Pieaug akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu naftas produktiem, pēc VID lēstā, mazumtirdzniecībā benzīnam un arī dīzeļdegvielai cena par vienu litru varētu palielināties par 0,03 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet autogāzei - par 0,07 eiro, ieskaitot PVN.

Savukārt cigarešu paciņas cena akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ varētu pieaugt par 0,62 eiro, ieskaitot PVN, cigāru un cigarillu paciņas cena varētu augt par 0,45 eiro, smēķējamajai tabakai 40 gramu paciņā cena varētu palielināties par 0,86 eiro, karsējamai tabakai 5,4 gramu paciņā - par 0,27 eiro, elektroniskai smēķēšanas ierīcei, kura pildīta ar diviem mililitriem e-šķidruma, - par 0,15 eiro, bet tabakas aizstājējproduktiem par viena nikotīnu spilventiņu iepakojumu, kura svars ir 14 grami, - par 0,39 eiro, ieskaitot PVN.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Par pasākumu vietas Nītaures dzirnavas jaunajiem saimniekiem kļuvusi dekoratore Baiba Prindule-Rence ar vīru Agri. Dzirnavas ieguvušas jaunu sajūtu, tajās iepūsta Baibas elpa.

Tas ir jauns piedzīvojums īpašuma saimniekiem un jauns sākums Nītaures dzirnavām, kur sastapsies daba, dizains un katrs notikums. Īpašums iegādāts šā gada sākumā, un nupat aizvadīta pirmā aktīvā pasākumu sezona. Vaicāta, kā nolēmuši iegādāties Nītaures dzirnavas, Baiba Prindule-Rence stāsta: “Ir Instagram stāsts, un tad ir realitāte. Veidojot pasākuma vietu, ieraudzīju ss.lv sludinājumu un aizsūtīju vīram ar jautājumu – varbūt? Un viņš atbildēja: labi, aizsūtām bankai pieprasījumu! Aptuveni tā mēs nolēmām par šīs vietas iegādi. Tas ir mans Instagram stāsts, bet zem tā visa slēpjas aptuveni deviņu mēnešu nogrieznis, kurā izskatīja mūsu kā uzņēmuma kreditēšanu. Ja kāds man prasa, kā jūs te nonācāt, un sieviešu visbiežākais jautājums, vai aizgājāt pie numerologa, tad es atbildu – jā, banka bija mūsu zīlnieks, numerologs, guru un viss pārējais. Ja banka teiktu nē, tad mēs saprastu, ka šim uzņēmumam vēl nav laiks iegādāties īpašumus.” Potenciālos iegādes īpašumus ģimene jau bija skatījusies, un tas, abuprāt, ir loģisks veids, kā attīstīties Baibas biznesam. Bija arī diezgan skaidri nodefinēti kritēriji, kāds īpašums tiek meklēts, - virziens no Rīgas uz Vidzemes pusi, stundas brauciens, vēlams pa asfaltu, tuvumā jābūt ūdenim. “Baiba bijusi aptuveni 90% viesu namos Latvijā, tāpēc diezgan skaidri iezīmējās kritēriji, piemēram, ja man būtu jāizvēlas, kur svinēt savus svētkus, tad ir diezgan skaidrs. Mēs jau divus, trīs gadus meklējām bez noteikta termiņa un nolēmām: tad, kad būs īstais, tad arī darīsim. Pirms tam bija viena zemes gabala versija, kura atbilda prasībām. Tas atbilda tam, ka atrodas pie ūdens, apkārt ir kluss, var atbraukt pa asfaltu, stundas braucienā no Rīgas, bet tad bija jābūvē. Tajā brīdī mums tieši bija gaidāms ģimenes pieaugums, un mēs palaidām to īpašumu garām. Nītaures dzirnavas bija nākamais, kas šajā periodā atbilda visiem kritērijiem. Doma, ka mums to vajag, jau bija ilgu laiku, mēs gaidījām, un, kad bija labais scenārijs, tad bija to vērts izskatīt,” papildina Baibas vīrs Agris.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) pabeidzis darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes, un no trešdienas autovadītājiem ir iespējams fiksēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un informēt par to apdrošinātāju ziņapmaiņas lietotnē "WhatsApp", informē LTAB pārstāvji.

Iecerēts, ka tuvākajā laikā jaunā saskaņotā paziņojuma funkcija būs pieejama arī citās populārākajās ziņapmaiņas lietotnēs.

Saskaņoto paziņojumu "WhatsApp" drīkst aizpildīt tad, ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietušo un iesaistītie var apliecināt savu identitāti ar "SmartID" vai "E-paraksta" rīkiem. Sarunbots dialoga formā uzdod jautājumus par ceļu satiksmes negadījuma laiku, apstākļiem, lieciniekiem un nodarītajiem bojājumiem. Daļa informācijas, piemēram, notikuma vieta un informācija par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, tiek ģenerēta automātiski, tādējādi samazinot saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas laiku.

Galvenā risinājuma priekšrocība esot tas, ka iesaistītajiem nav jāzīmē negadījuma shēma, kas līdz šim sagādājusi lielākās problēmas autovadītājiem. Tā vietā risinājums paredz plašas ceļu satiksmes negadījuma apstākļu foto un video fiksācijas iespējas.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā SIA "Vaiņodes bekons" cūku novietnē Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā likvidēs kopumā 22 262 cūkas, aģentūrai LETA pavēstīja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienests, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu un papildu paraugu laboratorisko izmeklēšanu, konstatējis slimību vairākos "Vaiņodes bekona" novietnes korpusos. Ņemot vērā konstatēto izplatību novietnē, nav iespējams nodalīt epidemioloģiski nesaistītas un slimības neskartas dzīvnieku grupas, tādējādi ir nolemts likvidēt visas novietnē esošās cūkas.

Plānots, ka cūku likvidēšanas process ilgs vismaz divas nedēļas.

Iepriekš "Vaiņodes bekona" pārstāvis Artūrs Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka fermā cūkas tiek turētas vairākos nodalītos korpusos, tāpēc tika runāts ar PVD, lai nenāktos likvidēt visas cūkas.

"Vaiņodes bekona" apgrozījums 2024. gadā bija 5,938 miljoni eiro, kas ir par 1,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās 5,2 reizes un bija 203 618 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". 2024. gadā "Vaiņodes bekons" Latvijā guva ieņēmumus 3,019 miljonu eiro apmērā, bet Lietuvā - 2,919 miljonu eiro apmērā.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

Konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūku novietnē Latvijā. Slimība atklāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, SIA “Vaiņodes bekons” cūku novietnē ar vairāk nekā 22 000 mājas cūku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

PVD slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, slimības skartajos novietnes korpusos tiks uzsākta cūku likvidēšana.

Ap ĀCM skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu.

Karantīnas zonā ir noteikti ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

Galvenais slimības rezervuārs dabā ir meža cūkas.

Šogad ĀCM konstatēts jau 83 meža cūkām, kas atrastas beigtas vai tikušas nomedītas.

Svaigās kulinārijas ražošanas uzņēmums SIA "Latvijas pārtikas ražotājs" šogad sāks jaunas ražotnes būvniecību, investējot aptuveni piecus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Jaunu iekārtu uzstādīšanā un ražošanas procesu optimizēšanā "Latvijas pārtikas ražotājs" pērn investēja 500 000 eiro. 2025. gadā uzņēmums saražoja par apmēram 15% vairāk produktu nekā gadu iepriekš.

"Latvijas pārtikas ražotāja" valdes loceklis Eduards Beļinskis norāda: "Gatavo kulinārijas un konditorejas izstrādājumu ražošana Latvijā ir perspektīva nozare ar lielu attīstības potenciālu. Aizvadītajā gadā aktīvi palielinājām gan pārtikas mazumtirdzniecības tīklos patēriņam nodoto ēdienu daudzumu, gan ēdināšanas uzņēmumiem piegādāto produktu klāstu. Šis gads ir iezīmējis jaunu tendenci, proti, kafejnīcas un restorāni arvien biežāk mums uztic pircēju iecienītu pamatēdienu ražošanu, bet saviem pavāriem ļauj radīt klientu retāk izvēlētus šedevrus. Šādā veidā ēdināšanas pakalpojumu sniegšana kļūst daudz rentablāka un kafejnīcā uz vietas nevienam vairs nav jānodarbojas ar karbonāžu klapēšanu vai kartupeļu mizošanu. Sadarbībā ar juridiskām personām pārdošanas apjomi pērn būtiski auguši.”

