas modelēšanas sistēmas izmantošana veicinātu labu Latvijas valsts īpašumu pārvaldīšanu.

Daži aptaujātie pauda savu pārsteigumu, jo tas nozīmējot sava veida neuzticības izteikšanu vietējā kapitāla uzņēmumiem, vienlaikus piemetinot, ka blēžiem un krāpniekiem esot jāsaņem pelnītais sods, taču dažu blēžu dēļ jau neesot visi jāatstāj aiz borta.

Visu rakstu lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā

Kristīna Markeviča un Konstantīns Teļakovs, ZAB "Primus Derling", 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.2 pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LAKRS prasības ir šā brīža tirgus situācijai neatbilstošas

AS «Liepājas Autobusu parks» valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju un publiskajā telpā izvirzītās arodbiedrības LAKRS prasības par 7,00 eiro stundas likmi visiem vadītājiem ir neadekvātas, neatbilstošas uzņēmuma iespējām un nozares situācijai.

«Liepājas Autobusu parks» (LAP) strādā konkrētā ekonomiskajā realitātē un iepirkumu summu ietvaros. Tas nozīmē, ka LAP ienākumu avots ir iepirkumu rezultātā noslēgtie līgumi. LAP finanšu iespējas ir mazāk atkarīgas no LAKRS prasībām, kas izteiktas bez pamatojuma, bet gan no valsts ekonomiskās situācijas, valsts stratēģijas transporta un pasažieru pārvadājumu jomās, no autoparka uzturēšanas un iegādes cenām, no degvielas cenu svārstībām, sezonalitātes, darbaspēka efektivitātes, publisko iepirkumu kritērijiem un daudziem citiem faktoriem.

Piešķirt visiem darbiniekiem minēto stundas likmi nav pareizi jo pasažieru pārvadājumi ir dažādi, turklāt uz katru loti ir savs iepirkums par citu iepirkuma summu un prasībām, kas jāizpilda. LAP nodarbina lielu skaitu šoferu, kuru atbildība, godaprāts, spējas, u.c. profesionālās kvalitātes ir atšķirīgas. Tieši šo iemeslu dēļ šoferiem tiek noteikta pamata atlīdzības stundu likme, pie kuras tiek pieskaitītas piemaksas par papildu darbu un darba rezultātiem. Ja šāda atalgojuma sistēma LAKRS nešķiet pareiza, loģiska un motivējoša, tad LAP aicina sniegt detalizētus un racionālus apsvērumus, kāpēc šāda atlīdzības aprēķināšanas kārtība ir prettiesiska vai nepamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt 30 miljonus eiro

LETA, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības komisijā paralēli tiek virzīti divi Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekti, kur viens paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru, bet otrs vairāk pievēršas zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanai.

Abi grozījumu projekti ir saistīti un, visticamāk, jau šoruden piedzīvos trešo lasījumu Saeimā.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"Esmu piedalījies vairākās darba grupas sēdēs, kurās klāt bija sociālie partneri un būvnieki, un līdz šim ir bijusi sapratne par grozījumu nepieciešamību. Vēl pavasarī pārspriedām nepieciešamos grozījumus, tomēr pēc šīm sarunām parādījās LDDK un LTRK memorands par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu. Grozījumi tiek gatavoti Saeimas otrajam lasījumam, tādēļ paredzu, ka debates vēl būs un atsevišķās sadaļās komplicētas. Patlaban nav iespējams vērtēt grozījumu kvalitāti, jo tie ir tapšanas procesā un sarunas vēl priekšā," Dienas Biznesam atklāja likumprojekta referents Saeimā, deputāts un Tautsaimniecības komisijas loceklis Sandis Riekstiņš.

Jāteic, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi top uz Būvnieku karteļa atklāšanas fona, kas netieši ietekmē kopējo gaisotni, kā arī adekvātu nozares dalību procesā. Tajā pašā laikā būvniecības nozare nav vienīgā, ko likums regulē.

Grozījumu jēga

Izmaiņas likumā pirmajā Saeimas lasījumā jau akceptētas šā gada sākumā, un, runājot par pretendentu atlasi iepirkumā, teikts, ka tās nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņa spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Proti, šajā sadaļā pasūtītāja iespējas izvēlēties pretendentu konkursā būtu visnotaļ plašas, jo runa pēc būtības ir par reputāciju, lai arī tieši šis vārds netiek izmantots. Tātad, no vienas puses, ir cēli mērķi nepieļaut konkurences kropļojumus, reģistrēt profesionālos pārkāpumus, skatīties uz nodokļu nomaksas disciplīnu, bet, no otras, – samērā brīvas rokas pasūtītājam, jo, kā zināms, kļūdas ir daudziem, bet iepirkums ar vienu pretendentu nav uzskatāms par derīgu.

Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RD meklēs juristus pārmaksāto līdzekļu atgūšanai no karteļa lietā iesaistītajiem būvniekiem

LETA, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība saistībā ar pilnsabiedrības “LNK, RERE” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 26.marta spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc Valtera Berga pieteikuma.

Kasācijas iesniedzēji savā sūdzībā norādījuši uz vairāku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu, ko ir pieļāvusi Administratīvā rajona tiesa, taisot pirmās instances spriedumu.

Kasācijas tiesvedības ierosināšana nozīmē, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts sniegs savu autoritatīvo vērtējumu tam, vai pretendentu iesniegtās detalizētās tāmes publiskajos iepirkumos ir atzīstamas par konfidenciālu informāciju vai par publiski pieejamu informāciju.

"Profesionāli tāmētāji no konkurentu detalizētajām tāmēm bez īpašām grūtībām ir spējīgi izsecināt konkrētā uzņēmuma komercnoslēpumu saturošu informāciju, piemēram, par attiecīgā uzņēmuma zinātību, procesu vadību, cenu politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības aspektiem. Minētā informācija ir zināšanās balstītas ekonomikas stūrakmens, kuras nepienācīga aizsardzība no valsts puses nenovēršami novedīs pie inovāciju un attīstības būtiskas sabremzēšanās. Tā rezultātā daudzi uzņēmēji varētu pat atteikties no dalības publiskajos iepirkumos, tādējādi mazinot iespēju pasūtītājiem iegūt potenciāli labākos piedāvājumus," pamatojot kasācijas sūdzību, uzsver LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 31.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska. Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31. augusta numurā:

  • Nedēļas aktualitāte - austrumu robežas būve. Bēgļu dēļ amatpersonas aktīvi diskutē par šo jautājumu, taču mēs atgādinām, ka līgumi par robežas izbūvi sen spēkā, būvnieks materiālus iepircis, bet tieši valsts puse ir tā, kas kavē darbu veikšanu.
  • Nedēļas komentārs - par karteļa skandālu. Aiz vispārējas šausmināšanās mazāk manāma ir virkne neatbildētu valstiski svarīgu jautājumu. Cik daudz beigu beigās budžetam izmaksās soda naudas un no kādiem līdzekļiem tās segs? Kas notiks ar objektiem, ko šobrīd būvē kartelī vainotie uzņēmumi? Vai viņus var izslēgt no dalības konkursos kamēr tiesa nav apstiprinājusi vainu utt?
  • Nedēļas tēma - Iepirkumu likums, paredzamās izmaiņas un ar to saistītās uzņēmēju bažas. Intervija arī ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.
  • Tendences - virtuālo valūtu kuģis negrimst – atkal pussimts tūkstošu par bitkoinu.
  • Portrets - Porsche Latvija vadītājs Ivars Norvelis.
  • Brīvdienu ceļvedis - Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors.
  • Finanses - par to, ka DelfinGroup gatavi startam biržā.
  • Tāpat lasiet par Latvijas Universitāte akadēmiskā centra attīstību, to, ka Eiropas regulas projekts draud kūdrai ar diskvalifikāciju un ka dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā par iespējamiem noziegumiem būvniecības procesos aizturētais bijušais Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Garbars, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, trešdienas vakarā tiesu atstāja uz brīvām kājām.

