Jaunākais izdevums

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūjienas saldējums investē ap 1,5 miljoniem eiro jaunā ražošanas iekārtā

Db.lv, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūjienas saldējuma apgrozījums pērn audzis par 34%

LETA, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 782 886 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Rūjienas saldējumam" turpināja saldējuma ražošanu, iegādājās pamatlīdzekļus, turpināja jaunās noliktavas celtniecību un nodeva ekspluatācijā jaunu priekšattīrīšanas iekārtu.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka "Rūjienas saldējums" 2021.gadu noslēdza ar peļņu, pateicoties veiksmīgai "Mini Melts" saldējuma realizācijai Latvijā, citās Eiropas Savienības valstīs, Ukrainā un Gvatemalā, kura pārdošanas apmēri palielinājās par 25% saistībā ar jaunu klientu piesaisti un sekmīgu e-veikala darbību.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka "Rūjienas saldējums" šā gada sākumā veica preču piegādi uz Ukrainu 38 548 eiro apmērā, par ko samaksu nav saņēmusi un, iespējams, ka arī nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 5,451 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 53,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka par 20,3% un bija 624 318 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp "Rūjienas saldējums" pērn no produkcijas pārdošanas vietējā tirgū guva ieņēmumus 1,459 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi eksporta tirgos veidoja 3,598 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2021.gadu, kompānijas ieņēmumi vietējā tirgū samazinājušies par 3,2%, kamēr eksportā realizētās produkcijas vērtība kāpusi par 75,8%.

Pērn par 33,7% pieaugušas "Rūjienas saldējuma" pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, sasniedzot 3,227 miljonus eiro. Vienlaikus 2,3 reizes pieaugušas arī pārdošanas izmaksas, veidojot 1,597 miljonus eiro.

2021.gadā "Rūjienas saldējums" strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu un 782 886 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 751 389 eiro. "Rūjienas saldējuma" vienīgais īpašnieks ir Igors Miezis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts uzņēmuma eksports, bet upeņu saldējuma nosaukums "Melnītis" jeb "Blacky" izraisījis ažiotāžu sabiedrībā. Abi šie notikumi ļāvuši uzņēmumam uzaudzēt vēl stiprākas bruņas un turpināt izaugsmi.

Trīs gadu laikā, kopš "Dienas Bizness" iepriekš viesojās uzņēmumā "Rūjienas saldējums", tas krietni audzis, dubultojot apgrozījumu. Un, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, mācības ir bijušas dažādas – gan priecīgas, gan ne tik ļoti.

Kopumā "Rūjienas saldējums" ražo 25 dažādus saldējumu veidus. "Cenšamies nepārsātināt ar jaunumiem. Varam saražot daudz, jo ideju mums ir bez gala, bet jautājums, vai varam tos izvietot lielveikalos," komentē I. Miezis. Pieprasītākais no "Rūjienas saldējumiem" ir dzērveņu konuss. Taču saceltās ažiotāžas ziņā šīs vasaras populārākais produkts noteikti ir upeņu saldējums "Blacky".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

  • viedokļi - ažiotāža ap "Rūjienas Saldējums" produktu "Melnītis"
  • aktuāli - briti neraujas uz vienošanos ar ES
  • tēma - saldējums nav politiska prece
  • izglītība - intervija ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā izglītības ekspertu Klaudio Riviera
  • izglītība - cer mainīt doktorantu skaitu
  • izglītība - izveido mācībspēku glābējkomandu "Mācītspēks"
  • izglītība - Latvijas Universitāte atver jaunu maģistra programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika"
  • demogrāfija - iedzīvotāju skaita statistika
  • nekustamais īpašums - nekustamā īpašuma starpnieku likums stājas spēkā 1. augustā
  • elektromobilitāte - "Blue Shock Race" rada elektrokartingus
  • biznesa psiholoģija - krīze kā attīstības iespēja
  • pie stūres - "Ford Puma"
  • Pēteris Senkāns, SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - cik gatavi esam digitālajai transformācijai?
  • Eksports - ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks.
  • Intervija - Ģirts Rungainis, AS Prudentia partneris un padomes loceklis.
  • Zaļā politika - zaļajam lēcienam deficīti var spieķos ielikt sprunguli. Kad zaļums ir vien daļa no mārketinga stratēģijas. Zaļā kursa projekti turpina biedēt.
  • Enerģētika - biometāna potenciāls pagaidām paliek neizmantots.
  • Tendences - pieprasīs aktīvu uzņēmēju piedalīšanos radikālu izmaiņu īstenošanā.
  • Finanses - līdzekļus neparedzētiem gadījumiem aizņemamies.
  • Portrets - Igors Miezis, SIA Rūjienas Saldējums valdes priekšsēdētājs.
  • DB konferences - elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Romanovskis, SIA Latgales Dārzeņu Loģistika (Mežvidu tomāti) līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis

Monta Šķupele, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igora Mieža profesionālā pieredze ir gana raiba. Vairāk nekā 25 gadus viņš strādājis vadošos amatos tādos zināmos Latvijas pārtikas un cita veida uzņēmumos kā Tabakas fabrika, Kraft Jacobs, Ādažu čipsi, Latvijas balzams, Rīgas piena kombināts, Laima un citi. Un viņš joprojām ar interesi seko līdzi visu šo uzņēmumu darbībai.

"Latvijas pārtikas uzņēmumu vidē vadošo darbinieku rotācija vispār ir ļoti interesanta, jo liela daļa no man zināmiem, vadīt spējīgiem speciālistiem veic savu karjeras goda apli, iekļaujot pieminētos un citus uzņēmumus. Mēs tomēr esam ļoti mazs tirgus," stāsta I. Miezis. Savā pieredzē viņš lielākoties visur bijis atbildīgs par pārdošanas un mārketinga sektoriem.

"Protams, katra darbavieta ir devusi savu pienesumu profesionālo iemaņu izveidē. Domājot par bijušajām darbavietām, pret visām izjūtu dziļu cieņu un pateicību kolēģiem. No agras bērnības nevaru iedomāties savu dzīvi bez sporta. Kādreiz tie bija daudzi gadi austrumu cīņās, esmu noskrējis sešus maratonus, bet pēdējos gados izbaudu motokrosa braukšanu. Uzskatu, ka sports kādreiz ir reāli palīdzējis sakārtot sevi un tumšākos dzīves brīžos ļāvis kā Minhauzenam izvilkt sevi aiz matiem laukā," atklāj SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā izmēģinājuma aktivitātē uzņēmumiem, kas paredz speciālista – inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu produktu attīstīšanai, pārtikas ražotājs SIA “Felici” mazāk nekā gada laikā izstrādājis receptūru diviem jauniem produktiem un šobrīd gatavojas to virzīšanai tirgū.

Iesaistoties aktivitātē, uzņēmuma SIA “Felici” (zīmols “Graci) mērķis bija aizvietot esošās ātri pagatavojamās maltītes – pilngraudu putras ar cukuru, izstrādājot veselīgāku produktu bez pievienota cukura, saglabājot patērētājam svarīgās garšas īpašības. Šobrīd darbs pie receptūras ir pabeigts un notiek gatavošanās produkta virzīšanai tirgū.

Valmiermuižas alus tirgū ievieš īpaši sportistiem radītu alu 

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona...

Inovāciju projektu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt sistematizēt jauna produkta, pakalpojuma vai procesa attīstību, praktiski iedziļinoties esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk nonāktu līdz detalizētam plānam. Tas paredz produkta idejas analīzi, komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

“Tā kā uzņēmums strauji attīstās, grūtākais ir izstrādāt piemērotāko inovāciju vadības stratēģiju, lai tā spētu funkcionēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izaugsmes tempam. Projektu vadītājs ar savām zināšanām un pieredzi spēj kritiski palūkoties uz šī brīža inovāciju vadības procesiem uzņēmumā un piedāvāt savu redzējumu par iespējamajiem uzlabojumiem, kas palīdzētu būt efektīvākiem. Kopīgi strādājām pie tā, lai jaunie produkti būtu konkurētspējīgi ar augstu pievienoto vērtību un skaidri pozicionēti konkrētajam mērķa tirgum, kur noder speciālistam pieejamie tirgus dati un spēja tos attiecīgi interpretēt,” uzsver SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.

Viņa norāda, ka šāda speciālista atbalsts būtu lietderīgs citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir strauji attīstīties un iekarot dažādus tirgus segmentus ar jauniem un inovatīviem produktiem, kuru izstrāde ir uz tirgus datiem balstīta. Arī iepriekš diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai.

Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. Šī izmēģinājuma aktivitāte ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā.

Kopumā izmēģinājuma aktivitātē iesaistījās pieci uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”.

Izmēģinājuma aktivitāte ir daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtraukusi sadarbību ar būvniecības uzņēmumu SIA "ZENG", pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros no astoņiem topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informēja 2023.gada 22.decembrī, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu. Jau vairākus mēnešus aģentūra saņēmusi no būvkomersanta dažādus attaisnojumus, kādēļ būvniecību četros objektos (Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā) nav iespējams pabeigt. Ņemot vērā, ka situācija ilgstoši nemainās un būvniecības procesā nav redzama progresa, pieņemts lēmums lauzt līgumu.

Šobrīd aģentūra ir uzsākusi iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu nepabeigto būvju drošību un saglabātību. Aģentūra, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums nemitīgi spētu augt un attīstīties, nekad nevajadzētu apstāties pie sasniegtā un ieslīgt komforta zonā, spriež Guntars Cauna, SIA Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Silti laikapstākļi bieži vien mēdz būt mānīgi, tāpēc, ilgāk aizkavējoties savā komforta zonā, var gadīties, ka kāds no konkurentiem strauji aizskrien garām tikai un vienīgi tāpēc, ka tam ir lielāka motivācija darīt vairāk, spriež G.Cauna, uzsverot, ka ikviens uzņēmums vēlas būt labākais, ātrākais un pelnošākais, taču ne visiem tas izdodas. Biznesa veiksmes atslēga slēpjas nemitīgajā dzinulī, kas neļauj apstāties, neraugoties uz to, cik daudz jau ir sasniegts, jo lielākie sasniegumi vienmēr ir tikai priekšā, atzīmē Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Grib būt līderis

Kad sākumskolas laikos skolotāja man uzdeva jautājumu, kas es vēlos būt, kad izaugšu liels, es vienmēr atbildēju - priekšnieks, atminas G.Cauna, smejot, ka savā ziņā šis viņa sapnis šobrīd ir piepildījies. “Visticamāk, es tajā brīdī pat nesapratu, kāpēc es to saku, taču jāatzīst, ka vēlme būt līderim manī mitusi jau kopš mazotnes. Esmu dzimis un audzis Rūjienā, kur mans tēvs strādāja kolhozā, un, braukājot viņam līdzi ikdienas darba gaitās, priekšnieku būšana man šķita ļoti vilinoša, tāpēc arī es vēlējos būt kas liels un nozīmīgs. Pēc 9.klases, kad bija jāizšķiras, kur mācīties tālāk, ļoti vēlējos iestāties Rīgas Komercģimnāzijā, taču tur mani neuzņēma, tā nu mans ceļš aizveda uz Valmieru. Tur, uz Valmieras arodvidusskolas bāzes, tobrīd tika veidota Dānijas un Latvijas biznesa izglītības programma, un mēs bijām pirmie, kas šajā skolā tika uzņemti un apguva jaunos biznesa pamatus,” stāsta G.Cauna, kurš vēlāk biznesa vadību apguvis arī bakalaura līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme abās brauktuvēs, pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir septiņi reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rūjienas uzņēmums SIA "pesto.lv" ir ceļā no mājražošanas uz ražošanu lielākos apjomos.

"Vēlamies, lai katrā Latvijas ģimenē uz galda gan svētkos, gan ikdienā būtu atrodams kāds no mūsu ražotajiem produktiem," biznesa portālam db.lv saka Jānis Pirsko, SIA "pesto.lv" līdzīpašnieks. Šobrīd uzņēmums ražo četrus produktus – klasisko bazilika pesto, vegāno bazilika pesto, karamelizētus sīpolus un tomātu garšaugu mērci "Tomzo".

Ideja par pesto ražošanu radās Aldonim Elksnim, kurš jau vairāk nekā 15 gadus darbojas restorānu biznesā un bija novērojis, ka Latvijā nevar iegādāties tādas garšas un kvalitātes bazilika pesto mērci, par kādu viņš būtu sajūsmā un ar prieku pasniegtu klientiem. "Līdz ar to izstrādājām recepti, kas mums pašiem šķita visatbilstošākā un patīkamākā mūsu garšu kārpiņām," saka J. Pirsko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad uzstādījis jau 25 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās vietās Latvijā.

“Tele2” 5G pārklājums paplašināts Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Salacgrīvā, Saldū, Siguldā un Tukumā, kā arī pirmās 5G stacijas uzstādītas Bērvircavā, Bēnē, Kapsēdē, Kroņaucē, Ķekavā, Launkalnē, Madonā, Namiķos Rūjienā un Vilcē. Kopumā “Tele2” 5G tīkls ir pieejams jau 64 apdzīvotās vietās Latvijā.

Kā atzīst “Tele2”, šobrīd liela vērība tiek pievērsta 5G pārklājuma nodrošināšanai pēc iespējas plašākā valsts teritorijā, jo tas ļauj uzlabot tīkla kapacitāti un apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta.

“5G tehnoloģija pakāpeniski ieņem arvien nozīmīgāku lomu mobilo sakaru ikdienā un šī gada laikā tā noteikti kļūs jau par pilntiesīgu spēlētāju mobilo sakaru nodrošināšanā Latvijā. Par to liecina arī datu patēriņa pieaugums tieši 5G tīklā, kas pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies par vairāk nekā 75%. Šobrīd jau vairāk nekā 65 000 mūsu klientu ikdienā lieto 5G tehnoloģiju un to skaits pēdējo trīs mēnešu laikā ir dubultojies,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Merito Partners investēs 50 miljonus eiro saules spēkstaciju izveidē Latvijā

Db.lv, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai vairotu Latvijas enerģētikas neatkarību un zaļās enerģijas pieejamību, investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") tuvāko divu gadu laikā ieguldīs 50 miljonus eiro 10 jaunu saules elektrostaciju (SES) izveidē Latvijas reģionos.

Plānots, ka līdz šī gada nogalei ekspluatācijā tiks nodotas vismaz astoņas SES ar kopējo jaudu 55 MW.

"Saules spēkstaciju izveidei "Merito" dibinātais ieguldījumu fonds "Merito Sustainable Energy FUND I" ar kopējo apjomu 20 miljoni eiro līdz šim piesaistījis investīcijas no vairākiem desmitiem Latvijas investoru, un jaunu investoru piesaiste turpinās. Ņemot vērā saules enerģijas attīstības potenciālu, interese no investoru puses ir pārsniegusi mūsu gaidas. Tas ir pierādījums tam, ka Latvijas enerģētiskā neatkarība un Eiropas zaļais kurss ir ne vien valstiska prioritāte, bet arī investīcija ar pievilcīgu atdevi, kas palīdzēs Latvijai pacelties no pēdējās vietas saules enerģijas izmantošanā Eiropas Savienībā," saka Mikus Janvars, "Merito" partneris un līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāta 170 miljonus eiro vērtā elektrolīnija Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Binders: Ceļu būves nozare šogad nevar cerēt uz atkopšanos

LETA, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik būvdarbi Latvijā turpinās 55 valsts ceļu posmos, un autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Darbi notiek 55 posmos, no tiem deviņi ir uz valsts galvenajiem autoceļiem, desmit - uz reģionālajiem, 18 - uz vietējiem, bet 13 - uz tiltiem.

Lielākie ierobežojumi un papildu stunda ceļā saglabājas uz Vidzemes šosejas no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, 50 minūtes ceļā jāplāno uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz Braslai, uz ceļa no Grebņevas līdz Kārsavai un uz reģionālā autoceļa Stalbe - Cēsis.

Uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai ir ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Satiksme notiek abās brauktuvēs, divas braukšanas joslas katrā virzienā. Paredzamais šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Uz Daugavpils šosejas Lielvārdē divos posmos ir luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, posma šķērsošanai nepieciešama 25 minūtes, savukārt Pļaviņu apvedceļa posmā ir ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, bet šķērsošanas laiks tiek lēsts 25 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Komentāri

Pievienot komentāru