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Pusgadsimtu ilgajā pastāvēšanas vēsturē elektroniskais pasts ir stabili kļuvis ne vien par galveno saziņas, bet arī dokumentu aprites veidu korporatīvajā vidē. 94% Latvijas uzņēmumu tieši pa e-pastu nosūta un saņem visdažādākos ar uzņēmējdarbību saistītos dokumentus – līgumus, rēķinus, iesniegumus, oficiālus paziņojumus.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktajā uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka aizvien lielāku lomu dokumentu apritē ieņem oficiālā E-adrese.

Pēc sākotnējās skepses par šāda resursa lietderību nu jau 35,7% uzņēmumu dokumentus saņem un sūta caur e-adresi portālā Latvija.lv.

Kā zināms, kopš 2023. gada 1. janvāra visām juridiskajām personām obligāti jābūt izveidotai oficiālai elektroniskai adresei, kas ir primārs un oficiāls saziņas veids ar valsts un pašvaldības iestādēm.23,7% respondentu dokumentu apritē integrējuši arī populārās saziņas lietotnes kā Whatsapp, Messenger un citas. Tās tiek izmantotas gan rēķinu sūtīšanai sadarbības partneriem un klientiem, gan iekšējais saziņai uzņēmumā.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Visvairāk bērnu 2025. gadā piedzima jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš 2008. gada, kad ierastajā gada rekordmēnesī jūlijā piedzima 2216 mazuļi, dzimstības kritums nedaudz pārsniedz divas reizes. 2025. gada jūlijā bija vien 1103 jaundzimušie.

Dzimstības kritums par 9,7% gadā

2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā. 2008. gadā kopumā piedzima 24397 mazuļi, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Vienlaikus jāpiebilst, ka tieši šogad 2008. gadā dzimušie sasniedz 18 gadu vecumu. Tieši šīs krīzes bērni dosies uz augstskolām, meklēs darbu, dzīvesvietu un, ja viss notiks kā līdz šim, aptuveni 20% no viņiem pametīs Latviju tuvāko desmit gadu laikā, tas veidos kārtējo dzimstības kritumu vēl pēc 10 gadiem.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Iedzīvotāji sākuši vairāk tērēt un piebremzēt ar uzkrājumu veidošanu, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums trešajā ceturksnī salīdzināmās cenās auga par 1,9% pret otro ceturksni, bet pārtikas mazumtirdzniecības reālais apgrozījums trešajā ceturksnī palielinājās.

Ilgākā periodā pārtikas tirdzniecība attīstās pieticīgāk nekā nepārtikas preču segments. Paula norāda, ka par tā iemesliem var izdarīt dažādus minējumus, piemēram, pārtikas tirdzniecības paplašināšanās ārpus tipiskajiem pārtikas veikaliem un lielveikaliem (piemēram, atsevišķās saimniecības preču un mājokļa preču tirdzniecības vietās) vai gatavo maltīšu pasūtīšana.

Savukārt nepārtikas segmentā augšupejoša reālā apgrozījuma dinamika vērojama gan tajos preču segmentos, kas nav, gan tajos, kas ir saistīti ar mājokļa aprīkojumu un remontu (to varētu minēt, piemēram, pēc mājokļa kreditēšanas pieauguma tendences). "Ļoti iespējams, ka motivāciju sparīgāk tērēt nekā turpināt palielināt uzkrājumus ietekmē negatīvas reālās depozītu likmes. Zināma artava trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības uzplaukumā varētu būt "Eurobasket" rīkošanai Latvijā, taču ietekmi ir grūti nodalīt no citiem faktoriem," pauž Paula.

Latvijas izmitināšanas pakalpojumi patlaban nav pietiekami sakārtoti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš (ZZS), atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju par antisanitāriem apstākļiem Prūšu ielas hostelī, kurā izmitināti gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušā nama iedzīvotāji.

Kalniņš uzsver, ka patlaban Latvijā izmitināšanas pakalpojumus faktiski var sniegt jebkurš bez reālas kvalitātes, drošības un caurspīdīguma kontroles. Situācija, kurā pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu izmitina ģimenes ar bērniem vietā ar antisanitāriem apstākļiem, Kalniņa ieskatā nav tikai apkaunojoša, bet ir sistēmiska valsts un pašvaldības bezatbildība pret cilvēkiem, kā arī stāsts par nesakārtotu izmitināšanas tirgu.

Kalniņš uzskata, ka Latvijā gadiem ilgi pieļauta absurda situācija, jo vienai izmitināšanas nozares daļai - viesnīcām - ir jāizpilda ugunsdrošības, higiēnas, personāla apmācību, datu uzskaites un nodokļu prasības, kamēr paralēli var pastāvēt hosteļi, kopmītnes un pseidoizmitināšanas vietas, kas praktiski netiek uzraudzītas, bet sniedz to pašu pakalpojumu.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Ceturtdien, 18. decembrī, ES Padome, reaģējot uz Latvijas un citu ES dalībvalstu nepārtrauktiem aicinājumiem atlikt Atmežošanas regulas piemērošanu un vienkāršot tās prasības, nolēma atlikt tās piemērošanu vēl par vienu gadu, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Tādējādi Atmežošanas regulu ES nesāks piemērot šī gada 30. decembrī.

Biedē Atmežošanas regulas migla

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā...

ZM skaidro, ka regulas piemērošana tiks sākta lielajiem uzņēmumiem no 2026. gada 30. decembra, bet mazajiem un mikrouzņēmumiem - no 2027. gada 30. jūnija.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) skaidro, ka līdzšinējie Atmežošanas regulas nosacījumi bija nesamērīgi attiecībā uz ES lauksaimniekiem, koksnes ražotājiem un pārtikas ražotājiem, un to ieviešana samazinātu Latvijas un ES ražotāju konkurētspēju, palielinot ražošanas izmaksas un administratīvo slogu.

Tāpat viņš uzsver, ka Atmežošanas regulas mērķi Latvijā jau tiek sasniegti ar esošo nacionālo likumdošanu un atmežošanas risks Latvijā ir ļoti zems.

Grozījumi paredz, ka visiem ES uzņēmumiem, kas ražo, importē, pārstrādā, tirgo un eksportē regulas tvērumā esošus produktus (koksni, liellopus un liellopu gaļu, soju, kafiju, kakao, palmu eļļu, kaučuku), tiek nodrošināts papildu laiks sagatavoties regulas nosacījumu izpildei, informē ZM.

Ministrijā norāda, ka nepieciešams vienkāršot regulas prasības, lai neuzliktu iesaistītajiem uzņēmumiem papildu administratīvo slogu ES valstīs, kur atmežošanas prasības tiek ievērotas ar nacionālo likumdošanu.

Tāpat ES informācijas sistēma nav pietiekami gatava darboties ar paredzamo lielo datu apjomu, kas traucētu regulas ieviešanu un līdz ar to arī uzņēmumu ikdienas saimniecisko darbību, skaidro ministrijā.

ZM atzīmē, ka regulas piemērošana tiek atlikta jau otro reizi - 2024. gada nogalē tā tika atlikta līdz šī gada beigām.

Ministrijā skaidro, ka papildus regulas piemērošanas atlikšanai Atmežošanas regulas grozījumi paredz, ka apliecinājums par produkta neatmežojošo statusu ES informācijas sistēmā būs jāiesniedz tikai tam uzņēmumam, kurš pirmo reizi produktu laiž ES tirgū, bet visi uzņēmumi tālākajā produkta apstrādes, pārstrādes un realizācijas ķēdē no šīs prasības būs atbrīvoti, saglabājot izsekojamības un informācijas uzglabāšanas pienākumus.

Tāpat, ieviešot jaunu uzņēmumu kategoriju "mikro un mazais primārais tirgus dalībnieks zema riska valstī", paredzēts, ka šādiem ražotājiem pašiem nebūs ar paziņojumu ES informācijas sistēmā jāapliecina sava produkta atbilstība Atmežošanas regulas prasībām - to viņu vietā veiks valsts iestādes, informē ministrijā.

Grozījumi arī paredz, ka līdz 2026. gada 30. aprīlim Eiropas Komisijai jāizvērtē nepieciešamība tālāk vienkāršot Atmežošanas regulas prasības.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES "Oficiālajā Vēstnesī".

Tehnoloģiju attīstība un digitālie risinājumi ir būtiski mainījuši mūsu ikdienu – tagad daudz ko varam paveikt attālināti, bez nepieciešamības doties ārpus dzīvesvietas. Tas attiecas arī uz iepirkšanos sev ērtā laikā un vietā. Internetaptieka ir ērts un parocīgs veids, kā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, neizejot no mājām. Apotheka saviem klientiem nodrošina iespēju pasūtīt uztura bagātinātājus, higiēnas un skaistumkopšanas preces, medicīnas ierīces un arī medikamentus, tādējādi ietaupot laiku un izvairoties no stāvēšanas rindās. Kādas vēl priekšrocības sniedz iepirkšanās internetaptiekā?

Kāpēc izvēlēties Apotheka internetaptieku?

Apotheka internetaptieka nodrošina iespēju iegādāties tūkstošiem preču un produktu ikviena veselības veicināšanai. Dažas no būtiskākajām priekšrocībām, ko piedāvā interneta aptieka:

• daudzveidīgs piedāvājums – e-aptiekā pieejami vairāki tūkstoši dažādu preču, sākot ar uztura bagātinātājiem līdz skaistumkopšanas produktiem un pat precēm mājdzīvniekiem;

• iespēja saņemt farmaceita konsultāciju un profesionālus ieteikumus saistībā ar kāda konkrēta produkta iegādi vai veselības stiprināšanu. Tas rada drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus, īpaši situācijās, kad jāizdara izvēle starp vairākiem līdzīgiem preparātiem;

Pieturoties mitriem laikapstākļiem, daudzviet valsts autoceļu tīklā pasliktinās grants ceļu stāvoklis. Mitruma dēļ iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku, bet satiksmes ietekmē veidojas bedres un iesēdumi - īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Nokrišņu daudzums visur nav bijis vienmērīgs, līdz ar to ceļu stāvoklis atšķiras arī viena reģiona ietvaros. Reģionos sliktākā stāvoklī ir grants ceļi:

• Kurzemes reģionā - Dienvidkurzemes novadā Liepājas un Rucavas apkārtnē;

• Latgales reģionā vietējie autoceļi galvenokārt reģiona dienvidaustrumu daļā - Šķirpāni-Soboļina (V540), Konecpole-Vertulova (V542), Zamšoviki-Tīmaņi-Zirgi (V607), Špoģi-Arendole-Rimicāni-Rožupe (V682), Rožupe-Rudzāti-Varakļāni (V761), Dagda-Pauļukalns (V619), Ogureckaja-Strodi-Auleja (V611), kā arī pie Balviem Balvi-Celmene-Sita (V470);

• Rīgas reģionā - autoceļš Rīga-Ērgļi (P4) pie Kangariem un Bauska-Linde (P88) Ogres novada teritorijā;

Noslēdzies konkurss par Park Rae loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību, kas kļūs par vienu no lielākajiem loģistikas un vieglās rūpniecības parkiem Baltijā. Konkursu organizēja trešais lielākais nekustamo īpašumu pārvaldītājs Baltijā East Capital Real Estate AS.

Tajā piedalījās vairāki vadošie Igaunijas būvuzņēmumi un par uzvarētāju tika atzīts Nordecon AS.

2. februārī East Capital Park Rae un Nordecon parakstīja līgumu par pirmās ēkas būvniecību 130 000 m² platībā. Jaunais loģistikas un vieglās rūpniecības parks atradīsies 30 hektāru teritorijā Rae pašvaldībā, netālu no Tallinas, Pähklimäe ielā 11. Būvniecības līguma summa, kas ietver pirmās ēkas un tai piegulošās ārējās teritorijas apbūvi, ir 15,8 miljoni eiro.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēta 32 000 m² liela ēka, tostarp aptuveni 1 200 m² paredzēti biroju telpām, ar iespēju tās paplašināt atbilstoši nomnieku vajadzībām. Būvatļauja ir saņemta, un darbi sāksies, kolīdz pilnībā tiks pabeigta dizaina izstrāde.