Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Drošības iestādes vērtē dabīgā kaučuka eksportu uz Krieviju caur Latviju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Tāpat raidījumā informē, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb 20. sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot dabīgo kaučuku pakļaut sankcijām. Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.

Radījumā atzīmē, ka pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka un atbilstoši muitas deklarācijām datubāzē "Export Genius", pēc Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes ziņotā, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur to izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved caur Latviju.

Raidījumā skaidro, ka dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Ukrainā secināts, ka pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā, tostarp Latvija nodrošinājusi 86% no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai, kamēr 14% piegādāti no Itālijas.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 12.jūnijā, trešajam lasījumam atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai, kā arī to pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.

Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Kā likumprojektā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievijas Federācija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka aizstāvēs Poliju un Baltijas valstis, ja Krievija saasinās situāciju.

Vaicāts, vai viņš palīdzēs aizstāvēt ES dalībvalstis, ja Krievija pastiprinās naidīgumu, Tramps atbildēja žurnālistiem: "Jā, es to darītu. Es to darītu."

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Uz jautājumu, vai viņš ir informēts par situāciju Igaunijā, Tramps atbildēja apstiprinoši un piebilda: "Mums tas nepatīk."

SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"" šogad strādā pie pārejas uz miltu beztaras glabāšanas sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Normunds Bomis.

Viņš minēja, ka tas ir samērā garš un dārgs process, tostarp šogad plānots palaist daļu no sistēmas, bet kopumā projektu paredzēts noslēgt nākamajā gadā.

Bomis investīcijas neatklāja, jo projekts vēl nav noslēdzies, un kopējās izmaksas vēl nevar aprēķināt.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmumam šogad pirmajā pusgadā klājās ne sliktāk kā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, piebilstot, ka vēl nav iespējams prognozēt, ar kādu apgrozījumu un peļņu uzņēmums 2025.gadu noslēgs, jo šobrīd saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir grūti aplēst situāciju graudu iepirkšanā.

Bomis arī minēja, ka šogad uzņēmumam grūtības sagādā nepietiekams darbaspēks.

Jau ziņots, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmistisku atzīt Bomim un Ukrainas pilsonei Tatjanai Prihodko piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt Bomim piederošās kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize") kapitāldaļas, atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant", vēsta tīmekļa medijs "Meduza".

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien Baltajā namā tikšanās laikā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izteica vēlmi, lai Ankara izbeidz pirkt Krievijas naftu.

"Es gribētu, lai viņi pārtrauc pirkt naftu no Krievijas, kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu," Tramps sacīja žurnālistiem pirms sarunām Baltajā namā.

"Viņš var būtiski ietekmēt kara gaitu Ukrainā, ja vēlas, bet viņš dod priekšroku palikt neitrāls," piebilda Tramps, raksturojot Erdogana nostāju.

Pēc ASV prezidenta domām, Turcija var palīdzēt nosēdināt Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu pie sarunu galda.

Pēc viņa teiktā, Turcijas līderis ir "abu cienīts" un var radīt "lielu ietekmi", ja viņš to vēlas, lai gan šobrīd viņš ir "ļoti neitrāls".

"Viņš pazīst Putinu tikpat labi kā es," piebilda Tramps, runājot par Turcijas līderi.

Krievija ir iztērējusi miljardiem dolāru un "nav ieguvusi praktiski nekādu teritoriju", "es domāju, ka ir pienācis laiks apstāties, patiešām", sacīja Tramps.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Ziņojumu skaits, ko Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņem pēdējos gados, ir salīdzinoši nemainīgs, bet ziņojumu skaitā, kas ir saistīti ar iespējamiem sankciju pārkāpumiem, šogad ir gaidāms rekords, intervijā prognozēja FID priekšnieks Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka kopumā ziņojumu skaits, ko FID saņem par aizdomīgiem darījumiem, svārstās no aptuveni 5000 līdz 6500 gadā. Savukārt par sankciju pārkāpumiem ziņojumu skaits pieaug katru gadu un šogad deviņos mēnešos ir jau vairāk nekā 500 ziņojumu.

"Līdz gada beigām noteikti būs vairāk nekā 600 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem tieši sankciju kontekstā. Tie ir vairāk nekā 10% no kopējā ziņojumu skaita par aizdomīgiem darījumiem, un tas ir liels īpatsvars," sacīja Platacis.

Viņš stāstīja, ka vairāk nekā puse ir ziņojumu par kontiem kredītiestādēs, kuras ir pakļautas sankcijām, pamatā Krievijas kredītiestādēs, 25% ziņojumu ir par pakalpojumu, kas ir aizliegti, sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, bet 15% ziņojumu ir par sankcijām pakļautu preču eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju vai trešajām valstīm. Turklāt lielākoties runa ir nevis par Latvijas precēm, kuras tiek eksportētas, bet gan par preču reeksportu caur Latviju un tās sauszemes robežu.

Latvijas kosmētikas zīmols "Dzintars" parādījies Krievijas televīzijas zvaigznes Ksenijas Borodinas "YouTube" raidījumā "Открытый приём" ("Atklātā uzņemšana"), raksta portāls Delfi.

Videoklipā Borodina stāsta par "Dzintars" kosmētiku un aicina izmēģināt zīmola C vitamīna skaistumkopšanas līniju. Zīmols ir izcelts arī video aprakstā – tur norādīts, ka šī kosmētika palīdz rūpēties par ādas veselību un skaistumu, kā arī pievienota saite uz produkta iegādes lapu.

Aprakstā zem reklāmas redzams obligātais marķējums, kas norāda, ka juridiski reklāmas pasūtītājs ir Krievijas uzņēmums AO "Grand-Trejd" – kompānija, kas sevi raksturo kā vienu no vadošajiem importēto pārtikas un nepārtikas preču piegādātājiem Krievijā, vēsta Delfi.

AO "Grand-Trejd" publiskajos katalogos un Krievijas interneta veikalos parādās kā "Dzintars" produkcijas pārdevējs un izplatītājs, ziņo portāls. Savukārt SIA "H.A. Brieger", kas ir "Dzintars" zīmola īpašnieks, jau 2021. gadā paziņoja par "Dzintars" kosmētikas eksportu uz Krieviju.

Eiropas Savienība (ES) šī gada pirmajos sešos mēnešos no Krievijas importējusi sašķidrināto dabasgāzi (LNG) aptuveni 4,48 miljardu eiro vērtībā, salīdzinot ar LNG importu 3,47 miljardu eiro apmērā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" publicētie dati.

Kopumā ES pirmajā pusgadā importējusi LNG aptuveni 26,9 miljardu eiro apmērā.

Lielākā daļa importēta no ASV, proti, aptuveni 13,7 miljardu eiro vērtībā.

Eiropas Komisija (EK) jūnijā ierosināja līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu ES.

EK jau maijā norādīja, ka centīsies aizliegt Krievijas gāzes importu saskaņā ar jauniem līgumiem no 2026.gada 1.janvāra, bet gāzes importu saskaņā ar esošajiem īstermiņa līgumiem - no nākamā gada 17.jūnija.

Savukārt gāzes importu saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem paredzēts aizliegt no 2027.gada 1.janvāra.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

Krievija ir ieskaitījusi Latvijas valsts kasē 12 995 587 eiro izmaksāšanai pensijās un pabalstos Krievijas pilsoņiem-pensionāriem par 2025.gada trīs ceturkšņiem, pavēstīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa skaidroja, ka tas noticis pēc pamatīga diplomātiska darba un spiediena uz Krieviju, ko Latvijas iestādes īstenoja, cieši savā starpā sadarbojoties.

Jau ziņots, ka Krievija pensiju izmaksu saviem Latvijā esošajiem pensionāriem pilnā apjomā kavēja. Labklājības ministrija (LM), Ārlietu ministrija (ĀM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bijusi saziņā ar Krieviju kopš 2025.gada 14.marta, tai skaitā ĀM pieprasījusi oficiālu skaidrojumu par maksājumu kavējuma iemesliem.

Krievijas puse apgalvojusi, ka naudas pārskaitījumu kavējot sankcijas, bet LM iepriekš uzsvēra, ka naudas pārskaitījuma saņemšanai Latvijas pusē nekādu praktisku šķēršļu nav, un sociālie maksājumi sankcijām netiek pakļauti.

Eiropas Komisija (EK) vēlas līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu Eiropas Savienībā (ES) un šodien gatavojas prezentēt attiecīgu priekšlikumu.

EK varētu izmantot ES tirdzniecības tiesību aktus, jo importa aizliegums ar sankciju palīdzību tiek uzskatīts par maz ticamu tāpēc, ka tam būtu nepieciešams vienprātīgs ES dalībvalstu lēmums. Taču šādām sankcijām ES ir pretestība, sevišķi no Ungārijas puses.

EK pirmdien paziņoja, ka 2024.gadā gāzes piegādes no Krievijas veidoja nepilnus 19% no visa importa. "Tāpēc nepieciešama saskaņotāka rīcība, jo ES pārmērīga atkarība no Krievijas energoresursu importa apdraud drošību," teikts EK paziņojumā.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma no nākamā gada pilnībā aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas.

Valdība atbalstiīa ārlietu ministra Margusa Cahknas iesniegto priekšlikumu paplašināt sankcijas Krievijai, nosakot pilnīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu.

Pašlaik ir atļauts iegādāties un importēt sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas ar nosacījumu, ka tā nenonāk sadales tīklā. No 1.janvāra importa aizliegums attieksies arī uz sašķidrināto dabasgāzi, kas nenonāk sadales tīklā.

Cahkna uzsvēra, ka Krievija nav mainījusi savas ambīcijas, tā vietā turpinot agresiju Ukrainā un graujot globālo drošību.

"Mēs turpināsim paaugstināt agresijas izmaksas Krievijai un meklēsim veidus, kā samazināt ieņēmumus, kas baro tās kara mašīnu," viņš teica.

Gandrīz visa veda dabasgāzes imports no Krievijas Igaunijā tika aizliegts jau 2022.gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tā kā sadales tīklā nenonākošās sašķidrinātās dabasgāzes importa apjomi ir nelieli, ierobežojumam nebūs būtiskas ietekmes uz Igaunijas ekonomiku vai uzņēmējdarbības vidi.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

Alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijas reģionā “Amber Beverage Group” (ABG) atkārtoti apliecina savu apņemšanos izpildīt visas saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), tai skaitā – segt visus atlikušos nodokļu maksājumus.

Uzņēmums uzsver, ka īslaicīgas maksājumu kavēšanās tieši izriet no sekām, ar kurām nācās saskarties pēc publiska atbalsta paušanai Ukrainai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.

VID sācis nodokļu parāda piedziņu no Amber Latvijas balzams 17,1 miljona eiro apmērā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis nokavētu nodokļu parāda piedziņu no dzērienu ražotāja...

Uzņēmumam ir divas ražotnes Rīgā, un tas nodarbina 450–550 cilvēkus. ABG pārvalda vairāk nekā 15 starptautiski atzītus zīmolus un jau gadu desmitiem ieņem nozīmīgu vietu Latvijas rūpniecības un patērētāju produktu ražošanas nozarē.2022. gadā, karam saasinoties, “Amber Beverage Group” publiski pauda solidaritāti Ukrainai.

Atbildot uz to, Krievijas varas iestādes atzina uzņēmumu par “ekstrēmistisku”. 2024. gada jūlijā ABG spirta rūpnīca Krievijā tika piespiedu kārtā un nelikumīgi nacionalizēta. Nākamajā mēnesī uzņēmums cieta koordinētā kiberuzbrukumā, kura rezultātā tika šifrētas iekšējās sistēmas un uz laiku apturēta uzņēmuma darbība.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, ABG joprojām ir viens no Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem.

Laikā no 2002. līdz 2024. gadam (ieskaitot) uzņēmumu grupa Latvijas valsts budžetā ir samaksājusi gandrīz 2 miljardus eiro nodokļos.2024. gadā VID apstiprināja pakāpenisku maksājumu grafiku par kopējo nodokļu summu 17,7 miljoni eiro, saskaņā ar Likuma par nodokļiem un nodevām 24. panta pirmās daļas 1. punktu.

ABG ir veikusi visaptverošus pasākumus šo saistību izpildei. Kā daļu no strukturētā uzņēmuma biznesa stabilizācijas plāna, uzņēmums ir pārdevis ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus, tostarp noliktavu Lietuvā, kā arī konsolidējuši galveno biroju no Zunda Towers uz “Latvijas balzama” ražotni Rīgā.

“”Amber Beverage Group” jau gadu desmitiem ir viens no Latvijas vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem. Mēs pilnībā apzināmies savu atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Mūsu bizness saglabā stabilitāti, neskatoties uz satricinājumiem, ar kuriem saskārāmies — satricinājumiem, kas tieši saistīti ar mūsu lēmumu rīkoties saskaņā ar savām vērtībām un atbalstīt Ukrainu. Mēs paliekam uzticīgi šim lēmumam. Ar augsti kvalificētu un motivētu komandu Rīgā un visā pasaulē mēs esam pilnībā apņēmušies izpildīt visas nodokļu saistības pilnā apmērā,” tā stāsta Normunds Staņēvičs, “Amber Beverage Group” izpilddirektors.

“Amber Beverage Group” turpina cieši un caurskatāmi sadarboties ar VID un novērtē sadarbību, kas saglabāta šajā sarežģītajā periodā. Uzņēmums saglabā pārliecību par savu ilgtermiņa stratēģiju un pašlaik īstenotajiem atveseļošanās pasākumiem.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadiena.

Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī plkst. 16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

Latvijā pastāv paaugstināts agresorvalstīm noteikto sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, vērtē Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē.

"Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Iļjenkovs.

Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību.