Lai ideja materializētos, nereti radošiem cilvēkiem trūkst biznesa ķēriena un prasmju. Tā secina DB aptaujātie eksperti. Viena no iespējām šādā gadījumā ir meklēt biznesa praktiķi, domubiedru, vai arī – vajadzīgās zināšanas apgūt pašam.
«Ir divas būtiskas nianses, kas jāņem vērā radošo industriju uzņēmumu vadīšanā,» saka Dita Danosa, Banku augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās direktore, konceptveikala Taste Latvia īpašniece. Pirmkārt, ļoti bieži tiek radīts pakalpojums vai produkts ar augstu intelektuālo pievienoto vērtību, un tas ir jāaizsargā. Otrkārt, lai šo produktu vai pakalpojumu radītu, vajadzīga radoši un ražīgi, kā arī profesionāli vadīti cilvēki.
Uzņēmējdarbības vadīšana «parastajās» un radošajās industrijās atšķiras, jo ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē radošie uzņēmumi ir ļoti mazi, stāsta Arnis Sauka, Ventspils Augstskolas mācību prorektors, Uzņēmējdarbības inovāciju un reģionālās attīstības centra direktors, un Rīgas Ekonomikas augstskolas uzņēmējdarbības procesu pētnieks. Tie ir uzņēmumi ar diviem trim darbiniekiem, dažos pat tikai viens, t.s. pašnodarbinātie. Tāpēc vadīšana radošajās industrijās ir daudz neformālāka un ir mazāk darbinieku, ko vadīt.
«Radoši cilvēki ir dziļāk tajā, ko dara. Viņi vairāk jāvada ar sirdi, nekā ar prātu. Viņi bieži vien ir emocionālāki un dara, ko grib. Tāpēc viņus ir jāmāk motivēt, atraisīt. Radošiem cilvēkiem nevar tā vienkārši pateikt – dari. Tad viņš pie pirmās izdevības aizies prom. Ir jāatrod kompromiss – jādod iespēja darbiniekam darīt to, ko viņš grib, un vadītājam ir vairāk jāpielāgojas,» norāda A. Sauka.
«Radošo industriju vadītājiem ir jābūt ļoti elastīgiem un gataviem uz pārmaiņām. Rūpnieciskas ražošanas uzņēmumā ar radošām personībām ir jāsastopas tikai konstruktoru birojos un mārketinga departamentā, bet radošā uzņēmumā parasti lielākā daļa darbinieku ir radošas personības. No personālvadības viedokļa šādus uzņēmumus vadīt ir daudz sarežģītāk,» raksturo Jānis Holšteins, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Audiovizuālās mediju mākslas departamenta vadītājs.
«Radošās industrijas ražošana balstās uz talantīgām un bieži vien visai neordinārām personībām. Tās parasti ir apveltītas ar visai egocentrisku dzīves pozīciju, kas slikti pieņem birokrātiju un uzņēmuma hierarhijas principus. Šādiem darbiniekiem ir vajadzīga stingri individuāla pieeja, bieži vien radikāli atšķirīga no citiem,» skaidro J. Holšteins.
