Likumi

Publiskums – godprātīgo uzņēmēju efektīgākais ierocis

Māris Ķirsons, 16.01.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

#Skaļās lietās iesaistītajiem rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot.

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

«Lai defekta vietā būtu efekts, labākais risinājums ir ekspertu iesaistīšana problēmjautājumu apspriešanā, pie kam – ar masu mediju klātbūtni,» savu pieredzi atklāj bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, pašlaik Tiesību zinātņu institūta vadītājs Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka sabiedriskais viedoklis ir iespēja, nevis problēma.

Ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns uzskata, ka, iesaistoties dažādos strīdos un, vēl jo vairāk, tiesvedībās, uzņēmumiem ir liels reputācijas risks. «Ja uzņēmumam nav plāna B komunikāciju ugunsgrēka dzēšanai, tad izdzīvot ir ļoti grūti. Izcils piemērs pirms kāda laika bija tā dēvētais Baltais saraksts jeb padziļinātās sadarbības programma, kur vienīgais rezultāts varēja būt tikai defekts gadījumā, ja, piemēram, PVN pārmaksu atmaksa (kuru paredzēts novirzīt ikmēneša nodokļu nomaksai) ir aizkavējusies un uzņēmums uz kādu brīdi ir «kļuvis» par nelielu nodokļu parādnieku. Rezultātā uzņēmums tiks izslēgts no šī Baltā saraksta, taču reputācijas risks ir milzīgs, jo uzņēmums tā rezultātā var tikt «izsmērēts» publiskajā telpā un «atmazgāties» ir teju neiespējami. Ziņa par nodokļu parādu ir ar lielu un treknu virsrakstu ziņu lentes augšā, bet par to, ka nodokļu parāda vairs nav – ar maziem sīkiem burtiem kādas sadaļas pašā apakšā,» tā Ģ. Greiškalns.

Visu rakstu Publiskums – likumīga taisnīguma triumfa pamats lasiet otrdienas, 16. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Uzņēmumu produktivitāte Latvijā vēl nav pietiekami augstā līmenī

LETA, 29.01.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

#Latvijā apmēram 5000 uzņēmēju samaksā 90% nodokļu.

Latvijā ir jāstrādā pie uzņēmumu produktivitātes celšanas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Uzņēmēju skaits, uzņēmēju kapacitāte, uzņēmēju spējas ir pieaugušas,» sacīja Rostovskis, vienlaikus atzīmējot, ka Latvijā vēl jāstrādā pie eksporta paplašināšanas, jāveicina iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā, kā arī jāceļ uzņēmumu produktivitāte, jo tā vēl nav pietiekami augstā līmenī.

Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmumu, kuri produkciju eksportē, produktivitāte ir vidēji augstāka nekā pārējiem uzņēmumiem. «To uzņēmumu, kuri eksportē, produktivitāte ir vidēji augstāka, kas nozīmē, ja uzņēmums ir eksportspējīgs, tad tas ir arī produktīvs, un ticam, ka tas ir arī veiksmīgs uzņēmējs un varētu būt starp tiem 5000 uzņēmumiem, kas maksā nodokļus,» minēja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies

Lelde Petrāne, 19.04.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā – no 21 valsts.

13 kritērijos no pavisam 21 dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Policijā jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem Bunkum

LETA, 30.05.2018

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK: Pieaug uzņēmēju skaits, kuriem grūti atrast darbiniekus

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomiku veicina pārāk augsti nodokļi

Laura Mazbērziņa, 20.08.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina pārāk augsti nodokļi, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šī gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptauja parāda, ka puse jeb 52% uzņēmēju ir pārliecināti, ka darba ņēmēji «aplokšņu algas» izvēlas nevis banku vai nebanku kredītdevēju parādsaistību dēļ, bet gan citu apsvērumu mudināti, piemēram, lai saņemtu lielāku atlīdzību.

Otrs būtiskākais faktors, uzņēmēju ieskatā, kas veicina ēnu ekonomiku, ir uzticības trūkums valstij, to norādīja 26% Latvijas uzņēmēju. Tālāk ar 7% seko godprātības trūkums sabiedrībā. Tikai 2% uzņēmēju uzskata, ka iedzīvotāju parādsaistības bankās un pie nebanku kredītdevējiem veicina ēnu ekonomiku valstī.

«Pēdējā pusgada laikā gan politiskajā, gan mediju dienas kārtībā samērā bieži izskan apgalvojums, ka darba ņēmēji izvēlas saņemt atalgojumu «aploksnē» parādsaistību dēļ. Izpētot uzņēmēju viedokli, varam secināt, ka ir virkne citu faktoru, kas daudz vairāk ietekmē ēnu ekonomikas veidošanos valstī, tai skaitā «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. Aptaujas dati parāda, ka uzņēmēji aicina politiķus domāt par darbaspēka nodokļu mazināšanu kā primāro un efektīvāko instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku,» uzsver Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

40% Latvijas uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas

Db.lv, 30.08.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēju vērtējums par darbaspēka pieejamību aizvien pasliktinās

Db.lv, 29.10.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Tas ir svarīgi. Kā izveidot jaunus ieradumus - gribasspēku?

Laura Mazbērziņa, 09.11.2018

Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris

Foto: traininglab.lv

Jaunākais izdevums

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem kārdinājumiem – atlikt kāda darba darīšanu uz rītdienu, apēst lieku kūkas gabalu (kaut arī vēlamies veselīgāku ķermeni) utt. Patiesībā mūsu ķermenī mājo spēks, kas palīdz gan atteikties no visa, kas nav derīgs, gan saņemties un paveikt teju neiespējamo – celties piecos no rīta, iet aukstā dušā, uzsākt meditēt un nomierināt savu prātu.

Ja uz gribasspēku skatāmies caur muskuļa analoģiju, tad zinām - jo vairāk trenē un noslogo savu muskulatūru, jo spēcīgāks un izturīgāks paliec. Galvenie jautājumi ir divi – kā pareizi trenēt šo «gribasspēka» muskuli un kurš no treniņu veidiem ir man piemērotākais, biznesa portālam db.lv stāsta Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Slepenais ierocis, kā izveidot jaunus ieradumus - gribasSpēks

Stenforda universitātes ph.d Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal) uzskata, ka ir trīs dažādu veidu gribasspēki, kurus var nosaukt šādi: «Es nedarīšu» gribasspēks, «Es gribu» gribasspēks, «Es varu un darīšu» gribasspēks.

Komentāri

Pievienot komentāru