Garbars nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza. Apcietinājuma sankciju bija pieteicis IDB.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Arī viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 16.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

  • Vērtējam statistikas datus. Eksporta–importa bilance septembrī sarukusi līdz -188,7 miljoniem, salīdzinot ar augustu, kad tā bija -500,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Skatoties pret pērno gadu, eksporta vērtības īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz krities.
  • Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?
  • Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums, un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem. Pēc Mežaparka estrādes uzbūvēšanas tiesa skata prasību atklāt dokumentus, kurus izpildītājs uzskata par komercnoslēpumu, tomēr līdzīgi var šo prasību pielīdzināt arī dokumentu publiskošanai citos iepirkumos.
  • No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem
  • "Dienas Biznesa" balva "Gazele 2012" pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Nu tā īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās, kurās lielā mērā vaino arī savus kādreizējos sadarbības partnerus. “Pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu,” intervijā saka kādreizējais uzņēmuma vadītājs Dzintars Odiņš.
  • Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus.
  • Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā. Vai tas izdosies, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi ar līdzīgiem projektiem? Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings ir noskaņots cerīgi.
  • Enerģijas cenu kāpums: tendences, pamatojumi, apgrūtinājumi
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģija periodiski maksāja pat 2,5 reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā ir? Cik ilgi tā būs?
  • Portrets - AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.
  • Dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. Pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā, saņēmis negaidītu uzaicinājumu uz interviju no Emergn – pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Austrāliju. Divas nedēļas vēlāk bijis jau darba piedāvājums, bet jau pēc mēneša kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā. “Sestdien ielidojām, pirmdien bija mana pirmā darba diena, bet trešdien – tikšanās ar klientu Frankfurtē,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts auto tirgotāja SIA "Karlo Motors" tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Tas izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Maksātnespējas likums nosaka, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu; nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brokas lietā iespējamais kukulis noformēts kā ziedojums Latvijas Biatlona federācijai

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

KNAB vakar informēja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas nosaka no 20.novembra ieviest sodu par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa normatīvie akti.

Valdībā iepriekš atbalstītos grozījumus sagatavojusi Tieslietu ministrija (TM) un tie nosaka, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 10 līdz 50 eiro apmērā.

Tāpat no likuma grozījumiem izriet, ka valsts sagādātos individuālos aizsardzības līdzekļus jeb maskas maznodrošinātajiem no 20.novembra būs jāizdala pašvaldību iestādēm. Likumā arī noteikts līdzīgs regulējums, ka pašvaldības nodrošina, ka no 20.novembra trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Kā skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina, šai vajadzībai ir paredzēts iegādāties vairākkārt lietojamās maskas divu eiro vērtībā, kuras varēs mazgāt vismaz 30 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar kriminālprocesā par iespējamo kukuļošanu līdz ar Rīgas domes deputāti un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku (VL-TB/LNNK) aizturējuši arī uzņēmējus Gunti Rāvi un Ivaru Milleru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Patlaban aizturētās personas atrodas Valsts policijas izolatorā Čiekurkalnā.

Rāvis ir «Skonto» grupas līdzīpašnieks. Viņa pārstāve Elīna Dobulāne otrdien apliecināja, ka KNAB veica procesuālas darbības Rāvja birojā un dzīvesvietā.

Savukārt Millers ir 100% īpašnieks SIA «M investīciju fonds», kurai pieder 5% kapitāldaļu būvfirmā «Skonto būve», liecina «Firmas.lv» informācija.

KNAB otrdien apliecināja, ka kriminālprocesā aizturētas trīs personas, tostarp, viena valsts amatpersona. Jau pirmdien ziņots, ka šī amatpersona ir Broka.

Patlaban KNAB vērtē, kādi kriminālprocesuālie ierobežojumi, tostarp, drošības līdzekļi un statusi, būtu piemērojami aizturētajām personām. Līdz ar to izmeklēšanas interesēs pašlaik detalizētāku informāciju nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru