Ražošana

Rantiņš: Metālapstrādes un mašīnbūves nozare nākamajos 3-4 gados dubultos ražošanas apjomus

LETA, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Nākamajos trīs līdz četros gados metālapstrādes un mašīnbūves nozare varētu dubultot ražošanas apjomus, šodien izstādes Tech Industry 2014 preses konferencē sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

Nākamā gada otrajā pusē atgūsim 2013.gada laikā zaudēto un pārspēsim 2012.gada apjomus. Tālāk ir gaidāma pietiekami strauja izaugsme, sacīja Rantiņš.

Viņš norādīja, ka 2013.gadā nozares apjomi saruka aptuveni par 30%, jo darbību pārtrauca "Liepājas metalurgs", "Krāsainie lējumi" un vēl daži uzņēmumi.

Šogad zaudēto vēl neatguvām un 2012.gada līmeni nesasniegsim. Tomēr nozare eksportē vairāk nekā 80% no saražotā apjoma un situācija pasaules tirgos normalizējas. Tāpat ir apstiprināti jauni augstas pievienotās vērtības projekti vairāk nekā 30 nozares uzņēmumiem, kas nozīmē jaunas lielas investīcijas, jaunu tehniku, darba ražīguma un apjoma pieaugumu, skaidroja Rantiņš.

Tāpat viņš pauda pārliecību - ja ne šī gada decembrī, tad nākamā gada janvārī darbu sāks KVV Liepājas metalurgs. Tāpat ir vēl vairāki lieli uzņēmumi, kas modernizējas un strādā pie jaunu tirgus nišu apgūšanas, piemēram, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca un citi.

Jau ziņots, ka 2012.gadā nozares kopējais produkcijas apjoms sasniedza 1,8 miljardus eiro un pārspēja 2008.gada apjomu, bet Liepājas metalurga darbības pārtraukšanas dēļ pērn apjomi samazinājās līdz aptuveni 1,45 miljardiem eiro.

Kopumā nozare eksportē uz 116 dažādām pasaules valstīm, bet lielākā daļa eksporta nonāk Eiropas ekonomiskajā zonā, ieskaitot Norvēģiju un Islandi, - tur nonāk 70-75% nozares eksporta. Uz austrumiem - Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu, citām NVS valstīm - eksports ir aptuveni 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecību pērn vilka kokrūpnieki, elektronika

Māris Ķirsons, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsperas ar riska kapitālu

Anda Asere, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Liepāja gudrāka par Vašingtonu

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 21.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc Finanšu ministrijas datiem, valsts fondos šogad nonāks 340 miljoni eiro, kas ir 3,4% no valsts budžeta.

Valsts kontrole vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību pēc vienotiem fondu darbības pamatprincipiem, taču vairāk nekā desmit gadu laikā Latvijā vienota izpratne nav izveidojusies.

21. janvāra numurā:

Numura tēma - valsts fondu nekārtības un Eiropas fondu labais piemērs

Transports un tranzīts - sankciju sekas Ventspils, Rīgas un Liepājas ostās

Intervijā - ar bijušo finanšu ministru Edmundu Krastiņu skaidrojam, kāpēc Latvija var zaudēt konkurētspēju

Aktuāli - īstais karš ir digitālajā vidē

Ekonomika – par sekām, kas iestājas, kļūdaini norādot patieso labuma guvēju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

RK Metāls iegādāsies iekārtas par vairāk nekā 600 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki ražošanas uzņēmuma SIA RK Metāls iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 499 tūkstošiem iegādāsies lāzergriešanas iekārtu. Konkursā piedalījās divi pretendenti, bet uzvarēja Vācijas kompānija TRUMPF Werkzeugmaschinen GmbH +Co. KG.

Tāpat uzņēmums par 69,3 tūkstošiem eiro iegādāsies hidraulisko liekšanas presi ar ciparvadību. Šajā iepirkumā uzvarējusi Latvijas kompānija SIA Nordcity Latvia.

Savukārt par 56,5 tūkstošiem eiro tiks iegādāta mērīšanas roka. Šo iekārtu uzņēmumam piegādās Lietuvas kompānija UAB Precizika Metrology.

Visi iepirkumi tiek veikti ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Laikraksts Dienas Bizness pērnā gada nogalē rakstīja, ka SIA RK Metāls mašīnbūves rūpnīcā tiek izstrādāti specifisku produktu tehnoloģiskie risinājumi un attīstīta pilna cikla ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Klasteru programmas ietvaros ERAF atbalstu varētu saņemt 13 projektu iesniegumi

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla fonds ZGI-4 piesaista investīcijas 10 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam – ZGI-4 – piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, informē ir Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Tas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

ZGI-4 kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Altum finansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, bet 10 miljoni jeb 40% no kopējā fonda apjoma – privātā sektora investīcijas, no kurām 7,5 miljonus investēs Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība, bet 2,5 miljonus eiro – Latvijā dibinātā Centrāleiropas apdrošināšanas kompānija Balcia Insurance SE un citi privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM strādās pie eksporta garantiju ieviešanas sankciju skarto uzņēmumu atbalstam

BNS, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) strādās pie eksporta garantiju ieviešanas Krievijas sankciju skarto uzņēmumu atbalstam, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Tas varētu noderēt un it īpaši laikā, kad mūsu uzņēmumi mēģina pārorientēt savu darbību uz Centrālāzijas un citiem tirgiem. Tur gan mums vajadzēs arī citu partneru atbalstu,» teica Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka noteiktajām sankcijām ir mazāka ietekme uz Latvijas tautsaimniecību nekā Krievijas kopējai ekonomikas situācijai. «Sankcijas tomēr skar vienu - pārtikas – industriju, bet Krievijas patērētāju pirktspēja ietekmē teju visas eksportējošās nozares. To jūt gan farmācijas uzņēmumi, gan tekstila industrija, gan metālapstrāde, kurai Krievija joprojām ir liels tirgus. Tā kā nekas labs jau nebūs. Uzņēmēji arī saprot, ka viņiem ir jāpārorientē sava darbība,» atzina ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstal Distribution Latvijā samazina ražošanu

LETA, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA Severstal Distribution pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Severstal Distribution pārstāve Olga Ņesterova.

Izvērtējot biznesa vides riskus, mēs pieņēmām lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā. Uzņēmējdarbības vides izmaiņas Latvijā, tostarp energoresursu cenu pieaugums, nodokļu kāpums, papildu ierobežojumi uzņēmējdarbībai, - visi šie faktori nav labvēlīgi ražošanas attīstībai. Mūsu valsts kļūst pārlieku dārga rūpniecības biznesam, skaidro SIA Severstal Distribution" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kopumā uzņēmumā strādā 260 cilvēki, no kuriem trešdaļa nodarbināti ražošanā. Severstal Distribution izdevumi ražošanā nodarbināto cilvēku atalgojumam vidēji sasniedz 1720 eiro mēnesī, bet katras darbvietas uzturēšana ražošanā prasa vēl 4000 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe, Ķekava, Liepāja, Ventspils un Olaine sešu gadu laikā spējušas piesaistīt 870,4 miljonus eiro lielas ārvalstu investīcijas, izvirzoties priekšgalā pašvaldību piesaistīto investīciju apjomā.

2018. gada pirmā ceturkšņa beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas kopumā Latvijā bija 14,7 miljardi eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktā veidoja 53,9%, tādējādi iespaidīgi atbalstot vietējos uzņēmējus un radot daudzas jaunas darba vietas. Lai aktualizētu investīciju piesaisti citām pašvaldībām, šodien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē POLARIS forumu, kurā dalībnieki tiek iepazīstināti ar investīciju piesaistes veiksmes stāstiem, kā arī iedvesmoti radīt par saviem projektiem pārliecinošus, ietekmīgus stāstus.

POLARIS forums tiek organizēts POLARIS procesa metodikas īstenošanas ietvaros, kas radīta, lai sekmētu ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Latvijā, nodrošinot valsts, privātā un pētniecības sektora pārstāvju kolektīvu iesaisti ārvalstu tiešo investīciju projektu realizēšanā. Viens no valsts sektora svarīgākajiem spēlētājiem investīciju piesaistē ir pašvaldības. POLARIS procesā sešu gadu laikā iesaistījusies jau 41 pašvaldība, un šobrīd augšgalā piesaistīto investīciju apjomā atrodas Pierīgas un Kurzemes pašvaldības – Ķekava (272 miljoni eiro), Ventspils (222,2 miljoni eiro), Liepāja (170,9 miljoni eiro), Mārupe (128,8 miljoni eiro) un Olaine (76,5 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Austrālijas zinātnieki pirmo reizi ar 3D printeri izgatavojuši lidmašīnu reaktīvos dzinējus

LETA--AFP, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vadošais palešu aptīšanas iekārtu ražotājs pasaulē Robopac nāk klajā ar jaunumiem Latvijas tirgum

, 08.12.2016

Robopac devīze ir: „Mēs iepakosim Jūsu biznesu!” Mēs palīdzam augt un attīstīties visplašāko nozaru uzņēmumiem, tādēļ, izzinot klientu vajadzības, piedāvājam arvien jaunas, inovatīvas iepakošanas iekārtas, savas vizītes laikā jaunāko veikumu demonstrē Maksimiliāno Konfalone, Robopac S.p.A. reģionālais menedžeris.

Profipak SL preses foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules līderis, palešu aptīšanas iekārtu ražotājs Robopac, kuru Latvijas tirgū oficiāli pārstāv iepakojamo iekrātu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL, sarūpējis jaunas iepakošanas iekārtas mūsu valsts uzņēmumiem, kuriem nepieciešama ātra, ērta, videi draudzīga un finansiāli izdevīga produkcijas iepakošana transportēšanai.

Decembra sākumā Rīgā viesojās Maksimiliāno Konfalone (Massimiliano Confalone), Robopac S.p.A. reģionālais menedžeris, un pats personīgi iepazīstināja gan ar jaunumiem, gan deva ieskatu uzņēmuma darbībā un plānos.

Stabilizē paletes videi draudzīgā veidā

Robopac šobrīd ir vadošais palešu aptīšanas iekārtu ražotājs pasaulē, kuru 1982. gadā dibinājis Alfrēds Aureli (Alfredo Aureli), patentējot pasaulē pirmo robotizēto iekārtu palešu un paku aptīšanai t.s. strečplēvē (plēve pirms ietīšanas tiek izstiepta, kas ļauj par 50% samazināt palešu aptīšanas plēves patēriņu). Robopac gadā tiek saražotas 7000 iekārtas, un ražošana notiek līdzīgi kā autobūvē – uz automatizētas līnijas ar stacijām; šādas ražošanas sistēmas ieviešanu konsultējusi pasaulslavenā autoražotāja Porsche konsultanti. 95% palešu aptīšanas iekārtu tiek eksportētas uz 120 pasaules valstīm, ieskaitot Latviju, un Robopac globāli pārstāv ap 300 oficiālo dīleru (Latvijā šo iekārtu oficiālais izplatītājs ir SIA Profipak SL). „Robopac ir plašs globāls tīkls, un mēs regulāri apciemojam tās valstis, kur esam pārstāvēti, lai atbalstītu mūsu dīlerus, satiktos ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, un vienmēr atvedam un prezentējam kādu jaunumu: vai tas būtu jauns produkts vai tehnoloģija, vai jauns, inovatīvs mārketinga instruments, kas spēj apmierināt visdažādāko nozaru (transports un loģistika, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, farmācija u.c.) vajadzības. Izņēmums nav arī šis gadījums,” savas vizītes laikā saka M. Konfalone. Viņš piebilst, ka uzņēmums aktīvi nodarbojas ar esošo tirgu izpēti gan novērtējot to ekonomisko izaugsmi, gan arī izzinot nozaru vajadzības: ap 6% no uzņēmuma ienākumiem tiek investēti izpētē, bet 20% itāļu ražotāja darbinieku nodarbojas ar pētījumiem un inovāciju ieviešanu, t.sk. veicot ikdienas laboratoriskos mērījumus (piemēram, palešu stabilitātes nodrošināšanai pārvadājumu laikā, ietīšanas ātruma mērījumiem, maksimālā svara samazināšanas iespējām, iepakojamā materiāla (plēvju) racionālā un videi draudzīgā izmantošanā u. tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ZGI Capital" jaunākais investīciju fonds "ZGI-4 AIF" otrajā kārtā, piesaistot 7,5 miljonus eiro papildus investīcijas, palielinājis savu apjomu līdz 32,5 miljoniem eiro.

Investori, kuri apņēmušies nodrošināt papildus finansējumu, ir attīstības finanšu institūcija "Altum", "Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība" AS, privāto investoru grupa "Z4 investīcijas’ kā arī savu ieguldījumu palielināja fonda pārvaldnieks "ZGI Capital".

Fonda "ZGI-4" finansējums var palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai, kad redzamas izaugsmes iespējas pat esošajos neskaidrības apstākļos. Kapitāla piesaistes gadījumā uzņēmums saņem ne tikai tā attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī fonda pārvaldnieka komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu.

Jaunākās paaudzes fonds kopš darbības uzsākšanas veicis pa vienai investīcijai Latvijā un Igaunijā, kā arī šobrīd notiek nākamo investīciju izvērtēšanas process. Ar veiktajiem darījumiem fonds ir paplašinājis savu ģeogrāfisko tvērumu Baltijas līmenī un kļuvis par starptautiska mēroga investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstādei Ražots Liepājā šogad rekordliels skaits dalībnieku

Žanete Hāka, 07.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmums GLOBAL STEEL SERVICE iesniedzis maksātnespējas pieteikumu

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA GLOBAL STEEL SERVICE Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Daugavgrīvas iela 93, Rīga.

Lieta ierosināta 12. decembrī.

Saskaņā ar uzņēmuma interneta mājaslapā sniegto informāciju tā galvenās darbības sfēras ir: metāla tirdzniecība, pilna cikla metālapstrāde, dažādas sarežģītības metāla konstrukciju izgatavošana.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmuma apmaksātais kapitāls ir 758,3 tūkstoši eiro. Kompānija reģistrēta 2009.gada 9.septembrī un tās darbības veidi ir metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība, kā arī metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana.

Kompānijas apgrozījums pērn bija 6,35 miljoni eiro, bet zaudējumi – 2,12 miljoni eiro. Uzņēmuma darbinieku skaits bija 71.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

East Metal peļņa samazinājusies

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA East Metal pērn turpināja palielināt apgrozījums, kas gada nogalē sasniedza jau 46,822 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, metālapstrādes uzņēmums 2014. gadu noslēdza ar peļņu, kas ir zemāka nekā iepriekšējā pārskata periodā. East Metal peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija mērojama ar 360,857 tūkstošiem eiro, turpretim 2013. gadā tas nopelnīja 2,486 miljonus eiro.

East Metal koncerns pagājušajā gadā turpināja ieviest tā stratēģiju, kas ietver telpu aprīkošanu ar lielu CNC iekārtu Nakskovas pilsētā, kas pērn arī tika pabeigta, kā arī izstrādāja vienu no pasaules lielākajām stiepes stacijām, kuru plānots pabeigt šī gada laikā.

Metālapstrādes uzņēmuma vadība norāda, ka šogad East Metal turpinās pilnveidot un stiprināt organizatoriskās prasmes, lai izmantotu uzņēmuma telpu pieaugošās elastības priekšrocības. Uzņēmuma vadība uzskata, ka tā finansiālie resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un attīstību arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru